Eiropas Komisija (EK) ir publiskojusi savu priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam no 2021. līdz 2027. gadam, kas ir 1,279 triljonu eiro vērts jeb 1,1% no ES kopējā nacionālā ienākuma. Jau pašlaik vairākas dalībvalstis ir paudušas, ka EK priekšlikums tām ir nepieņemams, tostarp neapmierināta ir arī Latvija.
Izdevums Politico raksta, ka jaunais daudzgadu budžets riskē padziļināt plaisu starp tām dalībvalstīm, kas ir lielākās iemaksu veicējas budžetā, un tām, kas ir saņēmējas, kā arī vairot domstarpības starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Proti, līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES zūd arī tās veiktās iemaksas, kas ir mērāmas 15 miljardos eiro katru gadu. Līdz ar to, lai šo robu aizlāpītu, EK piedāvā gan palielināt iemaksas ES budžetā, gan atsevišķās pozīcijās samazināt izdevumus. Kā jau tas bija gaidāms, pret iemaksu palielināšanu ES budžetā protestē donorvalstis, piemēram, Austrija, Nīderlande, arī Vācija izteikusies, ka iemaksu slogam jābūt godīgāk sadalītam starp dalībvalstīm. Tajā pašā laikā Latvija ir gatava palielināt iemaksas, jo jebkurā gadījumā ir vinnētāja. Proti, palielinot iemaksas, uz katru iemaksāto eiro no budžeta pretī saņemsim trīs eiro. Citādi ir ar donorvalstīm, kuru neapmierinātība ir saprotama.
Jebkurā gadījumā mūsu ieguvums no ES budžeta ir trīs reizes lielāks nekā iemaksas tajā.
Vēl viena «šūmēšanās» ir ap izdevumu samazināšanu. Plānots par 5% samazināt izdevumus lauksaimniecībai un par 7% – kohēzijai, tajā pašā laikā palielinot izdevumus pētniecībai un robežkontrolei, kā arī aizsardzībai. Pret izdevumu samazināšanu lauksaimniekiem kategoriski iebilst Francija, kuras zemnieki ir lielākie ieguvēji no šīm subsīdijām. Pret to iebilst arī Latvija, tāpat kā pret kohēzijas finansējuma samazināšanu. Galvenie argumenti – mūsu lauksaimnieki jau tā subsīdijās saņem mazāk nekā vidēji ES, savukārt, runājot par kohēziju, Latvijas amatpersonas uzsver, ka dzīves līmeņa izlīdzināšanai starp dalībvalstīm šos izdevumus samazināt nedrīkst.
Tajā pašā laikā ir jārunā arī par ieguvumiem. Par 64% plānots palielināt izdevumus inovācijām un pētniecībai, kas noteikti par labu nāks arī Latvijai. Tāpat dubultoti pieejamie līdzekļi Erasmus programmai. Savukārt līdzekļu pieaugums robežkontrolei un migrācijas plūsmu ierobežošanai ir pieaudzis no 12 miljardiem eiro līdz 33 miljardiem eiro. EK prioritātes ir skaidri redzamas – tā ir pētniecība un attīstība, inovācijas, kā arī pastiprināta ārējo robežu drošība. Šīs prioritātes ir visnotaļ atbilstošas arī Latvijas interesēm. Turklāt vēlreiz jāuzsver – jebkurā gadījumā mūsu ieguvums no ES budžeta ir trīs reizes lielāks nekā iemaksas tajā. EK budžeta komisārs Ginters Etingers par budžeta priekšlikumu teicis: «Mēs vairāk investējam tajās jomās, kurās dalībvalstis nevar darboties vienas pašas – pētniecība, migrācija, robežu kontrole un drošība.»