Oi, oi, oi, briesmīgs gan ir viņš un ļauns – tas vecais, tas lielais, tas ragainais auns! Friča Bārdas bērnu dzejolis labi raksturo biznesa pasaules un arī sabiedrības uztveri par Latvijas dīvaino un kancerogēno veidojumu (metastāzes tiecas uz uzņēmēju konkurētspēju), ko jau vairākus gadus pazīstam kā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti jeb vienkārši OIK.
Tas kā melns putns sēdējis uz uzņēmēju pleciem un ne jau uzņēmēju vien – par OIK shēmu ik mēnesi norēķinās ne vien ražotnes, bet arī mājsaimniecības. Uzspiestā elektroenerģijas izmaksu komponente sūkusi sausas ražotāju kabatas pietiekami uzstājīgi. Piemērs ir Latvijas Finieris, kas agrāk produkciju ražoja vienīgi Latvijā, bet nu jau arī Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Savukārt AS Valmieras stikla šķiedra jauno ražotni iekārtoja ASV. Arī uz Liepājas Metalurga lūpām divkāršās letarģiskās miršanas konvulsijās bija OIK vārds. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apņemšanās elektrības izmaksas padarīt saprotamākas un caurspīdīgākas, ne tik daudz piesedzoties ar uzspiedu maksājuma daļu, būs novērtējama ar uzsišanu uz pleca tad, kad šādu atzinību izrādīs rūpnieki. Tieši uz viņiem, īpaši reģionos, pagaidām vēl balstās visa nodarbinātības struktūra. Līdz šim reālās elektroenerģijas cenas un bažas par to palielināšanos rūpniecību spiedusi laukā no mūsu valsts uz šajā un citās nozīmīgās jomās konkurētspējīgākām zemēm. Tas gan nekādā ziņā nenozīmē to, ka par oi kā slaucamām govīm jāpadara sabiedrība. Rūpniekiem bažījoties par cenu tālāku celšanos, kā arī palielinoties atalgojuma pieauguma spiedienam, tie meklē un atrod veidus, kā no šīm izmaksām izrauties – diemžēl jau ārpus mūsu valsts robežām. Kā pagājušā gada nogalē DB skaidroja ministrs, lielākajiem ražotājiem, kas efektīvi noslogo jaudas, OIK slogs un līdz ar to enerģētikas izmaksas kopumā ievērojami samazināsies. «Reģionāli tā ir ļoti smaga cena,» esošās elektroenerģijas izmaksas toreiz sarunā ar DB novērtēja ministrs (14.11.2017.). Tiesa, karstā putra, kas jāizstrebj, ir savārtīta senāk, kad esošajā valdības vēžu kulē bija mazliet cita kārtība. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, pašlaik Latvijā prasītais OIK ir pa vidu starp Lielbritāniju un Dāniju, vairākkārt pārspējot pārējās Skandināvijas valstis un arī mūsu ciešākās kaimiņzemes. Savukārt pārvades maksājums ir lielāks un pati elektroenerģija pie mums ir pat dārgāka nekā Vācijā. Kāds būs OIK ragaiņa turpmākais liktenis, to rādīs laiks. Kamēr situācijas normalizēšana tikai caur puķēm minēta aktuālās valdības deklarācijā un ekonomikas ministra iedvesmojošajos izteikumos, uzņēmēji un investori savas domas par elektroenerģijas nesamērīgo dārdzību nemainīs. Ja risinājuma nebūs, OIK turpinās audzēt ragus un badīs prom tos, no kuriem faktiski atkarīga Latvijas tautsaimniecības nākotne. Var piekrist DB aptaujātajiem ražotājiem (DB 13.06.2017.), ka svarīgākais ir samazināt izmaksas, un veids, kā valdība to panāk, ir valdības darīšana un pienākums.
