Redakcijas komentārs: Tērēšanas stunda ir situsi

Autori: Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks
2017. gada 31. oktobris plkst. 7:24

Pašlaik saduras divas domas par pašmāju ekonomikas tendencēm.

No vienas puses, Finanšu ministrija pūš tauri par to, ka izaugsme šogad sasniegusi straujāko tempu kopš 2011. gada, arī Ekonomikas ministrija sit bungas – ekonomika turpina strauji uzņemt tempu. Eksports kāpj (imports gan kāpj ievērojami straujāk), stabila izaugsme vērojama arī mūsu nozīmīgajās kokapstrādes un pārtikas rūpniecības nozarēs. Un fonā jestri trallina bankas – ienākumi aug, tirgus uzsilst, turklāt, patēriņam pieņemoties spēkā, tērēt varot un vajagot arvien vairāk. Banku retorika ir skaidra un nepārprotama, arī ministrijas cenšas noturēt optimisma latiņu paceltu augstu virs galvas.

Tomēr šīs jestrās kapellas fonā gandrīz nedzirdami čīgā pa kādam lēnprātīgākam ekonomikas vērotājam, kam vēl dzīvā atmiņā ir iepriekšējās piedzīvotās pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes pieredze. Novērojot to, ka citu ekonomisko procesu vidū aktivizējas arī vēlme dzīvot labāk un ātrāk par svešu naudu, dažam labam tomēr rodas šādas tādas bažas par to, pie kā šāds dzīvesveids atkal var novest. Kamēr banku cilvēki priecājas, ka Latvijas ekonomika «mostas no letarģiskas snaudas» (bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa citāts), tikmēr uzņēmēju aprindās vērojams ievērojami pragmatiskāks skats. Varbūt kaut kur izskanējušās čalas par jauna burbuļa pūšanos patiešām arī ir pārspīlētas. Ja nu vienīgi runa ir par kādu savdabīgu mikroburbuli. Varbūt ir pat pieļaujams lekt līdzi jestrajā polkā ar ekonomikas uzrāviena apdziedātājiem, tomēr arvien, pat tērēšanas ballītes skurbulī, paturot prātā, ka pēc svētkiem mēdz būt arī paģiras. Tomēr ir tādi ekonomikas «laika vērotāji», kuri skeptiski piemin Eiropas Savienības fondu naudas plūsmas atjaunošanās nozīmīgo lomu ekonomikas uzsilšanā – sak, bez Eiropas naudas ekonomika vārguļo, bet, saņemot fondu naudas dopinga devu, ceļas kājās un, mēli izkārusi, sāk skriet. Kamēr valsts ekonomikas vēnā pil stimulējošie miljoni, tikmēr ekonomika uz skrejceliņa turas braši, bet citādi pa gultu vien dzīvo. Lūk, trešajā ceturksnī līdzās apstrādes rūpniecībai un mazumtirdzniecībai ļoti ievērojami – gandrīz par 25% – pieauga arī būvniecības nozares apgriezieni. Nozare vairākus gadus kratījusies pa bedrainiem ceļiem, beidzot mēģina uzstūrēt atpakaļ uz šosejas. Tomēr ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana Latvijas ekonomikā nav nekādas brīnumzāles arī šai nozarei. Īslaicīgi fondu dāvanas rada eiforiju, bet, vērtējot ilgākā laika periodā, tās kā narkotikas novājina nozaru imunitāti un pašnoteikšanās spējas. Īslaicīga naudas plūsma īsti nespēj nodrošināt pozitīvas sekas ilgtermiņā. Tāpēc uzņēmumiem jākāpina produktivitāte un jādomā par produktu augstāku pievienoto vērtību neatkarīgi no fondu naudas radītās balles vai paģirām.