Redakcijas komentārs: Tilts brūk

2018. gada 27. februāris plkst. 6:33
Autors: Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku.

Tajā pašā laikā nerezidentu bankām, lai arī izmēros ievērojami mazākām, sausais atlikums no ABLV skandāla varētu būt bailes būt nākamajām. Līdz ar to var ne tikai prognozēt atsevišķu banku darbības profila izmaiņas, bet arī sagaidāms, ka šīs bankas meklēs jaunus tiltus uz Rietumiem. Pasludinot nerezidentu apkalpošanu par nevēlamu padomju laiku palieku, iespējams, pārsteidzamies, jo zaudēsim statusu, ko esam uzskatījuši par dabisku priekšrocību, atrodoties nevis Eiropas nomalē, bet pildot vārtu funkciju. Visticamāk, ne visi nerezidenti, ko apkalpojušas šāda veida bankas, ir cilājuši netīru naudu. Jādomā, ka ir runa par atsevišķiem gadījumiem un daļu šo klientu. Riskanto klientu atsijāšana būtu ir jāpadara efektīvāka, vienīgi līdz ar to var nākties noskatīties, kā sabrūk vecais tilts, tam saņemot kārtējo triecienu. Šķiet, ir visai skaidrs, ka Latvijai būs grūti vai pat neiespējami sevi tuvākajos gados turpināt popularizēt kā finanšu centru. Tādēļ jācer, ka, mazinoties līdzšinējai lomai, valsts atradīs citus identitātes ceļus.

Dalies ar šo rakstu