Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Trampa ienaidnieku pulkam piepulcējusies Centrālā banka 

ASV Centrālā banka (CB) jeb Federālo rezervju sistēma ir sajukusi prātā, tā publiski ir izteicies ASV prezidents Donalds Tramps par CB lēmumu paaugstināt procentu likmes, kas septembrī tika paaugstinātas trešo reizi.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 29. novembris plkst. 6:52

Septembrī tās pieauga no 2% līdz 2,25%. Prezidents savos izteikumos ir gājis vēl tālāk un paziņojis, ka CB ir lielāks drauds ASV ekonomikai nekā Ķīna. Šāds paziņojums ir gana skandalozs, jo visās Rietumu demokrātijās centrālās bankas ir neatkarīgas un neviens politiķis un valdība neatļaujas uz tām izdarīt spiedienu.

Kā izteicies Brūkinga institūta ekonomists un eksperts Deivids Vesels, D. Tramps ir «zemo likmju un vāja dolāra zēns». Jāatgādina, ka valstu centrālajām bankām ir viens galvenais uzdevums, kam pakārtoti visi pārējie, – nodrošināt cenu stabilitāti, nepieļaujot ne pārmērīgu inflāciju, ne deflāciju. Lai to īstenotu, centrālo banku galvenais instruments ir procentu likmes noteikšana, par kādu bankas var aizņemties naudu no centrālās bankas, kā arī piemērojamie procenti banku obligātajiem noguldījumiem centrālajā bankā. Piemēram, Eiropas Centrālā Banka ir noteikusi negatīvu likmi banku depozītiem, tādējādi stimulējot tās izsniegt kredītus.

Ja procentu likmes naudas aizņēmumiem kāpj, tas nozīmē, ka banku izsniegtie kredīti sadārdzinās, tos ņem mazāk, ir retākas investīcijas un ekonomikas pieauguma temps sabremzējas. Savukārt, ja notiek fiskālā stimulēšana (kā pašlaik eirozonā) un procentu likmes krīt, ekonomika aug un silst. Ikvienas valsts centrālās bankas galvenais uzdevums ir prast noķert īsto mirkli, kad procentu likmes jāsāk mainīt. ASV CB ir pārliecināta, ka šogad šis mirklis ir pienācis. Inflācija ir 2%, bezdarbs – 3,7%, kas ir teju pilna nodarbinātība, līdz ar to ir risks, ka ekonomika var pārkarst un var sākt kāpt inflācija.

Kā apgalvo CB, pieprasījums sāk pārsniegt piedāvājumu, kas arī dzen uz augšu cenas. Jāteic, ka procentu likmes kāpums ir ļoti lēzens un piesardzīgs, kas nozīmē, ka CB nemitīgi monitorē situāciju. Savukārt D. Trampa paziņojumi par CB kā ASV ekonomikas lielāko draudu atsauc atmiņā Latvijas pirmskrīzes trekno gadu saukli «gāzi grīdā». Skaidrs, ka politiķi grib redzēt ekonomiku augam un darba vietu skaitu pieaugam, jo tas notiek viņu varas laikā un pozitīvi ietekmē vēlētājus. Savukārt inflācija parasti nāk ar nobīdi laikā un līdz ar to nav šodienas politiķu problēma.

Tieši tāpēc tik svarīga loma ir centrālajām bankām un to neatkarībai, lai tās neatkarīgi varētu novērtēt ekonomisko situāciju. Līdz šim demokrātisko valstu līderiem sava veida tabu ir bijis kritizēt centrālo banku lēmumus, kur nu vēl pasludināt tās par ienaidniekiem. Taču tas nav Trampa gadījums.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 23. novembris plkst. 7:32

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu...

2018. gada 22. novembris plkst. 6:38

Par to, ka vienmēr kārtīgi jāpaēd brokastis, ikviens būs dzirdējis ne tikai...

2018. gada 21. novembris plkst. 6:19

Vai Latvijā tiek pareizi izlietoti iekasētie nodokļi? Septembrī tikai 15% saka jā,...

2018. gada 20. novembris plkst. 6:40

Labā ziņa, kas priecē, – Latvijas ekonomika ir pie labas veselības, tiesa,...

2018. gada 16. novembris plkst. 6:09

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...