Foto: pixabay.com

Redakcijas komentārs: Veselīga mūža ilgums un pensijas vecums 

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 10. aprīlis plkst. 6:34

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Jāteic, ka starp abiem šiem jēdzieniem ir gana lielas šķēres, kas jāņem vērā, domājot par pensionēšanās vecuma noteikšanu. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem (2016.gads) vidējais veselīga mūža ilgums dzimušajiem Latvijā ir 54, 9 gadi sievietēm un 52,3 gadi vīriešiem. Savukārt pēc 65 gadu sasniegšanas vidējais veselīga mūža ilgums abiem dzimumiem ir 5,6 gadi. Vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 74,53 gadi. Ja pensijas vecuma paaugstināšanā tiek ignorēts rādītājs «veselīga mūža ilgums», tad rezultātā varam nonākt pie ļoti zemas atdeves darba tirgū un sociālām problēmām. Paaugstinot pensijas vecumu, bez kā noteikti iztikt nevarēs, vērā jāņem arī pirmspensijas vecuma strādājošo nodarbinātības iespējas un nediskriminēšana darba tirgū. Turklāt jāraugās, lai izvairītos no nevienlīdzības, jo zemi ienākumi, kā arī zema izglītība ir viens no riska faktoriem arī veselībai, kas samazina paredzamā veselīga mūža ilgumu.

Somijas veiktajos pētījumos redzams, ka augstāks paredzamais mūža ilgums ir cilvēkiem ar augstāku izglītību. Nenoliedzami pensijas vecuma paaugstināšana var radīt būtisku darba spēka rezervi, tajā pašā laikā pensijas vecumam ir jābūt tādam, lai tas neradītu strauju bezdarba pieaugumu pirmspensijas vecuma strādājošo grupā, piemēram, veselības problēmu dēļ. Vienlaikus, pensijas vecuma paaugstināšanu sasaistot ar dzīves ilgumu, aktualizējas jautājums, ko iesākt ar priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām. Tas noteikti arī ir vērā ņemams diskusijas temats.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 04. aprīlis plkst. 6:37

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt...

2019. gada 02. aprīlis plkst. 6:16

Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa,...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 6:24

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana pēdējā laikā nenoliedzami kļuvusi par vienu no...

2019. gada 29. marts plkst. 6:27

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas...

2019. gada 28. marts plkst. 7:01

Viens no Eiropas Savienības intelektuāļu un interneta lietotāju karstākajiem strīdiem ir par...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...