Redakcijas komentārs: Zeme vai māja

2018. gada 12. oktobris plkst. 6:37
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Padomju blokmājas bruks un bruks tāpat kā būvētas – sērijveidā.

Parlamentārieši izskatās vai izliekas saguruši un uzsver, ka labākais risinājums ir likvidēt dalīto īpašumu. Rupji runājot – piedāvājums ir aptīrīt zemes īpašniekus, jo viņu ir krietni mazāk. Tikai kādi septiņi tūkstoši iepretī 100 tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku. Zemes un mājas strīds ir novests līdz strīdam par vistu un olu, bet pēc tam - pat tas ir aizmirsts, pasakot, ka taisnība būs tiem, kuru ir vairāk. Šādu taisnīguma interpretāciju realizēja boļševiki.

Nav jautājuma par vistu un olu, nav par to, kas ir primārais - māja vai zeme. Vēl vecās Saeimas deputāts Viktors Valainis Mājokļu apakškomisijā šā gada septembrī bilst, ka cilvēki nomu maksās pat pēc 200 gadiem. Tie ir meli. Mājas uzbūvē, tās nolietojas un sabrūk. Padomju laika blokmājas sabruks daudz ātrāk, un kādam būs jānovāc gruži. Pie dalītā īpašuma likvidēšanas zemes domājamās daļas kļūs par gružu novākšanas maksas līdzekli, bet pensionāri nonāks uz ielas. Patiesībā dalītā īpašuma likvidēšana paredz vēl vienu sociālu netaisnību nākotnē. Sūri maksātie kredīti par zemes izpirkšanu izvērtīsies kārtējā laupīšanā.

Manuprāt, zemes īpašniekiem šobrīd būtu jāatsakās vismaz no puses nomas maksas, bet ne jau, lai atvieglotu dzīvokļu īpašnieku likteni. Otra puse no 6% valstij ir jānogulda krīzes fondā, kas neizbēgami pienāks, un būs jārisina jautājums, kur cilvēkiem dzīvot. Uzkrājums šim brīdim bija jāsāk veidot jau 1991. gadā. Padomju blokmājas bruks un bruks tāpat kā būvētas – sērijveidā.

Dalies ar šo rakstu