Valsts policija nesāks kriminālprocesu pret bijušo ekonomikas ministru Arti Kamparu par viņa izteikumiem par nacionālo lidsabiedrību airBaltic, DB apstiprināja policijas pārstāve Lita Juberte.

Viņa norādīja, ka nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs un tāpēc atteikts ierosināt krimināllietu pret A.Kamparu. Jāatgādina, ka pēc airBaltic iesnieguma bija sākta resoriskā pārbaude par bijušā ministra izteikumiem. airBaltic sākotnēji vērsās Ģenerālprokuratūrā, kas iesniegumu tālāk nodeva VP priekšniekam, un tas nonāca policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Jau vēstīts, ka airBaltic solīja vērsties tiesā pret ekonomikas ministru pēc tam, kad A.Kampars publiski apgalvoja, ka airBaltic finanšu situācija ir sarežģīta un lidsabiedrībai draud maksātnespēja. airBaltic pārstāvji pavēstīja, ka ekonomikas ministram pēc šādiem izteikumiem būtu jādemisionē, un šie izteikumi radījuši kompānijai milzu kaitējumu.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Pašreizējo ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) nebūtu pareizi virzīt ministra amatam nākamajā valdībā, uzskata partijas Jaunais laiks (JL) un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa gan atzīst, ka ļoti augsti vērtējot, ko Kampars darījis un dara kā ministrs.

«Ekonomiskie rādītāji ir uzlabojušies, milzīgs darbs ieguldīts, lai sarunātos ar nozares profesionāļiem un sagatavotu likumus, viennozīmīgi - ir reāli darbi un lietas, kas izdarītas,» sacīja politiķe.

Pēc Āboltiņas domām, problēmas ar Kamparu saistās politikā, ir šobrīd neizskaidrojamās lietas, kas sabiedrībā rada šaubas. «Es pati nešaubos par savu kolēģi, ne par viņa profesionalitāti, ne godīgumu. Bet, ja to apšauba sabiedrība, tad droši vien ir kāds cits amats un kādas citas darbības, ko Kampara kungs varēs tādā veidā veicināt un darīt Vienotībā,» atzina Vienotības līdere.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja vieta zināmu laiku ir bijusi kā karsts kartupelis.

Iepriekšējā regulatora vadītāja, kas tika neviennozīmīgi vērtēta, Valentīna Andrējeva jau noteiktu laiku ir atstājusi amatu, pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš nepārtraukti konfliktē ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), bet pirmais konkurss uz attiecīgo vakanci izrādījās neveiksmīgs, jo visi, kam bija izredzes nokļūt šajā vadošajā amatā, savas kandidatūras atsauca. Nu ir izvēlēts jauns kandidāts šim postenim - dažādos vadošos amatos strādājušais, visnotaļ veiksmīgais uzņēmējs Valdis Lokenbahs.

Cilvēki, kam ir saistība ar regulējamajiem uzņēmumiem, viņa organizatoriskās, viņa menedžera spējas vērtē gana augsti, un arī viņa līdzšinējā pieredze liecina, ka runa gluži nav par kāda politiķa klasesbiedru vai ministra šofera dēlu, kuram ļoti vajag darbu ar solīdu atalgojumu.

Pagājušajā gadā saņemtas un izskatītas 53 sūdzības par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinot ar 2012.gadu, saņemto sūdzību skaits sarucis par 14%. Savu neapmierinātību izteica gan juridiskās personas (22 sūdzības), gan fiziskās personas (31 sūdzība).

No minēto nozaru pakalpojumu lietotāju saņemtajām sūdzībām 4 sūdzības (8%) bija pamatotas. Pateicoties sabiedrisko pakalpojumu lietotāju vērīgumam, trīs gadījumos tika novērstas situācijas, kad ūdenssaimniecības un atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniedzēji lietotājiem piemēroja neapstiprinātus tarifus. Pēc Regulatora aicinājuma, komersanti veica nepieciešamos pasākumus, lai to darbība turpmāk atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Regulators saņēma arī informāciju, ka kāds no komersantiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus bez licences un šī komersanta sniegto pakalpojumu tarifs nav apstiprināts regulatorā. Pārbaudot informāciju, regulators konstatēja, ka tā ir patiesa. Arī šajā gadījumā komersants nekavējoties rīkojās, lai novērstu neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

Ekonomikas ministra rīcība skar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, un ilgtermiņā var būtiski kaitēt sabiedrības interesēm un radīt reālu apdraudējumu Latvijas energoapgādes neatkarībai un drošībai, jo var ietekmēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) spējas veikt nacionālajos un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās funkcijas, teikts SPRK vēstulē.

Artis Kampars šonedēļ Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien iesniedza protokollēmuma projektu, kurā bija ietverts uzdevums SPRK izvērtēt iespējas sabiedrisko pakalpojumu tarifos paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai.

Uzdevumu došana regulatoram ar tās funkciju izpildi saistītos jautājumos ir klajš SPRK neatkarības pārkāpums, un šādas ekonomikas ministra iniciatīvas kategoriski nav pieļaujamas, jo SPRK ir neatkarīga likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem noteikto funkciju pildīšanā, kā arī savu funkciju pildīšanā nav padota valsts vai pašvaldību institūcijām, uzskata regulators.

Apvienība Vienotība šodien sola paziņot savus ministru amatu kandidātus topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā.

Kā vakar žurnālistus informēja Dombrovskis, Vienotības izvirzīto ministru amata kandidātus plānots apstiprināt šodien paredzētajā apvienības valdes sēdē un tad arī tas tikšot publiskots. Premjers atzina, ka lielā mērā iespējamie kandidāti esot skaidri, bet pagaidām visus neminēs.

Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ZZS tiks atvēlētas sešas, bet Vienotības pārziņā būs septiņas ministrijas, - to vakar pēc abu partiju pārstāvju tikšanās sacīja topošās valdības iespējamais vadītājs Dombrovskis.

Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, ZZS jaunajā valdībā iegūs zemkopības, apvienotās vides un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, labklājības, satiksmes un veselības ministra amatus. Savukārt Vienotībai būs finanšu, ārlietu, ekonomikas, aizsardzības, kultūras, iekšlietu un tieslietu ministra amati.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izskatījusi strīdu starp komersantiem ITH Group un BITE Latvija par noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījuma nepildīšanu un sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma būtiskiem trūkumiem. Strīda cēlonis – ārzemēs nozagts mobilais telefons, kurš izmantots krāpniecības nolūkos, kā rezultātā telefona īpašniekam ITH Group jāsamaksā krāpnieku radītais rēķins 2550 eiro apmērā.

Regulatora padome atzīst – BITE Latvija nav pārkāpusi līguma nosacījumus, tomēr ir konstatējusi būtiskus trūkumus BITE Latvija sniegtajos pakalpojumos.

Regulators 2014. gada janvārī saņēma iesniegumu no ITH Group par strīda ierosināšanu ar BITE Latvija, jo operators nav pildījis noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījumus saistībā ar ITH Group ārzemēs nozaudētā telefona bloķēšanu.

2013. gada 16. septembrī ITH Group pārstāvim Barselonā, Spānijas Karalistē, ap plkst. 3:00 naktī tika nozagts mobilā telefona aparāts. Par šo faktu mobilais operators BITE Latvija tika informēts nākamās dienas rītā. Laika posmā no mobilā telefona aparāta zādzības brīža līdz brīdim, kad BITE Latvija automātiskā drošības sistēma bloķēja pakalpojuma sniegšanu, tika konstatēta nelietderīga vai mākslīga noslodze, kuras rezultātā pakalpojumi tika sniegti par kopējo summu 2550,03 eiro. ITH Group, uzsākot strīdu, norādīja, ka BITE Latvija nav bijis iespēja laicīgi informēt par telefona zādzību, un līdz ar to nav bijis iespējams apturēt nozaudētā telefona izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu atbalstīt starpvalstu kopīgu interešu projektu Klaipēdas-Kiemenai gāzes cauruļvada jaudas palielināšana Lietuvā.

Regulators lēma, ka daļu no projekta izmaksām, proti, 1,897 miljonus eiro no Latvijas puses sedz Latvijas pārvades sistēmas operators AS Latvijas Gāze.

Klaipēdas-Kiemenai gāzes cauruļvada jaudas palielināšanas projekta koordinējošais regulators ir Lietuvas regulators - Nacionālā cenu un enerģijas kontroles komisija. Lietuvas regulators, tāpat kā, Latvijas regulators, atbalsta iecerētā projekta īstenošanu. Regulatoru vienošanās un lēmumi par projekta ieguldījumu izmaksu sadalidod iespēju projekta virzītājam – Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AB „mber Grid projekta īstenošanai pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu. AB Amber Grid projektā plāno ieguldīt pašu līdzekļus 23,878 miljonu eiro apmērā, Latvijas puses ieguldījums ir 1,897 miljoni eiro.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Valsts a/s Latvenergo apmaksāto reklāmu, kurā tiek aizstāvēti jaunie tarifi, izstrādājusi SIA Repute, kuras līdzīpašnieks ir Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis, informē portāls pietiek.com.

Par netiešu ieguvēju no šīs reklāmas kampaņas varot uzskatīt arī ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), kurš kā nozares ministrs saņem kritiku par gaidāmo tarifu kāpumu. Apšaubāma esot arī valsts uzņēmuma apmaksātās reklāmas lietderība, jo regulators vēl tikai lemj, vai tarifus apstiprināt.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs nevarējis nosaukt precīzu summu, kāda atvēlēta šai reklāmas kampaņai, bet atzinis, ka SIA Repute par šo darbu varētu saņemt summu virs 10 000 latu. Viņš par firmas saikni ar ekonomikas ministra pārstāvēto politisko spēku neesot bijis informēts un noliedzis, ka līgums slēgts politiska lobija iespaidā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis iesniegumu ar aicinājumu sākt ekonomikas ministra Arta Kampara (V) valsts amatpersonas deklarācijas pārbaudi, taču neatklāj, vai pārbaude tiks uzsākta.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūru LETA informēja, ka VID «savas kompetences ietvaros izvērtēs saņemto iesniegumu, kā arī atbildēs tā iesniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā».

Vaicāts, vai valsts amatpersonām, tostarp Kamparam, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda arī saņemtie avansi, iekļaujot tos ienākumu sadaļā, un vai to norādīšana tikai deklarācijas darījumu sadaļā uzskatāma par pārkāpumu, VID atzina, ka «valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem».

VID norādīja, ka konkrēti par Kamparu VID sniegt informāciju trešajām personām liedz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.pants, kas aizliedz izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas VID ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta jeb darba pienākumus.

Secinot, ka faktiski pārvadītās enerģijas apjomi neatbilst tarifu projektā iesniegtajam, regulators rosina samazināt pārvades tarifu par 5%.

Tā šodien lēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pārvades tarifu a/s Augstspriegums tīkls regulators apstiprināja šā gada maijā, nosakot, ka tas stājas spēkā no 2011.gada. Tā pieaugums bija no 5,22 Ls līdz 7,5 Ls/MWh un ietekme uz gala tarifu tika lēsta 3% apmērā.

Tagad regulators pēc astoņu mēnešu operatīvajiem rādītājiem secinājis, ka faktiski pārvadītās elektroenerģijas apjoms pieaug un šāda tendence saglabāsies visa 2010.gada laikā. Tādējādi regulators secināja, ka ir mainījušies tarifus ietekmējošie faktori un ir pamats ierosināt tarifu pārskatīšanu, tos samazinot par apmēram 5%. DB jau rakstīja, ka pirms dažām dienām regulators noraidīja arī a/s Sadales tīklu tarifu projektu, atrodot neatbilstības pieslēgumu ierīkošanas izmaksās. Sadales tīkli prasīja 11% lielu tarifu pieaugumu, kura efekts uz gala tarifu būtu aptuveni 5%. Lai arī pirmos 2010. gada sešus mēnešus a/s Sadales tīkls noslēdzis ar peļņu, visu 2010.gadu uzņēmums plānojis noslēgt ar zaudējumiem. Gan Augstspriegumu tīkls, gan Sadales tīkls jau vairākus gadus noslēdz ar zaudējumiem. To māteskompānijas Latvenergo vadība skaidro, ka pārāk zemo tarifu dēļ ir spiesta savas meitas sabiedrības subsidēt.

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Turpinot iesākot darbu pie AS Sadales tīkls (ST) sadales sistēmas pakalpojumutarifu projekta vērtēšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk uzklausīšanas procesu, informē SPRK.

Piektdien, 26.februārī, regulators organizēs uzklausīšanas sanāksmi par ST iesniegto tarifu projektu, aicinot izteikt priekšlikumus un komentārus par to.

Sanāksmē, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, AS Sadales tīkls pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Šis ir nozīmīgs tarifa projekts, kurš skar visu Latvijas tautsaimniecību un katru mājsaimniecību, tāpēc Regulators ne tikai organizēs uzklausīšanas sanāksmi, bet arī piedalīsies ST organizētajās tikšanās ar nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc priekšlikumu apkopošanas regulators tos rūpīgi izvērtēs - gan priekšlikumus un ieteikumus, kas būs izteikti uzklausīšanas sanāksmes laikā un tiekoties ar nozaru asociācijām, gan tos, kas ir saņemti rakstiski.

Krievijas Transporta ministrs Igors Levitins šodien ieradās savā divu dienu vizītē Rīgā, kuras laikā tiksies ar Latvijas satiksmes ministru Uldi Auguli un ekonomikas ministru Arti Kamparu.

«Abām valstīm šobrīd ir līdzīgs viedoklis par vienu – nav iespējams palielināt preču apgrozījumu tikai caur Latvijas ostām,» teica U.Augulis.

Rīt I.Levitins tiksies ar Latvijas satiksmes ministru, lai pārrunātu vilcienu kustības projektu Rīga – Maskava un abu valstu turpmāko sadarbību transporta, tai skaitā arī dzelzceļa, infrastruktūras uzlabošanā.

Ceturtdien paredzēta arī I.Levitina tikšanās ar Latvijas ekonomikas ministru. Abu valstu pārstāvji ir Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji. Komisija lems par abu kaimiņvalstu ekonomisku un zinātnisku sadarbību, kā arī kopīgiem attīstības plāniem humanitārā un kultūras sfērā. Ceturtdien I.Levitins un A.Kampars pārrunās sagatavošanās jautājumus pirmajai abu valstu komisijas sēdei, raksta Krievijas ziņu aģentūra Itar-Trass.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) jaunās valdes pirmajā sēdē ievēlējusi organizācijas vadību - valdes priekšsēdētāja amatu arī turpmākajā periodā ieņems PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Valdes priekšsēdētājas vietnieku amatos turpinās darboties Fortum Latvija valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa un Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā pārstāvis Ivars Slokenbergs.

Līdzās jau nosauktajām amatpersonām darbu ĀIPL valdē turpinās GlaxoSmithKline Latvija valdes loceklis Valts Ābols, CEMEX Latvija valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels (Graham Russell) un Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Mats Šērs (Mats Kjaer). Pirmo reizi valdē ir ievēlēti Stīvens Jangs (Stephen Young), KPMG vecākais partneris Baltijas valstīs un Baltkrievijā, un Alfs Ēriks Lundgrēns (Alf Erik Lundgrenn), Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā viceprezidents.

ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska: «Viens no pirmajiem ĀIPL uzdevumiem manā vadībā būs sākt aktīvu gatavošanos mūsu ikgadējai augsta līmeņa tikšanās ar valdību, kas šogad notiks 24. un 25. septembrī. Aktualizēsim jautājumu par atgriešanos pie aizsāktajām reformām, kuru temps ir manāmi samazinājies - ir jāstiprina tiesu vara, jārisina ar darbaspēka pieejamību saistītie jautājumi, jānodrošina efektīva veselības un sociālās aprūpes sistēma, kā arī jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte. Vēlēsimies runāt arī par vairākiem jautājumiem, kas identificēti Latvijas sarunās par dalību OECD, kā piemēram, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība, jo tas būtiski ietekmē mūsu valsts tēlu un ārējo konkurētspēju. Mūsu pienākums ir turpināt darīt visu iespējamo, lai Latvija kļūtu investoriem pievilcīga.»

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Notikušo Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultāti un vismaz līdz šim veiktās sarunas par jaunās valdības veidošanu visnotaļ lielā mērā liecina, ka, visticamāk, koalīciju pārsvarā veidos līdz šim pie varas nebijuši politiķi.

Šis fakts pats par sevi ir tikai loģisks - tāda ir bijusi vēlētāju griba un vēlētājiem, kā zināms, vienmēr ir taisnība. Problēmas var rasties, ja tiks ievērotas līdzšinējās Latvijas politiskās sistēmas tradīcijas attiecībā uz vadības maiņu dažādās valsts struktūrās, uzņēmumos. Proti, ir pierasts, ka, mainoties kādā ministrijā politiskajām partijām, diezgan ātri daudzos gadījumos tiek mainīti arī padomes un valdes priekšsēdētāji, kā arī dažādu citu izpildinstitūciju vadītāji.

Konkrētajā gadījumā ļoti lielā mērā izskatās, ka vislielākas izmaiņas gaida tās sfēras, kas ir Satiksmes, kā arī Zemkopības ministriju ziņā, jo, visticamāk, vismaz nākamajā valdībā ZZS nebūs pārstāvēta. Tāpat jautājums ir par Kultūras, Tieslietu un Ārlietu ministriju pārraudzībā esošajajām struktūrām. Tiesa, šīs jomas līdz šim pārraudzīja Vienotības pārstāvji, taču darīja to acīmredzot tik draņķīgi, ka daudzi Latvijas pilsoņi pirms attiecīgā biļetena iemešanas urnā, viņu vārdus pacentās izsvītrot. Savukārt līdzšinējo ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) paša pastāvētā partija pat neiekļāva vēlēšanu listē. Politiskā loģika (kura Latvijā gan nereti pietrūkst) prasa, lai attiecīgo politiķu ministriju vadībā vairs nebūtu.

Angļu valodas zināšanas Latvijas ministru vidū jau ilgāku laiku ir bijis karsts temats, ņemot vērā, ka līdz šim ierasta lieta ministriju vadītāju vidū bijusi angļu valodas vāja pārzināšana. To gan mainījis pašreizējais ekonomikas ministrs.

Pagājušajā nedēļā interviju Kataras ziņu kanālam sniedza Daniels Pavļuts, kura angļu valodas zināšanas ir acīmredzami pārliecinošākas par viņa priekšteci Arti Kamparu, par kuru eksperti iepriekš izteikušies diezgan skarbi. (intervija ar D. Pavļutu skatāma no video 10. minūtes)

Kampars gan nevarēja lepoties ar tādām angļu valodas zināšanām, un to izvērtējuši arī eksperti.

Tomēr visvairāk, runājot par valsts pārstāvju angļu valodas zināšanām, Latvijas sabiedrības atmiņā iespiedusies izbijušā finanšu ministra Ata Slaktera intervija Bloomberg televīzijā.

Tiekoties ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, Pašvaldību savienība rosināja veikt grozījumus likumdošanā, precīzi nosakot tiesības, pienākumus un atbildību gan dzīvokļu īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Tāpat tikusi pārrunāta pārrunāta arī Civilprocesa likuma grozījumu virzība Saeimā. LPS izteica atbalstu arī rosinātājām izmaiņām normatīvajos aktos, paredzot būtiski vienkāršot un paātrināt nelielo (līdz 1500 Ls) parādu piedziņu.

Daži pašvaldību vadītāju norādīja, ka siltumenerģijas izmaksu pieaugums vairākās pilsētās ir pārāk liels, ko iedzīvotāji nespēj samaksāt, tāpēc atsevišķas pašvaldības izrādīja interesi par iespēju daudzdzīvokļu mājās centrālapkures sistēmas pārbūvēt par individuālo apkuri. Taču vairums pašvaldību vadītāju norādīja, ka tā tiktu traucēta centralizētās siltumapgādes sistēmas darbība un mazināta efektivitāte.

Vieniem ministriem nesanāk reformas, citiem gadās neapdomīgi izrunāties, tomēr izmaiņas netiek plānotas.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) neplāno izmaiņas valdības sastāvā un ar šo komandu vēlas nostrādāt kopā četrus gadus. Tādējādi Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups ar piedāvājumu pēc budžeta grozījumu pieņemšanas valdībā ienest jaunus vaibstus var palikt mazākumā, raksta Diena.

Taču ministru vērtēšana notiek publiskajā telpā, kurā lielāka uzmanība ir pievērsta tiem valdības locekļiem, kuri neapdomīgi izteikušies vai pārteikušies, nekā tiem, kuru vadītajās nozarēs nenotiek nepieciešamās reformas. Ja E.Jaunups būtu premjers, viņš nomainītu tieši tos ministrus, kuri nespējot veikt reformas, nevis, piemēram, ekonomikas ministru Arti Kamparu, kura kļūdas mediji īpaši pamana.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien Rīgas pilī ticies ar 24.marta protesta akcijas organizatoru izvirzītajiem pārstāvjiem.

Valsts Prezidenta kancelejas Preses dienests informē, ka V. Zatlers ticies arī ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru, kā arī saņēmis akcijas dalībnieku rezolūciju.

Noslēdzoties tikšanās reizei, Valsts prezidents informēja, ka iesniegtā rezolūcija tiks pārrunāta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ekonomikas ministru Arti Kamparu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Iesniegto rezolūciju Valsts prezidents nosūtīs arī tiesībsargam un Valsts kontrolei, pēdējai lūdzot izvērtēt elektroenerģijas tarifu celšanas metodiku un procedūras, kā arī tarifu izvērtēšanas sistēmās lietderīguma pamatojamību.