Bankas

Reinis Rubenis: Banka nekvalificējās kā pāridarītāja, tā drīzāk ir palīgs

Natālija Poriete, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis ir finansists ar nepabeigtu teoloģijas maģistra izglītību un ekonomists ar ilggadēju pieredzi darbā ar vidējiem un lielajiem uzņēmumiem.

Fragments no DB intervijas:

Kāpēc jūs izvēlējāties studēt ne tikai finanses, bet arī teoloģiju?

Pēc izglītības esmu finansists – man ir maģistra grāds, bet tajā laikā mācību process Rīgas ekonomikas augstskolā Latvijā un Zviedrijā likās pārāk īss. Biju gados jauns, varēju turpināt mācīties un aizgāju uz teoloģijas fakultāti. Bet maģistra grādu, atzīšos, tur neieguvu – atlika uzrakstīt maģistra darbu, ko es noslinkoju un neizdarīju. To es mazliet nožēloju – vajadzēja jau saņemties... Bet to, ka es vispār tur mācījos, es nenožēloju – teoloģija paplašina pasaules skatījumu.

Dievs saka, ka mums jāpiedod saviem parādniekiem. Kā to var apvienot ar bankas darbību?

Mana interpretācija būtu, ka jāpiedod pāridarītājiem. Viņi ir parādā tāpēc, ka nodarījuši tev pāri. Domāju, banka nekvalificējās kā pāridarītāja, tā drīzāk ir palīgs.

Latvijā notiek DNB un Nordea banku apvienošanas process. Cik, jūsuprāt, bankām jāpaliek Latvijā?

Jebkurš spēcīgs konkurents nozarei un klientiem ir tikai ieguvums. Mums ir par daudz banku tik mazai ekonomikai. Šis bija loģisks solis, jo tikai bankas apvienojot spēkus, var izveidot pietiekami spēcīgu banku, kura, savukārt, var uzlabojot visus efektivitātes rādītājus, spēj investēt inovācijās un produktu attīstībā

Kāpēc tieši Jūs esat Swedbank Latvija prezidents?

(ilgs klusums, tad smejas) Skaidrs, ka pats neizlēmu, ka būšu bankas vadītājs, to manā vietā izdarīja citi cilvēki. Visticamāk, viņi vērtēja manu iepriekšējo pieredzi. Tā kā es 17 savas karjeras gadus esmu daudz strādājis ar vidējiem un lieliem uzņēmumiem, tad es diezgan daudz pazīstu cilvēkus, biznesu, industriju un īpašniekus, un es domāju, ka tas bija daudzu faktoru kopums, kāpēc izvēlējās tieši mani. Iespējams, arī tāpēc, ka es jau biju valdē un labi pārzināju cilvēkus Swedbank komandā.

Visu interviju Par daudz banku tik mazai ekonomikai lasiet 20. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank vadītājs Latvijā: Nākamgad finanšu sektoru ietekmēs makroekonomiskā vide un stingrāka regulācija

LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā finanšu sektoru Latvijā turpinās ietekmēt makroekonomiskā vide un arvien stingrāka regulācija, aģentūrai LETA atzina Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka svarīgākie faktori, kas arī nākamajā gadā turpinās ietekmēt finanšu sektoru, ir makroekonomiskā vide, arvien stingrāka regulācija, kā arī digitalizācijas un dažādu jaunu regulu izaicinājumi un iespējas. Vienlaikus finanšu sektorā pieaug arī konkurence - apvienojas tirgus dalībnieki, izveidojot jaunu spēlētāju, kā arī pieaug konkurence no nebanku uzņēmumiem, kas piedāvā dažādus finanšu pakalpojumus.

Rubenis atzīmēja, ka no 2018.gada Latvijā stāsies spēkā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura paredz, ka bankām būs jādod iespēja trešajām pusēm jeb maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piekļūt klienta kontam, ja klients to būs akceptējis. Tas nozīmē, ka klients varēs izmantot dažādus pakalpojumu sniedzējus, lai, piemēram, noskaidrotu sava konta stāvokli vai veiktu maksājumu. Līdz ar to bankām būtiski paplašināties finanšu nozares jaunuzņēmumu loks, ar kuriem veidot partnerības, lai klientiem nodrošinātu jaunus ērtus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup Wise Guys un Swedbank turpina sadarbību

Anda Asere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank un Igaunijas izcelsmes jaunuzņēmumu akselerators Startup Wise Guys rudenī turpinās šā gada sākumā uzsākto sadarbību un Rīgā organizēs vēl vienu programmu finanšu tehnoloģiju kompānijām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mums bija tik veiksmīga sadarbība, ka labprāt to turpinām un ceram uz lielu jaunuzņēmumu interesi,» saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā. Viņš atzīst, ka no bankas puses sadarbības uzsākšana ar akseleratoru un šādas programmas īstenošana bankas centrālajā birojā bija eksperiments. Vienlaikus bankas vadītājs atzīst, ka šāda sadarbība bijusi neizbēgama – lielām finanšu organizācijām jāspēj pielāgoties jaunās pasaules kārtībai, lai saglabātu konkurētspēju. «Neviena banka neizdzīvos, ja būvēs ap sevi aizsargmūrus. Taču veidi, kā attīstīties, ir ļoti dažādi, un ir neierobežotas iespējas izpausties. Mūsu iniciatīvu veidot sadarbību ar finanšu tehnoloģiju vidi novērtējuši bankas kolēģi ne tikai Latvijā, bet visā grupā,» saka R. Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam SIA «Skai Baltija», kas iepriekš pārvaldīja «Sky» lielveikalus, bet tagad nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, mainījušies īpašnieki, kā arī vienīgais valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercreģistrā šī gada 1.augustā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām par 80% SIA «Skai Baltija» kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Rūdolfs Rubenis, bet pārējo 20% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir Andris Lontons. Līdz šim vienīgais SIA «Skai Baltija» dalībnieks bija Kiprā reģistrēta kompānija «Carberry Trading Limited».

SIA «Skai Baltija» ilggadējais valdes loceklis Aivars Rubenis, kurš uzņēmuma valdē darbojās kopš 1999.gada, atstājis amatu, un par vienīgo valdes locekli iecelts lielākais dalībnieks Rūdolfs Rubenis.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro. 2017.gadā uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu atdalīt mazumtirdzniecību no pārtikas produktu ražošanas, «Sky» lielveikalu pārvaldīšanu nododot uzņēmumam SIA «RX Tirdzniecība» un SIA «Skai Baltija» atstājot pārtikas produktu ražošanu. Reorganizācija noslēdzās šīs gada 31.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubenis: Pret Moneyval rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni

LETA, 22.10.2018

It īpaši pirmajā gadā pēc padziļinātās uzraudzības režīma noteikšanas ļoti nopietni ir jāizturas pret Moneyval rekomendācijām, uzskata «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rubenis: Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, jāsaprot pēc kādiem principiem to īstenot

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, visiem būtu jāsaprot pēc kādiem principiem tas notiks, piemēram, vai bankomāti atradīsies pie visu banku filiālēm jeb nē, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka ideja par vienotu bankomātu tīklu Latvijā virmo gaisā jau daudzus gadus, bet šim jautājumam ir daudz dažādu aspektu, kuri jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas.

«Mēs pie bankomāta tīkla un tā efektivitātes esam strādājuši daudz. Lai kā tas nebūtu, bet bankomātu tīkls mazākos novados pilda arī sociālo funkciju. Mēs esam izlēmuši, ka ikvienā novadā bankomātam ir jābūt, lai gan tie ir ieguldījumi. Ja bankomātu tīkla pārvalde tiek atdota kādai trešajai personai, ir jāsaprot, uz kādiem principiem tas notiks. Iespējams, ka daudzos novados tad bankomātus vienkārši noskrūvēs, jo skaidrs, ka tie nekad sevi neatpelnīs. Lai bankomāts sevi atpelnītu, ir jābūt noteiktam transakciju skaitam. Vēl viens aspekts ir saistīts ar to, ka daudzas filiāles, turklāt ne tikai »Swedbank« filiāles, pāriet uz darbības konceptu, kurā vairs nav skaidras naudas darījumu. Tas ir iespējams tikai tad, ja blakus ir bankomāts, no kura var izņemt naudu vai iemaksāt naudu, veikt noteiktas transakcijas. Ja ir vienots bankomātu tīkls, tad rodas jautājums, pie kurām filiālēm tad tas atradīsies? Tādēļ ir jautājums, vai visu minēto var atrisināt,» sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā pasaulē varētu turpināties saspīlēta politiskā situācija, ietekmējot Latvijas eksportu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

«Visticamāk, pasaulē turpināsies saspīlēta politiskā situācija starp lielvalstīm, kas, savukārt, radīs svārstības finanšu tirgos un var ietekmēt mūsu eksportētājus. Tikmēr Latvijā, kaut mērenāk, bet turpināsies ekonomikas izaugsme, un sagaidāms gan algu kāpums, gan darbaspēka trūkums, kas uzņēmumiem liks straujāk meklēt automatizācijas risinājumus. Pieaugošā rosība būs labs pamats gan biznesa ideju, gan individuālo ieceru īstenošanai,» teica Rubenis.

Viņš arī norādīja, lai arī jaunā valdība vēl tikai top, liela daļa izmaiņu, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotāju maciņus nākamgad, ir zināmas jau šobrīd, piemēram, īstenojot pērn veikto nodokļu reformu, ir apstiprināta pakāpeniska atvieglojumu palielināšana, tāpēc nākamgad visi darba ņēmēji, kuru alga pirms nodokļu nomaksas nesasniedz 1100 eiro, var rēķināties ar lielāku neapliekamo minimumu - atkarībā no algas apmēra tas maciņos ienesīs par aptuveni 6-7 eiro vairāk. Tāpat par 30 eiro pieaugs atvieglojums par apgādībā esošām personām, kas «uz rokas» nodrošinās sešu eiro pieaugumu par katru reģistrētu apgādājamo. Tajā pašā laikā izdevumu pusē būs jārēķinās ar akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā šajā gadā turpināsies izmaiņas – gan vietējo banku segmentā, gan iepriekš starptautiskos klientus apkalpojošo kredītiestāžu segmentā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vietējo banku sektorā pārmaiņas vairāk būs saistītas ar pakalpojumu digitalizāciju un to drošības uzlabošanu, savukārt nerezidentu banku segmentā turpināsies aizvadītajā gadā iesāktais darbs reputācijas un iekšējo sistēmu uzlabošanā. Savukārt valdībai un regulatoram jāturpina aktīvs darbs, lai Latvija kā pilnvērtīgs finanšu tirgus dalībnieks atgrieztos starptautiskajos tirgos.

Kopumā jaunais gads sola izaugsmes iespējas plašam Latvijas iedzīvotāju lokam un katra paša rokās ir, kā tās izmantos, saka AS Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis. «Gan valsts, gan individuālā līmenī labajos laikos, kad rocība palielinās, ir jāiemanās veikt uzkrājumus, kā arī īstenot svarīgus, bet atliktus darbus – piemēram, apdrošināt mājokli,» saka R. Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» valdes priekšēdētāja amatā uz nākamo piecu gadu termiņu apstirpināts Reinis Rubenis, pavēstīja bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Saskaņā ar «Swedbank» padomes lēmumu un Eiropas Centrālās bankas saskaņojumu, Rubenis turpinās vadīt Latvijas lielāko kredītiestādi arī nākamos piecus gadus.

Krops atzīmēja, ka Rubenis «Swedbank» valdes locekļa pienākumus pilda jau piecus gadus, tajā skaitā nepilnus trīs gadus kā valdes priekšsēdētājs. Iepriekš Rubenis ieņēma «Swedbank» Uzņēmumu pārvaldes un arī Finanšu tirgus pārvaldes administratīvā vadītāja amatus.

Krops arī piebilda, ka, atbilstoši Latvijas Komerclikumam pieci gadi ir maksimālais valdes locekļa pilnvaru termiņš, kuram gatavojoties, uzņēmuma padome pieņēmusi lēmumu par atkārtotu ievēlēšanu. «Swedbank» saņēmusi arī nepieciešamās atļaujas no bankas finanšu uzraudzības iestādēm. Tādējādi Rubeņa pilnvaras ir pagarinātas uz maksimālo iespējamo termiņu. Reiņa Rubeņa jaunais pilnvaru termiņš pilnībā stāsies spēkā pēc izmaiņu veikšanas komercreģistra ierakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēršas tiesā pret notāri saistībā ar parakstiem Olainfarm mantojuma kontekstā

Db.lv, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ļauj noticēt savām spējām

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 31.07.2019

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.

Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Mācās arī četrdesmitgadnieki

Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» ir dzīvotspējīga, taču uzņēmumā ir jāveic lieli sakārtošanas darbi, intervijā sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa atzina, ka pēc pavasarī izstrādātā ziņojuma par uzņēmuma darbību, «Rīgas satiksme» pēkšņi nav kļuvusi par caurskatāmāko un atklātāko komersantu Latvijā, taču vismaz indikatīvi šķiet, ka uzņēmums virzās uz to, lai uzlabotu procesus.

«Sekojot līdzi vismaz publiskajai pieejamajai informācijai un iepirkumiem, indikatīvi šķiet, ka viņi virzās uz to, lai uzlabotu procesus. Vienlaikus jāpiebilst, ka tas nav ne pusgada, ne gada jautājums, lai visus mūsu ieteikumus par konstatēto realizētu, turklāt mēs nepārbaudījām visu, visu. Viņiem ir jāsakārto sava vadības struktūra - padome un valde. Vienmēr, esot tādā pagaidu stāvoklī, ir grūtāk pieņemt būtiskus iekšējos lēmumus,» sacīja Cakare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank vadītājs: Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens

LETA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens, sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

"Šādas baumas ir tikai un vienīgi Latvijas fenomens. Tāda rakstura baumas par finanšu stabilitāti, pēc kurām cilvēki iet un ņem ārā naudu no bankomātiem, nav raksturīgas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Zviedrijā," teica Rubenis.

Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā vēsturiski ir bijis ļoti daudz banku un daudzas laika gaitā ir arī bankrotējušas. "Vairāk nekā pirms 20 gadiem bija arī viena liela banka, kur noguldītājiem solīja atdot naudu un to neizdarīja. Tas viss ir atstājis nospiedumu un bažas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri neizprot finanšu rādītājus, neseko finanšu loģikai, ir arī stipri jutīgāki pret šāda veida informāciju," sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rubenis: Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriežoties inflācijai, cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk nekā šobrīd, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka noguldījumi aug jau daudzus gadus visos segmentos, taču pārsvarā palielinās naudas daudzums norēķinu kontā, nevis pieaug ieguldījumi.

"Ņemot vērā, ka mēs jau ilgi atrodamies zemu procenta likmju laikā un arī inflācija ir zema, naudai nav arī bijusi liela "vajadzība kustēties", jo tā arī īpaši nezaudē vērtību. Tomēr tad, kad eirozonā atgriezīsies inflācija, ļoti ātri parādīsies arī motivācija naudu ieguldīt. Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk," sacīja Rubenis.

Viņš arī minēja, ka pēdējā dekādē runa ne tik daudz ir bijusi par naudas pelnīšanu, cik par vērtības nosargāšanu tam kapitālam, kas jau ir, tomēr uzkrājumu pārvaldīšana ir nākamā lielā joma, par kuru bankas Baltijā sāks runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro apmērā, informē Labklājības ministrijā.

Šādu atbalstu paredz ceturtdien, 23.aprīlī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība"".

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš tika rosināts šī pabalsta zemāko apmēru noteiktu 130 eiro apmērā, tomēr ceturtdienas valdības sēdē nolemts palielināt tā apmēru līdz 180 eiro.

"Valsts šajā ārkārtējā situācijā ir apņēmusies izrādīt solidaritāti un palīdzēt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Līdz šim aprēķināto un izmaksāto dīkstāves pabalstu summas nereti ir ļoti mazas, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Labklājības ministrija rosināja noteikt zemāko šīs palīdzības slieksni, kas būs 180 eiro. Tas nepārprotami ir signāls, ka valsts nāk palīgā arī tiem cilvēkiem, kuru darba devējs nav bijis godprātīgs un tiem, kuri iemaksas veikuši nepilnā apmērā. Vienlaikus tas ir signāls, ka nākotnē būs jāpārskata nodokļu sistēma. Nevar būt situācija, ka nonākot krīzē, cilvēkam nav sociālās aizsardzības", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru