Nodokļi

Reinvestētās peļņas neaplikšana «apēdīs» atvieglojumus

Māris Ķirsons, 12.06.2017

Jaunākais izdevums

Nesadalīto peļņu dividendēs ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, vienlaikus vairs nebūs arī šī nodokļa atvieglojumu jaunu tehnoloģiju iegādē, ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā

To paredz jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumprojekts, kuram tuvākajā laikā vajadzētu nonākt valdībā, ja vien ir vēlme šīs pārmaiņas iedzīvināt jau no 2018. gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šīm jaunā likumprojektā iekļautajām detaļām var prognozēt diskusijas, vēl jo vairāk, ja šis ir viens no nodokļu revolūcijas stūrakmeņiem. Tāpat šī likumprojekta kontekstā bija un būs diskusijas par tā devumu valsts makā. Proti, tiek lēsts, ka savā pirmajā darbības gadā, kad reinvestētā peļņa ar UIN neapliksies, šī nodokļa ieņēmumi būšot vien aptuveni 150 milj. eiro, kaut arī 2017. gada plāns ir 2,9 reizes vairāk – 435 milj. eiro. Interesanti, ka šī nodokļa ieņēmumu kritums tiek prognozēts situācijā, kurā tā likme tiek palielināta no pašreizējiem 15% līdz 20%. Jārēķinās, ka pēc Finanšu ministrijas datiem 2015. gadā kopējais UIN atvieglojumu apmērs bija sasniedzis 399,4 milj. eiro, savukārt 2014. gadā bijis tikai 349,2 milj. eiro un 2013. gadā – 377,4 milj. eiro.

«Lai kaut ko iegūtu, kaut kas arī ir jāzaudē, un arī jaunā UIN likumprojekts nav izņēmums,» uzsver Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, nodokļu eksperts Ainis Dābols.

Visu rakstu Reinvestētās peļņas neaplikšana «apēdīs» atvieglojumus lasiet 12. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļu atvieglojumu, apgādājamo un zemo algu krustceles

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada marts nāca ne tikai ar atklājumiem par strādājošo nodokļu parādiem un pārmaksām, bet arī saasināja jautājumu par nodokļu reformas ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu, un Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka tās ietekme ir visai niecīga.

Latvijas Universitātes eksperti secinājuši, ka nodokļu reforma nav nesusi pozitīvus ieguvumus ģimenēm ar bērniem un zemiem ienākumiem, jo, pirmkārt, nereti vecāks nevar izmantot sev pienākošos diferencēto neapliekamo ienākumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, jo vienkārši alga ir par mazu, otrkārt, šā paša iemesla dēļ nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Proti, pašlaik ir situācija, kad ir pieejami vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, piemēram, par apgādājamajiem, un attaisnotie izdevumi, taču tos nevar izmantot visi strādājošie, jo atalgojums ir par zemu.

Piemēram, ja ir vientuļais vecāks ar trīs bērniem, tad viņam pienākošies atvieglojumi par apgādājamajiem ir 663 eiro mēnesī. Ja viņa alga ir zemāka par šo summu, tad redzams, ka visus sev pienākošos atvieglojumus tas nevar izmantot. Tāpat šāds vecāks nevar izmantot attaisnotos izdevumus par izglītību un veselību. Vai un kā iespējams šo situāciju risināt? SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka viens no risinājumiem būtu sekot Lietuvas piemēram un pienākošos atvieglojumus izmaksāt naudā, tad tos visi varētu saņemt pilnā apjomā. LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns teic, ka nevienlīdzība, kas visvairāk skar ģimenes ar bērniem, ir mazināma vairākos veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli

Zane Atlāce-Bistere, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK aicina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem

LETA, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?» aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

«Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar peļņu strādā tikai 20–25% no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, turklāt pirmajā gadā kaut ko nopelnīt spēj tikai 18% no izveidotajiem, tomēr aptuveni puse no visiem gada pārskatus neiesniedz

To liecina SIA Lursoft pētījums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kā peļņas uzrādīšanas tendenci mainīs iecerētā nodokļu reforma, kuras pamatā ir uzstādījumu maiņa – reinvestētās peļņas neaplikšana ar ienākumu nodokli un vienlaikus «progresīvā nodokļa» ieviešana – varēsim spriest pēc gada. Tikmēr iepriekšējo gadu visu Latvijas uzņēmumu dati ļauj vērtēt jau pastāvošās tendences.

«Uzņēmumus dibina, lai pelnītu naudu, līdz ar to peļņa parasti ir komercdarbības svarīgākais rādītājs. Tomēr, tā kā šo rādītāju ietekmē daudzi citi apstākļi, to bezjēdzīgi skatīt tikai kā atsevišķu parametru. Peļņas rādītājus vislielākajā mērā var ietekmēt uzņēmumu īpašnieku struktūra, kā arī dažādu nodokļu sabalansētība. Ja politiķi nerada līdzsvaru starp uzņēmuma ienākuma un darbaspēka nodokļiem, īpaši nelielie un vietējiem uzņēmējiem piederošie uzņēmumi izvēlēsies optimizēt savu darbību tā, lai nodokļu slogs būtu iespējami mazāks Latvijas teritorijā, savukārt vidēji un lieli uzņēmumi skatās arī ārpus valsts teritorijas, izmantojot valstis ar biznesam labāku nodokļu režīmu,» stāsta SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Asie pipari peļņas nodokļa reformas mērcē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz pozitīvisma kampaņas spožā lakojuma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli slēpjas dažādi nodokļu sloga palielināšanas manevri, kas var aizēnot reklamētos ieguvumus

DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija uzstāj uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija, turklāt UIN likmes piedāvātā celšana no pašreizējiem 15% līdz faktiski 25% (ņemot vērā specifisko aprēķināšanas formulu 80/20) pašlaik spēcīgi korelē ar Igaunijā notiekošajām diskusijām par pretējo – šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15% (DB 27.03.2017.). Ar igauņiem varam salīdzināties arī par piegājienu mārketinga tēriņu aplikšanā vai neaplikšanā ar nodokli.

Igaunijā mārketinga tēriņus noteiktā apmērā neapliek ne ar uzņēmuma, ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet Latvijas gadījumā ap šo jautājumu savilkušies mākoņi, kas sola zibeņot, ja netiks rasts saprātīgs risinājums. Pašlaik tiek iets uz to, ka daļa uzņēmumu mārketinga aktivitātēs tiks padarīti varošāki par citiem. Mārketinga izmaksas pašlaik ar UIN neapliek, bet turpmāk tiek piedāvāts, ka UIN nepiemēros tikai tik lielai mārketinga izmaksu daļai, kas atbildīs 2% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma. Tādējādi nozares ar lielāku darbinieku skaitu un augstākām darbaspēka izmaksām varēs mārketingam tērēt vairāk, bet pārējie uzņēmumi tiks diskriminēti ar soda sankcijām jeb nodokli tiem mārketinga tēriņiem, kas pārsniegs 2% sociemaksu limitu. Nodevas «izspiešana» nav atbalstāma ne tikai nevienlīdzīgas situācijas radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka šāds princips var bremzēt uzņēmumu mārketinga centienus, piemēram, jaunu tirgu iekarošanā. Domājams, ka valsts taču nevēlētos kavēt Latvijas uzņēmumu eksporta izaugsmi vienā vai citā tirgū. Valsts gan, protams, negrib par to uzņemties atbildību, līdzīgi arī Krievijas embargo krupi uzņēmumiem vajadzēja norīt pašiem bez sevišķas valsts līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā

Māris Ķirsons, 27.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ļautu Latvijai izkļūt no vidēju ieņēmumu slazda, vienlaikus stimulējot nopelnīto investēt, vēl gan jārod risinājumi vairākos jautājumos

To intervijā DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Viņš atzīst, ka piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes pacelšana no pašreizējiem 15% līdz 20% ir rūpīgi jāvērtē kontekstā ar ziemeļu kaimiņu diskusijām par šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15%.

Fragments no intervijas:

Kāpēc Ekonomikas ministrija tagad tik strikti iestājas par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN – 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija?

Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā. Produktivitāte ir 40% no ES vidējās, zems darba algu līmenis, kas spiež cilvēkus doties strādāt uz ārzemēm, bet salīdzinoši augsts rentabilitātes līmenis – 8%, kas ir par trīs procentpunktiem augstāks nekā Vācijā, secinājums – uzņēmēji nav ieinteresēti paaugstināt produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Investīciju veicināšanas mehānismu nākamgad apturēs

Māris Ķirsons, 30.05.2017

«Tas ir labs stimuls uzņēmuma iecerētā investīciju plāna īstenošanā, kā arī drošības signāls bankām,» šo mehānismu vērtē pavisam nesen valdībā atbalstītā 11,47 milj. eiro vērtā investīciju projektu bērza saplākšņa ražotnē Kuldīgā SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš.

DB 30.maija numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide lielo investīciju veicējiem ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 540 milj. eiro, radot jaunas darba vietas un kāpinot eksporta ieņēmums; no 2018. gada šādas ēsmas vairs nebūs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz iecerētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, jo tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar šo nodokli, vienlaikus tiek piedāvāts paaugstināt UIN likmi no pašreizējiem 15% līdz 20%, kā arī dividenžu saņēmējiem pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% samazināt līdz 0%. DB jau rakstīja, ka valdība konceptuāli atbalstījusi jauno nodokļu politikas stratēģiju, kura arī paredz minēto.

DB jau vairāk nekā 16 gadus ir rakstījis par peripetijām ap valsts stimulu paketi lielajiem investoriem. Jāatgādina, ka UIN atlaide investīciju projektiem visās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem bija piecus gadus no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim un šādas tiesības valdība piešķīra sešas reizes pieciem uzņēmumiem - a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras štikla šķiedra, SIA Bolderaja Ltd, a/s Latvijas Unibanka, SIA Latrostrans. Šie uzņēmumi kopumā investējuši 132,4 milj. Ls (188,52 milj. eiro). Jāņem vērā, ka UIN atlaidi varēja piemērot tikai tie investīciju projekti, kurus pirms to uzsākšanas bija atbalstījis Ministru kabinets, turklāt tā attiecās uz ierobežotu nozaru klāstu. To nevarēja saņemt tērauda rūpniecība un kuģu būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viedoklis: Déjà vu apstrādes rūpniecībā

Žanete Hāka, 03.11.2017

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2017. g. 3. cet., % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kalendāri izlīdzināti dati (izlaides svari., %)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi dinamisku attīstību, augot gan eksportētajiem apjomiem, gan palielinoties pieprasījumam vietējā tirgū, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Buceniece.

Nozarē palielinās problēmas ar darbaspēka pieejamību, atsevišķās nozarēs jaudu noslodze sasniegusi vēsturisko maksimumu, un konkurētspējas saglabāšanai jo aktuālākas kļūst investīcijas, kas šobrīd nozarē ir zemā līmenī. Atsevišķas norises/aspekti raisa sajūtu, ka pašreizējie notikumi ir jau piedzīvoti iepriekš jeb kā franciski runājošie saka «déjà vu».

Kā jau iepriekš liecināja operatīvie dati un iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms 3. ceturksnī ir audzis ļoti strauji – par 1.2% salīdzinājumā ar 2. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati) un par 9.3% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu (kalendāri izlīdzināti dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nianses šūpos kredītu pieejamību

Māris Ķirsons, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu pieejamību 2019. gadā Latvijā ietekmēs ne tikai Eiropas Centrālās bankas pieņemtie lēmumi, bet arī notiekošais Latvijas finanšu sektorā un valsts rīcība Moneyval novērtējuma uzlabošanai.

Tādi secinājumi skanēja konferencē Biznesa prognozes 2019. Kredītu pieejamībā savu lomu lēnām sāks spēlēt arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ES struktūrfondu naudas izmaksas par realizētajiem projektiem.

«Situācija ir labāka, nekā mums pašiem šķiet,» tā uz jautājumu par kredītresursu pieejamību Latvijā atbild Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš norāda, ka kredītu jomā ir asimetrisks risku sadalījums, jo uzņēmēji vienmēr vēlas aizņemties vairāk, viņi vēlas riskēt vairāk nekā bankas. Tā dēvētā robežšķirtne ir situācijā, ja uzņēmumam iet ļoti labi, tad tas ar banku peļņā nepadalās, ja iet slikti, ir zaudējumi un vēl bankrotē, tad ar zaudējumiem padalās ar banku. Bankai ir mazi procenti, bet milzīgi zaudējumi, ja uzņēmumam ir slikti, savukārt uzņēmumam ir otrādi- zaudējumi ir tik, cik ieguldīts pašu kapitāls, bet potenciāli milzīga peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ārvalstu investoru padome: Pie apsveicama darbības ātruma ir jautājums par kvalitāti

Māris Ķirsons, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pozitīvi, ka valdības darba kārtībā nodokļu reforma bija prioritāte. Rezultātā pat īsākā laika sprīdī par vienu gadu nodokļu reforma ir akceptēta un tā stājas spēkā jau no nākamā gada. Tomēr pie apsveicama darbības ātruma ir jautājums par kvalitāti,» intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona.

«Tieši par to Ārvalstu investoru padome Latvijā ne vienu reizi vien ir runājusi un aicinājusi valdību šo reformu īstenot nevis no 2018., bet gan no 2019. gada. Atliekot ieviešanu par vienu gadu, būtu dots laiks visiem - gan uzņēmējiem, gan it īpaši nodokļu administrācijai sagatavoties tām pārmaiņām, kādas nesīs šī nodokļu reforma. Tomēr valdība lēma, ka reforma būs spēkā jau no 2018. gada 1. janvāra, kaut arī vairākām normām ir pārejas laiks seši mēneši (uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem) un divi gadi, lai izlemtu, ko darīt ar iepriekšējos gadus nesadalīto peļņu, par kuru samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā nav izmaksāta dividendēs. Risks, ka būs daudz neskaidrību, ir pietiekami liels, jo likumu teksti tika rakstīti sasteigti, un tas ir bīstami. Latvija nav izolēta valsts, un tas nozīmē, ka jāvērtē jaunās sistēmas konkurētspēja Baltijas līmenī. Kontekstā ar IIN likmes diferencēšanu ir jautājums par Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, it īpaši, ja Lietuvā ir viena IIN likme 15% un Igaunijā arī ir viena likme 20% apmērā. Šo trīs likmju sistēmu arī potenciālajiem jaunajiem investoriem būs grūtāk izskaidrot nekā pašlaik, kad ir tikai viena IIN likme. Tāpat nevar neņemt vērā administratīvā sloga pieaugumu grāmatvežiem, kā arī risku par to, vai nodokļu administrācijā viss «strādās», turklāt visam ir jābūt atbilstošā līmenī jau pēc dažām nedēļām, un «pieslīpēšanai» daudz laika vairs nav. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekme būs ļoti dažāda, atšķirībā no uzņēmuma attīstības pakāpes un arī no sektora, kurā strādā, piemēram, uz pakalpojumu sektoru būs citāda ietekme nekā uz ražošanu. Līdz 2018. gadam bija daudz dažādu UIN atlaižu (lielajiem – vairāk par 10 milj. eiro) investīciju projektiem pētniecībai un attīstībai, jaunu ražošanas iekārtu iegādei utt., tagad to vairs nebūs, izņemot speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas. Tāpat UIN likme no pašreizējiem 15% pieaug uz 20% un atsevišķos gadījumos pat līdz 25%. Tiem uzņēmumiem, kuri investē savā attīstībā un dividendes nemaksā, reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN ir izdevīga, bet tos, kuri jau ir ieguldījuši un vēlas gūt sava sūrā darba augļus, likmes palielinājums neiepriecina. Protams, nodokļu likme nav vienīgais, ko vērtē investors, jo vēl jau ir arī šo nodokļu aprēķināšanai un samaksai tērējamais laiks un vēl citi faktori, kā birokrātiskais slogs un visi tie faktori, par kuriem runājām iepriekš,» skaidro M. Jaksona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāla RīgaTV 24 raidījumā «TOP5» tika apspriesta ziņa par Latvijas un Igaunijas iekļaušanu Ukrainas transfertcenu kontrolējamo valstu sarakstā. Šo ziņu raidījumā komentēja Ārlietu un Finanšu ministrijas, kā arī laikraksta «Dienas Bizness» žurnālists Māris Ķirsons. Valsts iestādes Ukrainas lēmumu vērtēja kā nepamatotu, savukārt M. Ķirsons norādīja, ka pie vainas varētu būt Latvijā ieviestā nodokļu reforma.

M. Ķirsons izteica bažas, ka Ukraina pieņēmusi lēmumu, balstoties uz ziņām par jauno nodokļu politiku: «Latvijā ar 1. janvāri spēkā ir reinvestētās peļņas neaplikšana. Vai šis nav tas iemesls, ko mēs neesam izskaidrojuši cienījamiem ukraiņu politiķiem, kas pieņēma šādu lēmumu?»

Viņš uzskata, ka valsts iestādēm situācija ir jālabo nekavējoties, jo Latvijas iekļaušana «ofšoru» sarakstā var kaitēt Latvijas uzņēmējiem. «Ja tiks stiepta gumija, tad principā Latvijas ieguldījumiem un biznesam ir jārēķinās ar pamatīgiem izmaksu pieaugumiem - tiem, kas strādā ar Ukrainu,» sacīja Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi būtiski saglabāt ilgtermiņā

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Liela daļa Kurzemes uzņēmēju atbalsta nodokļu reformu

Zane Atlāce-Bistere, 02.06.2017

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ventspils pilsētas rīkotajā biznesa forumā, kas notika Uzņēmēju dienu Kurzemē 2017 ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju atbalsta plānoto vidēja termiņa nodokļu reformu, bet jāturpina uzsāktā cīņa ar ēnu ekonomiku un jābūt publisko pakalpojumu sasaistei ar nomaksātajiem nodokļiem.

Biznesa forumā, kur pirmā daļa tika veltīta paneļdiskusijai Nodokļu politika Latvijā un investīciju piesaiste reģionos, piedalījās LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vitoliņš un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā norādīja E.Rītiņa, tad darbs pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas notiek ļoti intensīvi un pašreiz pabeigts tikai pirmais posms – koncepcija apstiprināta Ministru Kabinetā. Patlaban būtiski veikt likumu izmaiņas tā, lai līdz septembrim gūtu arī Saeimas atbalstu visos lasījumos, tādējādi nostiprinot reformu pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. “Mēs varam izveidot tādu nodokļu stratēģiju, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību un nodokļu maksātāju pieaugumu, vai arī piekopt līdzšinējo politiku, kas vērsta uz nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu,” sacīja E.Rītiņa, piebilstot, ka biznesa videi būtiskākās izmaiņas ir uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšanas kardinālas izmaiņas, atsakoties no avansa maksājumiem, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokļa likmi, visiem ienākumu veidiem likmes tiek izlīdzinātas uz 20%, savukārt atsevišķiem ienākumu veidiem saglabājot 10% likmi, “pašreiz situācija ir tāda, ka uzņēmēji domā, ko darīt ar peļņu gada beigās, bieži vien izvēloties to paslēpt, bet pēc dažiem mēnešiem, dodoties uz banku pēc kredīta, nākas vilties, jo finanšu rādītāji nav pietiekami labi. Reformas mērķis ir audzēt kompāniju kapitālu, tādējādi domājot par attīstību ilgtermiņā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā nolūkā piesaistīt lielos investorus iecerēts atbrīvot no peļņas nodokļa uzņēmumus, kuri investējuši valstī ne mazāk kā 30 miljonus eiro un izveidojuši vismaz 200 darbavietas.

Atbrīvojumu no peļņas nodokļa maksāšanas uz 20 gadiem kompānija varēs saņemt, ja parakstīs ar valsti līgumu par investīcijām lielā projektā un ne mazāk kā 75% ieņēmumu gūs no apstrādājošās rūpniecības vai datu apstrādes.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja atbilstošu peļņas likuma grozījumu projektu, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija, Projekts tiks iesniegts izskatīšanai Seimā.

Ekonomikas ministra vietnieks Marjus Skuodis valdības sēdē teica, ka ierosinātais atbrīvojums no peļņas nodokļa būtiski veicinās investīciju klimata uzlabošanu Lietuvā.

"Patlaban mums Lietuvā ir tikai nedaudzi lielie investīciju projekti, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tā ir "Continental" [autodetaļu] rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā vai arī "Vakaru medienos grupe" investīcijas [kokskaidu plākšņu fabrikā] Akmenē. Mēs gribam, lai tādu projektu būtu vairāk," sacīja Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Nodokļu reformai tiek virzītas iniciatīvas, kas kropļo jau paveikto darbu

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi, teikts LTRK izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem.

Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kopumā paveikto darbu kropļo un tādējādi nesasniedz nodokļu reformas mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru