Jaunākais izdevums

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Visur tiek uzsvērts, ka jūsu gatavotās klavieres ir īpaši lielas. Kas ir tik īpašs šajās klavierēs?

Tās ievērojami paplašina skaņas dinamiku – tas nozīmē, ka pianists var daudz plašākā diapazonā interpretēt mūziku. Šīm klavierēm ir garas, tievas stīgas, basa skaņa ir tik tīra, tā apakšējā oktāvā var spēlēt meldiņus, ko nevar ne ar vienu flīģeli. Labi – to var darīt, bet neviens to tāpat nedzird. Vēl viena svarīga īpašība ir tā, ka caur lielo akustisko rezonatoru skaņas izplatība ir dinamiskā maksimumā, kas nozīmē, ka pianistam, spēlējot skaļi un ļoti skaļi, skaņa saglabājas skaista un sulīga. Neviens cits normāls instruments to nenodrošina. Piemēram, jo skaļāk spēlē flīģeli, jo neglītāk tas skan. Basā ir tīrās šausmas. Etīdes saplūst vienā putrā, zūd izšķirtspēja atsevišķiem toņiem. Pie maniem instrumentiem – īpaši lielajām klavierēm – tā nav, izšķirtspēja paliek, dzird visus toņus.

Vēl viens svarīgs moments – skaņas atstarojums. Būvējot instrumentu vertikāli, tas ir kā skaļrunis, kas tiek stateniski nolikts un atstaro skaņu klausītāju virzienā. Piemēram, flīģelim, kas ir horizontāls, skaņa iet uz grīdu, atsitas pret vāku un uz publiku iet netiešā veidā.

Mana pamata vadlīnija ir, ka dizainam ir jāseko funkcijai. To es strikti ievēroju, nepieļauju nekādus kompromisus, no kā cieš skaņa. No tā ļoti daudz kas ir atkarīgs – rezonatora forma, izplatījums, klavieru augstums, platums, statiskā konstrukcija.

Pagāja 25 gadi, līdz šīs klavieres sāka izmantot plašāk. Cik lielu pacietību tas no jums ir prasījis?

Lielu. Es pirmās lielās 3,70 metru klavieres uzbūvēju 30 gadus vai vismaz 25 gadus par agru. Publiski tās prezentēju 1987. gadā, kad neeksistēja nekādi sociālie tīkli, kas ļautu izplatīt pašam savu darbu. Biju cerējis uz atbalstu no pianistiem vai koncertmājām, bet mani nesaprata. Protams, bija pianisti, kuri to novērtēja un bija sajūsmā. Rīkojām koncertus, biju nodibinājis Klavins Music, uztaisījām kādus 12 klasiskās mūzikas diskus ar dažādiem pianistiem. Taču darbība bija jāizbeidz, jo vienkārši aptrūkās līdzekļu. Cik ilgi var strādāt, ja nepārdodas? Sapratu, ka nav īstais laiks, jāgaida.

Ko darījāt gaidot?

Man apnika meklēt sponsorus, un sapratu, ka pašam jāpelna nauda. Skaņoju klavieres, turpināju konceptuāli attīstīt šādus instrumentus, domājot par laiku, kad atkal varēšu pieķerties šim darbam.

1998. gadā pārcēlos uz Latviju. Kādu laiku biju iesaistīts naudas «cepšanā» biržā. Tas bija ļoti sekmīgi, un cerēju, ka tur iegūtos līdzekļus ieguldīšu klavierēs. Biju labi iestrādājies, nodarbojos ar īstermiņa ieguldījumiem, «day trading», kur īsu laiku esi iekšā un tad atkal laukā. Tas ir liels stress, kas ilgst no rīta līdz vakaram – sešos no rīta sāku studēt, kas notiek Āzijā, bet, kad vērās vaļā vācu biržas, sāku tirgoties tur. Pēcpusdienā atvērās Amerikas tirgus, pētīju to. Gulēt sanāca maz, strādāju burtiski katru minūti. Analizējot 1998. gada pirmo pusgadu, sapratu, ka būtu labi nopelnījis, ja būtu paļāvies uz savām ilgtermiņa prognozēm. Tāpēc nākamajā pusgadā ieguldīju citādi – ilgtermiņā. Biju rūpīgi izanalizējis, kā lietas attīstīsies un ka šāda pieeja būs veiksmīga. Taču nāca slavenā Krievijas krīze, kas visus pārsteidza. Vienu dienu slikti rezultāti, otru dienu atkal kritums par 2%. Negribēju būt zaķpastala, lēkt ārā, jo tā bieži notiek un nākamajā dienā atkal spīd saule. Tikai tad, kad process bija ļoti ievilcies, redzēju, ka tā ir īstākā krīze. Kad gāju ārā no savām pozīcijām, bija zaudējis pusi no sava kapitāla. Nogaidīju, kamēr viss nomierinās, un uz pilnu klapi ieguldīju uz atkopšanos. Krievijas krīzei uz papēžiem mina Dienvidaustrumāzijas krīze, ko arī neviens nebija paredzējis. Šie divi notikumi pilnībā iznīcināja manu kapitālu. Protams, tas bija ārkārtīgi sāpīgi.

Daži mani draugi, kuri redzēja, ko es daru, lūdza pārvaldīt arī viņu naudu. Viņi, protams, bija ļoti nelaimīgi, redzot, kāds ir iznākums šai avantūrai. Viens no viņiem domāja, ka esmu paslēpis naudu un vajag mani kārtīgi paspiest – gan jau atzīšos. Pret mani uzfabricēja lietu, un man nācās tas gods pavadīt desmit mēnešus valsts atpūtas namā – pilnā pansijā ar brokastīm, pusdienām, vakariņām. Sanitārie apstākļi bija nepanesami, un kompānija tāda, ko es brīvprātīgi nebūtu izvēlējies, bet citādi es to laiku izmantoju, analizējot savu dzīvi, principus, attieksmi. Atskatoties uz to visu, uzskatu, ka tas bija vērtīgākais laika posms manā dzīvē – bija laiks par visu padomāt, nekas netraucēja. Labi, bišķiņ traucēja tur esošie kadri, bet iemācījos ar to sadzīvot. Man paveicās, ka mans prokurors bija Ivars Krauze, kurš ir ļoti godprātīgs un sakarīgs, tiešām profesionāls. Viņš laika gaitā saprata, kā tas bija noticis un ka man taisnība – nekādas mahinācijas nebija, un lieta tika izbeigta. Viņš teica, ka varu sūdzēt valsti tiesā, bet man tas šķita neadekvāti, jo uzskatīju sevi par ieguvēju.

Šajā laikā ieguvu dziļu ieskatu Latvijas tiesiskajā sistēmā, redzēju, cik traģiski nepieņemamā stāvoklī tā ir, ka mans lēmums bija skaidrs – ir jācīnās pret korupciju valstī. Kādas gan klavieres var būvēt, kad cilvēki daudzos gadījumos tiek nepamatoti, beztiesīgi ieslodzīti? Tiek izpostītas dzīves un ģimenes tikai tāpēc, ka kādam kaut kas nepatīk. Juridiskā sistēma tolaik bija tik bēdīgā stāvoklī, ka arhīvos neeksistēja neviens korekti uzrakstīts dokuments. Bija tūkstošiem uzpļeckāti dokumenti ar kļūdām, pilnīgāko neloģiku, uzskaitīti pantiņi, beigās uzrakstot, ka līdz ar šo ir pilnībā pierādīts, ka tas un tas izdarīja to un to un sods ir šāds. Man tas bija nepieņemami, un es nodibināju privāto pretkorupcijas aģentūru Da Capo, kas mūzikas pasaulē nozīmē «vēlreiz no sākuma». Mēs uzņēmāmies korupcijas upuru aizstāvību. Lietās, kur bija iesaistītas ekonomiskas intereses, par sekmīgu darbu prasījām noteiktu procentu daļu no atguvuma, bet visā visumā strādājām uz godprātības pamata principa pēc. Dažus aizstāvējām ļoti sekmīgi, bija interesantas lietas, un labākajos laikos mums bija desmit līdzstrādnieki.

Tad nāca viena ļoti liela lieta – par pēdējo gruntsgabalu Krasta ielā pie Salu tilta. Vietējai mafijai nemanot, šis gabals bija nonācis viena vācieša rīcībā. Viņš bija paredzējis tur būvēt veikalu centru un noslēdzis nomas līgumu uz 99 gadiem ar Rīgas domi. Zēni bija pamodušies, sāka to padarīšanu sabotēt. Sākās visādas peripetijas, tika likti šķēršļi līgumā noteiktajiem priekšdarbiem. Mēs uzņēmāmies aizstāvību. Pāris instances tiesās uzvarējām, bet kopumā bija jāiegulda lieli līdzekļi, lai varētu šo lietu virzīt, maksāt advokātiem par darbu. Es toreiz naivi uzticējos vienai frakcijai Latvijas būvniecības struktūrās – tie tēloja manus draugus un teica, ka varam kopā to lietu bīdīt, ka kopā būšot vieglāk. Viņi tik pārliecinoši notēloja manus draugus, ka es tam visam noticēju. Bija sācies maksātnespējas process, ko bija uzņēmies viens godprātīgs administrators, mēs konstruktīvi sadarbojāmies. Man bija stratēģija, kā varam šo lietu uzvarēt. Diemžēl biju to izstāstījis saviem kompanjoniem. Kad kreditoru sapulcē vajadzēja izlemt, kā un ko tālāk ar šo zemi darīt, mana stratēģija tika izmantota pret mani. Negribu iet detaļās, bet tas bija ļoti interesanti, un rezultāts manai aģentūrai lauza sprandu.

Šajos gados biju ieskatījies vēl dziļāk Latvijas tiesiskajā sistēmā un sapratu, ka ir pilnīgi bezcerīgi šādā formā mēģināt cīnīties. Būtu jāveic pārmaiņas, ieskaitot jaunu, profesionālu cilvēku iesaisti visās tiesiskajās instancēs, īpaši prokuratūrās un tiesās, kur ir cilvēki ar padomju laika domāšanu un vainas, nevis nevainības prezumpciju. Tagad tas laikam drusku ir mainījies un viens otrs sāk saprast, kas ir nevainības prezumpcija.

Kad sapratu, ka esmu zaudējis visus ieguldījumus, nolēmu, ka jāatgriežas pie klavierēm. Bija 2006. gads, bija internets, sapratu, ka tas paver jaunas iespējas.

Visa intervija Reizēm jāpagaida 30 gadi lasāma 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-28septembra-numurs

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Veselīga mūža ilgums un pensijas vecums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

«Man nav intereses naudu izdot muļķīgās luksusa lietās, braukt ar dārgām mašīnām»

Anda Asere, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā gandrīz piektdaļa (18,2 %) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādājošu sieviešu bija par 22,8 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 61,4 % un 38,6 %).

Maijā iespēja strādāt attālināti bija 23,9 % darbinieku, bet nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļām (76,1 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,8 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupās 25–34 gadi (26,3 %) un 45–54 gadi (26,1 %). Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (32,5 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (34,2 %) – vecuma grupā 45–54 gadi.

Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (20,8 %) atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada maijā bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (14,9 %) vecuma grupā 35–44 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.

No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.

«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām pagaidām nenotiks, bet šāda iespēja tiks vētīta nodokļu sistēmas pārmaiņu darba grupā.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Par vairākiem grozījumu punktiem vēl būs diskusijas, un tiks slīpēts to teksts.

Bez citas likmes

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko piedāvāja ieviest samazināto PVN likmi 5% mācību un oriģinālliteratūras piegādēm pašreizējās likmes 12% vietā. Tie palīdzētu drukāto izdevumu nozarei, kurai samazinās drukāto eksemplāru skaits. J. Stepaņenko atgādina, ka pērn arī Kultūras ministrija par šādu risinājumu runāja, turklāt Latvija esot viena no retajām ES dalībvalstīm, kur piemēro šo PVN likmi lielā apmērā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atzina, ka apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnēs ir paredzēta nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bez tam PVN likmes samazināšana kopumā radīs par aptuveni 8,7 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā. Deputāte bija neizpratnē par to, kā var būt situācija, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē, kuru gatavoja Kultūras un Finanšu ministrija, bija minēts cits ieņēmumu kritums – 3 milj. eiro. S. Āmare-Pilka norādīja, ka tā bija rēķinātā ietekme tikai attiecībā uz e-grāmatām, bet tagad tas ir kopīgais aprēķins gan grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Oma tirgos vēl kādu laiku būs ļoti svārstīga

Jānis Šķupelis, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie mēneši finanšu tirgū bijuši trauksmaini, un nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā risināsies atsevišķi ļoti būtiski jautājumi. Tas tad arī, visticamāk, diktēs to, kāds galu galā būs tirgus dalībnieku vadošais noskaņojums.

Pašlaik pamata pieņēmums ir, ka visu pasauli gaida vājāka tautsaimniecības izaugsme, kur turpināsies, piemēram, Ķīnas tautsaimniecības atvēsināšanās. Tāpat tiek gaidīts, ka pa bremzēm uzspiedīs pasaulē lielāko uzņēmumu peļņas un ienākumu pieaugums, par ko jau brīdinājuši vairāki globālie korporatīvie līderi.

Pirmkārt neskaidrība saistīta ar tirdzniecības karu tēmu, kas šobrīd, šķiet, veido globālo ekonomikas sarežģījumu prognožu nesošo konstrukciju. Šis kariņš pagaidām visasāk izpaužas starp ASV un to pašu Ķīnu. Ja protekcionisms saasināsies, tam droši vien būs lielāka negatīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, un nav pat izslēgts pa kādai recesijai, ja sāk materializēties negatīvie efekti kaut vai no pašu stresa - finanšu tirgus un ekonomiku kā tādu var ievainot bailes, ka kritums ir kaut kur tepat aiz stūra. Šajā ziņā visu nevar vērtēt viennozīmīgi, un tam pašam ASV prezidentam jāsāk briest nākamā gada vēlēšanām, kurām diez vai ideāls fons būtu kādas plašākas ekonomikas grūtības (tas ļauj cerēt uz minēto kariņu atslābumu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness lēnām iekustas arī Latvijā

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness vēl ir diezgan jauns un ne tik populārs kā ārzemēs, kur daudziem mīluļiem ir sava auklīte.

Kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja stāsta, ka 2006. gadā nodibināja pirmo individuālo mājdzīvnieku pieskatīšanas un suņu pastaigu pakalpojumu Baltijas valstīs. Viņa aizdomājās par to, kur cilvēki atstāj savus suņus, kad dodas komandējumos vai daudz strādā. Tolaik Latvijā bija pieejamas tikai suņu viesnīcas. K. Leja ievietoja sludinājumu, ka pieskata mājdzīvniekus individuāli un ved pastaigās suņus, un pakāpeniski radās pieprasījums. Šajā laikā viņa novērojusi, ka konkurence Rīgā ir pieaugusi, ir parādījušies arī citi pakalpojumu sniedzēji un cilvēki, kam tas ir hobijs. «Tas ir labi, jo konkurence dod sparu nestāvēt uz vietas, attīstīties. Konkurenti palīdz popularizēt pakalpojumu, līdz ar to pieprasījums aug visiem,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo teju 50 kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu konts, turklāt nodokļu maksājumi tajā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi vairākos nodokļu likumos. Paredzēts, ka nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu, mikrouzņēmumu, elektroenerģijas un subsidētās elektroenerģijas nodokļus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, uzņēmējdarbības riska nodevu un arī muitas maksājumus. Uzņēmēji par vienotu nodokļu kontu Latvijā runājuši jau daudzus gadus, kopš tāds tika ieviests Igaunijā, tomēr iepriekš līdz reāliem darbiem tāda ieviešanai dažādu iemeslu dēļ netika nonākts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš jūlija "Citadeles" klientiem ir pieejams jauns bezkontakta norēķinu veids – maksājumu gredzens, informē banka.

Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis bezkontakta maksājumu skaits, kas šobrīd veido 71 % no visiem "Citadeles" klientu veiktajiem maksājumiem, gredzens būs vēl viens veids, kā veikt bezkontakta maksājumu.

Šobrīd "Citadeles" klientiem pieejami septiņi dažādi norēķinu veidi: maksājumu karte, "Apple Pay", bankas lietotne "Android" telefoniem, uzlīme, maksājums uz telefona numuru, aproce un gredzens.

Gredzens jāpietuvina maksājumu terminālim un jāveic maksājums. Maksājot ar gredzenu, tāpat kā ar citiem bezkontakta maksāšanas veidiem, līdz 50 eiro PIN kods nebūs jāievada.

"Citadeles" karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš stāsta: "Gredzens kā maksāšanas veids pasaulē nav jaunums, tomēr Baltijā neviena banka līdz šim nebija ieinteresēta tos piedāvāt saviem klientiem. Katrs gredzens tiek radīts individuāli, pēc klienta izmēra un izvēlētās krāsas, kas, salīdzinot ar citiem maksāšanas rīkiem, prasa ilgāku izgatavošanas laiku. Gredzens varētu būt arī oriģināla bildināšanas dāvana, kas apliecina otras puses gatavību atdot ne vien savu sirdi, bet arī pieeju kontam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atvērts Gastronomijas paviljons Rīgas Centrāltirgū, informē AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Zane Lapko.

Atjaunotajā Gastronomijas paviljonā atrodamas tādas tirdzniecības vietas kā: Skrīveru saldumi, Dimdiņi, Austrumu garšas, Lāči, Ēlande, Latgolys Golds, Straupes piens, Latgales piens un citi. Tāpat paviljonā pieejama mājražotāju produkcija un bakalejas produkti. Savukārt foodcourt jeb ēdināšanas zonas atklāšana būs jāpagaida vēl kādu brīdi, jo labiekārtošanas darbi šajā zonā turpinās.

Lai tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem nodrošinātu ērtu un mūsdienu prasībām atbilstošu vidi, AS Rīgas Centrāltirgus turpinās iesāktos Centrāltirgus paviljonu atjaunošanas darbus, tāpēc uz rekonstrukcijas laiku slēgts Piena paviljons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu kāpums Latvijā lielā mērā saistāms ar akūto darbaspēka trūkumu, novērojis platformas Your Move dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis. Viņš gan arī secina, ka kāpums nav vienmērīgs - tieši «lielās» algas kāpj straujāk nekā «mazās», taču tas ļauj uz atgriešanos dzimtenē mudināt tieši prasmīgā darba darītājus.

Viņš norāda, ka migrācijas kontekstā algu kāpums ir nozīmīgs - LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktajos pētījumos apmēram 50% no potenciālajiem remigrantiem norādījuši 1000 eiro neto kā minimālo mēnešalgu, lai vispār apsvērtu atgriezties Latvijā. Savukārt, 1500 eiro jau liktu apdomāt atgriešanos aptuveni 75%.

«Minimums ir vismaz 1000 eiro uz rokas, un tā ir summa, kuru norāda vismaz puse no darba meklētājiem. Savukārt, speciālists ar vismaz piecu gadu pieredzi vēlas saņemt aptuveni 1300 līdz 1500 eiro uz rokas. Tas neattiecas uz IT nozari, jo tajā ir vēlme saņemt vismaz 2000 eiro un vairāk,» paskaidro J.Kreilis.

J.Kreilis pozitīvi vērtē nesenās izmaiņas Darba likumā, kā rezultātā darba sludinājumos ietverta informācija par gaidāmo atalgojumu. «Piemēram, ASV un Lielbritānijā norādīt aptuveno algu sludinājumā ir jau ierasta prakse, kas palīdz ietaupīt darba ņēmēja un darba devēja laiku. Algu norādīšana arī padara darba tirgu caurspīdīgāku. Tas ir īpaši svarīgi remigrantiem, kuri nevar izsekot izmaiņām darba tirgū, esot ārzemēs, un bieži vien dzīvo ar maldīgiem vai novecojušiem priekšstatiem par to, cik Latvijā var saņemt,» norāda Your Move dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, samazinājies attālināti strādājošo īpatsvars.

2020. gada jūnijā 15,5 % (117,1 tūkst.) darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, kas ir par 2,7 procentpunktiem (18,8 tūkst.) mazāk nekā maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādāja 70 % sieviešu un 30 % vīriešu.

Jūnijā iespēja strādāt attālināti bija piektdaļai (20,9 %) darbinieku, bet 79,1 % šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi (31,2 %), nedaudz mazāk (27,0 %) – vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (35,7 %) bija vecuma grupā 35–44 gadi, bet sieviešu (31,7 %) – vecuma grupā 15–34 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ANO dati: Pirmo reizi pasaulē senioru ir vairāk nekā mazuļu

LETA--BBC, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru