No Rietumeiropas varam sagaidīt padomus, ka mums ir jātaupa uz saviem cilvēkresursiem - tur neviens nav ieinteresēts, lai šeit būtu spoži prāti, kas spētu radīt jaunus produktus un nodarboties ar inovāciju.

Tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, skaidrojot, kāpēc zinātnei Latvijā netiek atvēlēts tai nepieciešamais finansējums, saka, ka Latvijā ir izveidojusies patērētāju sabiedrība. «Attieksme ir šāda: mēs ieguldām naudu tikai tajās jomās, kas sniedz tūlītēju atdevi. Bet zinātne nav tā nozare, kas sniedz tūlītēju atdevi,» tā Reizniece-Ozola.

«Mēs taču zinām, ka pasaulē ir valstis, kurām absolūtai labturībai ir viss - cilvēki, dabas resursi, taču faktiski - nav nekā... Savukārt citiem it kā nav nekā un tomēr ir viss. Piemēram, Singapūrai, Japānai. Izmantojot cilvēkresursus, šīs valstis ir pratušas nodrošināt savu attīstību. Diemžēl Latvijā šajā ziņā esam nabagi,» savu uzskatu pauž Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja.

Ieskicējot konkrētākas problēmas zinātnes jomā Latvijā, Reizniece-Ozola norāda, ka Latvijā vajadzētu stiprināt zinātnes institūtus, nevis tikai atsevišķus cilvēkus. «Piemēram, Vācijā pat nespētu iedomāties, ka varētu izcelt no institūta kādu darbinieku un uzņēmums ar to veiksmīgi strādātu. Zinātnieks ir spēcīgs savā institūtā, kā komandā. Savukārt Latvijas uzņēmumiem ir daydz izdevīgāk pārvilināt kādu konkrētu pētnieku pie sevis, nevis slēgt nopietnus sadarbības līgumus ar zinātnisko institūtu,» tā viņa.