Ražošana

Rēķinās ar trīs mēnešu lejupslīdi un trīs mēnešu atlabšanu

Monta Glumane, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

"Uzņēmēji ir gatavi cīnīties par saviem cilvēkiem, par darba vietām, bet ar apņēmību vien var izrādīties nepietiekami. Skaidri signāli un rīcība no valdība puses cīņas sparu dubultos, bet iniciatīvas trūkums var likt daudziem nolaist rokas. Ir jābūt ātriem instrumentiem, lai kompensētu dīkstāves laika algas un izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas," biznesa portālam db.lv pauž kosmētikas ražotāja "Kinetics Nail Systems" vadītājs Andžejs Stenclavs.

Pēc uzņēmēja domām, prasmīga un ātra rīcība no valdības puses, īstermiņā atbalstot uzņēmumus, kuriem strauji samazinājušies ieņēmumi, dos nozīmīgu pozitīvo ietekmi - pasargās sociālo budžetu un dos cīņas sparu uzņēmējiem saglabāt darba vietas.

"Par koronavīrusa ilgtermiņa ietekmi uz saimniecisko darbību ir pāragri spriest, jo gluži vienkārši, pagaidām vēl trūkst datu," komentē A.Stenclavs.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Viņaprāt, ja ņemtu par piemēru Ķīnas tirgu, tad varētu uzskatīt, ka trīs mēnešu laikā situācija tiks kontrolēta, bet tas būtu ļoti paviršs secinājums, jo atšķirīgi ir gan Ķīnas pārvaldības principi, gan sabiedrības disciplinētība.

"Itālijas un Spānijas piemēri šādu optimismu nevieš un mēs savā uzņēmumā šobrīd rēķināmies ar trīs mēnešu strauju lejupslīdi, kam sekos trīs mēnešu atlabšanas periods.

Rīcības plānu gatavojam sešu mēnešu periodam.

Šis pieņēmums ir balstīts pagājušās nedēļas datos, bet apzināmies arī to, ka situācija ik dienas ir mainīga un plānu būs nepieciešams koriģēt atkarībā no vīrusa izplatības ātruma, valstu atbildes pasākumiem, mūsu valdības rīcības un atbalsta pasākumiem," pauž A.Stenclavs.

"Kinetics Nail Systems" eksportē 95% saražotās produkcijas un šobrīd rēķinās ar eksporta kritumu. Uzņēmums norāda, ka Itālija, Spānija un Portugāle ir pirmās valstis, kurām piegādes ir iesaldētas. "Šonedēļ pārdošanas komanda apzina katra mūsu partnera prognozes un līdz nedēļas beigām mūsu rīcībā būs precīzas aplēses. Šobrīd gatavojamies līdz pat 50% pārdošanas apjoma kritumam nākamajos trīs mēnešos un plānojam uzņēmuma darbību, lai tas neatstātu būtisku ietekmi ilgtermiņā," norāda uzņēmuma vadītājs.

Kosmētikas ražotājs šobrīd plāno, ka uzņēmuma zaudējumi nepārsniegs iepriekšējo trīs mēnešu peļņu. Precīzu zaudējumu apmēru gan ir pāragri vērtēt, jo šonedēļ uzņēmums vēl aktīvi strādā ar partneriem, apzina pārdošanas prognozes, un veido sešu mēnešu rīcības plānu. "Kā jau minēju, šobrīd ir par maz datu un nepieciešama vēl vismaz viena nedēļa, lai vērtētu, kā attīstīsies situācija Eiropā un pasaulē, un kādi būs iespējamie atbalsta instrumenti no valdības," komentē A.Stenclavs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts, "Kinetics Nail Systems" vadītājs pauž: "Valsts - tā ir visa sabiedrība. Sabiedrības interesēs ir atrast līdzsvarotu un ilgtermiņā pārdomātu risinājumu, kam būtu iespējami mazākā finansiālā ietekme uz valsts ekonomiku. Jebkura atbildīga uzņēmuma vadība, samazinoties ieņēmumiem, meklēs risinājumus izmaksu samazināšanai. Tas izsauks darba vietu samazinājumu un radīs papildu slogu sociālajam budžetam, maksājot pabalstus."

Viņaprāt, arī nodokļu brīvdienas ir tikai viens no instrumentiem, ar to nav pietiekami. Tas palīdzēs uzņēmumiem sabalansēt naudas plūsmu, bet neatrisinās izmaksu problēmas.

"Mūsu nozarē ir zināmi piemēri ar bezprecedenta nodokļu brīvdienām daudzu miljonu eiro apjomā, bet fakti rāda, ka ar to nebija līdzēts. Atbildīgi uzņēmēji savas izmaksas "griezīs", tādēļ jo svarīgi būs atbalsta instrumenti, lai saglabātu darba vietas un palīdzētu uzņēmējiem no šīs situācijas iznākt stiprākiem un gudrākiem, nevis demotivētiem un kā zaudētājiem," pārliecināts A.Stenclavs.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka "Kinetics Nail Systems" visas komandas, kuras var strādāt attālināti, jau kopš 13.marta darbojas attālināti. Uzņēmumā ieviesti drošības pasākumi, tiek izglītoti darbinieki, kuri strādā klātienē. Piemēram, kurjeriem un pārvadātāju pārstāvjiem ieviesti bezkontakta nosacījumi, lai samazinātu saskari ar uzņēmuma darbiniekiem.

"Darām to, domājot par sabiedrības veselību un par kopējo mērķi - samazināt izplatību mūsu valstī, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos ierastā režīmā," pauž A.Stenclavs.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote" 

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 30% no aptaujātajiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem sarucis pieprasījums pēc viņu precēm vai pakalpojumiem, informē Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

AHK veikusi savu biedru aptauju par koronavīrusa ietekmi un secināts, ka šī vīrusa ietekme uz Baltijā strādājošiem uzņēmumiem jau tagad ir liela un vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu ir jau ieviesuši konkrētus pasākumus saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Ap 30% no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā informēja, ka saistībā ar koronavīrusa izplatību un ieviestajiem piesardzības pasākumiem šobrīd nevar pieņemt būtiskus biznesa vai investīciju lēmumus. 33,3% no aptaujātajiem uzņēmumiem jau izjūt ietekmi uz sava uzņēmuma naudas plūsmu un ziņoja par samazinājušos pieprasījumu pēc viņu ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem uzņēmumiem novērtēja šā brīža koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību kā stipru vai vidēji stipru, lai gan lielākā daļa - 44% aptaujāto uzņēmumu Latvijā - uzskata, ka par koronavīrusa atstātajām sekām ir vēl pāragri spriest. Latvijā arī ir vislielākais tādu uzņēmumu īpatsvars Baltijā - 20%, kas sacīja, ka šobrīd vēl nav izjutuši nekādu koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību - Igaunijā šādu uzņēmumu ir tikai 5,7% un Lietuvā - 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieļauj strauju uzņēmumu maksātnespējas gadījumu kāpumu ASV un Eiropā

LETA--AFP, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) prognozē, ka ASV un Eiropā gaidāms straujš uzņēmumu maksātnespēju gadījumu pieaugums, jo valstu īstenotie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai novedīs ekonomikas recesijā.

Aģentūra uzskata, ka koronavīrusa krīzes ietekmes dēļ globālā ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi un uzņēmumi saskaries ar naudas plūsmas trūkumu un bargākiem finansēšanas nosacījumiem.

"Šie faktori, visticamāk, izraisīs maksātnespējas gadījumu strauju kāpumu, un defolta īpatsvars nākamajos 12 mēnešos starp nefinanšu uzņēmumiem ASV var pārsniegt 10%, bet Eiropā sasniegt divciparu skaitlī mērāmus apmērus," norāda S&P.

Aģentūra vēsta, ka uzņēmumiem, kuru kredītreitingi ir "B-" līmenī vai zemāki, visticamāk, būs vislielākās finansēšanas vajadzības un varētu piedzīvot kredītreitingu ievērojamus samazinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saūda Arābija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam līmenim

LETA--AFP, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka no maija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam - 10,6 miljonu barelu dienā - līmenim, saasinot cenu karu ar Krieviju.

Naftas cenas pasaules tirgū šobrīd atrodas tuvu 17 gados zemākajam līmenim, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, kas draud globālo ekonomiku novest recesijā, samazinot naftas pieprasījumu.

Pasaulē lielākā naftas eksportētājvalsts Saūda Arābija, kas jau iepriekš paziņoja par būtisku nafta ieguves apjoma kāpumu aprīlī, pirmdien norādīja, ka globālo tirgu papildinās ar papildu naftas piegādēm, vēl vairāk veicinot naftas piegāžu pārpilnību.

"Karaļvalsts plāno no maija palielināt naftas eksportu par 600 000 barelu dienā, tādējādi kopējam eksportam pieaugot līdz 10,6 miljoniem barelu dienā," vēsta Enerģētikas ministrija.

Saūda Arābijas rīcību analītiķi skaidro ar vēlmi sodīt Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai martā neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse pasaules valstu ir vērsušās Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), lai saņemtu ārkārtas aizdevumus un tādējādi pārvarētu finanšu krīzi, ko izraisījusi globālā koronavīrusa pandēmija, ziņo "CNN".

Vairāk nekā 100 valstis līdz šim ir lūgušas ārkārtas palīdzību, pavēstījusi SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

Viņa sacīja, ka SVF ir gatavs izmantot "pilnu instrumentu komplektu un finansējumu 1 triljona ASV dolāru apmērā", atzīmējot, ka līdz šim 10 valstis ir saņēmušas ārkārtas palīdzību un pusei no pārējām valstīm to vajadzētu saņemt līdz aprīļa beigām.

SVF brīdinājis, ka pasaules ekonomika ir uz ceļa, kas ved uz dziļāko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un valdībām un veselības aizsardzības iestādēm jāstrādā kopā, lai novērstu vēl sliktāku iznākumu.

SVF vadītāja arī mudinājusi centrālās bankas "tērēt tik daudz, cik varat".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija vienojas zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt piecus miljonus eiro

LETA, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt papildu piecus miljonus eiro, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Domājot par to, kā veicināt ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19 krīzes, valdību veidojošās partijas panāca vienošanos Covid-19 pētniecībai novirzīt papildu piecus miljonus eiro.

"Zinātne ir virziens uz nākotni, jo tas ir tas posms, lai varētu veicināt ekonomikas pārveidošanu, lai tā spētu rast pēc iespējas lielāku vērtību," teica premjers.

Par to, kā aprēķināta piešķiramā summa, Kariņš pastāstīja, ka tās ir zinātnieku aplēses. Tāpat papildu informāciju par aprēķinu minētajai summai rīt valdības sēdē piedāvās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nuriels Rubini brīdina par ilgstošu depresiju pasaulē

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomists Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) brīdinājis par ilgstošu lejupslīdi un lēnu atveseļošanos no koronavīrusa pasaules mērogā, ziņo "BBC".

Profesors Rubini, kurš saistībā ar savām prognozēm jau ieguvis iesauku Dr. Pastardiena, tagad paredz, ka atsevišķas darba vietas pēc šīs krīzes vairs neredzēsim.

Pat ja pasaules ekonomika šogad atgūsies no koronavīrusa ietekmes, tā būs "anēmiska".

N. Rubini prognozē, ka sagaidāms "U" veida vai pat tuvāk "L" veida atveseļošanās scenārijs, ko viņš dēvē par "Lielāku depresiju".

"U" veida atveseļošanās nozīmē, ka izaugsme samazināsies un tikai pēc ilgstoša lēnas izaugsmes vai bezizaugsmes perioda gaidāma ekonomikas augšupeja. "L" formas scenārijs ir vēl dramatiskāks - straujš kritums un šāds stāvoklis ilgstoši.

Šādas prognozes saistītas ar darba vietu pazušanu gan bagātajās, gan nabadzīgajās valstīs, noslēdzot ekonomikas, jaunā vīrusa apkarošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šveices ekonomikai pirmajā ceturksnī straujāks kritums par prognozēto

LETA--RTTNEWS, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, ziņo Šveices Ekonomisko lietu sekretariāts (SECO).

Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts ekonomika samazināsies par 0,9%.

Pērn ceturtajā ceturksnī Šveices ekonomika gada griezumā pieauga par 1,6%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika pirmajā ceturksnī saruka par 2,6%, kas seko 0,3% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi, kuru dēļ būtiski samazinājusies ekonomiskā aktivitāte.

SECO jau iepriekš prognozēja, ka Šveices IKP šogad samazināsies par 6,7%, tādējādi reģistrējot straujāko kritumu kopš 1975.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru