Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

(Pievienots Latvijas Pasta komentārs.)

Paraugoties uz 2012.gadā veikto Valsts kontroles (VK) revīziju, kuras laikā tika izvērtēta Satiksmes ministrijas darbība, pārvaldot VAS Latvijas Pasts, un VAS Latvijas Pasts darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējumu un sniegtajiem ieteikumiem, jāsecina – problēmas ir tieši tās pašas, norāda VK.

Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem. Informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības – slepenība saistīta ar VK vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju, norāda VK.

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

19. decembrī Augstākā tiesa atstājusi spēkā Konkurences padomes lēmumu par VAS Latvijas Pasts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē AT.

Uzņēmumam par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu savam meitasuzņēmumam SIA Mailmaster valsts budžetā jāiemaksā naudas sods 12 000 eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas savukārt nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā 2014. gadā KP konstatēja, ka VAS Latvijas Pasts savam meitasuzņēmumam SIA Mailmaster par šādu sūtījumu piegādi ir noteikusi ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi radot tam konkurences priekšrocības.

VAS Latvijas Pasts ir uzliktas saistības sniegt universālo pasta pakalpojumu. Šī pakalpojuma kvalitātes prasības un tarifus ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Līdztekus universālajam pakalpojumam VAS Latvijas Pasts bija ieviesis alternatīvo pasta pakalpojumu, uz kuru neattiecas SPRK apstiprinātās kvalitātes prasības un tarifi. Attiecīgi, sniedzot alternatīvo pasta pakalpojumu, VAS Latvijas Pasts tarifus katrā gadījumā noteica individuāli.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 28.augustā lēma par universālā pasta (UP) pakalpojuma saistību pagarināšanu VAS «Latvijas Pasts» no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Tostarp noteikts, ka UP pakalpojuma saistības no nākamā gada attiecas arī uz abonēto preses izdevumu piegādi. VAS «Latvijas Pasts» ir pienākums SPRK iesniegt preses piegādes tarifu projektu.

Saskaņā ar Pasta likumu preses piegādes cenas šobrīd noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri spēkā ir vēl līdz šī gada 31.decembrim. Preses piegādi līdz šim veica VAS «Latvijas Pasts», kuram no valsts budžeta kompensēja zaudējumus, kas radušies, veicot Preses piegādes.

Jaunās saistības par preses piegādi bija ietvertas SPRK šī gada maijā izsludinātajā UP pakalpojuma konkursā. Ņemot vērā, ka konkurss noslēdzās bez rezultāta, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam UP pakalpojumu uz laiku līdz diviem gadiem jāturpina sniegt tam pasta komersantam, kurš pildīja šīs saistības līdz konkursa izsludināšanas dienai. Proti, šajā gadījumā tas ir VAS «Latvijas Pasts».

Latvijas Pasts sāk piedāvāt elektronisko aicinājumu pakalpojumu mobilo īsziņu veidā arī par reģistrētu – ierakstītu un/vai apdrošinātu – sūtījumu saņemšanu.

Tā kā atbilstoši normatīvajam regulējumam attiecībā uz reģistrētajiem sūtījumiem adresātam ir jāsniedz sava piekrišana elektroniskai saziņai, šā pakalpojuma saņemšanai klientam būs jāpiesakās, norādot precīzu un funkcionējošu sava mobilā tālruņa numuru. Kopš 2017.gada novembra Latvijas Pasts ar īsziņām jau informē vienkāršo sīkpaku saņēmējus no ārvalstu interneta veikaliem.

Izmantojot jauno pakalpojumu, klienti – gan fiziskas, gan juridiskas personas – varēs saņemt elektroniskos aicinājumus mobilās īsziņas formātā par tiem pasta nodaļā saņemtajiem reģistrētajiem sūtījumiem, uz kuriem būs norādīts adresāta pareizs mobilā tālruņa numurs. Šādu sūtījumu lielāko daļu veido sīkpakas, pakas un eksprespasta sūtījumi no interneta veikaliem, jo, iepērkoties tajos, viena no aizpildāmajām pasūtījuma sadaļām tradicionāli ir mobilā tālruņa numurs, kuru izsūtītājs parasti norāda arī uz sūtījuma.

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.