Foto

Reklāmista izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu

Renāte Priede, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Hobiju kursi tika pie gaišām 150 m2 plašām telpām Rīgas centrā – papildu bonuss starp līdzīgiem piedāvājumiem. Parasti visi hobiji ielienot patrepēs un tumšos ūķīšos, bet telpām ir nozīme radošuma veicināšanai, atzīst Dzintars.

Attīstās lēnām

No darbības uzsākšanas SIA Visio paspārnē 2009. gadā Hobiju kursi jau 2010. gadā kļuva par patstāvīgu uzņēmumu. Pirmajos pāris gados jaunajā uzņēmumā ieguldīti ap 16 tūkst. Ls, 2011. gadā kursi vēl strādāja ar zaudējumiem, bet 2012. gadā sāka nest pirmos augļus. Šobrīd ieguldījumi ir atgūti, bet Dzintars uzsver, ka tas nav bizness, kur peļņu gūt, salīdzinot, piemēram, ar reklāmu. Turklāt reklāmas jomā klients pasūta darbu izpildītājam, bet šeit ne tikai jāizpilda, bet arī jāieinteresē un jāmāk piedāvāt. «Cilvēki nāk ar prieku – šuj, glezno, visur citur klients diktē noteikumus, te gūst prieku,» saka Dzintars.

Uzņēmumam ir pastāvīgie klienti, kuri jau gadiem turpina apgūt šūšanas nianses, kā arī papildina prasmes pārējos piedāvātajos kursos – auduma ziedu izgatavošanā, zīda apgleznošanā, sezonālajos floristikas vai dāvanu saiņošanas kursos. Gandarījumu dod tas, ka audzēkņi no kursiem iznāk ārā apgaroti un jaunas zinības apguvuši. Šeit savas zināšanas papildina daudzi mazie uzņēmēji, pēc tam to veiksmīgi izmantojot savā darbā. Drēbnieces apgūst apģērbu dekoru darināšanas iemaņas, manikīra meistares papildina savu piedāvājumu ar hennas zīmējumiem, tādā veidā ceļot savu konkurētspēju.

Dzintars labi atceras gadījumu, kad paša nosauktajā «apjukuma laikā», kad darba zaudēšana draudēja arī daļai pedagogu, kāda sākumskolas skolotāja ātri apguva visas iespējamās rokdarbu tehnikas, kuras tobrīd bija Hobiju kursu arsenālā – filcs, zīds, pērļošana, un, lai arī kursu sertifikāts nav pielīdzināms izglītības dokumentam, apgūtās prasmes viņu jūtami pacēla pāri kolēģēm, jo viņa varēja to, ko pārējās nevarēja. Tāpat viņš pauž prieku par to, ka var palīdzēt arī kādam, kurš pats sev vairs netic. «Sākot darbošanos, devām iespēju amata meistariem mācīt kursantus. Mēģinām kopā virzīties uz mērķi. Nevaram gluži visu profesiju cilvēkiem iedot darbu un ilgstoši turpināt sadarbību – taustāmies, kas cilvēkus interesē. Daudz atkarīgs arī no pasniedzēja – ne visiem meistariem ir ķēriens uz mācīšanu.» Pastāvīgi darbinieki ir šūšanas pasniedzēji, bet ar pārējiem kursi slēdz līgumus uz laiku. Tukšajos vasaras mēnešos jāpiemaksā klāt, lai segtu telpu īri.

Atvērti jaunām idejām

Jaunas kursu programmas un to vadītāji nereti uzrodas paši – caur paziņām vai atnākuši uz kādu no interesējošām nodarbībām un apjautuši, ka arī pašiem ir pieredze, ar ko padalīties; šobrīd jau kopā būšot 16–17 programmas. Hobiju kursi ātri reaģē uz pieprasījumu. «Rotas bija modē, tad filcēšana, kas tagad jau atkritusi, organizējam vairs tikai meistarklases,» stāsta Dzintars.

Tā kā uzņēmums pats apgādājot kursantus ar materiāliem, viss arī kaut kur jāglabā – vilna aizņem vietu un gadās, ka to saēd kodes, tāpēc esot arī jāizsver, kādus kursus piedāvāt. Visai savdabīgā veidā radās un nostiprinājās gleznošanas kursi – māksliniece, kurai pašai bija sava darbnīca, un audzēkņu grupa, mainoties apstākļiem, nolēma īrēt telpas un organizēt savai grupai studijas Hobiju kursos; tā klienti apvienojas.

Ir cilvēki, kuri izstaigā visus piedāvātos kursus – atnāk uz vienu un turpina ar pārējiem, nereti izmantojot Hobiju kursu dāvanu kartes – vai nu apgūst paši, vai apdāvina draugus, vai arī svin ballītes un organizē kolektīva saliedēšanas pasākumus apvienojumā ar radošo darbnīcu.

Hobiju kursu valis, uz ko viss balstās, ir šūšana – septiņas dienas nedēļā, rītā un vakarā dažādās grupās –, pārējie kursi vairāk notiek vakaros. Kursi neesot šūšanas skola. «Katrs nāk ar savu audumu, piegrieztni un vajadzību, visi vienādus šortus nešuj, te nevienu nesoda ar sliktām atzīmēm par nepareizu šūšanu, bet katrs pats no savām kļūdām mācās,» mācību formātu raksturo Dzintars.

Pirmos mēnešus klienti šuj uz skolas mašīnām, bet, ja saprot, ka turpmāk šūšana ieņems nozīmīgu vietu viņu dzīvē, Dzintars ar kolēģiem palīdz izvēlēties piemērotāko mašīnu. «Tas nav bizness, bet gadās nopelnīt arī ar to, pamazām attīstāmies arī tirdzniecībā,» viņš neslēpj.

Paceļ latiņu

«Lai šāds nišas bizness kļūtu pelnošs un pilnīgi patstāvīgs, noteikti ir jāuzlabojas kopējai ekonomiskajai situācijai, savukārt mums jāizstrādā specifiskas mācību programmas,» saka Dzintars, nākotni saskatot kompleksā piedāvājumā, ko veidotu apvienotas dažādu specialitāšu programmas. «Tādēļ izveidojām no citiem piedāvājumiem atšķirīgu stila kursu programmu sievietēm, kuru vadīs septiņi cilvēki. Īpaši atšķirīgais ir tas, ka mums ir sadarbība arī ar psihologu un kursu noslēgumā dalībniecēm ir profesionāla foto sesija ar režisoru, tērpiem, grimu un interesantiem aksesuāriem,» skaidro uzņēmējs. Stila programmas pirmais mēģinājums bija vienas dienas meistarklašu organizēšana, uzaicinot starptautiski atzītus speciālistus, un, ņemot vērā šo meistarklašu organizēšanas pieredzi, radās ideja spert tālākos soļus. «Mūsu mērķis – lai šī programma iedvesmotu sievietes, lai viņu personības atvērtos pārmaiņām un lai viņas sevi patiesi iemīlētu,» Dzintars tic jaunās programmas panākumiem, kaut arī neasociē to ar līdzīgas ievirzes TV šoviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iveta Semjonova par hennu interesējusies sen, bet pie tās atgriezusies, kad 2008. Gadā radās daudz brīva laika dažādu novārtā atstātu hobiju apzināšanai

«Tobrīd bija daudz brīva laika, ko pavadīt mājās pie interneta, pievēršoties piemirstām interesēm un hobijiem – internets ir un «rocies»!».

«Hennu gada laikā izmalu līdz pat mielēm, noskaidrojot pat iedarbīgākās formulas hennas pastas gatavošanai, kas un kā vajadzīgs, vācu materiālus, pirku hennu, maisīju, zīmēju un sazinājos ar hennas zīmējumu profesionāļiem pasaulē,» pusotra gada rosīšanos īsumā raksturo Iveta.

Rezultātā ir tapusi interešu izglītības programma, kuru Iveta piedāvāja vairākām interešu izglītības iestādēm, piedāvājumam atsaucās Hobiju kursi, kuru telpās jau trešo gadu Ivetas vadībā var apgūt hennas mākslu. Viņa lēš, ka pa šo laiku kādi 300 – 400 kursanti bijuši, daudzas meitenes samācījušās un arī zīmē. Saikne ar audzēkņiem netiek pārrauta un gadās, ka notiek sadarbība pasākumu vadīšanā. Kursus bieži apmeklē arī manikīra meistari, lai pēcāk papildinātu savu pakalpojumu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Pērlīšu rotas ar latvju rakstiem pārvērš zīmolā ROTAA

Renāte Priede, speciāli DB, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pašaizsardzības apmācību kursu bizness balstās entuziasmā

Linda Zalāne, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asaru gāzes baloniņš, nazis, lietussargs, somiņa vai uz ielas paķerts koks – viss var noderēt, lai bīstamās situācijās sevi aizstāvētu. Svarīgi ir saprast, kā un kad šos ieročus izmantot .

Rīgā vairākos sporta klubos ir iespēja apgūt kādu no tuvcīņas veidiem, piemēram, jiu-jitsu, karatē vai boksu. Tie ir sporta veidi, kas vērsti uz divu cilvēku cīņu, kurai ir noteikumi un neizpaliek arī sportiskā rezultāta sasniegšana. Tomēr bīstamās situācijās, kas radušās uz ielas, noteikumu nav. Savukārt pašaizsardzības treniņi ir bal- stīti ne vien uz fiziskām, bet arī praktiskām zināšanām par to, kā novērtēt radušos draudus, kā rīkoties.

Izmanto instinktus

«Policija un apsardzes darbinieki labi dara savu darbu un ātri reaģē uz izsaukumiem, tomēr visbiežāk cilvēkiem problēma rodas brīdī, kad kāds uzbrūk un nākas rīkoties nekavējoties. Jāizvērtē situācija, jāizlemj, kā un ko ar potenciālo uzbrucēju runāt. Kad sākt aizstāvēties un kā izmantot situāciju, lai bēgtu. Pašaizsardzība nav kaušanās, bet gan māksla izkļūt no draudīgas situācijas un gūt pēc iespējas mazāk savainojumu,» stāsta SIA Pašaizsardzības risinājumi valdes loceklis Māris Rizga. Kopš 2006.gada viņš Rīgā pasniedz nodarbības, kas balstītas uz Izraēlas armijas pašaizsardzības un tuvcīņas sistēmu Krav Maga, kas guvusi atzinību ASV policijas un tiesībsargājošo instanču darbinieku vidū. Eiropā šī metode tiek lietota pretterorisma, robežsardzes un speciālo uzdevumu vienību apmācībā. Krav Maga ir balstīta uz cilvēka dabiskajiem refleksiem, tādēļ tā ir viegli apgūstama pašaizsardzības vajadzībām. «Pirms septiņiem gadiem Vācijā ieguvu instruktora sertifikātu, kas man ļauj apmācīt cilvēkus pēc šīs sistēmas. Pamatā šī sistēma izmanto cilvēka instinktīvās kustības, kuras papildina ar tuv- cīņas tehnikām. Nodarbībās izmantojam dažādus priekšmetus. Realitātes efektu panākam, piemēram, telpā laižot dūmus, radot noteiktas skaņas,» stāsta M. Rizga. Nodarbību mērķis neesot izkauties un gūt uzvaru, bet gan maksimāli efektīvi aizstāvēties, neapjukt un darīt visu iespējamo, lai izkļūtu no situācijas bez traumām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar auto restaurācijas darbnīcas Riga Master Workshop īpašnieku Māri Bebri

Lelde Petrāne, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā, Dienas Biznesam stāsta nule kā ievēlētais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Fragments no intervijas:

Cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā?

Vienotā valsts juristu kvalifikācijas eksāmena kontekstā mana pārliecība ir tā, ka tas ir nepieciešams. To ir parādījusi juridiskās izglītības attīstība kopš 90. gadiem. Kaut kādu laiku dzīvojām ilūzijā, ka izglītības programmu akreditācija ir process, kas nodrošina vienādu kvalitāti visās augstskolās. Tomēr prakse un dzīve ir parādījusi, ka tā nav. Akreditācijas procesā matemātiski var saskaitīt, ka bibliotēkā pietiek grāmatas, pasniedzēji atbilst un telpu ir pietiekoši, bet izglītības kvalitātes rezultāts visām augstskolām nav vienāds. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir palikusi vienīgā, kur, iegūstot maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, ir gala pārbaudījums – valsts eksāmens. Praksē darbam Latvijā viskvalitatīvāk sagatavo mana mīļā Latvijas Universitāte. Visu cieņu Rīgas Juridiskajai augstskolai, bet esmu apskatījis tās programmu un tur Latvijas tiesību pamatnozarēm uzmanība tiek veltīta tikai garām ejot. Ticu, ka starptautiskās un Eiropas tiesības tai ir daudz labākā līmenī, bet darbam klasiskajās juridiskajās profesijās – advokāts, notārs, prokurors, tiesnesis –, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes programma un mācībspēku pieredze ir krietni vairāk vērā ņemama. Runājot par privātajām augstskolām, tām ir biznesa piegājiens. Tas nozīmē, mazāk «čakarēt» studentus, un diploms tāpat visiem beigās būs vienāds. Šobrīd ir tapis noteikumu projekts par valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu, domāju, ka kopumā izglītība iegūs un konkurence juridiskās izglītības tirgū kļūs godīgāka, zinot, ka vērtēšanas līmenis visiem būs vienāds. Arī no advokātu padomes esam nosūtījuši Tieslietu ministrijai atbalsta vēstuli šāda vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šadurskis: Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.

Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mūzika kā aicinājums

Linda Zalāne, 30.05.2018

Privātās mūzikas skolas BJMK Rokskola idejas virzītāji un pasniedzēji Ervīns Ramiņš un Ieva Reinberga-Ramiņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados privātajā mūzikas skolā BJMK Rokskola mācījušies simtiem bērnu gan no Jelgavas, gan citām Latvijas pilsētām

Pirms desmit gadiem skolu izveidoja Endijs Rožkalns, kurš laika gaitā komandā sapulcējis vēl citus profesionālus mūziķus – Zani Rožkalni, Ervīnu Ramiņu un Ievu Reinbergu-Ramiņu. «Katram ir savs amats, piemēram, es esmu direktora vietniece mācību un finanšu jomā, Ervīns ir direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājumos, bet Zane ir skolas direktore. Tomēr pāri visam mēs esam mūziķi, kuri vēlējās citiem piedāvāt tādu mācību programmu, kāda klasiskajās pašvaldību mācību iestādēs nav pieejama. Akreditētas privātās mūzikas skolas Latvijā ir tikai divas – šī un vēl viena Rēzeknē,» paskaidro I. Reinberga-Ramiņa.

Dod iespēju

Pirmie idejas aizmetņi parādījušies pirms 13 gadiem, kad E. Rožkalns sācis privāti pasniegt ģitārspēli. Gribētāju kļuvis aizvien vairāk, tad tika izveidota biedrība Bērnu un jauniešu mūzikas klubs. Skola ir šīs biedrības turpinājums un papildinājums jau ar profesionālu ievirzi. Pirms desmit gadiem tika nodibināts SIA BJMK, kas piedāvā divas apmācību programmas – profesionālo, kas ir akreditēta mācību programma, līdz ar to audzēkņi pēc piecu gadu mācīšanās iegūst diplomu, kā arī interešu izglītības, kurā bērni un jaunieši nāk un mācās pēc savām vēlmēm un ieskatiem. Cits – vien dažus mēnešus, cits – vairākus gadus. «Viss sākās ar ģitāras apmācību, bet patlaban spektrs jau ir krietni plašāks. Audzēkņi pie mums mācās arī elektriskās ģitāras spēli, apgūst basģitāru, saksofonu, bungas, klavieres un vokālu, dzied nelielos ansambļos,» stāsta E. Ramiņš. Viņš piebilst, ka pirms desmit gadiem radās doma, ka ir jāizveido skola tiem cilvēkiem, kuri izdomā mācīties mūziku tad, kad klasiskajā mūzikas skolā sasniegtā vecuma dēļ vairs netiek uzņemti. «Viss it kā ir nokavēts, bet mēs šiem jauniešiem gribējām dot iespēju apgūt mūziku tad, kad viņi tam ir nobrieduši,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank īpašnieku labdarības fonds pērn atbalstījis projektus 479 800 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds Novum Riga Charitable Foundation (iepriekš ABLV Charitable Foundation) kopumā pērn atbalstīja projektus pusmiljona eiro apmērā, norādīts fonda mājaslapā.

Reorganizējot fonda darbību, 2018. gadā tas turpināja darbu piecās jomās: «Bērni un ģimene», «Izglītība», «Pilsētvide», «Mecenātu projekti» un «Laikmetīgā māksla», atbalstot 22 iesāktus un jaunus projektus, to īstenošanai piešķirot 479 840 eiro. Fonds turpināja piesaistīt ziedojumus, kopumā pērn saņemot 139 012 eiro.

2018. gadā Novum Riga Charitable Foundation turpināja darboties sociālajos projektos, palīdzot vājdzirdīgiem bērniem, Zolitūdes traģēdijā cietušajām ģimenēm un smagu slimību skartajiem. Programmā «Palīdzēsim dzirdēt!», kas ir viena no fonda ilglaicīgākajām programmām un viena no plašākajām vājdzirdīgo bērnu atbalsta platformām Latvijā, augstas kvalitātes digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus saņēma 20 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amatam izraudzīta Zaiga Pūce

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pērn ABLV Charitable Foundation sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,7 miljonu eiro apmērā

LETA, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Learn IT strādā jau septiņās pašvaldībās

Anda Asere, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Valdība šodien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūra, latviešu valoda, mediju brīvība, veselības aprūpes reforma, nesadarbošanās ar to vai citu partiju – ko tik valdību izveidot gribošie politiķi neizceļ kā sev būtiskus jautājumus! Taču ir viena sfēra, par kuru pagaidām nerunā.

Vai esat dzirdējuši, ka kāds būtu izsaucies: mūsu partija stāv un krīt par autoceļu fonda atjaunošanu, tranzīta noturēšanu, autopārvadātāju konkurences saglabāšanu starptautiskajā arēnā, kvalitatīvu ritošo sastāvu kā dzelzceļa, tā autobusu pārvadājumos, šādu vai tādu viena vai otra infrastruktūras projekta īstenošanu? Vai varētu būt, ka no 7. oktobra līdz pirmā sarunu raunda beigām ceturtdienas vakarā tas nemaz nav apspriests?

Lai kā arī būtu, te neliels atgādinājums, ar ko jaunajam satiksmes ministram būs jānodarbojas bez jebkādas 100 dienu iesildīšanās. Sāksim ar to sfēru, kur patlaban it kā maz bēdu. Latvijas nacionālā lidsabiedrība uzrāda labus rezultātus, papildina floti ar jaunām lidmašīnām, līdz ar to aug pasažieru skaits arī galvaspilsētas lidostā. Taču atklāts jautājums ir, vai airBaltic beidzot atradīsies ilgi meklētais stratēģiskais investors, vai ambiciozās ieceres ir ilgtspējīgas, jo pārāk ātra izaugsme bez naudasmaisu atbalsta asās konkurences apstākļos pa skuju taku aizlaidusi ne vienu vien Eiropas kompāniju. Izaicinājumu netrūkst arī pasažieru pārvadājumos tuvāk zemei. Jaunu vilcienu kā nav, tā nav, bet no to esamības būs atkarīgi nākamgad izsludināmā reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma apjomi. Turpinās haoss taksometru biznesā. Tikai jūras pārvadājumos nav problēmu, jo šīs jomas kompāniju mums pašiem vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru