Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, ko izstrādājusi ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā būs noteikts jauns reliģijas lietu pārvaldības institucionālais modelis, proti, paredzēta Reliģisko lietu pārvaldes (turpmāk - RLP) reorganizēšana, sadalot tās funkcijas un piešķirtos budžeta līdzekļus starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik RLP primārā funkcija ir reliģisko organizāciju reģistrācija un ar reliģisko organizāciju kā juridisko personu darbību saistīto jautājumu risināšana. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs nav publiski pieejams, kas apgrūtina trešo personu iespējas ātri saņemt informāciju par reģistrētajām reliģiskajām organizācijām. Reģistrācijas procesi ir ilglaicīgi, kā arī daudzi no reģistrācijas procesiem nav normatīvi noregulēti, kas apgrūtina reliģisko organizāciju un citu organizāciju darbību. Te vajag vienu teikumu piebildi, ka tādēļ nolemc bla bla bla, iestādi likvidēt pam param pam pam….

11 uzņēmumi ir informējuši Iekšlietu ministru Ivaru Godmani par atbildi uz ministrijas pārraudzībā esošās iestādes VA Materiālās rezerves piedāvājumu veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos. Ja uzņēmumi piekritīšot piedāvājumam, to zaudējumi būšot lēšami desmitos tūkstošu latu un darbu zaudēšot aptuveni 250 cilvēki dažādos Latvijas reģionos.

Uzņēmumu izplatītais paziņojums medijiem: "Visi šie uzņēmumi (sarakstu skatīt informācijas beigās) 2006. gadā uzvarēja LR Iekšlietu ministrijas VA Materiālās rezerves izsludinātajā atklātajā konkursā par Izņemto transportlīdzekļu glabāšanu un izsniegšanu. Konkursā uzvarēja tās kompānijas, kuras piedāvāja zemāko cenu. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, uzņēmējiem vajadzēja nodrošināt stāvvietas ar videonovērošanu; fizisko apsardzi; sniegt auto evakuācijas pakalpojumus, kā arī visas automašīnas, kuras atrodas autostāvvietu glabāšanā - apdrošināt. Uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka, slēdzot līgumus, Aģentūra ir akceptējusi piedāvātās cenas, kā rezultātā uzņēmēji plānojuši kompāniju darbību. Šobrīd Aģentūra piedāvā uzņēmējiem mainīt noslēgto līgumu nosacījumus, samazinot uz pusi auto glabāšanas izmaksas.

Ministru kabinets šodien pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru Reliģisko lietu pārvaldes priekšniece Iveta Romanovska tiek pārcelta valsts aģentūras "Materiālās rezerves" direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amatā.

Valsts civildienesta likums nosaka, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, I. Romanovskas pārcelšana nepieciešama, lai nodrošinātu valsts aģentūras "Materiālās rezerves" uzdevumu efektīvu un pienācīgu izpildi. Kopš 2007. gada 22. maija valsts aģentūras "Materiālās rezerves" direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amats ir vakants.

Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Reliģisko lietu pārvalde, , Iekšlietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas valsts aģentūra "Materiālās rezerves", kā arī pati I. Romanovska ir piekritusi pārcelšanai.

Lai veicinātu iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu apriti un samazinātu valsts aģentūrā Materiālās rezerves glabājamo transportlīdzekļu skaitu, Iekšlietu ministrija 5.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumos Nr.580 Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kas ļaus ātrāk pārdot iereibušiem autovadītājiem izņemtos transportlīdzekļus, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Grozījumi dos izņemtā transportlīdzekļa īpašniekam tiesības rakstiski atteikties no sava transportlīdzekļa. Līdz ar to viņam nebūs jāsedz izdevumi par transportlīdzekļa uzglabāšanu laikā pēc atteikuma saņemšanas, bet VA Materiālās rezerves būs iespēja transportlīdzekli nekavējoties nodot realizācijai, no gūtajiem ienākumiem sedzot glabāšanas izdevumus.

Tāpat grozījumos iecerēts vienkāršot transportlīdzekļu atgūšanas kārtību. Līdz šim transportlīdzekli varēja atgūt tikai īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Taču praksē bieži veidojās situācijas, ka īpašnieks par transportlīdzekļa atrašanos VA Materiālās rezerves uzzināja tikai pēc mēneša, saņemot aģentūras paziņojumu, vai arī īpašnieks ilgstoši atrodas ārzemēs, un tāpēc viņam nav iespējams ne pašam izņemt savu transportlīdzekli, ne arī pilnvarot kādu personu to darīt viņa vietā. Rezultātā transportlīdzekļu glabāšanas izmaksas bieži vien pārsniedza transportlīdzekļu vērtību, un īpašniekiem nebija izdevīgi tos atgūt.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar šo nedēļu līdzšinējo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Marjanu Buriju pārcēlis darbā Nodokļu piedziņas pārvaldes direktora amatā.

Burijs, kurš joprojām atrodas darba nespējas atvaļinājumā, aģentūrai LETA sacīja, ka ir informēts par pārcelšanu. Ar VID viņam bijusi sarakste, taču ieņēmumu dienests, pat neuzklausot viņa viedokli, pieņēmis lēmumu par pārcelšanu. Burijs sacīja, ka šādās situācijās ierēdņu tiesības ir ļoti ierobežotas, turklāt viņš notikušo negrib "pārvērst par karu" ar VID.

Savukārt VID Burija pārcelšanu skaidro ar nepieciešamību nodrošināt labu pārvaldību un civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, veicināt ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, kā arī, «ņemot vērā ierēdņa administratīvās vadības prasmes un iemaņas, teorētiskās zināšanas, praktisko darba pieredzi un amatam atbilstošo izglītību».

Ministru Kabinets šodien, 4.decembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos, kuru mērķis ir veicināt iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu apriti un samazināt valsts aģentūrā Materiālās rezerves glabājamo transportlīdzekļu skaitu, Db.lv informēja iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece Laura Karnīte.

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumos Nr.580 Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem dos izņemtā transportlīdzekļa īpašniekam tiesības rakstiski atteikties no sava transportlīdzekļa. Līdz ar to viņam nebūs jāsedz izdevumi par transportlīdzekļa uzglabāšanu laikā pēc atteikuma saņemšanas, bet VA Materiālās rezerves būs iespēja transportlīdzekli nekavējoties nodot realizācijai, no gūtajiem ienākumiem sedzot glabāšanas izdevumus.

Tāpat grozījumos iecerēts vienkāršot transportlīdzekļu atgūšanas kārtību. Līdz šim transportlīdzekli varēja atgūt tikai īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Taču praksē bieži veidojās situācijas, ka īpašnieks par transportlīdzekļa atrašanos VA Materiālās rezerves uzzināja tikai pēc mēneša, saņemot aģentūras paziņojumu, vai arī īpašnieks ilgstoši atrodas ārzemēs, un tāpēc viņam nav iespējams ne pašam izņemt savu transportlīdzekli, ne arī pilnvarot kādu personu to darīt viņa vietā. Rezultātā transportlīdzekļu glabāšanas izmaksas bieži vien pārsniedza transportlīdzekļu vērtību, un īpašniekiem nebija izdevīgi tos atgūt.

Par spīti dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestiem, Saeima pēc kaismīgām debatēm steidzamības kārtā pieņēmusi Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, kas atļaus dzīvniekus nokaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām, tādejādi bruģējot ceļu Tautas partijas biedra biznesam.

Atļauj reliģisko kaušanuLīdz šim lauksaimniecības dzīvniekus Latvijā varēja nokaut tikai pēc apdullināšanas, vienīgais izņēmums bija galējas nepieciešamas gadījumi, kā arī gadījumi, kad dzīvnieks jānokauj, jo iespējama nobeigšanās traumas vai slimības dēļ.

Reliģiskās kaušanas aizstāvji uzsver, ka Latvija līdz šim bija viena no četrām ES dalībvalstīm, kur nebija atļauta lopu kaušana saskaņā ar reliģiskām tradīcijām, turklāt šāda aizlieguma atcelšana pavērs Latvijas uzņēmējiem iespējas eksportēt gaļu uz valstīm, kurās ir lielas musulmaņu un ebreju kopienas.

Svētki Aglonā pulcē arī uzņēmējus, kas gan baro pasākuma viesus, gan cer uz to, ka apmeklētājiem kārosies iepirkties.

Aglonas bazilikas draudze, lai gan par tirdzniecības atļaujām svētku laikā iekasē maksu, cer, ka pēc svētkiem pienākušos rēķinus nomaksāt palīdzēs valsts.

Maksā par tirgošanos

Likums Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā nosaka, ka nav pieļaujama ar svētvietas apmeklēšanu saistītu nodevu noteikšana, kas nozīmē, ka Aglonas bazilikas draudzei liegts noteikt ieejas maksu. Tomēr norādīts, ka jebkura uzņēmējdarbība Aglonas svētvietā un tās aizsardzības jomā veicama tikai ar Aglonas bazilikas draudzes rakstveida atļauju. Šīs atļaujas tiek izsniegtas par samaksu, un, kā Db pastāstīja uzņēmēji, summa svārstoties ap 100, 150 latiem, pie kā vēl esot jāpiemaksā 10 lati dienā pašvaldības nodeva.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

11 uzņēmumi ir informējuši LR Iekšlietu ministru Ivaru Godmani par atbildi uz ministrijas pārraudzībā esošās iestādes VA "Materiālās rezerves" piedāvājumu veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos. Ja uzņēmumi piekritīs piedāvājumam, to zaudējumi būs lēšami desmitos tūkstošu latu un darbu zaudēs aptuveni 250 cilvēki dažādos Latvijas reģionos.

Visi šie uzņēmumi (sarakstu skatīt informācijas beigās) 2006. gadā uzvarēja LR Iekšlietu ministrijas VA "Materiālās rezerves" izsludinātajā atklātajā konkursā par "Izņemto transportlīdzekļu glabāšanu un izsniegšanu". Konkursā uzvarēja tās kompānijas, kuras piedāvāja zemāko cenu. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, uzņēmējiem vajadzēja nodrošināt stāvvietas ar videonovērošanu; fizisko apsardzi; sniegt auto evakuācijas pakalpojumus, kā arī visas automašīnas, kuras atrodas autostāvvietu glabāšanā - apdrošināt. Uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka, slēdzot līgumus, Aģentūra ir akceptējusi piedāvātās cenas, kā rezultātā uzņēmēji plānojuši kompāniju darbību. Šobrīd Aģentūra piedāvā uzņēmējiem mainīt noslēgto līgumu nosacījumus, samazinot uz pusi auto glabāšanas izmaksas.

Glabāšanas un pārvietošanas izdevumi atsevišķām automašīnām pat 20 reizes pārsniedz ieņēmumus no automašīnas realizācijas.

To secinājusi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) un valsts aģentūras Materiālās rezerves pārstāvju uzklausīšanas un pauda sašutumu par nesamērīgi augstajām konfiscēto transporta līdzekļu transportēšanas un glabāšanas izmaksām.

Komisijas sēdē valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka konfiscētie transportlīdzekļi stāvlaukumos atrodas vidēji no sešiem līdz pat 32 mēnešiem un ka par katra tā glabāšanu valsts ik mēnesi maksājusi vidēji 70 latus.

Arī izmaksas automašīnu pārvietošanas uz stāvvietām ir nepamatoti augstas.

Tas konstatēts Valsts kontrolei (VK) izlases kārtā pārbaudot 37 transporta līdzekļu glabāšanu.

Dažu ministriju pārdomāta pārcelšana uz reģioniem būtu atbalstāma; pašvaldība atbalstītu jau agrāk diskutētu ideju par Zemkopības ministrijas pārcelšanu uz Jelgavu, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš minēja, ka šāda iecere nav jauna un Jelgava ne vienu reizi vien ir minēta kā iespējamā vieta, kur varētu atrasties Zemkopības ministrija. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, pašvaldība būtu gatava to atbalstīt.

«Pasaules valstu praksē ir piemēri, kad valsts pārvaldes struktūrvienības tiek pārceltas uz kādu no reģioniem, kam viens no iemesliem ir bezdarba līmeņa izlīdzināšana,» pauda Jelgavas mērs.

Pašvaldībās Zemgalē ir atšķirīgi viedokļi par pēdējā laikā izskanējušām idejām pārcelt vairākas ministrijas uz reģioniem. Dažos novados to atbalsta, dažos - ne, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8.novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Perijs pret Latviju, informēja Ārlietu ministrija.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 9.pantu (tiesības uz reliģijas brīvību), Roberts Perijs (iesniedzējs) sūdzējās par iejaukšanos viņa tiesībās brīvi paust savu reliģiju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu, kas nebija pieejams iesniedzējam, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, liedza viņam darboties kā mācītājam Latvijā laikā no 2000.gada jūlija līdz 2004.gada martam. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), iesniedzējs uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas, kas balstīta uz pilsonību, jo teoloģiskās izglītības nosacījums ārvalstu misionāriem Latvijā netiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem.

Valstij par jaunceļamās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Mežaparka administratīvās ēkas nomu, apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem nākamajos 30 gados varētu nākties tērēt ap 215,9 miljoniem latu, izriet no VID sniegtās informācijas par papildus nepieciešamo finansējumu Talejas ielas kompleksa telpu nomas maksas, aprīkojuma iegādes, pārcelšanās un uzturēšanas izdevumu segšanai.

Patlaban kā uzturēšanas izdevumi VID telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem 14 dažādās Rīgas vietās valsts budžeta bāzes izdevumos iekļauti 2,9 miljoni latu. Šo pozīciju VID ir paredzējis saglabāt visus nākamos gadus arī tad, kad tas būs pārcēlies uz jauno kompleksu. Aģentūras LETA pēc VID sniegtajiem datiem veiktie aprēķini rāda, ka pamata tēriņi nomai un apsaimniekošanai 30 gados, uz kuriem 2014.gadā paredzēts slēgt nomas līgumu, lēšami ap 87 miljoniem latu. Ja VID uz jauno ēku nepārceltos, tad tieši šāda summa provizoriski varētu tikt tērēta 30 gados līdzšinējo telpu nomai.

VID sniegtā informācija par papildus nepieciešamo finansējumu, ko tiek lūgts rezervēt valsts budžetā bāzes izdevumos, jau sākot ar 2013.gadu, liecina, ka jaunā ēku kompleksa nomai, apsaimniekošanai un pakalpojumiem papildus budžetā jau rezervētajiem līdzekļiem būtu nepieciešami vēl kopumā 8,23 miljoni latu 2014.un 2015.gadā, kā arī vēl 4,31 miljons latu 2016.gadā. Tādejādi trijos gados papildus budžetā VID būtu nepieciešami vēl 12,54 miljoni latu.

Labklājības ministrija (LM) rosina 2017.gadā pārcelt 5. maiju (piektdiena) uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju, tādējādi elastīgāk un efektīvāk organizējot darba laiku no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, informē LM.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Tā kā atbilstoši likuma Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 2017.gada 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu. Tas nozīmē, ka darba dienas ilgums šajā dienā ir par vienu stundu īsāks, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

6. janvāris – Zvaigznes diena, 7. janvāris – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētki, 15. augusts – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, 31. oktobris – Reformācijas diena, kā arī Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas svētku diena likumā «Par svētku un atceres dienām» varētu tikt noteikti par reliģisko svētku dienām.

Tāpat likumā ir plānots noteikt, ka citus reliģiskos svētkus atzīmē konfesiju noteiktajos datumos.

Minētie likuma grozījumi, kurus izstrādājuši Reformu partijas deputāti, ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Likumprojekta autori norāda, ka daļu no reliģiskajiem svētkiem, proti, Ziemassvētkus un Lieldienas, kas tiek atzīmēti saskaņā ar Gregora kalendāru, valsts jau ir noteikusi par svētku dienām, tādēļ valstij būtu jādod saviem pilsoņiem iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.

2013.gadā pārcels divas darba dienas - pirmdienu, 23.decembri, pārcels uz sestdienu, 14.decembri un pirmdienu, 30.decembri uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, atgādina Labklājības ministrija (LM).

Pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta, uzsver ministrija.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Otrdien Administratīvā rajona tiesa atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu pārcelt bijušo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Jāni Strautnieku Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora amatā par pamatotu.

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji,19.jūnijā J. Strautnieks tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu tiesai atzīt par prettiesisku ministra izdoto rīkojumu par viņa pārcelšanu. Vienlaikus ar šo J.Strautnieks iesniedza arī lūgumu par pagaidu noregulējumu – apturēt šī rīkojuma darbību un atjaunot viņu DAP ģenerāldirektora amatā.

Pieteikumā J. Strautnieks norādīja, ka nepiekrīt ministra rīkojumam par pārcelšanu LVAFA amatā, jo ar pārcelšanu aizskartas viņa cilvēktiesības.

Tiesa, izskatot lietas materiālus un iepazīstoties ar pieteikumā un paskaidrojumos izteiktajiem argumentiem, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, secinājusi, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama. Lēmumā tiesa atzinusi, ka nav konstatējamas būtiska pieteicēja cilvēktiesību aizskāruma pazīmes, un līdz ar to rīkojums par pieteicēja pārcelšanu citā amatā nav administratīvais akts, bet ir valsts pārvaldes iekšējs lēmums.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.