Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Tērpu nomā Uzvalks un kleita sniegavīra, medmāsiņu un ķirbja tērpus masku ballēm atrast nevar.

Taču piedāvājumā ir apģērbs un aksesuāri, kas atspoguļo XX gs. ģērbšanās modi. Tērpu nomas saimniece Rūta Kuplā oriģinālās XX gadsimta liecības vākusi desmit gadu un tagad viņas kolekcijā ir apmēram 500 vienību. Sākotnēji drēbes viņa pirkusi savam priekam, jo interesējusi tērpu vēsture, bet pēdējos trīs gadus, kopš atvērusi tērpu nomu, kolekcijas apmērs papildināts sistemātiski, gādājot, lai būtu aptverti visi gadu desmiti un pēc iespējas plašāks drēbju izmēru klāsts.

«Neviens cilvēks nav pelnījis, ka viņam kaut kas neder, nomā ir pieejamas lielāku izmēru kļošenes, kas šūtas no oriģinālā kremplīna auduma,» smejoties saka R. Kuplā. Plašākais piedāvājums ir tiem, kam ieplānota balle 50.–80. gadu stilā un kuriem interesē šīs desmitgades.

Svētku tērpus šobrīd pērk biežāk nekā nomā, pasākumi kļūst arvien vienkāršāki, greznas vakarkleitas tiek vilktas daudz retāk; biznesu sekmē valsts simtgades svinības.

Tērpu nomā sevi pieteikuši uzņēmumi, kas piedāvā klasiskos apģērbus – uzvalkus, frakas un vakarkleitas, kā arī drēbes un aksesuārus dažādiem tematiskajiem pasākumiem. Klientu netrūkst ne vieniem, ne otriem – uzvalkus un smokingus pārsvarā iznomā kungi, kuri dodas darījuma braucienos, sava tirgus niša ir arī tematisko ballīšu un vintage apģērbu nomas pakalpojumiem.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas sāka biznesu tērpu nomas jomā, ir salons 7. Avēnija, kas šajā segmentā darbojas jau 22 gadus. «Tirgus nav pārāk piesātināts, daudzi nomas pakalpojumu sniedzēji atver savus uzņēmumus un diezgan ātri tos aizver, jo Latvijā pieprasījums pēc tērpu nomas nav pārāk liels,» atzīst 7. Avēnijas īpašniece Velga Bremze. Pēc viņas domām, biznesa veiksme ir atkarīga no nomas piedāvātā tērpu sortimenta.

Decembris allaž ir aktīvākais tematisko pasākumu laiks, baļļuki notiek arī janvārī un februārī, tieši tad augstu vilni sit arī tērpu nomas bizness, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Specializēto tērpu nomas uzņēmumu klienti ir gan korporatīvo pasākumu rīkotāji, gan to apmeklētāji. Arī privātpersonas nereti rīkojot tematiskas balles.

«Tērpu nomu izveidoju pirms pieciem gadiem. Nepiedāvāju nedz karnevāla kostīmus, nedz maskas, bet gan īstus XX gadsimta tērpus vai kvalitatīvus to atdarinājumus. Diezgan bieži tērpus nomā vēsturisku filmu veidotāji,» stāsta tērpu nomas Uzvalks un kleita īpašniece un tērpu darinātāja Rūta Kuplā. Konkurence šajā nišā neesot liela, jo īstus vintidža tērpus tikpat kā neviens nepiedāvājot, savukārt pieprasījums ar katru gadu tikai pieaugot.

Savukārt SIA Ammari specializācija kopš 2005. gada – maskas un tērpi bērniem, karnevāla apģērbs. Tērpu pieaugušajiem esot maz. Vienlīdz aktīvs darbības laiks uzņēmumam ir ne tikai Ziemassvētki un gadu mija, bet arī Lieldienas, Mārtiņi un rudens ražas laiks. Ziemassvētkos un gadu mijas laikā visbiežāk tiek meklēti tērpi sniegpārsliņām, sniegbaltītēm un vilkiem, stāsta SIA Ammari direktore Antra Rozīte. Pieprasījums, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, ir aptuveni vienā līmenī, savukārt krīzes gados Ammari jūtami esot samazinājušies masku pārdošanas rādītāji.

Latvijā interese par tautastērpiem pamazām palielinās, saka Inga Jākobsone, SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts direktore. «Domāju, kļūstam latviskāki un sākam apzināties īstās vērtības. Esam daudz kur pabijuši, redzam, kas notiek pasaulē. Atbraucam atpakaļ un tad droši vien arī uz savām lietām spējam paskatīties citādi. Kamēr dzīvojam mazā «kastītē», pat nepamanām, kas mums ir, un, kamēr kāds nepasaka, ka tā ir vērtība, šķiet, tas nav nekas īpašs,» viņa spriež.

I. Jākobsone stāsta, ka tautas tērpu darinātājiem gada centrālais notikums ir Līgo svētki. Šogad rosība ir vēl intensīvāka, jo seko Dziesmu svētki. «Visi tautastērpu šuvēji un audumu audēji šogad ir pārslogoti,» viņa saka. Pašlaik Latvijā tautastērpus gatavo vairāki uzņēmumi, tostarp Muduri, Anvi AM, Ļutes, aušanas darbnīca Vēvrīšas, kā arī individuāli tērpu darinātāji.

SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts tautastērpu izgatavošana ir gan bizness, gan kultūras mantojuma kopšana. Centrā ir arī pastāvīgā izstāde, kur apskatāmi aptuveni 40 tērpi, un bieži vien uzņēmums pārstāv Latviju dažādās izstādēs, visbiežāk – sadarbībā ar vēstniecībām. Tādējādi tērpi ir pabijuši daudzās valstīs, piemēram, pērn bija izrādīti Gruzijā, drīzumā būs Zviedrijā.

Latvijas modes zīmols Narciss ir izstrādājis formas tērpu dizainu vienam no Krievijas vadošajiem tūrisma operatoriem Pegas Touristik

Pagaidām Narciss izveidojis formas Pegas Touristik galvenā biroja, kas atrodas Maskavā, darbiniekiem, uzšujot vairāk nekā simt formas tērpus. «Šis darījums ir nozīmīgs ne tik daudz finansiāli, cik reputācijas ziņā – sadarboties ar veiksmīgāko, lielāko tūrisma operatoru Krievijā ir lieliska izdevība,» saka Alise Trautmane, modes zīmola Narciss dibinātāja.

Pegas Touristik ir franšīzes visās lielākajās Krievijas pilsētās, kopumā tie ir 550 biroji 183 pilsētās. Pašlaik tūroperatora vadība apspriežot formas tērpu pasūtīšanu arī savām franšīzēm. «Ļoti ceram, ka saņemsim pasūtījumu formas tērpiem viņu franšīzēm, kas būtu jau vairāki tūkstoši formu. Taču tas pagaidām pārrunu procesā. Līdzšinējos formas tērpus viņi pasūta Turcijā, un mūsu formas tērpu izmaksas ir augstākas, kā arī dizainiski sarežģītākas,» teic A. Trautmane.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un muitas iestāžu ierēdņiem turpmāk būs jānēsā formastērpi, kas izmaksās vairāk kā 74 tūkstošus latu.

Līdz šim formas tērpu lietošana tika noteikta tikai muitas iestāžu ierēdņiem. Tā kā Finanšu policija ir VID struktūrvienība, kura realizē tiesību aizsardzības iestādes funkcijas, veic operatīvo darbību VID kompetencē esošajos jautājumos, kā arī veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, nepieciešamas noteikt atšķirības ne tikai žetona veidā, bet, tāpat kā muitas iestādēm, ieviest formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes, lai finanšu policiju varētu identificēt kā tiesību aizsardzības iestāžu funkciju veicēju.

Pašlaik formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes lieto 1218 VID muitas iestāžu ierēdņi - 1071 ierēdnis VID Muitas pārvadē un 147 ierēdņi VID Muitas kriminālpārvaldē. Savukārt VID Finanšu policijas ierēdņi formas tērpus nenēsā, tie lieto atšķirības zīmi žetona veidā – kopskaitā tie ir 1387 VID muitas iestāžu un VID finanšu policijas ierēdņi.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Ņemot vērā, ka Saeima ir noraidījusi Finanšu ministrijas piedāvātos nekustamā īpašuma nodokļa grozījumus, veidojot 2010.gada valsts budžetu, tā izdevumi būs jāsamazina par 450 milj. Ls.

To, šodien tiekoties ar Tautas partijas Saeimas frakcijas deputātiem, kuri vakar piedalījās mājokļu nodokļa likumprojekta «izgāšanā», paziņoja finanšu ministrs Einars Repše.

Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš atgādināja, ka Latvijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valsts budžeta izdevumi 2010. gadā būs jāsamazina par 500 milj. Ls jeb 4 % no iekšzemes kopprodukta.

Nākamgad kāds no politiķiem varētu nokļūt gērbšanās mākslas līderos ar jauniem aksesuāriem un rozīnēm, tomēr tik drosmīgs, kā finanšu ministrs «laikam nebūs neviens», uzskata finanšu ministra Einara Repšes ādas uzvalka autors Aleksandrs Pavlovs, raksta Diena.lv.

Db.lv jau vēstīja, ka ekstrēmo sporta veidu un motociklu cienītājs, finanšu ministrs Einars Repše pārsteidzis ministrus, Saeimas deputātus un politikas vērotājus ar savu jauno tērpu – klasiska griezuma vīriešu uzvalku, kas darināts no ādas un apdrukāts ar baltām svītrām.

E. Repšes tumši svītrotais uzvalks pirmoreiz valdības sēdēs parādījās septembra sākumā un kopš tā laika ir izpelnījies plašu rezonansi. Nupat to kritizējis arī Eiroparlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, atzīstot, ka ģērbšanās stils ir valstisks jautājums, kuru E.Repše neievērojot, raksta Diena.

Laikā, kad E. Repše vadīja valdību, uz etiķetes pārzinātāju lomu pretendējoši eksperti presē vairākkārt kritizēja viņa iecienīto neformālo ģērbšanās stilu, tādēļ tolaik E. Repše pievērsās klasisku uzvalku nēsāšanai. Pēc nokļūšanas opozīcijā E. Repše ilgāku laiku nēsāja ādas jaku un bikses, bet, kļūstot par finanšu ministru Valda Dombrovska valdībā, atkal sāka nēsāt uzvalkus.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009. gada 1. jūlija, piedāvā to izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri, ziņo Diena.

«Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē ir līdzekļi, tādēļ, es piedāvāju pensionāriem ieturēto parādu izmaksāt nekavējoties. Finanšu ministrija veiks visus nepieciešamos darbus, nodrošinot iespēju, lai parādu izmaksātu jau ziemas mēnešos, kad iedzīvotāju izdevumi ir lielāki apkures sezonas dēļ,» norāda E. Repše.

Plānots, ka, lai izpildītu ST spriedumu, būs nepieciešami papildu aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta maksātu pensijas pilnā apmērā. Kopumā ir nepieciešami papildu 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1.5%. Izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanas ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8.5%.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

Otrdien, 1. septembrī, finanšu ministrs un Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Einars Repše Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Hueja Ljanju (Hui Liangyu) vizītes ietvaros piedalījās Latvijas – Ķīnas ekonomikas forumā.

Uzrunājot klātesošos, E. Repše norādīja: «Šodien mēs tiekamies laikā, kad pasauli skārusi finanšu krīze, tas mums liek meklēt jaunus un radošus veidus, kā stimulēt ražošanu un tirdzniecību. Tādēļ es saredzu lielu potenciālu tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Latviju un Ķīnu uz savstarpēja izdevīguma pamata.»

Ministrs uzsvēra, ka Latvija saredz lielu potenciālu sadarbībā ar Ķīnu tādās nozarēs kā transports, tranzīts un loģistika, aviācija, biotehnoloģijas, farmaceitiskie produkti, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un tūrisms, kā arī perspektīvas ir enerģētikas un augstākās izglītības nozarēs.

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.

Pašlaik skaidra ir summa, par kādu budžeta izdevumi jāsamazina, taču nav skaidrs, uz kā rēķina.

To intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš uzsvēra, ka zemākais Latvijas ekonomikas punkts būs nākamgad, bet toties ekonomikas atveseļošanās varētu būt straujāka nekā līdz šim domāts.

E. Repše sacīja, ka papildu 90 milj. Ls cerēts iegūt no jaunajiem nodokļiem — kapitāla pieauguma un mājokļa nodokļiem. Pēdējam ir vairāki varianti, no kuriem E. Repše personīgi atbalsta pirmo variantu— 1.5% likmi dzīvokļiem un mājām, nosakot minimālo neapliekamo platību, jo tad lielāks slogs gultos uz luksusa un neapdzīvotiem īpašumiem. «Ja Saeima lems, ka šis nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet tad par lielāku summu būs jāmazina budžeta izdevumi. Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt — ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Veselības aprūpei garantēsim 3.4% no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim,» tā E. Repše.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

«Man ir žēl, ka Čehijas Republikas finanšu ministrs Eduards Janota, detalizēti neiepazīstoties ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju, no parlamenta tribīnes pauž bažas, vai Latvija spēs atdot starptautisko aizdevumu.»

To norādījis Finanšu ministrs Einars Repše, piebilstot, ka jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Čehiju notiekot sarunas par aizdevuma līguma nosacījumiem. Latvijai neesot bijuši pieņemami Čehijas līguma neizdevīgie nosacījumi, jo tie neatbilda Eiropas Komisijas (EK) normām par valsts atbalstu un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt bijuši pretrunā ar starptautiskā aizņēmuma programmas nosacījumiem. Latvijas lielākie starptautiskie partneri EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pauduši nepārprotamu atbalstu Latvijas pozīcijai šajā jautājumā.

2008. un 2009. gadā Latvija no EK, SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopumā ir saņēmusi 2,29 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,32 miljardi latu, un atlikums Valsts kases kontos ir 0,973 miljardi latu.

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Tērpu dizainere Natālija Jansone izveidojusi Tautas tērpu vienā T-kreklā, kas apvieno komfortu un tradīcijas.

Tērpa autore N. Jansone biznesa portālam db.lv stāstīja, ka no idejas līdz realizācijai pagājis salīdzinoši ilgs laiks. Ideja radusies pirms aptuveni diviem gadiem, bet, tā kā N. Jansone vēlējusies tērpu krāsu un rakstu ziņā radīt ļoti līdzīgu oriģinālam, tad nācies arī ieguldīt darbu un laiku.

Pašlaik tirgū pieejamā tērpa T-krekla drukai kā paraugs izmantots Ziemeļvidzemes tautas tērpa komplekts ar Trikātas pagasta brunčiem, ņieburu, Vidzemes saktiņu un jostu.

Mākslinieci ļoti sajūsmina tautas tērpos redzami cilvēki uz ielas, piemēram – Dziesmu un deju svētku laikā. Tomēr no paziņām arī zināms, ka bērniem garas stundas tautas tērpā siltā laikā ir diezgan mokošas. Šis Tautas tērps vienā T-kreklā daļēji varētu būt kā risinājums. Māksliniece uzsver, ka pagaidām ir izveidoti vien pāris šādi tērpi, bet, rodoties interesei un pieprasījumam, iespējams izveidot šādus tērpus arī ar citu novadu rakstiem.