Piecos gados a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas palielinātu gan ražošanas apjomus, gan ienākumus.
Uzņēmumā šobrīd paralēli teju vai visos ražošanas iecirkņos vienlaicīgi norit gan ražošana, gan darbi jaunu iekārtu uzstādīšanai, kā arī veco darbgaldu modernizācijai.
Pārapbruņojas
«Ir grūti vienlaicīgi ražot un veikt tehnisko pārapbruņošanos,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis. Viņš norāda, ka pērn ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas ap 5 milj. eiro, ja vien iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši paredzētajos termiņos. «Plānojam ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākie ieguldījumi ne tikai ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, lielākie ieguldījumi nozares ražotnēs visā Baltijā,» uzsver G. Uspenskis. Jaunas iekārtas paredzēts uzstādīt visos iecirkņos, gan liešanas cehā, gan elektromašīnu un tām nepieciešamo detaļu ražotnē, kā arī aparatūras un metālapstrādes cehos. «Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotājam Baltijā,» ieceri atklāj G. Uspenskis. Pēc tam kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding, tam parādījusies otrā elpa, liecina apgrozījums, kas 2007. g. salīdzinājumā ar 2006. g. audzis par 10 milj. Ls jeb 75 %.
Strādā divās maiņās
Viņš skaidro - 2006. gadā RER strādāja tikai vienā maiņā, bet šobrīd vairākas ražotnes strādā jau divās maiņās, bet atsevišķi cehi jau domā par darbu trīs maiņās. 2006. gadā rūpnīcā strādāja tikai ap 780 cilvēku, kamēr pašlaik to skaits tuvojas 1400 norāda G. Uspenskis. Viņš atzīst, ka pērn reanimēti vairāki agrāk iekonservēti aparātbūves ražotnes iecirkņi, uzsākts darbs pie esošo elektromašīnbūves izstrādājumu modernizācijas.
Grib jaunus produktus
«RER konstruktori strādā pie tā, lai jau 2009. gadā Krievijas tirgū varētu piedāvāt jaunās paaudzes elektromašīnas elektrovilcieniem, ko jau sen izmanto vecajās ES dalībvalstīs,» norāda G. Uspenskis. Viņaprāt, pašlaik ražotie elektrovilcienu dzinēji ir jau vēsture un tie tiks ražoti tikai esošo vilcienu remontiem vai modernizācijai. «Dažādas elektromašīnas un vadības ierīces piegādājam Krievijas vagonbūvētājiem - Demjanskas mašīnbūves rūpnīcai, kas ražo elektrovilcienus, un Tveras vagonbūves rūpnīcai, kas ražo pasažieru vagonus, kā arī Lugasteplovoz, kas ir vienīgais elektrovilcienu ražotājs Ukrainā. Šobrīt tiek izskatīts jautājums par uzņēmumā ražoto izstrādājumu, kā rezerves daļu piegādēm Krievijas dzelzceļam (Rosijskije železnije dorogi),» norāda G. Uspenskis.
Pasūtījumu pietiek
Viņš atzīst, ka Krievijas tirgū izjūtot konkurenci no līdzīgu izstrādājumu ražotāja Elektrosila puses, kamēr konkurentu uz iekārtu un mezglu piegādēm elektrovilcienu ražošanai Ukrainā neesot. Lielāki tirgi ir Krievija, Ukraina, bet daļa izstrādājumu tiek realizēta arī Zviedrijā, Baltkrievijā un Polijā. Pavisam neliela daļa izstrādājumu paliek Latvijā - a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca vajadzībām. «Pašlaik saņemtie pasūtījumi visdažādāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražošanai ir tik lieli, ka tik tikko spējam tos izpildīt,» atzīst G. Uspenskis. Viņš norāda, ka modernizācija ļaus ne tikai palielināt ražošanas jaudas un ienākumus, bet arī nopelnīt, ko atkal investēt. 2006. gadā RER tīrā peļņa bija 1.52 milj. Ls, bet 2007. g. tā tiek lēsts 2 milj. Ls apmērā. «Modernizācijai nauda tiek gūta ne tikai no peļņas, bet arī no banku ilgtermiņa kredītiem un īpašnieka līdzekļiem,» skaidro G. Uspenskis. Viņš norāda, ka līdz šim ir investēts tā dēvētajās ražošanas «šaurajās vietās», taču tagad būtiski ir attīstīt jaunos produktus. EDS Holding pieder arī a/s Latvo, kas nodarbojas ar elektroiekārtu izstrādi pasažieru vagoniem. «Katra uzņēmuma konstruktoriem ir savi specifiski uzdevumi un tos nav lietderīgi apvienot,» tā G. Uspenskis.
Skolos Krievijā
«Uzņēmumam trūkst kvalificētu tehnologu, konstruktoru un citu augstas kvalitātes speciālistu,» klāsta G. Uspenskis. Latvijā tādus nesagatavo nevienā augstskolā, tādēļ ar bijušā Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija atbalstu RER 2008. gadā ieguvusi kvotu vairākās Krievijas augstākajās tehniskajās mācību iestādēs. «11 mūsu stipendiāti šoruden dosies uz Krieviju apgūt zināšanas un pēc studijām atgriezīsies strādāt Rīgā,» uzsver G. Uspenskis. Viņš norāda, ka uzsākta darbinieku sociālā programma, labākie darbinieki nostiprina savu veselību kūrortos un sanatorijās, kolektīvos atpūtas un ceļojumu pasākumi darbiniekiem kopā ar bērniem utt. Kā perspektīvu, bet nepieciešamu pasākumu G. Uspenskis min darbinieku apgādāšanu ar veselības apdrošināšanas polisēm. «Lai arī RER vidējā alga ir ap 600 Ls, labākie kvalificētie kadri saņem ap 1000 Ls uz rokas,» uzsver G. Uspenskis.
Rīgas elektromašīnu rūpnīca nostājas uz jauna attīstības ceļa
Investīcijas RER ļaus uzņēmumam strauji uzlabot savus finansiālās darbības rādītājus un uzlabos Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci.
Tā aptaujātie metālapstrādes un mašīnbūves nozares speciālisti vērtē plānus RER ieguldīt ap 30 milj. eiro. «Tikai investējot jaunos modernos darbgaldos un modernizējot vecās (aprīkojot ar programmvadību) iekārtas, iespējams palielināt ražošanas apjomus un ražot jaunus izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņu priecē, ka uzņēmums spēj modernizēt vecos darbgaldus par 10 - 20 reižu zemākām izmaksām, nekā nāktos maksāt par jauniem, tādējādi ietaupot lielus finanšu resursus, ko var izmantot citiem investīciju projektiem - jaunu iekārtu iegādei, būvniecībai utt.
Līdz pat 100 milj. USD
Pēc asociācijas vadītāja teiktā, uzņēmuma pašreizējā vadība jau ir pierādījusi, ka spēj īstenot agrāk iecerētos plānus gan esošo elektromašīnbūves izstrādājumu uzlabošanā, gan arī jaunu izstrādē. «Nebūšu pārsteigts, ja kompānijas ienākumi tuvākajā laikā sasniegs savus 100 milj. ASV dolāru,» uzsver V. Rantiņš. Savu teikto viņš pamato ar to, ka investīcijas ir, tirgus ir, tikai jāspēj saražot klientu pasūtītais un jāstrādā pie jaunu izstrādājumu ieviešanas ražošanā. «Uzņēmuma darbs jaunu speciālistu piesaistē jau ir nesis pirmos augļus, tagad svarīgākais ir neapstāties pie sasniegtā un īstenot arī citus iecerētos darbinieku tā dēvētos noturēšanas - piesaistīšanas pasākumus,» skaidro V. Rantiņš. Viņu priecē, ka RER pēc ilgākiem īstas neziņas gadiem par to, kas gaidāms nākotnē, ir stabili nostājies uz attīstības ceļa.
Veicina atkusni
Vairāki citi aptaujātie norādīja, ka augošais Krievijas un NVS valstu tirgus ir pievilcīgs un tāpēc tiek pieļauts, ka RER piemēram varētu sekot vēl kādi Latvijas uzņēmumi. Turklāt Latvijas - Krievijas robežlīguma noslēgšanas rezultātā varētu palielināties abu valstu tirdzniecības apjomi, it īpaši Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju. Tiesa, lai abu valstu starpā iestātos «īsts atkusnis», esot nepieciešams noslēgt vairākus Latvijas - Krievijas starpvalstu līgumus, gan saistībā ar investīcijām, gan nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu utt. Turklāt šādus šķēršļus pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt novērst tieši pieaugošais Latvijas eksports uz Krieviju.
