Būve

RE&RE strādājusi ar peļņu

Ingrīda Drazdovska, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

2010. gadā būvkompānijai RE&RE ir izdevies saglabāt rentalibitātes rādītājus kā pirms gada.

Pavisam precīzi datu vēl nav, taču RE&RE rēķina, ka konsolidētais apgrozījums kompānijai 2010. Gadā varētu būt bijis ap 30 milj. latu. Pēc DB veidotā TOP 500 datiem, būvuzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija 39.73 milj. latu, peļņa 6.13 milj. latu, bet rentabilitāte - 15.42%. Konsolidētais RE&RE apgrozījums, pēc TOP 500 datiem, savukārt bijis 40.76 milj. latu.

RE&RE vadība apgalvo, ka uzņēmums ir saglabājis savas pozīcijas un piedzīvojis mazāku apgrozījuma kritumu, nekā visa nozare.

2010. gadā ir nācies strādāt sīvas konkurences apstākļos, bet savlaicīgi viktā stratēģiska plānošana, kvalitatīvi pakalpojumie, ir nodrošinājusi, ka iepriekšējais gads ir bijis uzņēmumam veiksmīgs, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, piebilstot, ka labs rādītājs ir tas, ka rentabilitāte nav samazinājusies.

Uzņēmums pērn strādāja ar peļņu, un nav praktizējis nozari graujošu dempinga pakalpojumu cenu politiku.

Pagājušajā gadā RE&RE pabeidza darbus Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, turpināja restaurācijas darbus Cēsu Jaunajā pilī un bijušajā Rīgas Fondu biržas ēkā. Uzņēmums nostiprināja restaurācijas nodaļu, un pagājušajā gadā desmit RE&RE restauratori saņēma Latvijas Restauratoru biedrības Restauratoru apliecības.

Pērn uzņēmums nodeva ekspluatācijā tirdzniecības centru Galleria Riga ar pazemes stāvvietām, Ādažu Kultūrizglītības centru. Sākts un šogad turpināsies darbs pie Homburg grupas investīciju projekta Priedaines ielā pirmās kārtas - autostāvvietas un tirdzniecības centra - būves. Tāpat darbs līgumsabiedrības ietvaros būs arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas objektā.

2010. gada nogalē RE&RE ielika pamatakmeni Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram Caran d’Ache, kuru paredzēts nodot ekspluatācijā šī gada rudenī. Nopērkot uzņēmumu Latvijas ceļu būve, RE&RE pavēra iespējas strādāt pie Atbrīvošanas alejas būvniecības projekta Rēzeknē, kas nozīmīguma ziņā būtu salīdzināms ar Brīvības ielas rekonstrukciju Rīgā.

«Šajā gadā būvniecības nozarē īpašu izaugsmi neprognozējam. Uzskatām, ka tirgū saglabāsies uzņēmumi, kuri ir spējuši saglabāt savu kapacitāti un profesionalitāti līdz šim, tāpat arī pieaugs pieprasījums pēc augstu kvalificētu darbinieku resursiem,» uzskata Ainārs Pauniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Pētījums: Uzņēmēji dienā vidēji strādā 8 stundas un 5 minūtes

Dienas Bizness, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas apdrošināšanas tirgū pagrūti pelnīt

Ieva Mārtiņa, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārresoru koordinācijas centra jaunā komanda darbu uzsāks jau februāra beigās

Jānis Rancāns, 14.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ tiek pabeigts darbs pie Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbinieku komandas izveidošanas, kura pilnā sastāvā sāks strādāt jau februāra beigās. Kopumā PKC komandu veidos 15 darbinieki, daļa no kuriem būs valsts civildienesta ierēdņi, savukārt daļa strādās uz darba līgumu pamata.

Jaunajā Pārresoru koordinācijas centra komandā strādās attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības vadības speciālists Pēteris Vilks, stratēģiskās plānošanas speciāliste Māra Sīmane, cilvēka ģeogrāfijas speciāliste un pētniece Inese Stūre, valsts attīstības plānošanas eksperts Jānis Zvīgulis, valsts pārvaldes reformu un valsts finanšu pārvaldības eksperts Jānis Jankovskis, vides pārvaldības, teritorijas un attīstības plānošanas un telpiskās analīzes speciālists Jānis Kauliņš.

Pārresoru koordinācijas centrā strādās arī Vladislavs Vesperis, kurš piedalījies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālās attīstības plāna un citu nacionāla un starptautiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, Sigita Sniķere, kas līdzdarbojusies vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pasūtītu sociālu pētījumu īstenošanā, Rudīte Osvalde – politikas plānošanas speciāliste, Irīna Žemaite-Dziceviča, kas strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamentā, Dace Apsīte-Plezere – sabiedrisko attiecību speciāliste, strādājusi Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, Elīna Petrovska – izglītības jomas politikas plānošanas un attīstības eksperte, Iveta Ozoliņa, kas no 1999. gada strādājusi Ekonomikas ministrijā un vadījusi Tirdzniecības politikas nodaļu un Eksporta politikas nodaļu, Ināra Laure – strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes un Politikas koordinācijas departamentā, kā arī Preses departamentā un Dace Valte-Rancāne, kura strādājusi Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā un Stratēģiskās analīzes departamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa banku deviņos mēnešos strādājušas ar peļņu, no kuras kopējā apjoma 75% nodrošina divas Zviedrijas bankas, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Swedbank un SEB banka jau atkal kopumā, līdzīgi kā pirms krīzes, uzrāda lielāko peļņu banku nozarē - deviņos mēnešos tā sasniedza 131,65 miljonus latu, liecina DB apkopotie dati par 22 banku un ārvalstu banku filiāļu finanšu pārskatiem, kā arī ņemot vērā iepriekš apkopoto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informāciju par nozares kopējiem rādītājiem.

Šobrīd DB nav datu vai nav pieejami finanšu rādītāji par septiņām ārvalstu banku filiālēm un divām bankām, tajā skaitā par likvidācijai šogad novembrī nolemto Lietuvas Snoras bankas filiāli Latvijā un Latvijas krājbanku. Tiesa, DB izdevās bankā uzzināt, ka Krājbanka deviņos mēnešos strādājusi ar nelielu - 13 tūkstošu latu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - Rīgas satiksme izvelk galvaspilsētas uzņēmumus

Lāsma Vaivare, 18.09.2014

Galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu finanses 2013. gadā, milj. eiro

AS Rīgas siltums (daļēji pieder, finanšu gads 01.10.2012.-30.09.2013)

Peļņa: 7.273
Apgrozījums: 217.281

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusgadā lielākā peļņa Swedbank, bet lielākā akcionāru kapitāla atdeve - ABLV Bank

Ieva Mārtiņa, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ar lielāko peļņu strādājusi Swedbank – 36,68 miljoni latu. Tomēr tas nodrošinājis 11,14% atdevi no akcionāru ieguldītā kapitāla – mazāk nekā banku nozarē vēlamie 15%.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka no lielajām bankām, kas pamatā apkalpo vietējās privātpersonas un uzņēmumus, lielāko kapitāla atdevi nodrošina valstij piederošā banka Citadele – 15%. Tās peļņa pusgadā bija 7,09 miljoni latu. Pašu kapitāla atdeves rādītājs liecina, cik efektīvi tiek izmantots tas kapitāls, ko ir investējuši uzņēmumā īpašnieki. No ieguldītāja viedokļa šis ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, jo parāda cik potenciālais investors nopelnīs no katra sava ieguldītā lata.

Savukārt bankas, kas vairāk sliecas uz nerezidentu apkalpošanu, uzrāda gan ievērojamu peļņu, gan lielāku nekā vidēji nozarē kapitāla atdevi. ABLV Bank un Rietumu banka uzrādījušas nozarē otru un trešo lielāku peļņu – attiecīgi 17,45 miljoni latu un 16,47 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ekonomikas ministra biroju turpinās vadīt Ginta Ozola

Jānis Rancāns, 04.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta biroju turpinās vadīt Ginta Ozola, biroja parlamentārais sekretārs būs Vilnis Ķirsis un par preses sekretāri kļūs Daiga Grūbe, informē Ekonomikas ministrija.

Par ministra padomnieci juridiskajos jautājumos kļūs Inese Druviete, bet par padomnieci sadarbībai ar partnerorganizācijām Ilona Platonova.

Ministra biroja vadītāja G. Ozola ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē (LU) un bakalaura grādu matemātikā Liepājas pedagoģijas akadēmijā. G. Ozola vairāk nekā desmit gadus strādājusi Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. Kopš 2009. gada viņa ir ekonomikas ministra biroja vadītāja.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V. Ķirsis ieguvis maģistra un bakalaura grādu ekonomikā LU un darbojies konsultāciju jomā uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī vadījis savu biznesa konsultāciju uzņēmumu Fors Fortis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA pērn audzē peļņu; Baltai tomēr miljons latu zaudējumi

Ieva Mārtiņa, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū lielākajiem spēlētājiem jau atkal krasi atšķirīgi pērnā gada darbības rādītāji – BTA Insurance Company gadu noslēdz ar 5,5 miljonu latu peļņu, bet apdrošinātājs Balta pērn cietis 1,1 miljona latu zaudējumus.

BTA peļņa pērn uzrādījusi 59% kāpumu, salīdzinot ar 2011.gadu, bet Baltas zaudējumu apjoms pērn samazinājies par 42%, liecina kompāniju publicētie finanšu pārskati.

Baltas dati vēlreiz apliecina, ka Latvijas apdrošināšanas tirgū pelnīt vai strādāt bez zaudējumiem, turklāt laicīgi nesamazinot administratīvos izdevumus, bijis grūti, bet BTA dati liecina, ka peļņu iespējams gūt, strādājot arī ārpus Latvijas, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

BTA bruto pēmijās pērn parakstījusi 100,27 miljonus latu, tostarp visvairāk – 43,7 miljonus latu kompānija parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (šajā apdrošināšanas veidā, kas gan ir raksturīgs Lietuvas tirgum, BTA pērn strādājusi ar peļņu), kam ar 15,83 miljoniem latu seko KASKO apdrošināšanā parakstītās bruto prēmijas, bet ar 13,2 miljoniem latu - īpašuma apdrošināšana. Tehniskie rezultāti liecina, ka KASKO un OCTA apdrošināšanā BTA pērn strādājusi ar zaudējumiem, peļņa nav bijusi arī veselības apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās iestādes un atsevišķas pašvaldību slimnīcas demonstrē stabilu peļņu

Veselības aprūpes nozarē ar stabilu un vērā ņemamu peļņu pamatā var lepoties privātā kapitāla uzņēmumi. Lielākā ir Veselības centru apvienībai – 2,2 milj. eiro, kas ir nodrošinājis arī augstāko peļņu starp top uzņēmumiem – 12%. Otrs lielākais pelnītājs ir E. Gulbja laboratorija ar 1,8 milj. eiro un otro augstāko rentabilitāti – 11%. Vairāk nekā miljonu eiro nopelnījis arī Veselības centrs 4 – 1,5 milj. eiro.

Vērtējot valstij un pašvaldībām piederošās ārstniecības iestādes, ar stabilu peļņu jau gadiem strādā Vidzemes slimnīca, kas pieder Valmieras pilsētai un Valkas novadam. Pērn tā strādājusi ar gandrīz viena miljona eiro peļņu, 2015. gadā nopelnījusi 757,4 tūkst. eiro, 2014. gadā – 1,1 milj. eiro. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs pozitīvos rezultātus gan apgrozījumā, gan peļņā saista ar papildu maksas pakalpojumu sākšanu ārstniecības jomā un saimnieciskajā ziņā. Slimnīcā ļoti seko līdzi ienākumiem un izmaksām, veic ekonomiski pamatotu un lietderīgu investīciju politiku. Lielākais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp drošu un modernu ārstniecības vidi un reālajām slimnīcas iespējām, jo vajadzību ir daudz – personāla atalgojums, telpas, droša vide, tehnoloģijas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem konsolidētā peļņa pērn - Ls 4,66 miljoni

NOZARE.LV, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei piederošā holdinga kompānija SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem pērn strādājusi ar 4,66 miljonu latu konsolidēto peļņu, kas ir par 184,1% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA Lursoft informācija.

2010.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 1,64 miljoni latu.

Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem pērn strādājusi ar 27,386 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 24,4% mazāk nekā gadu iepriekš, kad Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem strādājusi ar 36,23 miljonu latu apgrozījumu.

Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem mātesuzņēmums pērn saimniecisko darbību neveica un 2011.gadu pabeidza ar 9367 latu zaudējumiem, liecina Firmas.lv informācija.

Lielākos ieņēmumus Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem koncerns pērn guvis no piena produktu pārdošanas - 21,553 miljonus latu, kas ir par 25,3% mazāk nekā gadu iepriekš, kad ieņēmumi bija 28,87 miljoni latu. No elektroenerģijas pārdošanas 2011.gadā koncerns guvis 2,89 miljonus latu, kas ir par 23% mazāk nekā 2010.gadā, kad šie ieņēmumi bija 3,75 miljoni latu. Savukārt ieņēmumi no fiziskās apsardzes nodrošināšanas pērn saruka par 19,1% un bija 1,726 miljoni latu salīdzinājumā ar 2,13 miljoniem latu 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank zaudējumi otrajā ceturksnī sasnieguši 3,2 miljardus eiro

LETA/AFP, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» otrajā ceturksnī strādājusi ar 3,2 miljardu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 401 miljona eiro peļņu aprīlī-jūnijā pērn, liecina bankas trešdien publiskotais finanšu pārskats.

Kompānijas sniegumu ietekmēja ar restrukturizāciju saistītās izmaksas, kas otrajā ceturksnī sasniedza 3,4 miljardus eiro. Bez šīm izmaksām «Deutsche Bank» peļņa otrajā ceturksnī būtu 231 miljons eiro.

Aprīlī-jūnijā «Deutsche Bank» ieņēmumi gada izteiksmē saruka par 6% - līdz 6,2 miljardiem eiro.

Grupas zaudējumi pirms nodokļiem bija 946 miljoni eiro pretstatā 1,7 miljardu eiro peļņai pagājušā gada otrajā ceturksnī.

Vienlaikus banka uzsvēra, ka restrukturizācija jau ļāvusi samazināt izmaksas, kas gada izteiksmē kritušās par 4%.

Šomēnes «Deutsche Bank» paziņoja, ka līdz 2022.gadam visā pasaulē likvidēs 18 tūkstošus darbavietu, atteiksies no lielākās daļas akciju tirdzniecības darbību un koncentrēsies uz darbību Vācijā un Eiropā pēc tam, kad gadu desmitiem mēģināja sacensties ar Volstrītas ietekmīgākajiem spēlētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas 78,5 miljonus latu, tomēr daļa banku joprojām strādā ar zaudējumiem vai to peļņa gada laikā samazinājusies. Daļai banku peļņu turpina samazināt pieaugošie uzkrājumi nedrošiem kredītiem, kas pirmā pusgada beigās veidoja 1,075 miljardus latu jeb 9% no kopējā banku kredītportfeļa.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, auguši gan banku tīrie komisijas naudas ienākumi par 30,6%, gan tīrie procentu ienākumi - par 9,3%, veicinot peļņas pieaugumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ar peļņu šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles - to kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 90,8%. Savukārt banku sektora gūtā peļņa līdz jūnija beigām pirms uzkrājumiem un nodokļiem gandrīz sasniegusi 140 miljonus latu, augot par 24%.

Ar lielāko peļņu pirmajā pusgadā strādājusi Swedbank, nopelnot 43,7 miljonus latu - peļņa gada laikā nedaudz sarukusi, jo, lai arī peļņa pirms uzkrājumiem ir augusi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, peļņas apjomu ietekmējis šogad sarukušais uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts. «Pirmajā pusgadā Latvijā turpinājās ekonomikas izaugsme, saglabājās noturīgs iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums, auga bankas klientu skaits un aktivitāte. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpina samazināties gan uzņēmumu, gan privātpersonu portfelī, savukārt jaunā kreditēšana pakāpeniski pieaug un uzlabo kopējo portfeļa kvalitāti. Turpinās arī iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis. «Pirmajā pusgadā banka atbrīvoja 17 miljonus latu no veiktajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem (pērn attiecīgi 24 milj. latu), pārsvarā korporatīvo kredītu portfelī,» skaidro bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn lielākie zaudējumi Hipotēku bankai, bet tās aktīvu uzpircējai Swedbank lielākā peļņa

Ieva Mārtiņa, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērno gadu lielākā daļa banku pabeigušas ar peļņu, tajā skaitā visvairāk nopelnījusi Swedbank. Tomēr ar zaudējumiem vēl strādājušas sešas bankas, tostarp lielākos zaudējumus 44,9 miljonu latu apjomā cietusi valstij piederošā Hipotēku banka.

No 75,2 miljonu latu Swedbank peļņas tālu atpaliek 22,7 miljonu peļņa, ko guvusi SEB banka. Savukārt tai ar 19,8 miljonu latu peļņu seko Nordea banka un 19,77 miljonu latu peļņu Rietumu banka, liecina Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie operatīvie dati.

Vairāk nekā desmit miljonus latu pērn nopelnījušas kopumā piecas bankas, tostarp 19,3 miljonus latu – ABLV Bank. Vismazākā peļņa pērn banku tirgū bijusi Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiālei (260,5 tūkstoši latu) un BIGBANK Latvijas filiāle (378,1 tūkstotis latu).

2012.gadā banku sektors kopumā strādājis ar 122,3 miljonu peļņu. Ja neskaitītu Hipotēku bankas zaudējumus, banku sektora peļņa būtu 167,23 miljoni latu. Jau vēstīts, ka Hipotēku banka, kas tiek pārveidota par attīstības institūciju, pērn pārdeva komercdaļas, no kurām lielāko daļu iegadājās Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas var slēpties aiz lielās peļņas vai netipiskiem zaudējumiem?

Ilze Berga, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Guntu Razāni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Par viņas apstiprināšanu šajā amatā nobalsoja 78 Saeimas deputāti, pret - septiņi. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Finanšu sektors visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, piedzīvo pārmaiņu un reizē arī iespēju laiku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunāko tehnoloģiju attīstības tempus. Nozares efektīva uzraudzība un regulējumi ir būtiski priekšnosacījumi, lai finanšu sektors sniegtu lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai. Svarīgi atsijāt graudus no pelavām, lai rastu labākos risinājumus. Ar prieku pievienošos FKTK kolektīvam, cerot, ka ar savu redzējumu un darbību stiprināšu iestādes turpmāko sniegumu, nozares ilgtspēju, drošību un sekmīgu integrāciju Rietumu finanšu sistēmā, norāda jaunievēlētā FKTK priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pievienoti Baltic Airlines un Training Centre Holdings

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reorganizācija, kompānijai pievienojot uzņēmumus Baltic Airlines un Training Centre Holdings, liecina Firmas.lv informācija.

Reorganizācija pabeigta 14.oktobrī.

Taču lidsabiedrības pārveide saskaņā ar valdes lēmumu turpinās. Jūnija paziņojumā par reorganizāciju teikts, ka šī gada 19.maijā airBaltic valde ir pieņēmusi lēmumu veikt reorganizāciju nodalīšanas ceļā atbilstoši Komerclikumam, saskaņā ar ko Baltijas kravu centrs kā sadalāmā sabiedrība nodos akciju sabiedrībai airBaltic kā iegūstošajai sabiedrībai saimnieciskās darbības novirzienu, kas sastāv no nekustamā īpašuma uzturēšanas un pārvaldīšanas funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem aktīviem un saistībām.

airBaltic tiks pievienotas trīs kompānijas - pasažieru aviopārvadājumu un nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas kompānija Baltic Airlines, kravu aviopārvadājumu, kā arī uzglabāšanas un noliktavu saimniecības uzņēmums Baltijas kravu centrs un apmācības firma Training Centre Holdings.

Komentāri

Pievienot komentāru