Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Nacionālās uzbeku virtuves restorāna Čaihana Sato izveidē Rīgā ieguldīti 300 000 eiro jeb 210 000 latu, šodien žurnālistus informēja restorāna pārstāvji.

Restorānu Čaihana Sato pārvaldošā kompānija SIA Restconsult restorāna izveidē ieguldītās investīcijas plāno atpelnīt trīs gados. Līdz 2011.gada beigām pārvaldītāji plāno sasniegt aptuveni 0,2 miljonus latu lielu apgrozījumu. Savukārt 2012.gadā Čaihana Sato apgrozījumu plānots divkāršot, sasniedzot pusmiljona latu apgrozījumu, informēja uzņēmuma Restconsult valdes loceklis Aleksandrs Slobins.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados Latvijā novērota pastiprināta interese par uzbeku virtuvi, kas popularitātes ziņā jau tuvojas japāņu un ķīniešu virtuvei.

«Tomēr pasniegt Latvijā uzbeku nacionālo virtuvi precīzi tādā izpildījumā, kāda tā ir Uzbekistānā, nav vienkārši atšķirīgo nacionālo īpatnību dēļ. Esam izstrādājuši ēdienkarti, pielāgojot to Latvijas iedzīvotāju gaumei,» stāstīja Slobins, norādot, ka visi pamatprodukti tiek ievesti no Āzijas un Uzbekistānas. Taču nākotnē iespējama sadarbība arī ar Latvijas lauksaimniekiem un zemniekiem, zaļumu, augļu un gaļas piegādēs.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Martas ielu nav jāmeklē Annas vai Šarlotes ielas tuvumā – tās ir Miera ielas «kaimiņos». Martas iela atrodas salīdzinoši tuvāk Vecrīgai, starp divām dzīvelīgākajām iepirkšanās ielām Rīgā – K. Barona un Tērbatas ielu, taču zināmā mērā ir «aizslēpusies» aiz Ģertrūdes ielas.

No viena gala līdz otram Martas ielu var izstaigāt, šķiet, pāris minūtēs, taču tā dažādu aktivitāšu ziņā nebūt nav nabadzīga. Dažāda ir arī tur esošo ēku arhitektonika.

«Iela ir mainījusies, bijām liecinieki visam, kas te ir noticis, ieskaitot Bankas Baltija peripetijas. Bijām par banku priecīgi, jo tolaik nobruģēja Ģertrūdes ielu un teica, ka arī Martas ielu nobruģēs par jaunu, bet nesanāca,» atceras nekustamo īpašumu kompānijas Interbaltija valdes priekšsēdētājs Ainārs Škapars.

Jāatgādina, ka viena no Bankas Baltija zīmīgākajām ēkām atradās Ģertrūdes ielā, padomju laikā būvētā administratīvajā ēkā, kurai ieeja ir arī no Martas ielas. Šobrīd tajā atrodas daudzu uzņēmumu biroju, pirmajā stāvā – lielveikals Maxima, bet tikai pirms dažām nedēļām ēkā atvēries restorāns Soul & Kitchen.

Kaut arī Lietuvā cenu līmenis visos sektoros ir zemāks nekā Latvijā, tomēr Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspēja Lietuvā ir pieaugusi

Algu samazināšanas, darbinieku atlaišanas un citu optimizācijas pasākumu pozitīvo iespaidu sākuši izjust Latvijas uzņēmumi, kas darbojas Lietuvas tirgū, jo spēj piedāvāt labāku preci par zemāku cenu nekā līdz šim, DB pastāstīja Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis.

Intervija

Rīgā vēl nav sabūvēts pārāk daudz briesmīga

Rīgā iepriekš pamatīgi dzīvots pāri tās līdzekļiem, tāpēc dziļā krīze nepārsteidz, tā pasaulslavenais, Rīgā dzimušais arhitekts Meinhards fon Gerkāns.

Ražošana

V.O.V.A. startē Kaļiņingradā

Veļas ražotāja SIA V.O.V.A. palielinājusi darbinieki skaitu filiālēs Ventspilī un Daugavpilī, kā arī nodibinājusi uzņēmumu Kaļiņingradas apgabalā Krievijā.

Dace un Enriko Pecolli pēdējos divos gados sāk plūkt sava darba augļus un ar šovu Bubblelandia jau uzstājušies 37 pasaules valstīs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nonāktu līdz sasniegumiem starptautiskā arēnā, abi iluzionisti kaldinājuši pieredzi 20 gadus gan Latvijā, gan ārvalstīs; ir bijuši sasniegumi, bet ir nācies apēst arī pudu sāls. «Pēdējos divus gadus pasaules teātros izrādām lielformāta šovu, kuram paši esam veidojuši režiju. Deviņas tonnas ar mūsu rekvizītiem ceļo pa pasaules ūdeņiem, lai nokļūtu tur, kur ved mūsu ceļš. Šogad uzstāsimies ASV, Meksikā, Kanādā, Kuveitā, Ķīnā,» atklāj D. Pecolli.

«Ar Enriko iepazinos pirms 20 gadiem Vācijā, kad kā Jūrmalas Alternatīvās skolas pedagoģe biju devusies uz semināru, kurā mācīja, kā cirka elementus izmantot sociālajā darbā. Enriko Itālijā bija sava privātā teātra kompānija. Saskatījāmies un sākām braukāt viens pie otra ciemos, līdz viņš izvēlējās pārcelties dzīvot uz Latviju. Viņš tolaik teica, ka Latvija ir kā uzarta zeme. Itālijā jau pirms 20 gadiem bija stagnācija un ekonomiskā krīze, bet te katra sēkla, kas tiek iedēstīta zemē, dod atdevi,» stāsta uzņēmēja. E.Pecolli jau toreiz zināja, ka Latvija tuvosies Eiropai, attīstīsies straujāk un kvalitatīvāk nekā savulaik Itālija. Pecolli ģimenes biznesa iedīgļi saistāmi ar degustāciju rīkošanu, sniegti animatoru pakalpojumi lielveikalos, par ko 1997. gadā tikai retais kaut ko bija dzirdējis, tad sekoja tematiski pasākumi, radošās darbnīcas, kabuki salūts, komiskais iluzionisms, krāsainās uguns liesmas un lāzeru šovs. «Citiem varbūt šķita, ka mūsu panākumu atslēga ir vienkārša. E. Pecolli smēlās labās idejas no Eiropas un tās integrēja Latvijā, bet vajadzēja drosmi cilvēkiem pierādīt, ka tas viņiem ir nepieciešams. Bijām pionieri daudzās šovbiznesa jomās, un tas palīdzēja iegūt klientu loku un turēt augstas pakalpojuma cenas,» neslēpj D. Pecolli.

Krievijas un Rietumu attiecību krīzē bizness un ekspertu dialogs ir nepieciešamās komunikācijas minimums. Krievijas revizionisms nepārprotami ved pretējā virzienā, nekā to ilgstoši ir gribējušas uzskatīt Savienotās Valstis, saka Vašingtonas domnīcas Atlantijas padome (Atlantic Council) viceprezidents Deimons Vilsons (Damon M. Wilson).

Fragments no intervijas

Neesmu par to runājis ar Baltijas foruma rīkotājiem, kas jūsu ir šurp aicinājuši, bet acīmredzot viņu interese ir saprast ASV un Krievijas attiecību pašreizējo situāciju un ar ko var rēķināties Krievijas tirgū ieinteresētie Latvijas uzņēmēji. Tātad – kur mēs pašlaik šajās attiecībās esam?

Šajās attiecībās mēs neesam labā vietā. Konkrēti Vašingtonas attiecības ar Maskavu pašlaik ir ļoti samocītā situācijā. Pirmām kārtām ir jāatzīst, ka Maskavas īstenotās rīcībpolitikas ir bijušas vērstas uz dažu mūsu sabiedroto iebiedēšanu un vājo vietu izmantošanu viņu sabiedrībās. Un mums pašu mājās ir lielas debates par Krievijas jaukšanos mūsu pašu vēlēšanās. Satriecošais tajā visā ir Maskavas acīmredzamais revizionisms. Tas gan no otras puses ir radījis ASV vēl lielāku apņēmību turēties kopā ar saviem sabiedrotajiem un iestāties par viņiem, sevišķi šeit Baltijā. Visi šie revizionisma fakti un debates par Krievijas jaukšanos mūsu pašmāju politikā ir novedušas pie zemākā punkta gan savstarpējā uzticībā, gan, iespējams, arī komunikācijā starp ASV un Krieviju, un pie augstākā spriedzes un iespējamo aprēķina kļūdu punkta ilgā laika posmā. Un tas nav labi.

Baltijas valstis un NVS kā attīstības un jaunu iespēju platformu izvēlējušās vairākas Latvijas kafejnīcas un restorāni.

Viens no iecienītākajiem veidiem, kā notiek tīklu «aušana», ir franšīzes līguma slēgšana ar vietējo partneri. Taču tas nav vienīgais ceļš, kā restorāna vai kafejnīcas zīmols un «saturs» nonāk jaunos tirgos.

Neatklājot detaļas, šā gada februārī sabiedriskā ēdināšanas uzņēmums Lido, informējot, ka ir izbeidzis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, paziņoja par franšīzes attīstību. Lido zīmolu un darbības veidu gribot kopēt daudzās valstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un citviet, tāpēc tiek domāts par franšīzes attīstīšanu.

Arī a/s DC Holding (Double Coffee) pašlaik aktīvi attīsta franšīzes tīklu, un pēc franšīzes vadītāja Andreja Novikova teiktā, interese ir liela. «Neslēpšu, ka aktīvāki ir uzņēmēji no Krievijas un bijušās Padomju Savienības. Tur ir daudz lielpilsētu ar aktīvu uzņēmējdarbība un cilvēkiem ir nauda, taču trūkst eiropeisku brendu un kvalitatīva servisa,» viņš atklāj. Pašlaik Latvijā ir 15 Double Coffee restorāni, no kuriem divi strādā uz franšīzes līguma pamata. Ārpus Latvijas ir atklāti deviņi Double Coffee restorāni un visi – uz franšīzes līguma pamata.

Jau nākamā gada pirmajos mēnešos Rīgā varētu sākt darboties ASV ātrās ēdināšanas tīkls Kentucky Fried Chicken (KFC) un tā partneruzņēmums Pizza Hut, kuru pirmie restorāni būs pašreizējā SIA Street Burgers atrašanās vietā Vecrīgā, Audēju ielā 14, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētajās telpās 400 kvadrātmetros atradīsies KFC, bet 200 kvadrātmetros būs Pizza Hut.

Kā aģentūrai LETA atzina Street Burgers valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, ar šodienu tiek apturēta Street Burgers restorāna darbība Audēju ielā, jo uzņēmuma frančīzes turētājs nav pildījis saistības.

Street Burgers" darbojas uz frančīzes principa, kur jāievēro stingri noteikumi. Šis franšīzes turētājs savas saistības nepildīja, līdz ar to franšīze viņam tika atņemta, savukārt mēs atvērsim jaunu restorānu Āgenskalnā, norādīja Vēvers.

Pēc viņa teiktā, no nākamā gada 15.janvāra telpas Audēju ielā 14 uzteiktas arī otram telpu nomniekam - restorānam Kabuki Macaroni.

Sokratiskais dialogs nav metode, kur konsultants iedos recepti tikšanai pie inovācijām. Ja uzņēmējs neattīstīs sevī filozofu, tās nebūs sasniedzamas. Toties, kad augļu koks ienāksies, tā būs īpaši vērtīga un noturīga raža, uz tādiem piemēriem kā Stīvs Džobss un Bils Geits norāda filozofs un biznesa konsultants Umberto Švābs.

Ceļavēju gaida arī vēja ģeneratoriem

Unikālās laivu stūres izgudrotājs, Latvijas sportists un inženieris Leonīds Čerņins lolo jaunu projektu enerģētikas jomā. Par to rubrikā «Latvija var».

Suši lētāki vairs nebūs

Lai gan pirktspēja krasi kritusies, Latvijas restorānu tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, uzskata Kabuki un Dada līdzīpašnieks Aleksandrs Slobins.

Bizness caur gadsimtiem

Viņi nav ne tīģeri, ne gazeles – tekstilgalantērijas fabrika Lenta bez kredītiem un ārvalstu kapitāla rāmi saimnieko jau 130 gadus. Un izskatās, ka būs pārlaiduši kārtējos laikus, kas skarbi izsijājuši ekonomiski aktīvo rindas.

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.

Piektdien, 11.jūnijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju uzsāka ceļu satiksmes drošības kampaņu «Izguli reibumu!», kuras mērķis ir samazināt iereibušu šoferu atrašanos pie stūres, kā arī šādos negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu.

Ar sociāli izglītojošo kampaņu Izguli reibumu! sabiedrība tiks atkārtoti aicināta atbildīgi attiekties pret transportlīdzekļa vadīšanu un nesēsties pie stūres reibumā, novērtējot savas vai apkārtējo rīcības iespējamās sekas. Šogad īpašs uzsvars tiek veltīts nākamajam rītam pēc svinēšanas, jo autovadītāji mēdz savu veselības stāvokli novērtēt pārlieku optimistiski, uzskatot, ka ir spējīgi pilnvērtīgi vadīt transportlīdzekli.

Atskatoties uz 10 gados paveikto

«Atskatoties uz padarīto, varam droši teikt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs, kas ir arī atmaksājies. Šajā laikā ir radītas 10 sociāli izglītojošās kampaņas, palielināti naudas sodi «dzērājšoferiem», izveidota pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviests cietumsods pārkāpējiem. Tāpat arī policija aktīvi iesaistījusies pārkāpēju aizturēšanā un negadījumu novēršanā,» saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts SIA Ardžuna maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA DELFA.

SIA Ardžuna ir Kabuki restorānu pārvaldītāja.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 9. janvārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Brīvības iela 33, bet apmaksātais pamatkapitāls – 2800 eiro, liecina Lursoft dati.

Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2007.gada 16.februārī un tās darbības veids ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi.

Kā liecina informācija Lursoft, kompānijas apgrozījums pērn bija 2,39 miljoni eiro, bet zaudējumi – 39 tūkstoši eiro. Kompānijā strādāja 125 darbinieki.

Uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Maija Šabanska.