Eksperti

Resursu kurpe sāk spiest

Pēteris Strautiņš - Luminor bankas ekonomists, 11.10.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa.

Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks. Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.

3. oktobrī Brent naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā. Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.

Latvijā pusi gada inflācijas septembrī veidoja transports un mājoklis. Abos gadījumos tas ir galvenokārt enerģijas cenu kāpuma atspoguļojums. Turklāt ir runa ne tikai par importa enerģiju. Aizvadīto divu gadu laikā strauji kāpušas malkas un granulu cenas. Sākotnējo koksnes cenu grūdienu radīja applūdušie meži pērnā gada rudenī, bet cenas ir turējušās daļēji inerces dēļ, daļēji, pateicoties ļoti augstām koksnes cenām Ziemeļvalstīs.

Pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē mūsu ekonomikā ir mēreni.

Svarīgākā labā ziņa datos – līdzīgi kā augustā, arī septembrī pakalpojumu cenu inflācija bija zem 3%, kas vēsta, ka pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē mūsu ekonomikā ir mēreni. Taču, ja vien mūsu izaugsmi nepiebremzēs kāds ļoti nelabvēlīgs ārējais scenārijs, ar šiem riskiem varam saskarties jau diezgan tuvā nākotnē. Latvijas eksporta mašīna turpina radīt jaunus produktus un apgūt jaunus tirgus, bet kreditēšanas tendenču maiņa nodrošinās, ka patēriņš turpinās augt, arī pieprasījums vismaz pēc ēku celtniecības jaudām būs spēcīgs. Infrastruktūras būvniecības dinamiku noteiks spēja laicīgi sākt īstenot Rail Baltica projektu.

Varam secināt, ka līdz ar to aug naudas aprite ekonomikā, bet darbaspēka rezerves tiek izsmeltas. Tas, ka cilvēkiem parādās lielāka izvēle un pievilcīgāks piedāvājums darba tirgū, pats par sevi ir apsveicami, taču darba devējiem un arī politikas veidotājiem tas sagādā izaicinājumus. Dārgāks darbaspēks un citi resursi nozīmē, ka būs kritiskāk jāvērtē ražojamie produkti un īstenojamie investīciju projekti. Taču pārāk straujas pārmaiņas var radīt jucekli uzņēmumu plānos.

Kas par daudz, tas par skādi. Kad Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, kas tiek veidota, domājot par eirozonas kopējiem rādītājiem, kļūs Latvijas vajadzībām par pārāk «vaļīga» jeb IKP pieaugumu veicinoša, atliks vien bremzēt ar fiskālās politikas palīdzību. Lai arī cik neiespējama vēlēšanu ēras atmosfērā varētu šķist doma, ka dzīve var kļūt pārāk laba pārāk ātri, šis jautājums var parādīties dienaskārtībā jau tikko ievēlētās Saeimas laikā.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes slazds

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 24.08.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Jaunais nebanku sektora regulējums var kaitēt aizņēmējiem

Db.lv, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Parakstīta topošās Kariņa valdības deklarācija, ko tā paredz?

LETA, 23.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ķīna gatavojas smagai cīņai par ekonomiku

Jānis Šķupelis, 06.03.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Būs jāpierod pie lēzenākas Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes.

Šonedēļ finanšu tirgus dalībnieku uzmanība pievērsta ikgadējam Ķīnas Nacionālajam Tautas kongresam. Galu galā pēdējā laikā daļēji bažu epicentrā bijis satraukums tieši par šīs valsts tautsaimniecības izaicinājumiem. Kopumā viss liecina, ka pārskatāmā termiņā Ķīna turpinās spiest pa bremzēm, ko atzīst arī šīs valsts ietekmīgākās amatpersonas. Piemēram, Ķīnas premjers Lī Kejangs savā uzrunā kongresā norādījis, ka nākotnē gaidāma smaga cīņa par ekonomiku, kur uzsvars tikšot likts uz parādu stabilizēšanu, vides attīrīšanu un nabadzības apkarošanu. «Ķīna saskarsies ar smagāku un sarežģītāku vidi, riskiem un izaicinājumiem, kas būs lielāki gan to skaita, gan apmēru ziņā. Ķīnai jābūt pilnībā gatavai grūtai cīņai,» brīdinājis valsts premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Klibo dabas resursu nodokļa iekasēšana

Māris Ķirsons, 17.05.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365

Jānis Vēvers, 17.05.2019

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Uz Eiropu pošas ar iekšpolitiskiem mērķiem

Rūta Kesnere, 24.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju saskaras ar ūdens resursu nepietiekamību

LETA--AFP, 07.08.2019

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.

Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.

17 vissmagāk skartajās valstīs «lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem», konstatēja WRI.

«Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas» – tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.

17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru