Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Pirmdien reģionālo laikrakstu Kursas Laiks uz Rucavas–Papes ceļa apturējuši savvaļas zirgi, kuri vasarās parasti atrodas nožogojumā. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis apgalvo, ka līdz ar salu aizsalušas ūdenstilpnes un zirgiem iespējams žogus apiet.

«Gan savvaļas zirgus, gan govis, kuri atrodas nožogojumā, piebaro, tādēļ dzīvnieki vienmēr atgriežas pie barības. Mums nav nepieciešams viņus īpaši dzīt atpakaļ, viņi paši atgriežas, jo ārpus nožogojuma barības nav,» apgalvo I. Mednis.

Līdz ar salu ūdenstilpes, kas norobežoja piekļuvi Papes ceļam, ir aizsalušas un savvaļas zirgi brīvi pastaigājas pa ceļu un otrpus tā, Kursas Laiks novēroja uz vietas. Līdz šim ceļu satiksmes negadījumi, kuri būtu notikuši ārpus nožogojuma izkļuvušu zirgu dēļ, nav bijuši, apgalvo I. Mednis.

Kalnienas Dzelzaviešos pirmo sastapām namatēvu Aivaru Biezo (52), kurš ar traktoru tīrīja ceļu, lai redakcijas automašīna varētu iebraukt pagalmā. «Tikai nebildējiet mani darba drēbēs! Citi nesapratīs, ka «biezais» arī strādā,» jokoja Aivars. Pagalmā mūs sagaidīja divi sargsuņi - rejoši Kaukāza aitu suņi. Mums pretī steidzās namamāte Iveta Sarmanova (41) ar vārdiem: «Jūs mazliet esat pasteigušies, cerēju, ka atbrauksiet vēlāk. Tad es būtu jau ceļa pagriezienā jūs sagaidījusi, lai izvizinātu ragavās zirga pajūgā līdz Dzelzaviešiem,» viņa smaidot teica un piebilda, ka tas jau nekas, gan mēs tāpat visu paspēsim izbaudīt, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Dzelzavieši ir ciemošanās vieta tūristiem, kurus interesē lauki.

«Es visu, visu protu. Bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Latgalē, kur mums bija viss tas pats, kas šodien ir Dzelzaviešos. Bērnības sapnis bija, ka reiz man būs mājiņa meža vidū un daudz dažādu mājdzīvnieku. Aivars ir piepildījis manu bērnības sapni,» sacīja Iveta. Uz dzīvi Dzelzaviešos viņi pārcēlās abi reizē, nopērkot šo īpašumu. Tur ir viss, ko Iveta vēlējusies, - astoņi šķirnes zirgi, deviņi šķirnes suņi, pilna kūts ar dažādiem mājdzīvniekiem. «Man pat ir bail sapņot vēl par kaut ko, jo visi mani sapņi piepildās,» saka Iveta.

Aizvadītajā mēnesī rosība bija vērojama Stukmaņu muižā Klintaines pagastā — sākta apkārtnes sakārtošana, izremontēts stallis, un pļavās ganās zirgi, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pirms diviem gadiem muižu no tās iepriekšējiem īpašniekiem iegādājās Karstens Šute no Vācijas, kurš pēdējos gados ar dzīvesbiedri Ievu Pļavnieci dzīvoja un strādāja Austrālijā. Tur viņi satikušies, bet nākotnei tomēr meklējuši vietu tuvāk savām saknēm — lai tā būtu piemērota abiem. Tā kā Ievas ģimene dzīvoja Latvijā, bet Karstenu ar Vāciju nekas daudz nesaistīja, nolēmuši pārcelties uz Latviju.

Iepriekš viņi apskatījuši arī citas vēsturiskas ēkas Latvijā, bet dažas bijušas ļoti sliktā kārtībā. Reiz braucot garām Stukmaņiem, muiža iekritusi sirdī abiem. Sākumā iegādātas divas ēkas, un pamazām piepirkti klāt citi īpašumi, lai viss muižas komplekss būtu vienots. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā priecājas, ka tam tagad ir viens īpašnieks.

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

ASV, Lasvegasā, no 15. līdz 19. aprīlim notika Pasaules kausa finālsacensības jātniekiem šķēršļu pārvarēšanā. Pirmo reizi šāda līmeņa sacīkstēs Latvijas jātnieks piedalījās ar ķēvi, kas dzimusi Latvijā – Vecumnieku novada Kurmenes pagasta zirgaudzētavā «Zviedru birzes zirgi», vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Latviju pārstāvēja Andis Vārna ar Kurmenē augušo ķēvi, kuras vārds «KS Coradine», bet ikdienā viņu sauc par Koradini, kā arī Kristaps Neretnieks. A. Vārna ieguva 29. vietu, K. Neretnieks – 36. vietu starp 40 labākajiem jātniekiem no 18 valstīm. «Tas līdz šim ir lielākais panākums Latvijas jāšanas sporta vēsturē,» atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Lai nokļūtu uz Pasaules kausu, pirms tam A. Vārnam bija jāuzvar vairākās starptautiska mēroga sacensībās, arī Zviedrijā, Krievijā, Polijā.

Par sasniegumu nebeidz priecāties zirgaudzētavas «Zviedru birzes zirgi» darbinieki. Zirgaudzētavas darbiniece Ildze Mašinska pastāstīja, ka zirgu A. Vārna iegādājies sadarbībā ar uzņēmumu «Kurzemes sēklas». Tāpēc arī pirms vārda liek burtus KS.

Grobiņas jātnieku sporta biedrība Jura staļļi šogad saņēmusi tūrisma kvalitātes balvu nominācijā Dižā Kurzemes izjāde. Bez jauniem piedāvājumiem interese par mums zudīs, zina Iveta un Juris Kalitas.

Jura staļļi ir ģimenes uzņēmums, un tā piedāvāto pasākumu mērķauditorija galvenokārt ir ģimenes ar bērniem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. «Ģimene atbrauc un pavada te visu dienu,» stāsta saimnieks. Tūrisma piedāvājumā netiek izdalītas atsevišķas jomas - viss darbojas kompleksi. «Visam pamats, protams, ir zirgi. Ar tiem viss sākās, un viņi piedalās visos pasākumos.»

Pašlaik Kalitas gatavojas Ziemassvētku pasākumiem, tiek gādātas lampiņas apgaismojumam. Jau uzslieta apsildāma telts. Tā gan nav domāta ilgai sēdēšanai pie galda, bet vieta, kur apsildīties, apēst saimnieces ceptās pankūkas, iedzert karstu tēju vai karstvīnu. Allaž galdā ir Kovboju zupa, kas ir saimnieces valstības - Ivetas ķēķa - firmas ēdiens. Recepti izdomājuši paši, un tā izrādījusies ļoti līdzīga vēlāk internetā sameklētajai tāda paša nosaukuma zupai. Daudzajiem interesentiem tā gan netiek atklāta. Pagājušajā ziemā izvārīti aptuveni 600 litri. Ziemassvētku laikā viesiem tiks piedāvāti deviņi ēdieni.

SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā.

Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots.

Kā stāstījis Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidrojis Zemgales Ziņām. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsvēris nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Kā ziņo Jelgavas Pils salas zirgu ganāmpulka īpašnieks un uzraugs Einārs Nordmanis, Zemgalē šopavasar ļoti izplatījies herpes vīruss, kas īpaši bīstams grūsnām ķēvēm un jaundzimušiem kumeļiem.

Pastāv liela varbūtība, ka vīruss jau ievazāts arī Pils salā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Tādēļ kategoriska prasība līdz 15.jūnijam Pils salas pļavās aiz ganību aplokiem bez īpašas vajadzības neatrasties, zirgiem netuvoties un nekādā gadījumā tos nebarot.

Atbildīgā vetārste docente Evija Liepiņa-Reine, kas Pils salā zirgus pieskata jau kopš 2010.gada, Zemgales Ziņām stāsta, ka ganāmpulkā plosās dzīvnieku slimība, kuras nosaukums ir rinopneimonija jeb zirgu herpes vīruss abortu formā. Īsā laikā – divās trīs nedēļās – četrās dzemdībās nav izdzīvojuši 3 kumeļi, taču «uz rindas» stāv vēl 17 grūsnas ķēves, tā ka nekas nav beidzies.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.