Jaunākais izdevums

Ārstiem pašiem būtu izdevīgi vērties pret pelēko naudu medicīnā. Maksājumi aploksnēs apdraud godīgu konkurenci veselības aprūpes nozarē, kā arī atņem mediķiem argumentus, prasot no valsts lielākas algas, Veselības centra 4 (VC4) valdes prieksšēdētājs Māris Rēvalds pauda laikrakstam Diena.

Mediķi nevar argumentēti prasīt no valsts lielāku naudu, jo visi taču zina par nereģistrētajiem maksājumiem, uzskata M. Rēvalds.

«Gadās, ka konstatējam – kāds ārsts pieņēmis pacientu, nereģistrējot vizīti, un notikuši nereģistrētie norēķini. Protams, vēl ir parodoksālie gadījumi ar īstām dāvanām - pacients bijis pie ārsta, samaksājis lielu naudas summu, bet ir tik apmierināts ar rezultātu, ka pēc tam, kad samaksājis un saņēmis čeku, vēl atnes ārstam konjaku. Ja par pakalpojumu samaksāts legālā veidā un pacients grib papildus pateikties ārstam, nesaņemot pretī vēl kādu papildus labumu, tad droši vien šāda veida pateicība ir kvalificējama kā dāvana. Savukārt situācijā, ja kāds nāk ar konjaku pie ārsta un saka: «Vai jūs varētu nokārtot, lai es apeju gaidīšanas rindu?», tas izskatās pēc kukuļa, kur jau parādās kriminālatbildības elements,» stāstīja M. Rēvalds.

VC4 vadītājs norāda, ka veselības ministres ideja saistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu ved pareizā virzienā, bet ir jāapsver arī citi sistēmas sakārtošanas ceļi. «Kopumā šī ideja ved pareizā virzienā, jo vajag parūpēties par to, lai vispār Latvijā kāds nodokļus maksā, turklāt dara to godīgi,» norāda M. Rēvalds. «Taisnīguma elements būtu jāfokusē arī uz tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas strādā citās valstīs, tādā veidā stiprina to ekonomiku un tur arī maksā nodokļus, bet, atbraucot uz Latviju, ļoti aktīvi izmanto mūsu valsts veselības sistēmu,» norāda VC4 valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Veselības centrs 4» (VC4) iegādāsies skaistuma institūtu «Liora», aģentūru LETA informēja VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Darījuma summa netika atklāta.

Rēvalds atzīmēja, ka sadarbībā ar skaistuma institūta «Liora» metodisko vadītāju ārsti Ingrīdu Rītiņu tiks strādāts, lai attīstītu skaistuma institūta piedāvātās iespējas un stiprinātu pozīcijas estētiskās medicīnas tirgū.

Pēc apvienošanās institūta «Liora» lojālajie klienti varēs izmantot arī VC4 lojālo klientu programmu. Tāpat arī VC4 klientu karšu īpašnieki turpmāk varēs izmantot «Liora» lojalitātes programmas piedāvātās iespējas.

Paredzēts, ka skaistuma institūts «Liora» darbosies arī kā prakses bāze Rīgas Kosmētikas skolas studentiem.

Skaistuma institūts «Liora» ir VC4 grupas uzņēmums, kas atrodas Rīgā, Tallinas ielā 18, saviem klientiem piedāvājot skaistumkopšanas, kosmetoloģijas un estētiskās medicīnas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VC4 Diagnostikas centra jaunas magnētiskās rezonanses iekārtas uzstādīšanā investēts miljons eiro

LETA, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Veselības centrs 4 (VC4) grupas uzņēmuma SIA Vizuālā diagnostika magnētiskās rezonanses kabinetā VC4 Diagnostikas centra jaunas premium klases magnētiskās rezonanses iekārtas uzstādīšanā investēts miljons eiro, informē VC4 pārstāve Ilze Apine.

Iekārtas iegādē un uzstādīšanā ieguldīti gan uzņēmuma līdzekļi, gan piesaistītas līzingkompānijas. Līdzekļus plānots atpelnīt piecu gadu laikā.

Kā uzsver VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, jaunā iekārta ir tehnoloģisks izrāviens, jo aizstāj morāli novecojušo iekārtu, kura līdz šim bija pieejama VC4 Diagnostikas centrā. Jaunā iekārta paredzēta visa ķermeņa izmeklēšanai.

Iekārta ir komplektēta ar automatizētu plānošanas un attēlu pēcapstrādes programmatūru galvas un vēdera dobuma izmeklējumiem, kas samazina izmeklējumam nepieciešamo laiku līdz pat 25% un uzlabo atkārtotu izmeklējumu klīnisko kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Svarīgi zināt, kāda profila speciālistus plānots iesaistīt mobilizācijā

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris medicīnas centrs. SIA Veselības Centrs 4 sadarbībā ar E. Gulbja Laboratoriju un medicīnas preču veikalu Dynasty izveidotais centrs ir pirmais šāda veida projekts Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Veselības Centrs 4 (VC4) sadarbību ar t/k Spice uzsāka 2010. gada maijā, kad lielveikalā tika izveidots viens no VC4 vakcinācijas dienesta kabinetiem. Ņemot vērā tā veiksmīgo darbību un lielveikala apmeklētāju vēlmi vienviet saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu, tajā skaitā skaistumkopšanas un medicīnas pakalpojumus, februāra nogalē atvērts medicīnas centrs.

Tajā iekārtoti dažādu specialitāšu ārstu kabineti, pēdu aprūpes kabinets un vakcinācijas dienests. Līdz ar to varēs saņemt dažādu ārstu, tādu kā flebologa, dermatologa, tehniskā ortopēda, podologa un citu speciālistu konsultācijas un pakalpojumus. Tostarp diagnostiskos izmeklējumus - kāju vēnu dupleksonogrāfiju, podometriju u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Drīz sāksies ērču aktivitātes laiks, tāpēc cilvēki steidz vakcinēties pret ērču encefalītu. Šogad jārēķinās, ka par vienu vakcīnu var nākties maksāt vairāk, jo pieaugusi Austrijā ražotās vakcīnas Ticovac cena,» vēsta laikraksts Diena.

Pētot vakcīnu cenas dažādās medicīnas iestādēs, laikraksts novērojis, ka pastāv pat vairāku latu atšķirība.

Pēc Dienas aprēķiniem, ģimenei, kurā ir trīs bērni līdz 12 gadu vecumam un divi pieaugušie, vakcinējoties, piemēram, Zemgales veselības centrā nāktos šķirties no 125 latiem, tomēr, ja vakcināciju veiktu Jelgavas poliklīnikā, jāmaksā būtu 102,8 lati. Savukārt, ja vakcinēties dotos uz Rīgu, Veselības centrā 4 (VC4) būtu jāmaksā 71,87 lati.

Latvijā esot pieejamas divu veidu vakcīnas - Austrijā ražotā Ticovac un Vācijā ražotā Encepur vakcīna, kuru cena atšķiras par vairākiem latiem. Piemēram, Ticovac vakcīna pieaugušajiem VC4 šobrīd maksājot 22,99 lati, savukārt Encepur - 16,45. Līdzīga cenu atšķirība esot arī citās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ķekavas novadā atklāts jauns daudzprofilu medicīnas centrs

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Veselības centrs 4 filiāles Valdlauči izveidē, telpu remontā un medicīnas tehnoloģijās investēti 500 000 eiro.

Jaunais modernais mūsdienīga koncepta daudzprofilu medicīnas centrs, kurā pārsvarā tiek sniegti valsts apmaksātie pakalpojumi, tapis sadarbojoties SIA Veselības centrs 4, SIA Latvijas aptieka, veikalam TOP un Ķekavas novada domei.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp Nacionālo veselības dienestu (NVD) un VC4 par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu VC4 filiālē Valdlauči pirmās projekta kārtas ietvaros tiek nodrošināti diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi ar mērķi - uzlabot pieejamību valsts apmaksātajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā. Tuvāko 3 mēnešu laikā, īstenojot otro projekta kārtu, iedzīvotājiem papildus būs pieejami rentgena diagnostikas un citi līgumā ar NVD paredzēti pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18.jūnija tiek uzsākta vakcinācija pret Covid-19 arī īpašos vakcinācijas punktos, kas tiek ierīkoti tirdzniecības centros visās Latvijas lielākajās pilsētās, informē Nacionālās veselības dienests.

Plānoti līdz 25 vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros visā Latvijā. Vienā vakcinācijas punktā katrā lielveikalā var nodrošināt vakcināciju vidēji 300 personām dienā, nedāļā tiek plānoti ap 7 500 vakcinācijas faktu.

No 18.06 vakcinācijas pakalpojumi būs pieejami t/c "Galleria Riga" 6. stāvā, t/c "Galerija Centrs" 1. stāvā un t/c "Domina" 1. stāvā. No 21.06. darbību sāks vakcinācijas punkti t/c "Alfa" 1. stāvā, t/c "Akropole" 1. stāvā un Liepājā - t/c "XL Sala", no 28.06.2021. - t/c "Riga Plaza". Tuvākajā laikā vakcinācijas punkti tiks atvērti arī t/c "Origo", t/c "Olimpia", t/c "SĀGA", t/c/ "Sky&More", t/c "Mols", t/c "Spice" (VC4 medicīnas centrā), t/c "Ozols", t/c "Korso" Jūrmalā, t/c Ditton nams 1. stāvā, Daugavpilī

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielākais reģistrētais uzņēmums – SIA Cirmas agro; pēc dibināšanas sākta tā likvidācija

Žanete Hāka, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 279 jauni subjekti, kas ir par 6 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 20 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 257 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 15 individuālie komersanti un 16 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 227 subjekti, kas ir par sešiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bija SIA Cirmas agro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Miera iela 36. Uzņēmums reģistrēts 15.septembrī, bet likvidācijas process uzsākts 16.septembrī. Par kompānijas likvidatoru ievēlēts Andris Muižnieks.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Energy Holding ar 703 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Garkalnes novads, Upesciems, Parka iela 2. Vienīgais kompānijas valdes loceklis ir Jānis Trubačejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts rīkos pasākumu Bizness tiekas ar valsti, kurā 20 minūšu sarunā uzņēmēji aci pret aci ar valsts amatpersonām runās par to, kas ir svarīgs biznesa attīstības veicināšanai Latvijā.

Plānots, ka uzņēmēji tiks sadalīti grupās, katrā grupā 7-8 cilvēki un viņiem pievienosies viena valsts amatpersona. Ik pa 20 minūtēm amatpersonas nomainīs grupas. Kopumā pasākumā piedalīsies līdz 50 uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem.

«Lai veidotu uz panākumiem vērstu sadarbību, komunikācijai ir jābūt divpusējai. Šī tīklošanas mītapa mērķis ir sniegt iespēju uzņēmējiem izteikt savu viedokli, lai izvairītos no sajūtas, ka viņi netiek uzklausīti, bet valsts pieņemtie lēmumi paliek nesaprasti. Šī ir iespēja neformālā gaisotnē, pēc ātro randiņu principa, satikties Latvijas uzņēmumu vadītājiem ar ministriem un vadošām amatpersonām, lai apspriestu priekšlikumus Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,» stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un pasākuma organizatore Dace Helmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Plaušu transplantācija ir ļoti dārgs pasākums. Vienas plaušas transplantācija varētu izmaksāt apmēram 300 000 eiro,» VC4 «Capital Clinic Riga» torakālais ķirurgs, bronhologs Artjoms Špaks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Nākotnes medicīna», atklājot to, ka Latvijas ārsti ir tehniski gatavi veikt plaušu transplantācijas operāciju.

Špaks raidījumā sacīja, ka ārsti ir gatavi veikt šādu operāciju, tomēr ir vairākas problēmas, ar ko nāktos saskarties pacientiem.

Pirmā problēma ir finansējums. «Plaušu transplantācija ir ļoti dārgs pasākums. Vienas plaušas transplantācija varētu izmaksāt apmēram 300 000 eiro,» atklāja bronhologs. Viņš norādīja, ka jāņem vērā arī pēcoperācijas periods un ar to saistītās izmaksas: «Izmaksas medikamentiem un pārbaudēm ir ap 30 000 mēnesī.»

Otra problēma esot rezultāti un operācijas efektivitāte. «Diemžēl 5 gadu dzīvildze ir tikai 50% šo pacientu. Arī nevarētu teikt, ka dzīves kvalitāte dramatiski uzlabojas,» apgalvoja Špaks.

Viņš gan atklāja, ka ar šo problēmu saskaras visā pasaulē: «Tā ir visas Eiropas un pasaules problēma. Diemžēl no pacientiem, kam tiek transplantēti orgāni, rezultāti plaušām ir vieni no sliktākajiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Aplokšņu algās pērn izmaksāti aptuveni 957 miljoni eiro

LETA, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Papildināts viss teksts

Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.

Fiļipoviča norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā - aptuveni 17 miljoni eiro. «Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,» skaidroja Fiļipoviča.

Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopš par «aplokšņu algu» maksāšanu ieviests cietumsods, nav ierosināts neviens kriminālprocess

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Publisko iepirkumu likuma grozījumu ēnas puse – Rīgas un ārvalstu kompāniju priekšrocības

Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LBAS par aplokšņu algām: darbiniekiem tiek norādīts - vai nu jūs piekrītat, vai - re, kur ir durvis!

Lelde Petrāne, 25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par darbinieku iespējamo sodīšanu, ja viņi saņem algas aploksnēs, ir nepārdomāta un sasteigta.

Šobrīd izskatās, ka publiskajā telpā tiek piedāvātas idejas, neapsverot to īstenošanas sekas, uzsvērts paziņojumā. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, tādēļ arodbiedrības pozitīvi vērtē lēmumu izveidot Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kurā arī sociālie partneri varēs sniegt savus ierosinājumus situācijas uzlabošanai.

«Cīņu ar aplokšņu algām mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un «izķeršanu», bet nerunājam par to, kādēļ šīs aplokšņu algas rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas «aploksnēs». Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas situācijas. Tikai tad, kad visi sapratīs, par ko un kāpēc viņi maksā nodokļus, tad droši vien šī problēma tiks atrisināta,» norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs

Lelde Petrāne, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecībā rosina ieviest citu minimālo algu

Uldis Andersons, 
 Māris Ķirsons, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID cīņa ar aplokšņu algām pirmajā pusgadā valsts budžetā ienesīs ap 4,317 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret aplokšņu algām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada sešos mēnešos ir veicis dažādus preventīvus, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā legalizēti 7339 darba ņēmēji, 663 fiziskās personas reģistrējušas saimniecisko darbību, bet papildus iemaksai valsts budžetā aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,054 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1,263 miljoni eiro, informē VID.

Godīga konkurence ir veselīgas ekonomikas stūrakmens, diemžēl aplokšņu algas joprojām ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē tās attīstību, un situācija šajā jomā vēl prasa daudz darba, norāda VID. Lai arī šī gada pirmajā pusgadā VID veiktie preventīvie un kontroles pasākumi ir devuši rezultātus, jāsecina, ka nodokļu jomas normatīvie akti un uzraudzība nav vienīgie faktori, kas ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Tikpat nozīmīgi ir valsts institūciju radītie stimulējošie mehānismi un sabiedrības noskaņojums.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 7339 darba ņēmēji un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 2387 miljonus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 1,702 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli - 685 100 eiro. Savu saimniecisko darbību legalizēja 663 fiziskās personas, kas reģistrējās kā nodokļu maksātājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

VID preventīvā darba rezultātā legalizēti 11,3 tūkstoši darba ņēmēju

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada deviņos mēnešos ir veicis dažādus preventīvos, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošos pasākumus, informē VID.

Kopumā VID preventīvā darba rezultātā savu saimniecisko darbību legalizējušas 728 fiziskās personas. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 1257 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saistībā ar algu izmaksām aploksnēs 95 nodokļu auditos papildus aprēķināti maksājumi budžetā 5,21 miljona eiro apmērā. Pie kriminālatbildības ir sauktas uzņēmuma, kurš izvairoties no nodokļu nomaksas, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru kopumā par 753,7 tūkstošiem eiro, amatpersonas.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 11,3 tūkstoši darba ņēmēju un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 3115,6 tūkstošus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 2,095 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pārāk ilgi pievērtas acis uz auto apkopes un remonta servisa nozares melnajām avīm

SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska, 15.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta iecerētie pasākumi attiecībā uz tā saucamajiem pelēkajiem autoservisiem ir nozīmīgs un ilgstoši gaidīts solis pretim ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai valstī. Pārāk ilgi ir pievērtas acis uz automašīnu apkopes un remonta servisa nozares melnajām avīm - negodprātīgajiem uzņēmumiem, kuri ne tikai visus šos gadus kropļojuši auto tirgu un nemaksājuši nodokļus, bet arī apdraudējuši satiksmes drošību.

Vēl vairāk - ilgstošā neautorizēto servisu patvaļa un tās akceptēšana no valsts atbildīgo institūciju puses ir radījusi situāciju, ka klienti vairs neredz atšķirību starp godīgu un negodīgu uzņēmējdarbību. Tādejādi šīs pretlikumīgās darbības pamazām sabiedrības apziņā ir tikušas legalizētas un akceptētas, un tas neattiecas tikai uz auto nozari, bet Latvijas biznesa ētiku kopumā. Lieki piebilst, ka citās attīstītās Eiropas valstīs nekas tāds nebūtu iespējams, to neieļautu ne valsts institūcijas, ne pilsoniskā sabiedrība.

Mūsdienu autobūvē izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien tehnoloģiski attīstītākas, tāpēc bez atbilstošiem profesionāli sagatavotiem darbiniekiem un atbilstošas servisa tehnikas pilnvērtīgu un galvenokārt drošu automašīnas apkopi nav iespējams veikt. Izvēloties neautorizētus servisus, klienti bieži neapzinās riskus, kas var iestāties nepareizas auto remonta tehnoloģijas pielietošanas dēļ. Praksē ir ļoti daudz piemēru, kad no šādiem pagrīdes servisiem vai nelielām garāžām pie autorizētajiem servisiem nonāk automašīnas, kurām, labojot vienu defektu, ir radīti jauni, vēl nopietnāki bojājumi. Ir zināmi gadījumi, kad pēc šādiem remontiem automašīnām uz ātrgaitas šosejas atsaka bremzes vai automašīna vienkārši nodeg, pareizi nesavienotu vadu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijā ir lielākā darba nodokļu plaisa Baltijas valstu vidū

Sanita Igaune, Māris Ķirsons, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LDDK atbalsta turpmāku IIN likmes samazinājumu, kas ir labs instruments darbaspēka nodokļu samazināšanai

Tā DB norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Kāda ir LDDK pozīcija saistībā ar IIN likmi? Vai LDDK atbalsta turpmāku IIN likmes (šobrīd 23%) samazinājumu vai arī ir vajadzīgi citi risinājumi? Kādi?

Kopumā Latvijas darba nodokļu pamatproblēma ir to konkurētspēja starp tuvākajām valstīm ar līdzīgu kapitālieguldījumu līmeni. Latvijā ir lielākā darba nodokļu plaisa Baltijas valstu vidū. LDDK ieskatā ir nepieciešams samazināt tieši nodokļu likmi, kas dotu priekšrocības tiem uzņēmējiem, kuri legāli maksā lielākas algas. Progresīvs IIN, tāpat kā diferencēts neapliekamā minimuma (DNM) modelis nostāda nelabvēlīgākā situācijā personas, kuras piedalās valsts uzturēšanā ar lielākiem nodokļu maksājumiem. Turklāt šāda pieeja neveicina motivāciju maksāt nodokļus. LDDK atbalsta turpmāku IIN likmes (šobrīd 23%) samazinājumu – tas ir labs instruments darbaspēka nodokļu samazināšanai. Likmes samazinājuma priekšrocība ir iespēja maksāt lielākas algas, samazinot nodokļu slogu vidēju un lielo algu sektorā. Uzņēmējdarbība kļūst efektīvāka, virzoties uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem. Mazinās motivācija maksāt algas aploksnēs un ēnu ekonomika zaudē savas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas divas personas par «aplokšņu algu» maksāšanu divos ēdināšanas restorānos «Tokyo City», informē Prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Tiesai nodoti arī procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs abas restorānu direktores izmaksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādīto darba samaksu ievērojamā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, divu restorānu «Tokyo City» direktores laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim nolēma restorānu darbiniekiem daļu no darba samaksas izmaksāt skaidrā naudā, līdz ar to tās izmaksāja darbiniekiem darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tās sauktās «aplokšņu algas», tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Lai netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, viena no apsūdzētajām personām «aplokšņu algās» viena «Tokyo City» restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 16 274 eiro. Tādā veidā Latvijas Republikai nodarīja mantisko zaudējumu nenomaksāto nodokļu veidā 12 911 eiro apmērā (nenomaksāta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa 8050 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 4861 eiro apmērā). Savukārt otra apsūdzētā persona «aplokšņu algās» cita «Tokyo City» restorāna darbiniekiem uzņēmuma interesēs izmaksāja ne mazāk kā 11 026 eiro. Latvijas Republikai tika nodarīts mantisks zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā 8747 eiro apmērā (nenomaksāta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksa 5454 eiro apmērā un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 3293 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru