Nodokļi

Revolūcijas PVN likumā pagaidām nebūs

Māris Ķirsons, 22.05.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām pagaidām nenotiks, bet šāda iespēja tiks vētīta nodokļu sistēmas pārmaiņu darba grupā.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Par vairākiem grozījumu punktiem vēl būs diskusijas, un tiks slīpēts to teksts.

Bez citas likmes

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko piedāvāja ieviest samazināto PVN likmi 5% mācību un oriģinālliteratūras piegādēm pašreizējās likmes 12% vietā. Tie palīdzētu drukāto izdevumu nozarei, kurai samazinās drukāto eksemplāru skaits. J. Stepaņenko atgādina, ka pērn arī Kultūras ministrija par šādu risinājumu runāja, turklāt Latvija esot viena no retajām ES dalībvalstīm, kur piemēro šo PVN likmi lielā apmērā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atzina, ka apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnēs ir paredzēta nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bez tam PVN likmes samazināšana kopumā radīs par aptuveni 8,7 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā. Deputāte bija neizpratnē par to, kā var būt situācija, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē, kuru gatavoja Kultūras un Finanšu ministrija, bija minēts cits ieņēmumu kritums – 3 milj. eiro. S. Āmare-Pilka norādīja, ka tā bija rēķinātā ietekme tikai attiecībā uz e-grāmatām, bet tagad tas ir kopīgais aprēķins gan grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Ēdinātājiem jāpagaida

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Saeimas deputāšu Regīnas Ločmeles-Luņovas un Evijas Papules rosināto PVN likmes piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem no 2020. gada 1. janvāra. R. Ločmele-Luņova norādīja, ka priekšlikums balstīts uz restorānu nozares datiem, kas rāda, ka sabiedriskajā ēdināšanā tiek nodarbināti 25 000 cilvēku, nozares devums Latvijas IKP ir 2% un nodokļos samaksāti 116 milj. eiro, taču pašlaik nodokļu parāds nozarei ir 33 milj. eiro, turklāt 75% šis jomas uzņēmumu ir hroniski nodokļu parādnieki. «Latvijā noteiktā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ir ceturtā augstākā ES,» norādīja R. Luņova-Ločmele. Viņa atzina, ka šāds priekšlikums nozīmētu PVN ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 25 milj. eiro, bet tajā pašā laikā samazinātā PVN likme nodrošinās neitrālu ietekmi, jo pieaugs minimālā darba stundas samaksas likme 34 nozares profesijām, kas varētu radīt aptuveni 13 milj. eiro papildu ienākumu, bet vēl jau ir arī citu veidu ģenerēto nodokļu apmēra pieaugums.

Visu rakstu lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru