Jaunākais izdevums

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Ko nozīmēs 5G mobilo sakaru operatoriem, uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem?

Tehnoloģijas nestāv uz vietas, tās nemitīgi attīstās, un tas, kas vēl vakar bija fantastika, šodien jau kļūst par ikdienu. Būtībā 5G tehnoloģijas nozīmē pilnīgi citu – jaunu – paaudzi mobilo sakaru jomā, kura mobilo sakaru operatoriem radīs jaunus izaicinājumus, bet vienlaikus klientiem pavērs jaunas iespējas. Būtībā jau tehnoloģijas ir vērtas tikai tad, ja tās ir vērtīgas klientu, nevis sakaru operatoru acīs, un es domāju, ka 5G tehnoloģiju cilvēki novērtēs jau tuvākajos gados.

5G ieviešana prasīs desmitiem miljonu kapitālieguldījumus mobilo sakaru operatoriem. Ieguldījumi ir nepieciešami ne tikai radio tīkla izvēršanā, bet arī pamattīkla konstrukcijā – mākoņtīkla datortehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanā, jo daļa mūsu tīkla kļūs virtuāla. Tāpat 5G tehnoloģija prasa jaunus iekārtu standartus, jo tai ir cita veiktspēja un kvalitātes parametri. Klientu iekārtām būs jāsaprot jaunās tehnoloģijas standarts, taču tas nenozīmē, ka cilvēkiem būtu jāmaina savi esošie telefoni uz jaunajiem. Esošās tehnoloģijas paliks darbībā vēl krietnu laiku.

Vienlaikus 5G dos lielākas dzīves automatizācijas un attālinātās ne tikai kontroles, bet arī procesu vadīšanas iespējas. Standarts ir būvēts, lai varētu vienlaikus apkalpot un vadīt lielu skaitu dažādu tehnoloģisku iekārtu reālā laika režīmā. Tēlaini izsakoties, meža ciršanas mašīnas (hārvestera) operators šo iekārtu varēs vadīt, sēžot savās mājās, nevis traktora kabīnē, ja vien šī tehnika būs aprīkota ar attiecīgām tehnoloģijām.

Vai ir aplēses, cik lieli kapitālieguldījumi vajadzīgi, lai varētu ieviest 5G tīklu Latvijā?

Protams, investīciju apmērs būs daudzi desmiti miljoni eiro, tomēr šodien precīzu skaitli nosaukt nav iespējams. Ir vairākas nianses, kas ietekmē šo kapitālieguldījumu apmēru. Proti, tehnoloģiju jomā ir tāda nianse, ka to ražotāji cenas pēc to palaišanas tirgū samazina. Tādējādi, piemēram, ja 5G mobilo tīklu gribētu iedarbināt tuvākā mēneša laikā, tad tehnoloģiju cena būtu ievērojami augstāka nekā tad, ja to pašu produktu no tā paša ražotāja (piegādātāja) iegādātos, piemēram, pēc gada. Faktiski 5G tehnoloģiju ražotājiem, pieaugot ražošanas apjomam, samazināsies produkta cena. Tāpēc Tele2 stratēģija ir iegādāties šīs iekārtas tā, lai to cena būtu adekvāta un vienlaikus šīs investīcijas neradītu papildu spiedienu uz mūsu klientu maciņiem un uzņēmums nepaliktu zaudētājs konkurences cīņā ar citiem mobilo sakaru operatoriem.

Pēc nesenās frekvenču spektra izsoles Tele2 ir visgatavākais 5G ieviešanai, jo mūsu rīcībā ir nepārtraukts 100 Mhz spektrs 5G darbināšanai, taču citiem operatoriem vēl priekšā ir frekvenču maiņas darījumi. Tas ļaus mūsu klientiem nodrošināt labi strādājošu, jaudīgu 5G tīklu. Mēs arī turpinām aktīvi attīstīt infrastruktūru – daļa bāzes staciju jau ir aprīkotas ar Nokia 5G-Ready AirScale aparatūru un šobrīd testējam Nokia programmatūru, kas ļaus sasniegt ātrumu līdz pat 1 gigabitam sekundē (Gbps).

Nākamgad no mobilo ierīču ražotājiem ceram sagaidīt arī pirmās gala iekārtas (rūterus, «lietu interneta» ierīces), kas spēs darboties 5G tīklā. Faktiski Tele2 ir visi priekšnosacījumi, lai būtu Latvijā pirmie, kuri ievieš 5G tehnoloģijas. Pašreizējās aplēses rāda, ka Tele2 5G varētu iedarbināt jau 2019. gada nogalē.

Visu interviju Revolucionāru pārmaiņu priekšā lasiet 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Telia Company» par reģionālo vadītāju Latvijā ir iecēlusi Kenetu Rodni (Kennet Rådne), kurš turpmāk atbildēs par uzņēmumiem «Telia Latvija», «LMT», «Lattelecom» un par sadarbību ar Latvijas valdību. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī «Telia Company» pārstāvniecībā «LMT» padomē.

Pēc «Telia Company» korporatīvo holdingu struktūrvienības likvidēšanas atbildība par darbību Latvijā tika nodota prezidenta biroja, stratēģijas un apvienotā nodrošinājuma struktūrvienības vadītājai Ingridai Stenmarkai (Ingrid Stenmark), kas būs K. Rodnes tiešā priekšniece.

«Ņemot vērā 2017. gada novembrī Latvijas valdības pieņemto lēmumu saglabāt esošo «LMT» un «Lattelecom» struktūru, mēs skatāmies, kā vislabāk realizēt «Telia Company»stratēģiju Latvijas kontekstā. Mūsu uzmanības centrā ir darbs ar otru akcionāru, lai uzlabotu divu uzņēmumu korporatīvo vadību atbilstoši abu akcionāru vīzijai un stratēģijai un veicinātu digitalizācijas potenciāla stiprināšanu Latvijā,» saka I.Stenmarka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas «Telia Company» vadītājs Jūhans Dennelinds paziņojis uzņēmuma padomei, ka plāno atstāt šo amatu, kurā aizvadījis sešus gadus.

Kompānija norāda, ka nekavējoties tiks uzsākti Dennelinda aizvietotāja meklējumi.

Savu vadītāja pienākumu pildīšanas laikā Dennelinds galveno uzmanību bija pievērsis «Telia» darbības izvēršanai Ziemeļvalstu reģionā, ņemot vērā to, ka Zviedrijas valdība ir lielākā uzņēmuma akcionāre.

Tāpat šajā laikā kompānija uzsākusi aiziešanas procesu no tādiem tirgiem kā Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna. Tādējādi «Telia» piedzīvojusi stratēģijas maiņu, jo Dennelinda priekšgājēju Larsa Nīberga un Andersa Igela vadībā uzņēmums aktīvi izvērsa darbību bijušajās Padomju Savienības valstīs.

Analītiķi uzskata, ka «Telia» varētu būt nepieciešams jauns vadītājs ar skaidru izmaksu optimizācijas stratēģiju, lai turpinātu uzņēmuma digitalizēšanu un reorganizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Pērn turpināja apbēdināt situācija ar valsts un pašvaldību iepirkumiem

LETA, 01.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn turpināja apbēdināt situācija ar valsts un pašvaldību iepirkumiem, sacīja mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, vērtējot 2019.gada notikumus.

Kompānijas vadītāja vērtējumā 2019.gads "Tele2" bijis veiksmīgs, jo tas turpināja izaugsmi, nostiprinot tirgus pozīcijas. Šobrīd vēl pilna gada finanšu rādītāji nav apkopoti, bet Vancovičs prognozēja, ka gads tiks noslēgts, sasniedzot izvirzītos mērķus.

Tāpat viņš norādīja, ka 2019.gads mobilo sakaru nozarei tika aizvadīts 5G zīmē. Neskatoties uz 5G ienākšanu Latvijā, "Tele2" turpina attīstīt 4G tīklu - gan būvējot jaunas bāzes stacijas, gan palielinot jaudu un kapacitāti esošajām stacijām.

"Esam tikpat kā noslēguši divu gadu projektu, kur "Latvenergo" nodrošinātam maģistrālajam optiskajam tīklam pieslēdzām bāzes stacijas Latvijas reģionu lielākajās pilsētās un stratēģiskajos punktus, kā arī esam noslēguši sadarbību ar "Tet" par Rīgas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam," stāstīja Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad turpināsies mobilo sakaru tirgus izaugsme, intervijā teica «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Viņš prognozēja, ka turpinās palielināties arī bezvadu interneta popularitāte mājsaimniecībās.

Vancovičs teica, ka 4G tehnoloģija vairākus gadus veiksmīgi konkurē ar klasiskajiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem, līdz ar to «mobilajiem operatoriem ir vēl ko darīt».

«Tādēļ esmu pārliecināts, ka pieaugums būs. Tomēr, tieši cik liels, man pašlaik ir grūti prognozēt - tie varētu būt 2-3%,» skaidroja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai nozare turpinātu attīstīties. Pēc viņa teiktā, attīstība noteikti nesasniegs tādus rezultātus, kādi bija vērojami pirms krīzes, «taču mobilo sakaru nozarei svarīgi ir nevis rekordi, bet sistemātiska attīstība gadu no gada».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien atļāvusi Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai «Telia Company» iegādāties Zviedrijas mediju koncerna «Bonnier» struktūrvienību «Bonnier Broadcasting», paziņojusi «Telia Company».

Par darījumu tika paziņots pagājušā gada jūlijā. Tā vērtība ir 9,2 miljardi zviedru kronu (860 miljoni eiro).

«Bonnier Broadcasting» ir holdingkompānija, kurai pieder televīzijas kompānija «TV4», digitālās televīzijas un straumēšanas pakalpojumu sniedzējs «C More» un Somijas telekanāls MTV3.

«Telia Company» ir lielākais īpašnieks SIA «Latvijas mobilais telefons», kur tai tieši un netieši pieder ap 60% kapitāldaļu. «Telia Company» tieši pieder arī 49% «Tet» kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielākais darījums pieaugošu aizdomu ēnā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadus 10 Latvijā ir ticis cilāts jautājums par divu ļoti vērtīgu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – nākotni. Šis temats ir izcili politizēts – pat valdošajā koalīcijā nav vienprātības, vai šos divus uzņēmumus vajadzētu vai nevajadzētu apvienot. Turklāt darījums ar šo uzņēmumu kapitāldaļām neapšaubāmi būtu arī vērienīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē un varētu sasniegt pat miljardu eiro.

Tas ir pietiekams arguments, lai DB šo notikumu attīstībai sekotu ar vislielāko rūpību, prasot komentārus gan no iesaistītajām pusēm, gan no nozares ekspertiem.

Pagājušajā gadā Māra Kučinska vadītā valdība ir lēmusi, ka LMT un Lattelecom netiks nedz apvienoti, nedz pārdoti. Par telekomunikāciju kompāniju tālāko likteni lems jau nākamā valdība. Tomēr interesants ir fakts, ka vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām abi šo uzņēmumu galvenie īpašnieki – Latvijas valsts un Telia Company AB – ir parakstījuši saprašanās memorandu, kas rada vairāk jautājumu un līdz ar to bažu, nekā dod skaidras atbildes. Šo saprašanās memorandu DB publicēja savā 13. augusta numurā kopā ar vairāku politiķu komentāriem. Ja arī pats memorands savas plašās interpretācijas dēļ vērīgu lasītāju var darīt aizdomīgu, tad vēl jo vairāk aizdomas stiprina politiķu sniegtās atbildes. Premjers Māris Kučinskis uz DB jautājumiem atbildēja visai izvairīgi un formāli, uz trim jautājumiem atbildot ar identisku teikumu. Šādā situācijā žurnālista instinkts signalizē tikai par vienu – konkrētajai tēmai ir jāseko īpaši rūpīgi, jo tajā, visticamāk, kaut kas briest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas Telia Company paziņojusi, ka 9,2 miljardus kronu (870 miljoni eiro) vērta darījuma ietvaros iegādājas Bonnier Broadcasting. Ziemeļvalstu telekomunikāciju operators tādējādi paplašina savu plašsaziņas līdzekļu biznesu, ziņo Reuters.

Bonnier Broadcasting, kas pieder prominentai zviedru ģimenei, ietver tādus zīmolus kā Zviedrijas TV4, straumēšanas pakalpojumu C More un Somijas MTV.

Telia darbojas septiņos Ziemeļvalstu un Baltijas tirgos, nodrošinot sakaru un TV pakalpojumus.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumiem apvienošanās darījumi palīdz konkurences cīņā ar lielajiem spēlētājiem interneta vidē.

Reuters norāda, ka pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām Bonnier darījums gan ir politiski jūtīgs temats, jo Zviedrijas valdība ir Telia lielākais īpašnieks ar 37 procentiem akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Maksājumu platformas MoQ reģistrēto lietotāju skaits pārsniedz 121 tūkstoti

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"MoQ" aplikācija lejupielādēta jau 200 tūkstošus reižu un reģistrēto lietotāju skaits ir vairāk nekā 121 tūkstotis, kas ir apmēram 10% no Lietuvas pieaugušo iedzīvotāju skaita.

Lietuvas telekomunikāciju operatoru "Bite", "Tele2" un "Telia" izveidotajā maksājumu platformā "MoQ", kas norēķinus veikalos ļauj veikt izmantojot QR kodu un mobilo lietotni, var norēķināties 2000 fiziskās tirdzniecības vietās un 95% Lietuvas internetveikalu. "MoQ" (UAB "Mobilieji mokejimai") ģenerāldirektore Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė) stāsta, ka 2019. gadā veikti 650 tūkstoši transakciju un kopējais maksājumu apjoms sasniedza 14,39 miljonus eiro.

Viņa uzskata, ka līdz uzņēmuma lielākie panākumi bijuši tiešsaistē. "MoQ" ieviestas arī risinājums, kur iespējams pirkt lietas tieši mobilajā lietotnē. To varētu salīdzināt ar Ķīnas maksājumu sistēmām "Alipay" un "WeChat", kur aplikācijā var izvēlēties preci un turpat to iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) akceptējusi Zviedrijas apdrošinātāja «Telia Forsakring» filiāles atvēršanu Latvijā, liecina FKTK publiskotā informācija.

Pēc FKTK vēstītā, Latvijā filiālei ir tiesības sniegt apdrošināšanas pakalpojumus īpašuma apdrošināšanā pret uguns un dabas stihiju postījumiem, kā arī īpašuma apdrošināšanā pret citiem zaudējumiem.

FKTK šogad 8.janvārī informējusi Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādi, ka tā neiebilst, ka «Telia Forsakring» atver filiāli Latvijā.

Apdrošināšanas kompānijas filiāles Latvijā juridiskā adrese ir Lielvārdes iela 8A.

«Telia Forsakring» filiāle Latvijā komercreģistrā iegrāmatota 2018.gada 20.novembrī, liecina «Firmas.lv» informācija. Filiāles vadītājs ir Matss Jūhans Gregorsons (Mats Johan Gregorsson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo vadībā un pārvaldībā veiktas izmaiņas - līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Henriks Karmo aktīvāk iesaistīsies uzņēmuma ikdienas darbā, pievienojoties tā valdei.

Savukārt uzņēmuma padomes darbu turpmāk vadīs Valdis Vancovičs, kurš līdz šim bija padomes loceklis.

Valdis Vancovičs ir viens no Indexo dibinātājiem, ilggadējs TELE2 valdes priekšsēdētājs, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis un viceprezidents. Padomē turpina darbu Normunds Bergs, Renāts Lokomets, Pāvels Šnejersons, Svens Dinsdorfs un Edgars Zālītis.

«Gadā kopš Indexo starta esam paveikuši daudz. Pensiju pārvaldības tirgū beidzot ir konkurence, būtiski labāka ir atklātība nosacījumos, tiek aktīvi virzītas citas pozitīvas izmaiņas – piemēram, 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība. Padome arī turpmāk atbalstīs un sekmēs augsti profesionālās Indexo vadības komandas iesākto darbu,» komentē Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika gaitā ir mainījušās klientu prasības pret operatoriem, piemēram, arvien lielāka loma ir labam klientu servisam, pakalpojuma kvalitātei, kā arī interneta lietošanas iespējām mobilajos telefonos. Vajadzība pēc lielāka datu apjoma augusi par aptuveni 52%, liecina «Tele2» dati.

Ņemot vērā šo tendenci, jau otro gadu pēc kārtas «Tele2» ir pirmā izvēle tiem klientiem, kuri, saglabājot savu numuru, vēlas mainīt operatoru, liecina oficiālie statistikas dati.

Neraugoties uz to, ka lietotāju migrācija starp operatoriem kopumā mazinās, šādā veidā «Tele2» klientu skaits ir palielinājies par vairākiem tūkstošiem.

«Viens lietotājs mēnesī vidēji patērē 9 gigabaitus, kas apjoma ziņā atbilst 10 pilnmetrāžas filmu skatīšanai labā kvalitātē. Tādēļ klienti, izvēloties operatoru, arvien lielāku uzmanību pievērš mobilā interneta pakalpojuma ātrumam un kvalitātei,» stāsta «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.«Jau vairākus gadus pēc kārtas, saskaņā ar SPRK mērījumiem, mums ir ātrākais mobilā interneta lejupielādes ātrums Latvijā, ko acīmredzot ir novērtējuši mobilo sakaru lietotāji,» piebilst V.Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" apgrozījums no pamatdarbības šī gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 10%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, informē uzņēmumā.

Kopējais apgrozījums audzis par 1% un sasniedzis 30,7 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA pirmajā ceturksnī bija 11,7 milj. eiro.

"Tele2" ir audzējis arī klientu pieslēgumu skaitu un saglabājis savu darbības efektivitāti, sasniedzot augstāko rentabilitātes rādītāju nozarē 38,1%.

"Mums bija labs ceturksnis. Klientu skaits palielinājās par vairāk nekā 7500, savukārt peļņa attiecīgi par 5,4%. Šo rezultātā pamatā bija gan jaunu produktu ieviešana, piemēram, "Tele2 Gudrā televīzija", pēc kuras pieprasījums auga par 70%, gan arī pieprasījums pēc mobilā mājas interneta, kas sevi lieliski apliecinājis šajā piesardzības pasākumu un ierobežojumu laikā. Mēs spējām strādāt ar augstu efektivitāti, pilnībā izmantojot mūsu rīcībā esošos resursus," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cik tehnoloģiski gatavi esam, lai nodrošinātu attālinātu izglītības procesu?

Mārtiņš Paurs, SIA “Telia Latvija” komercdirektors, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas valstis (tostarp Latvija) slēgušas izglītības iestādes, cīnoties ar koronavīrusa izplatību. Šādos apstākļos valsts atbildība ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, nevis tā atlikšanu uz vēlāku laiku, kas sevišķi svarīgi, piemēram, 12. klašu skolēniem, kas paredzējuši pieteikties mācībām ārvalstu augstskolās.

Mēs - nozares pārstāvji – esam pilnīgi gatavi. Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas tālmācības skolas, no kurām lielākā ir Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas īsteno izglītības programmas atbilstoši izglītības standartam. Vidusskolas mācību procesā tiek izmantoti digitālie mācību materiāli - mācību video straumēšana skolēniem tiešsaistes vidē, tiešsaistes konsultācijas ar skolotājiem, iespēja attālināti pildīt un nodot uzdevumus, un kārtot pārbaudījumus.

Arī "Telia Latvija" var apliecināt, ka interneta un straumēšanas jaudas Latvijā ir pietiekošas. "Telia Latvija" mediju servisu komanda jau 10 gadus attīsta un pasaulē virza savu video straumēšanas platformu, kas paredzēta ne vien medijiem un uzņēmumiem, bet arī izglītības iestādēm video satura straumēšanai, apstrādei un glabāšanai. Mūsu tehnoloģijas ir piemērotas pat ļoti lielam skatītāju skaitam, kas vienlaicīgi vēro video saturu gan tiešraidē, gan ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kompānija MoQ izveidojusi maksājumu platformu, kas norēķinus veikalos ļauj veikt bez skaidras naudas vai maksājumu kartes, bet gan izmantojot QR kodu un mobilo lietotni

«Viss notiek telefonā – tā ir mobilā lietotne, kur cilvēks iegūst IBAN tipa kontu un lietotājs to var papildināt pēc savas vēlēšanās, un viss notiek supervienkāršā veidā,» apgalvo Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė), MoQ (UAB Mobilieji mokejimai) vadītāja. Maksājums tiek apstiprināts, noskenējot QR kodu. Lai tirgotājs pieņemtu maksājumu, vajadzīga integrācija ar kases sistēmu. «Produkts ir nebijis, tāpēc vajadzīgs veikt tehnoloģiskus pielāgojumus tirgotāja pusē,» viņa gan piebilst. Šobrīd MoQ paredzēts Lietuvas tirgum, bet, ja projekts būs tur veiksmīgs, iespējams, tas tiks ieviests arī citās valstīs.

Šobrīd MoQ ir teju 35 tūkstoši lietotāju un 1000 tirgotāju ar fiziskām tirdzniecības vietām, tāpat 95% Lietuvas e-komercijas spēlētāju sadarbojas ar šo maksājumu platformu. «Lietuvā ir gandrīz divi miljoni mobilo datu lietotāju, kas būtu «dabiski» klienti MoQ mobilo maksājumu platformai. Tāpēc mērķis ir izplatīt produktu pēc iespējas plašāk. Plānojam veidot produktus ar papildu pievienoto vērtību, kas būtu interesanti tirgotājiem un klientiem. Mums ir daudz plānu, redzēsim, kur nākotne mūs aizvedīs,» teic M. Rimkūnaite-Blože. Nesen uzņēmums dažos restorānos sāka testēt iespēju atstāt dzeramnaudu konkrētam viesmīlim. Pilotprojekts bijis veiksmīgs, un kompānijai ir plāns to attīstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā LMT ir uzņemts starptautiskajā 5G Automotive asociācijā (5GAA). Iestāšanās asociācijā ir stratēģisks Latvijas Mobilā Telefona (LMT) solis, jo 5G balstītas savienoto auto tehnoloģiju inovācijas ir viena no uzņēmuma darbības prioritātēm.

5GAA mērķis ir apvienot auto ražotājus, sensoru ražotājus, publiskā un akadēmiskā sektora spēlētājus, kā arī telekomunikāciju industrijas līderus no dažādām valstīm kopīgam darbam inteliģento transporta tehnoloģiju attīstībā. To dibinājuši AUDI AG, BMW Group, Daimler AG, Ericsson, Huawei, Intel, Nokia un Qualcomm Incorporated, un tajā šobrīd jau ir vairāk nekā 90 biedru.

Kooperatīvās inteliģentās transporta sistēmas (C-ITS) ļauj savā starpā sazināties gan uz ceļa vienlaikus esošiem automobiļiem, gan auto un luksoforiem, ceļazīmēm vai citiem ceļu infrastruktūras elementiem, saskaņojot to darbības. Piemēram, tuvojoties neatliekamās palīdzības mašīnai, tai tiek nodrošināts t.s. zaļās gaismas koridors. Rezultātā satiksme kļūst drošāka, ātrāka un ērtāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Straujākai 5G attīstībai Bite un Tele2 Latvijā un Lietuvā veidos kopīgu tīkla infrastruktūru

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumi «BITES Grupa» un «Tele2» parakstījuši vienošanos par kopīga radiopiekļuves tīkla (Radio Access Network) izveidi Latvijā un Lietuvā.

Šī partnerība palīdzēs optimizēt abu pušu radiotīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas, kā arī veicinās 5G tīkla straujāku attīstību, skaidro uzņēmumi. Vienošanās neietekmēs konkurenci produktu un pakalpojumu jomā – arī turpmāk «BITES Grupa» un «Tele2» darbosies kā neatkarīgi uzņēmumi.

Radiopiekļuves tīkla koplietošana ir vispārpieņemta prakse pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā – atsevišķās valstīs šādi kopuzņēmumi darbojas pat 18 gadus, skaidro uzņēmumi.

Partnerība paredz kopuzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar esošo radiotīklu infrastruktūras uzturēšanu un 5G tīkla attīstību. Sadarbība neattiecas uz mobilo sakaru operatoru pamattīklu – tas paliek katra operatora pārziņā. Abas puses sagaida, ka šī partnerība ļaus attīstīt 5G tīklu ātrāk un efektīvāk nekā tad, ja katrs operators to darītu atsevišķi, no kā ieguvējas būs arī Latvijas un Lietuvas ekonomikas. Abu pušu mērķis ir pakāpeniski izveidot kopīgu radiotīklu no 2021. gada līdz 2023. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru