Nekustamais īpašums

Rēzeknē par 1,4 miljoniem rekonstruēs ielu

Gunta Kursiša, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Ieguldot vairāk nekā 1,44 miljonus eiro, Rēzeknē tiks rekonstruēta Zemnieku iela, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā, kurā par galveno uzvarētāja izvēles kritēriju bija noteikta zemākā cena, savus piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti. Par uzvarētāju tika atzīta Lietuvas kompānija a/s Kauno Tiltai.

Iepriekš, šā gada maijā, Rēzeknes pilsētas dome noslēdza iepirkumu konkursu par Rūpnīcas un Metālistu ielas rekonstrukciju. Šim mērķim paredzot 1,27 miljonus eiro. Šie ir divi lielākie iepirkuma konkursi, ko 2014. gadā slēdz Rēzeknes pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rēzeknē, Ziemeļu ielas galā, atklātā ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija jaunā asfalta ražotne vienā stundā spēs saražot līdz 160 tonnām asfalta, atklājot ražotni, atzina Vācijas koncerna Matthäi Bauunternehmen GmbH&Co.KG ceļu būves uzņēmumu grupas pārstāvis un Matthai Latvija tiešais vadītājs Jovits Gurčus.

Esam lepni, ka varam iepazīstināt ar savu asfalta ražotni, jo tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanā un tālākā attīstībā. Rēzekne par ražotnes atrašanās vietu izvēlēta tādēļ, ka ir otra lielākā zona, kurā Latvijas Valsts ceļi plāno rekonstruēt valsts galvenos un pašvaldību autoceļus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tuvākajos novados notiek intensīva ielu rekonstrukcija, un nākotnē ir paredzams straujš asfalta pieprasījuma pieaugums šajā reģionā, uzsvēra Gurčus.

Jaunā ražotne tapusi piecos mēnešos. Līdz ar tās nodošanu ekspluatācijā Rēzeknē viens būvgružu lauks ir pārtapis vēl vienā sakārtotā teritorijā. Jaunajai asfalta ražotnei ir arī sava laboratorija, kurā tiek pārbaudīta saražotā asfalta kvalitāte, kā arī citi būvniecībā nepieciešamie birstošie materiāli, lai uz ceļa tiktu uzklāts atbilstošs produkts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ieguldot 1,4 miljonus, Leax Rēzeknē sāk rūdīt metāla izstrādājumus

Māris Ķirsons, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno uzlabot satiksmes drošību

Dienas Bizness, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, novēršot nepilnības un kļūdas satiksmes drošības un organizācijas risinājumos ceļa plānošanas un projektēšanas stadijās, Ministru kabineta (MK) sēdē 22. aprīlī pieņemti grozījumi ceļu drošības audita noteikumos, informē Satiksmes ministrijā.

Spēkā esošie MK noteikumi Ceļu drošības audita noteikumi ir vienreiz grozīti un par nepieciešamību aktualizēt noteikumus lēma Ceļu satiksmes drošības padome, kurā līdzdarbojās gan valsts institūcijas, gan sabiedrības pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

Noteikumi tiek papildināti ar normu, kura nosaka, ka esošā ceļa audits nepieciešams galvenajiem un reģionālajiem valsts autoceļiem, kuriem paredzēta rekonstrukcija, kā arī pārējiem esošiem ceļiem pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas.

Projekts precizē nosacījumus kādus apstākļus auditori izvērtēs, veicot esošo ceļu auditu. Tiks ņemti vērā pēdējo trīs gadu laikā notikušie ceļu satiksmes negadījumi un to analīze, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) esošā stāvokļa izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar 800 tūkstošu investīcijāmA.C.B. metas cīņā par ceļu būves pasūtījumiem

Gunta Kursiša, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa veicis investīciju 800 tūkstošu eiro apjomā, iegādājoties jaunu asfalta tehniku – divus ieklājējus un trīs veltņus.

Jauno tehniku uzņēmums jau sācis izmantot Latvijas ceļu būvē - lidostā Rīga, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga - Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne – Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza – Terehova segas rekonstrukcijas darbos, autoceļa P62 Krāslava – Madona atjaunošanā un citos.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka veiktās investīcijas jaunās asfalta tehnikas iegādē A.C.B. ļaus turpināt palielināt darbu izpildes kvalitāti un ražību. Jaunās tehnikas ekspluatācija esot par 10- 20% lētāka nekā vecās tehnikas izmantošana.

«Varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,» norādīja A.C.B. Uzņēmumu grupa tehniskais direktors Dzintars Pomers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Šovasar sāks 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukciju par ES līdzekļiem

NOZARE.LV, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Katastrofa uz Latvijas ceļiem: tie bojājas ātrāk, nekā spēj labot

Dienas Bizness, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu krīzes radītās bedres lēniem soļiem virzāmies laukā, tomēr uz Latvijas ceļiem esošas bedres paliek kā nemainīga liecība par to, ka valdība nespēj atrisināt būtiskus trūkumus sistēmā, raksta laikraksts Diena.

Tas uzsver, ka jau labu laiku tiek skaļi runāts par ceļu kritisko stāvokli, tomēr daudzie solījumi reālus rezultātus nav nesuši. Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Latvijas valsts ceļu (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atklāja, ka pēc autoceļu novērtējuma, kas tiek veikts katru gadu, nupat konstatēts, ka aptuveni puse no valsts autoceļiem ir tik kritiskā stāvoklī, ka tiem nekavējoties nepieciešama rekonstrukcija. Kā norādīts biedrībā Latvijas ceļu būvētājs (LCB), situācija uz pašvaldību ceļiem ir vēl katastrofālāka.

LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs Dienai uzsvēris, ka problēma ir greizajā sistēmā, jo «patlaban politiķi spēj domāt tikai viena budžeta gada garumā. Viņi neskatās uz ceļu tīklu pēc būtības. Šāda politika tad arī noved pie tā, ka mēs katru gadu lāpām bedrītes».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posma rekonstrukcija, kā to paredz ceļu būves uzņēmuma CBF SIA Binders līgumsaistības ar rekonstrukcijas pasūtītāju - VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijam, informē SIA Binders pārstāve Vita Noriņa.

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas šā gada sākumā ir demontētas atjaunošanai paredzētās trases drošības konstrukcijas, nofrēzēts vecais asfaltbetons, uzsākta trases betona apmaļu pamatu izbūve un gājēju tuneļa rekonstrukcija.

Rekonstrukcijai līgumā paredzētā apjoma ietvaros jābūt pabeigtai līdz šā gada 1.jūlijam.

Projekts paredz atsevišķu trases posmu rekonstrukciju ar dažādiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Kopumā līdz jūlijam tiks rekonstruēti 734 m no trases kopējā garuma.

Vislielākais darbu apjoms paredzēts posmā no starta pozīcijas līdz vietai trasē, kur beidzas Elkoņa līkums. Šeit 5 cm biezumā nofrēzēts vecais asfalta segums, neskarot trases apakšējās konstrukcijas. 2-3 cm biezumā tiks ieklāta izlīdzinošā asfaltbetona kārta, uz tās tiks ieklāta asfaltbetona virskārta 5 cm biezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību konkursā par Liepājas lidostas rekonstrukcijas būvdarbiem, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un tā tiks izskatīta 29. jūlijā.

Uzņēmuma pārstāvis - zvērināts advokāts Juris Beikmanis skaidro, ka pasūtītājs ir izslēdzis no turpmākās dalības iepirkumā trīs lielus un pieredzējuši pretendentus, atstājot vienu - SIA CBF Binders, kurš pasūtītājam varēs nosaukt jebkādu augstāko cenu par darbu veikšanu, kā to paredz slēgta konkursa noteikumi. Faktiski pasūtītājs ar savu lēmumu ir panācis, ka netiek nodrošināta konkurence un netiks nodrošināta efektīva finanšu līdzekļu izmantošana, saka Igate pārstāvis. Konkurences neesamības situācijā tirgus dalībnieks var manipulēt ar cenu, kas šajā gadījumā visticamāk nevis tiks samazināta, bet gan palielināta, norāda J. Beikmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī ceļu būves sezona tiek dēvēta par raitu, kā milzu negaisa mākonis virs galvām plešas katastrofāli nepietiekamais finansējums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopumā sezona vērtējama kā laba, darbi īstenojušies raiti. Laika apstākļu dēļ atsevišķos projektos izdarīts vairāk, nekā paredzēts, piemēram, Binders Siguldas virzienā jau nākamā gada darbus paspējis veikt,» DB saka biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Darba pietika gan uzņēmuma speciālistiem – ceļu būvētājiem –, gan ārējo inženierkomunikāciju ierīkotājiem. Šī sezona mums īpaša ar to, ka īstenojām ļoti dažādus, specifiskus infrastruktūras projektus. Pabeidzām ļoti apjomīgu, sarežģītu darba procesu Jelgavā – satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukciju un izbūvi, lidlauka rekonstrukciju Liepājā, sacīkšu trases posmu rekonstrukciju Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Šovasar pabeidzām arī vairāku autoceļu posmu virskārtu atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus, piemēram, no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka –Rūjiena posmu no Kārķiem līdz Naukšēniem. Krietni apsteidzot darbu izpildes grafiku, šajā sezonā nostrādājām uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei,» saka arī šobrīd pēc apgrozījuma lielākās ceļu būves firmas Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiks uzsākta autoceļa A3 posma rekonstrukcija ar reciklēšanas metodi

Lelde Petrāne, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders 28.maijā uzsāks autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfaltbetona segas rekonstrukciju 12 km garā posmā no Valmieras virzienā uz Rīgu jeb autoceļa posmā no 48,5. līdz 60,2. km, informēja uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa.

Rekonstrukcija notiks ar reciklēšanas metodi, kas tika izmantota arī pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotā tā paša autoceļa 25 km garajā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslas upi pirms Straupes. Tas nozīmē, ka vecais asfalta segums tiks uzirdināts un sajaukts ar dolomīta šķembām, kam pa virsu trijās kārtās tiks ieklāts jauns asfalta segums. Rekonstrukcijas projekts neparedz ceļa pamatu rekonstrukciju - smilts saturošā slāņa un šķembu pamatu nomaiņu.

Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī sabiedriskā transporta pieturu platformas, remontētas caurtekas, pārbūvētas elektropārvades līnijas, iztīrīti grāvji un sakārtotas nobrauktuves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļa posmu no Svētciema līdz Salacgrīvai rekonstruēs par 4,8 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firma SIA Binders sākusi valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) segas rekonstrukciju ( pastiprināšanu) posmā no 81,27. km līdz 87,1.km jeb posmā Svētciems-Salacgrīva, informē uzņēmums.

Vairāk nekā 4 km no gandrīz 6 km rekonstrukcijai paredzētā posma plānots atjaunot, izmantojot reciklēšanas metodi. Pārējai daļai tiks veikta pilna rekonstrukcija ar ceļa apakškārtu atjaunošanu.

Reciklēšana ir ceļa segas atjaunošanas metode, kurā vecais segums tiek nofrēzēts, uzirdināts, sajaukts ar šķembām, ieklāts atpakaļ uz ceļa un kalpo kā apakšējā kārta, kam virsū klāj jauno asfalta segumu.

Ar reciklēšanas metodi Binders pērn pabeidza ceļa segas atjaunošanu autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) 25 km garā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslu pirms Straupes. Ar šīs metodes izmantošanu šobrīd noslēgumam tuvojas šosejas A3 asfalta segas atjaunošana posmā pie Valmieras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firma Binders apsteigusi darbu izpildes grafiku uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kur šā gada 20.aprīlī tika uzsākta ceļa asfalta segas rekonstrukcija no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē Binders.

Šodien, 30.oktobrī, 10 km garā rekonstruētā posma brauktuves abos virzienos tiks pilnībā atvērtas autotransporta satiksmei.

Orientējoši līdz decembrim objektā vēl turpināsies atsevišķi maza apjoma darbi un labiekārtošanas pasākumi. Šajā laikā uz ceļa saglabāsies ātruma un atsevišķi satiksmes ierobežojumi.

Visu projektā paredzēto darbu izpilde pilnībā būs pabeigta orientējoši līdz 2015.gada decembrim, kaut līgumsaistības ar pasūtītāju, VAS Latvijas Valsts ceļi paredz, ka asfalta segas rekonstrukcijas darbiem objektā jābūt pabeigtiem 2016.gada ceļu būves sezonā. Līdz ar to gandrīz uz pusi samazinājies laika periods, kad autobraucējiem šajā ceļa posmā jāsastopas ar remontdarbu dēļ radītām neērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru