Būve

Rēzeknes Augstskola noslēdz 11 milj. Ls vērtu būvniecības konkursu

Gunta Kursiša, 05.12.2012

Jaunākais izdevums

Rēzeknes Augstskola noslēgusi atklātu, vairāk nekā 11 milj. Ls vērtu konkursu par tās Inženieru fakultātes būvniecību, liecina paziņojums par konkursa rezultātu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

11 239 659 Ls apjomīgajā konkursā par Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes pirmās kārtas būvniecību un otrās kārtas projektēšanu un būvniecību uzvarējusi kompānija SIA Re & Re, kuras piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Kopumā augstskola saņēma piecus piedāvājumus.

Inženieru fakultātes būve tiks veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

SIA Re & Re dibināta 1993. gadā, un tās pamatkapitāls ir viens milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir K. Ulmaņa gatve 119, Mārupe.

Re & Re, vērtējot pēc pērnā gada apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 179. lielākais Latvijas uzņēmums. 2011. gadā būvniecības kompānija apgrozīja 23,5 milj. Ls, un peļņa bija 1,74 milj. Ls, liecina informācija žurnālā TOP 500.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ieguldot 1,4 miljonus, Leax Rēzeknē sāk rūdīt metāla izstrādājumus

Māris Ķirsons, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Reģionālajām augstskolām neizdodas piesaistīt reflektantus pat pusei studiju vietu

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāks ražot elektroautomobiļu zobratus

Kristīne Stepiņa, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rēzeknē, Ziemeļu ielas galā, atklātā ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija jaunā asfalta ražotne vienā stundā spēs saražot līdz 160 tonnām asfalta, atklājot ražotni, atzina Vācijas koncerna Matthäi Bauunternehmen GmbH&Co.KG ceļu būves uzņēmumu grupas pārstāvis un Matthai Latvija tiešais vadītājs Jovits Gurčus.

Esam lepni, ka varam iepazīstināt ar savu asfalta ražotni, jo tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanā un tālākā attīstībā. Rēzekne par ražotnes atrašanās vietu izvēlēta tādēļ, ka ir otra lielākā zona, kurā Latvijas Valsts ceļi plāno rekonstruēt valsts galvenos un pašvaldību autoceļus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tuvākajos novados notiek intensīva ielu rekonstrukcija, un nākotnē ir paredzams straujš asfalta pieprasījuma pieaugums šajā reģionā, uzsvēra Gurčus.

Jaunā ražotne tapusi piecos mēnešos. Līdz ar tās nodošanu ekspluatācijā Rēzeknē viens būvgružu lauks ir pārtapis vēl vienā sakārtotā teritorijā. Jaunajai asfalta ražotnei ir arī sava laboratorija, kurā tiek pārbaudīta saražotā asfalta kvalitāte, kā arī citi būvniecībā nepieciešamie birstošie materiāli, lai uz ceļa tiktu uzklāts atbilstošs produkts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēzeknes SEZ gada uzņēmumi: LEAX Rēzekne un Rēzeknes dzirnavnieks

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rēzeknē un Cēsīs izsludina radošās uzņēmējdarbības konkursus ar 2500 Ls balvu

Gunta Kursiša, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programma Brigāde izsludinājusi radošās uzņēmējdarbības konkursu Cēsīs un Rēzeknē. Mākslā un kultūrā balstītu uzņēmējdarbības projektu labākās idejas varēs saņemt balvu līdz 2500 Ls sava biznesa attīstīšanai.

Rēzeknē par konkursu plašāk varēs uzzināt programmas Brigāde rīkotā darbnīcā 12 martā, plkst. 12 Rēzeknes pilsētas domes lielajā zālē Atbrīvošanas alejā 93.

Savukārt Cēsīs Brigādes darbnīca paredzēta 14, martā, plkst. 11 Bērnu Zinātnes centra Z(in)oo 2.stāvā, Poruka ielā 8.

Abās pilsētās Brigādes darbnīcā norisināsies radošo uzņēmētspēju veicināšanas ekspertes Vitas Brakovskas bezmaksas meistarklase «Praktiskais radošums uzņēmējdarbībā - mīti, patiesība un prakse».

Biznesa ideju autori var savas idejas iesniegt laikā no 6. līdz 22. martam. Vairāk par programmu Rēzeknē var uzzināt pilsētas domes mājas lapā rezekne.lv, savukārt par konkursu Cēsīs – portālā zinis.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rēzeknē «uz rokas» saņem par 88 latiem mazāk nekā vidēji Latvijā

Jānis Rancāns, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā vidējā mēneša neto darba samaksa Rēzeknē privātajā sektorā komersantiem ar nodarbināto skaitu mazāk nekā 50 bija 267 lati, kas ir par 88 latiem mazāka nekā vidēji Latvijā, liecina informācija Rēzeknes domes pārskatā par darbu 2011.gadā.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējā mēneša neto darba samaksa Rēzeknē privātajā sektorā pieaugusi par astoņiem latiem. Vidējā mēneša neto darba samaksa privātajā sektorā pērn Rēzeknē bijusi augstāka nekā vidēji Latgalē (255 lati).

Savukārt sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā neto darba samaksa šajā laika periodā Rēzeknē bija 267 lati, kas ir par pieciem latiem vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 81 latu mazāk nekā vidēji Latvijā, liecina pārskats. Latgalē vidēji sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā neto darba alga pērn bijusi 259 lati.

Rēzeknes domes pārskatā norādīts, ka pilsētā strādājošo salīdzinoši zemā darba samaksa veicinot vietējā darbaspēka migrāciju uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Latvijas reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Vēl šonedēļ iespējams iesniegt pieteikumus radošās uzņēmējdarbības konkursiem

Žanete Hāka, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienai, 22. martam, ir iespējams iesniegt savu pieteikumu programmas Brigāde radošās uzņēmējdarbības konkursiem Rēzeknē un Cēsīs, informēja konkursa organizētāji.

Konkursu noslēgumā finansiālu atbalstu līdz 2500 latu apmērā saņems tie uzvarētāji, kuru projekta ideja balstīta mākslā un kultūrā, atbilst sociālas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamatprincipiem, kā arī atrodas reālā vietā Rēzeknē vai Cēsu vecpilsētā.

Programmu Brigāde organizē Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija (SFL), kā arī reģionu partneriem – Rēzeknes pilsētas domi, Latgales vēstniecību GORS (SIA Austrumlatvijas koncertzāle) un Cēsu novada pašvaldību.

Pēc pieteikumu saņemšanas katra pašvaldība vispirms izvērtēs iesniegtos projektus formāli pēc atbilstības konkursa nosacījumiem, savukārt otrajā kārtā norisināsies intervijas ar finālistiem klātienē, kurās piedalīsies arī programmas Brigāde eksperti no Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brigādei Rēzeknē un Cēsīs pieteikti kopā 15 projekti

Dienas Bizness, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmas Brigāde konkursā Rēzeknē ir iesniegti septiņi, savukārt Cēsīs – astoņi projektu pieteikumi. Žūrijas komisijas ir uzsākušas pieteikto ideju vērtēšanu, bet nākamās nedēļas laikā paredzētas intervijas ar finālistiem.

Cēsīs finansiālu atbalstu projekta attīstīšanai līdz 2 500 latiem saņems četras, savukārt Rēzeknē – trīs radošās iniciatīvas. Sākot vērtēt pieteikumus, žūrijas locekļi Cēsu konkursā norāda, ka spilgtākā tendence ir dizaina darbnīcu un galeriju izveide.

«Patiesu prieku ir sagādājuši arī to projektu autori, kas savas idejas balstījuši pilsētvides attīstīšanā un labiekārtošanā, kā arī nacionālās pašapziņas veicināšanā,» stāsta konkursa žūrijas locekle Cēsīs Laine Madelāne.

Savukārt Rēzeknē Latgales vēstniecības GORS projektu-personāla vadītāja Inese Kirejeva komentē: «Ņemot vērā, ka Brigādes konkurss Rēzeknē norisinās pirmo reizi, esam gandarīti par rēzekniešu aktivitāti un oriģinālajām idejām. Iesniegto projektu idejas ir ļoti dažādas, piemēram, mākslas objekts pilsētvidē, radošas un sociāli līdzatbildīgas aktivitātes bērniem, mākslinieciskā jaunrade, kā arī apjomīgi mākslas projekti ar tūrisma ievirzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ausmeņa kebabs pierāda sevi arī Rīgā

Anda Asere, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc veiksmīga starta Rēzeknē Ausmeņa kebabs ir ieguvis savus cienītājus arī Rīgā un nākamā gada sākumā plāno atvērt vēl vienu kebabnīcu, kas vairāk fokusēsies uz piegādi.

Ausmeņa kebabs Rīgā ir kopš pagājušā gada pavasara. «Šajā laikā ir gājis diezgan labi, bet arī grūti, jo klientu un darba ir tiešām daudz,» saka Valters Murāns, SIA Ausmeņa īpašnieks. Rīgas un Rēzeknes kebabnīcu šī gada apgrozījums varētu būt 800 tūkstoši eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 543,6 tūkstošus eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pirmo ēstuvi Ausmeņa kebabs Valters Rēzeknē atvēra 2013. gadā. Iepriekš viņš bija dizainers arhitektu birojā Rīgā, bet pēc dažiem gadiem galvaspilsētā saprata, ka vēlas atgriezties atpakaļ dzimtajā Rēzeknē. «Man pašam ļoti garšo kebabi un tāda veida ēdiens. Pats neesmu pavārs, bet ļoti gribēju radīt vietu, kur tos baudīt. Vienlaikus man bija svarīgi, lai Rēzeknes Ausmeņā varētu organizēt arī pasākumus. Joprojām tur rīkojam koncertus, bet Rīgā vairāk koncentrējamies uz ēdināšanu,» stāsta Valters. Viņam pašam kebabi garšo joprojām, un pats visbiežāk izvēlas porciju, kas izkārtota uz šķīvja, nevis ietīta lavašā vai maizītē. Uzņēmējam paraugs ir Berlīnes ēstuves Rüyam un Mustafa’s. «Tur ir daudz kebabnīcu, kas man patīk. Arī ar darbiniekiem šad tad aizbraucam uz Berlīni, lai paskatītos, kā tur strādā. Man šķiet, ka tur ir labi piemēri, no kā var mācīties profesionālajā ziņā,» teic Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Apbalvoti labākie darba devēji Latgalē

Dienas Bizness, 17.06.2013

No kreisās: VEREMS RSEZ SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Staris, LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, SIA LEAX Rēzekne RSEZ uzņēmuma vadītājs Gints Jačuks

Foto: LDDK

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par labākajiem darba devējiem Latgales reģionā atzīti Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumi Verems un LEAX Rēzekne, vēsta Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rēzeknes mērs cer uz ķīniešiem un vēlas likumu izmaiņas, kas līdzinātos nacionalizācijai

Dienas Bizness, 05.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī savulaik Rēzekne ieguvusi speciāli ekonomiskās zonas (SEZ) statusu, kas ļauj uzņēmējiem baudīt nodokļu atlaides un ieņemt būtisku lomu pilsētas attīstībā, šobrīd drīzāk pāri viņiem valda lielais bezdarbnieku pūlis, raksta laikraksts Diena. Kopumā pilsētā bez darba esot vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku - katrs piektais darbspējīgais iedzīvotājs.

Rēzeknes lielākie uzņēmēji būtisku darbavietu skaita pieaugumu nesolot, tāpēc pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs cerot uz ķīniešiem.

Vienlaikus gan mērs arī atzinis, ka mūsdienu rūpnīcu īpatnība ir tāda, ka tām ir lielas jaudas, bet tās nodarbina salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu - ražotnes izveidē tiek ieguldīti daudzi miljoni, bet tajās strādā vien 50 darbinieku.

Kā noskaidrojusi Diena, šobrīd lielākais darba devējs Rēzeknē ir čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova AB Holding kontrolētais Rēzeknes Gaļas kombināts, kur strādā gandrīz 400 cilvēku, taču tur cerības uz lielāku darba vietu skaitu neesot. Par īpašu magnētu vairs nekalpojot 1997. gadā pilsētai tikusī SEZ zona, kurā šobrīd strādā 14 uzņēmumu, lielākais no kuriem ir Latvijas finiera meitasuzņēmums Verems, ko paši rēzeknieši minējuši kā vienu no respektējamākajiem darba devējiem. Tomēr arī Verems zelta kalnus rēzekniešiem nesolot. Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis sacījis, ka Verems plāno piesaistīt Eiropas Savienības projektu līdzekļus un attīstīties, pakāpeniski palielinot strādājošo skaitu. Tomēr arī tad strādājošo skaits tikai tuvošoties četriem simtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā ceturtdien, 20. martā, Liepājas kanālā iepretī viesnīcai Promenāde iesvētīts jaunais Latvijas Jūras spēku patruļkuģis Rēzekne. Par kuģa krustmāti kļuva Rēzeknes mūzikas vidusskolas pasniedzēja Inese Pāvule, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Kuģis Rēzekne tapis Rīgas kuģu būvētavā, kuras pārstāvji Jūras spēkiem dāvāja divus dekoratīvus lielgabalus. Vajadzības gadījumā no tiem varot arī izšaut kādu svētku salūta lādiņu.

Kuģis Rēzekne savu nosaukumu ieguvis pēc tradīcijas un godinot tās Latvijas vietas, kur notikušas kaujas par Latvijas neatkarību.

Kuģa Rēzekne krustmāte Inese Pāvule ReKurZemei atzinusi, ka kūmās pieteikusies pati, jo viņas tēvs deviņus gadus kalpojis par radistu uz Latvijas Jūras spēku kuģa Virssaitis, par ko vēlāk izssūtīts uz Sibīriju.

Jūras spēku flotiles rīcībā ir arī Skrundas klases patruļkuģi – Skrunda, Cēsis, Viesīte un Jelgava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pirmajā līmenī sāk kļūt par šauru

Signe Knipše, speciāli DB, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidot savus produktus, nevis pārdot tikai pakalpojumus vai strādāt kā apakšuzņēmējam

Tādas ir Rēzeknes biznesa inkubatorā izaugušā uzņēmuma MS-IDI nākotnes ieceres.

Nikolajs Pušņakovs, uzņēmuma līdzdibinātājs un valdes loceklis, par līdzšinējo attīstību saka: «Palēnām augam.» Apgrozījums un komandas lielums vedina domāt, ka attīstība notiek diezgan strauji. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 128,5 tūkst. eiro. Šogad jau būšot gandrīz divreiz lielāks.

Uzņēmums dibināts pirms četriem gadiem. Savulaik, vēl pirms krīzes, Rēzeknē bijusi IT uzņēmuma Exigen Services filiāle. 2007. gadā tā pārtraukusi darbību, un bijušie darbinieki sākuši patstāvīgi strādāt programmēšanas jomā. Sapulcinot vairākus kolēģus kopā, 2010. gadā N. Pušņakovs ar partneri izveidoja uzņēmumu ar nosaukumu MS-IDI, kura atšifrējums latviski būtu – multifunkcionālās sistēmas inovācijas risinājumi internetam. Tagad sauktu citādāk, saka N.Pušņakovs. Vārdam jābūt vienkāršam, lasāmam, skanīgam, viņš uzskata, tāpēc pašlaik esot doma par nosaukuma maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienos LU

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē atklāts pirmais ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, kas ir trešā šīs «fast-food» ķēdes ēstuve Latgalē.

Lielākā investīciju daļa tika novirzīta zemes gabala iegādei un ēkas būvniecībai.

Jaunajā ātrās ēdināšanas restorānā Rēzeknē nodrošinātas desmit darbavietas.

Hesburger restorāns Rēzeknē izvietots divos ēkas stāvos 260 kvadrātmetru platībā. Tāpat pie restorāna izveidota velosipēdu novietne.

Baltijas valstīs kopumā šobrīd ir 102 Hesburger restorāni, 37 no tiem izvietoti Latvijā, no kuriem 17 atrodas Rīgā un 20 - Latvijas reģionos.

Jau rakstīts, ka kopumā šogad Baltijas valstīs Hesburger plāno 10 miljonu eiro investīcijas.

Pagājušājā gadā Hesburger Baltijas valstu kopējais pārdošanas apjoms bijis 41 miljons eiro, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinoties par aptuveni 40%. Latvijas restorānu pārdošanas apjoms pērn palielinājās par 8%, sasniedzot 15,5 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele uzstādījusi jaunus bankomātus Liepājā, Kārsavā un Rēzeknē

Žanete Hāka, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele Liepājā, Kārsavā un Rēzeknē uzstādījusi jaunus bankomātu, informēja bankas pārstāvji.

Liepājā jaunais naudas izmaksas bankomāts atrodas pie DUS Statoil, Esperanto ielā, bet Kārsavā uzstādīts iemaksas/izmaksas bankomāts pie pilsētas domes ēkas, Vienības ielā. Savukārt Rēzeknē jaunais bankomāts atrodas pie DUS Statoil, Atbrīvošanas alejā.

Liepājā un Liepājas novadā līdz ar jauno bankomātu tagad ir pieci bankas Citadele bankomāti - četri izmaksas bankomāti un viens iemaksas/izmaksas bankomāts.

Arī Rēzeknē tagad pieejami pieci bankas Citadele naudas izmaksas bankomāti

Savukārt Kārsavā šobrīd jaunais naudas iemaksas/izmaksas bankomāts ir pirmais Citadeles bankomāts šajā pilsētā.

Šobrīd Citadelei ir 4.plašākais bankomātu tīkls Latvijā ar 155 bankomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties pēdējo gadu stiprākajām lietavām, daudzviet Latgalē applūdušas zemākās teritorijas, arī māju pagalmi un pagrabi, liecina vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rēzeknē līdz plkst.10 ceturtdienas rītā sasniedza 107 milimetrus (mm) jeb 154 procentus no mēneša normas. Lietavas Rēzeknē sākās vēlā trešdienas rītā, bet visintensīvāk lija ceturtdienas naktī un agrā rītā.

Atbilstoši prognozēm un datiem no Krievijas vietām Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, visticamāk, ir vēl lielāks nekā Rēzeknē.

Stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums trešdien un ceturtdien līdz plkst.9 sasniedza 69 mm, Daugavpilī - 67 mm, Līvānu novada Rožupē - 53 mm, Gulbenē - 48 mm, Jēkabpilī - 42 mm, Alūksnē - 41 mm, Jaunpiebalgas novada Zosēnos - 38 mm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies pēdējā jaunbūvējamā Jūras spēku flotes krasta apsardzes patruļkuģa Rēzekne nolaišana ūdenī.

Pērn augusta beigās Rīgā kuģu būvētavā notika svinīga ķīla ielikšana patruļkuģim Rēzekne, ceremonijas laikā korpusā tika iemetināta kapsula ar vēstījumu un novēlējumu jaunajam kuģim un kuģa komandām, kā arī jaunākā centrālās bankas monēta. Nākamā svarīgā ceremonija kuģa tapšanas procesā bija tā korpusa apgriešana jeb kāzas, kā to dēvē kuģubūvētāji. Tā notika šā gada februārī. Līdz ar to patruļkuģa korpuss tika nostādīts «uz kājām», jo parasti kuģa korpusu sāk būvēt kājām gaisā.

Patruļkuģis Rēzekne ir pēdējais no pieciem Latvijas Jūras spēku vajadzībām būvētiem kuģiem, tas pilnībā būs būvēts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru