Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā SIA “Industriālais parks Dambis” ilgtspējīgu komercīpašumu attīstībai Rīgā.

RIB piešķirtais aizdevums 2,5 miljonu eiro apmērā SIA “Industriālais parks Dambis” paredzēts nekustamā īpašuma iegādei Ilzenes ielā 1B un Lugažu ielā 2, Rīgā. Kopējā darījuma summa sasniedz 3,8 miljonu eiro.

Šis stratēģiskais solis atbilst “Industriālais parks Dambis” mērķim veidot ilgtspējīgus ieguldījumus komercīpašumos, paplašinot un attīstot stabilu un pievilcīgu nekustamā īpašuma nomas platību portfeli.

SIA “Industriālais parka dambis” ir SIA “Pantheon” grupas uzņēmums, kas specializējas nekustamā īpašuma iegādē un attīstībā, īpašu uzsvaru liekot uz infrastruktūras modernizāciju, īpašumu vizuālās pievilcības uzlabošanu un ilgtspējas prasību integrēšanu.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) šī gada oktobrī piešķīrusi SIA “Smalat” finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā Cupra autosalona būvniecībai Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Piešķirto finansējumu SIA “Smalat” izmantos Kārļa Ulmaņa gatvē esošās ēkas rekonstrukcijai, lai izveidotu mūsdienīgu Cupra autosalonu un vienu no lielākajiem un modernākajiem virsbūvju remontu centriem “Autobrava Virsbūvju remontu centrs”.

Ēku rekonstrukcijas projekts balstīts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, un veidots kā pilsētvidē iekļaujošs objekts. Kopējā jaunā Cupra autosalona platība būs 4800 kvadrātmetri, tajā tiks izveidota gan plaša tirdzniecības zāle 1000 kvadrātmetru platībā, gan virsbūvju remontu centrs 1280 kvadrātmetru platībā, servisa un biroja telpas, kā arī pie ēkas tiks izbūvēta plaša autostāvvieta. Pārbūves būvprojekta autori ir arhitektu birojs M.A.DESIGN.

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) turpina finansēt dažādus attīstības projektus. Nozīmīga daļa RIB kredītportfeļa tiek novirzīta iniciatīvām, kas veicina sakārtotas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, atbalstot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu projektus Rīgā un reģionos. Šī gada februārī RIB piešķīrusi 1,6 miljonu eiro finansējumu SIA “Vicman’s Capital” īres projekta attīstībai Rīgas vēsturiskā centra apkaimē.

RIB piešķirtais finansējums SIA “Vicman’s Capital” ietver saistību refinansēšanu, kā arī papildu investīcijas būvdarbu pabeigšanai un nākamās attīstības kārtas projektēšanai īpašumā Ģertrūdes ielā 131, Rīgā.

SIA “Vicman’s Capital” īpašumā ir renovēta piecu stāvu dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133, Rīgā, ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem. Daļa piešķirtā finansējuma paredzēta šīs ēkas būvdarbu pabeigšanai, otra daļa – blakus esošā zemesgabala attīstības ieceres virzībai ar mērķi pakāpeniski attīstīt šo kvartālu un radīt sakārtotu, mūsdienīgu pilsētvidi. Projekts veicina kvalitatīva īres fonda attīstību Rīgā un uzlabo šīs apkaimes apbūves vizuālo un funkcionālo kvalitāti.

"Reģionālā investīciju banka" izsniegusi 4,5 miljonu eiro aizdevumu makšķerēšanas preču tirgotāja "Salmo" uzņēmumu grupai, informē bankā.

Aizdevuma struktūra ietver viena miljona eiro kredītlīniju SIA "Salmo" apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, 1,8 miljonu eiro vērtu SIA "Salmo Invest" saistību refinansēšanu, kā arī 1,7 miljonu eiro investīciju SIA "Salmo Group" stratēģiskā darījuma īstenošanai, kas paredz Vācijas uzņēmuma "Sanger Top Tackle" iegādi un darbības nostiprināšanu šajā reģionā.

"Salmo Group" turpina paplašināt savu darbību Eiropā, sākot stratēģisku partnerību ar Vācijas uzņēmumu "Sanger Top Tackle". Šis solis ir būtiska daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kuras mērķis ir nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Eiropas tirgū, paplašināt izplatīšanas kanālus un radīt stabilu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) pērn piešķīrusi 1,85 miljonu eiro finansējumu SIA "RR investīcijas" nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Senču ielā, kā arī esošo finanšu saistību refinansēšanai.

SIA "RR investīcijas" pamatdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un izīrēšanu. Uzņēmumam jau pieder divi nekustamie īpašumi Rīgā - Šķūņu ielā un Bāriņu ielā. RIB piešķirtā finansējuma piesaiste ļāvusi iegādāties vēl vienu komerciāli perspektīvu īpašumu galvaspilsētā Senču ielā .

"Nekustamais īpašums Rīgā, Senču ielā tika iegādāts, ņemot vērā tā komerciāli izdevīgo atrašanās vietu un augsto attīstības potenciālu. Tuvākajos gados plānojam veikt nozīmīgus ieguldījumus īpašuma attīstībā, lai uzlabotu nomnieku portfeli un palielinātu investīciju atdevi. Mūsu mērķis ir radīt modernas, kvalitatīvas un funkcionālas dzīvesvietas pašā Rīgas centrā, nodrošinot ērtu piekļuvi pilsētas infrastruktūrai, transportam un pakalpojumiem. Attīstības plānos ietilpst arī ilgtspējīgu risinājumu integrēšana, kas veicinās energoefektivitāti un iedzīvotāju labbūtību," norāda Santa Ondzule, SIA "RR investīcijas" projektu vadītāja.

Šī gada oktobrī AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) ar AS “Smiltenes piens” noslēgusi finansēšanas darījumu, kura ietvaros vienam no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā tiks izsniegts investīciju aizdevums trīs miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei un 4,5 miljoni eiro esošo finanšu saistību refinansēšanai.

AS “Smiltenes piens” ir viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem ar vairāk nekā 110 gadu ilgu vēsturi. Ik dienas uzņēmums pārstrādā līdz 120 tonnām piena, kas tiek iepirkts tikai no vietējiem zemniekiem. AS “Smiltenes piens” veiksmīgi attīstās, palielinot gan apgrozījumu un peļņu, kā arī ik gadu kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Lai turpinātu veicināt uzņēmuma attīstību, tai skaitā nodrošinātu vēl efektīvāku ražošanas procesu, palielinātu produkcijas noieta apjomus gan Latvijā, gan Eiropā, uzņēmums tuvākajā laikā ieplānojis investīcijas vairāku jaunu iekārtu iegādei.

“Tehnoloģijām un inovācijām mūsdienās ir ļoti liela nozīme, tās palīdz attīstīt un efektivizēt ražošanas procesu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma attīstību un izaugsmi, pateicoties RIB izsniegtajam finansējumam, plānojam iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus mums palielināt ražošanas jaudas siera, biezpiena, krējuma un siera uzkodu ražošanas segmentos. Mūsu mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī sasniegt līdz pat 30 % eksporta tirgus īpatsvaru no kopējā ražošanas apjoma un apgrozījuma. Šogad un nākamgad plānojam arī palielināt apgrozījumu biezpiena, siera uzkodu un citās produktu kategorijās, piedāvājot jaunus produktus zīmola produktiem, kā arī aktīvi piedalīties konkursos par privātās preču zīmes ražošanu Baltijas un Eiropas mazumtirgotājiem,” stāsta Armands Kovaldins, AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) peļņa šī gada deviņos mēnešos veido 11,36 miljonus eiro, kas ir par 68,8% vairāk nekā pērn.

Uzņēmuma kapitāls un rezerves uz šī gada 30.septembri sastāda 62,33 miljonus eiro. Turpinot aktīvi strādāt Latvijas uzņēmumu kreditēšanā, šī gada deviņos mēnešos dažādiem pašmāju projektiem izsniegusi finansējumu 48,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 123% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Attiecībā uz bankas pamatdarbības ieņēmumiem joprojām saglabājas pozitīva pieauguma tendence - šī gada deviņos mēnešos tie sastāda 17,84 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos, tai skaitā par 15,2% pieauguši arī ieņēmumi no bankas kredītportfeļa. RIB turpina aktīvi strādāt uzņēmumu kreditēšanas jomā, fokusējoties uz Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu dažādu projektu finansēšanu.

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 4,156 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1415 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos konstatēti 637 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 783 520 eiro, 616 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 155 884 eiro, kā arī 162 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 216 611 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 5613 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,174 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1382 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 187 663 eiro, 2929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 124 388 eiro un 1302 citus krāpšanas mēģinājumus par 861 787 eiro.

Šogad martā Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 480 krāpšanas gadījumos ir izkrāpti kopumā 1,556 miljoni eiro.

Atbalstot vietējo uzņēmumu attīstību, AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) piešķīrusi 2,95 miljonu eiro finansējumu celtniecības tehnikas nomas uzņēmumam SIA "TRAKTORS.lv" uzņēmējdarbības attīstībai un jaunas tehnikas iegādei.

Šis finansējums veicinās uzņēmuma konkurētspēju un nostiprinās tā pozīcijas specifiskās celtniecības tehnikas nomas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.

SIA "TRAKTORS.lv" ir daļa no "Robirent" grupas, kurā ietilpst arī uzņēmums SIA "Ātrais Torņu Serviss". Grupa aktīvi darbojas Baltijas valstīs, kā arī citos Eiropas tirgos, tostarp Polijā, Čehijā un Ukrainā. Uzņēmumu pamatdarbība ietver pacēlāju, alumīnija torņu, ekskavatoru, būvtehnikas nomu, nodrošinot būvniecības nozares profesionāļus ar nepieciešamo aprīkojumu. SIA "TRAKTORS.lv" ir izveidots kā grupas uzņēmums, kas fokusējas uz celtniecības tehnikas nomas segmenta attīstību, piedāvājot plašu, modernu un efektīvu tehnikas klāstu klientiem dažādos tirgos.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi SIA “Arsenal Industrial” līzingu viena miljona eiro apmērā jaunas celtniecības tehnikas iegādei, tādējādi sekmējot klientiem piedāvātās celtniecības tehnikas sortimenta paplašināšanu un palielinot tehnikas nomas iespējas.

SIA “Arsenal Industrial” ir viens no vadošajiem būvtehnikas nomas un tehnikas iegādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi būvniecības nozarē. Ik gadu uzņēmums apkalpo vairāk nekā 3500 klientus, noslēdzot 20 000 tehnikas nomas līgumu.

“Apkalpojot klientus visās trijās Baltijas valstīs, redzam, ka pēdējo gadu laikā palielinās pieprasījums pēc celtniecības tehnikas nomas pakalpojuma. Tas skaidrojams ar celtniecības pasūtījumu mainīgo pieprasījumu, dažādiem nestandarta objektiem, tai skaitā dīkstāvēm, kā arī cenu pieaugumu jaunās tehnikas segmentā. Klientiem arvien svarīgāka ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte un ātrums – klienti vēlas savos būvniecības objektos saņemt savlaicīgi piegādātu, apkoptu, apdrošinātu tehniku, tai skaitā bieži ar tehnikas operatora pakalpojumu un nereti nestandarta darba laikos. Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties, un būvniecības nozare nav izņēmums. Tas attiecas ne tikai uz celtniecības tehniku, bet arī uz klientiem piedāvātā servisa kvalitāti. Pateicoties digitālajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, saviem klientiem nodrošinām iespēju visus pakalpojumus noformēt attālināti, ko klienti šodien ļoti novērtē,” stāsta SIA “Arsenal Industrial” valdes loceklis Gints Vanags.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB), atbalstot pilsētvides attīstības un revitalizācijas projektus, turpina 2024. gadā aizsākto sadarbību ar Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem piederošo SIA “Matīsa 8” un pērnā gada nogalē piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā bijušās dzērienu rūpnīcas “Veldze” teritorijas attīstībai Rīgas centrā.

Projekta ietvaros kvartāls pakāpeniski tiks transformēts par daudzfunkcionālu platformu “Radošā rūpnīca Veldze”, kuras attīstībā tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro.

Pilsētvides attīstības projekti veido būtisku daļu no RIB darījumu portfeļa. RIB mērķtiecīgi sniedz finansējumu iniciatīvām, kas vērstas uz pilsētas teritoriju atjaunošanu un revitalizāciju, sekmējot to attīstību kā modernu, daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pievilcīgu dzīves vidi. Sadarbība ar SIA “Matīsa 8” tika uzsākta 2024. gadā.

Projekta sākotnējā posmā 2024. gadā RIB piešķīra 1,74 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma – 9080 kvadrātmetru liela zemesgabala ar uz tā esošajām vēsturiskajām rūpnīcas ēkām – iegādei. Savukārt pērnā gada izskaņā RIB piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā teritorijas attīstībai, tostarp remontdarbiem, infrastruktūras uzlabošanai un kvartāla labiekārtošanai. Gada laikā pēc objekta iegādes attīstītājs projektā jau investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro un piesaistījis pirmos nomniekus, tostarp brokastu restorānu “KATKEVICH” un kafijas ražotāju “Tiny Giant Coffee Roastery”.

Šī gada oktobrī AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) ar AS "Brīvais vilnis" noslēgusi finanšu darījumu, refinansējot uzņēmuma esošās finanšu saistības 925 tūkstošu eiro apmērā.

AS "Brīvais vilnis" ir viens no vadošajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā un Baltijā ar vairāk nekā 70 gadu vēsturi. Uzņēmums turpina mērķtiecīgi attīstīties, piedāvājot jau vairāk nekā 100 dažādas zivju konservu produkcijas, kas tiek tirgota gan vietējā tirgū, gan arī eksportēta ārpus Latvijas. Šobrīd Salacgrīvā gatavotie konservi aizceļo uz aptuveni 40 pasaules valstīm, lielākie pasūtītāji ir ASV, Ukraina, Vācija, Čehija, Slovākija un Izraēla.

"Izaicinājumu ražošanas uzņēmumam nekad nav trūcis - pašizmaksas aug, bet paaugstināt cenas gatavai produkcijai nebūt nav tik vienkārši. Lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū, regulāri meklējam risinājumus, kā nodrošināt efektīvāku ražošanu, vienlaikus arī optimizējot savus resursus. Esmu gandarīts, ka, pateicoties RIB individuālajai pieejai, noslēdzām refinansēšanas darījumu, kas palīdzēs veicināt mūsu attīstību," stāsta Arnolds Babris, AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 7,67 miljonu eiro apmērā kokapstrādes uzņēmumam SIA "Vudlande", tādējādi sekmējot uzņēmuma turpmāko izaugsmi, modernizāciju un darbības paplašināšanu, tai skaitā jaunu tirgu iekarošanu.

RIB piešķirtais finansējums ietver esošo finanšu saistību refinansēšanu 6,67 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļus viena miljona eiro apmērā apgrozāmajiem līdzekļiem, kas palīdzēs veicināt uzņēmuma attīstību.

SIA “Vudlande” ir viens no lielākajiem un stabilākajiem kokapstrādes nozares ražošanas uzņēmumiem Vidzemē, kas specializējies augstas kvalitātes kaltētu un ēvelētu zāģmateriālu ražošanā. SIA "Vudlande" savu darbību uzsāka 1994. gadā, un savas darbības laikā veiksmīgi attīstījusies, piedāvājot savu produkciju ne tikai Latvijā, bet arī eksportējot to uz Eiropas valstīm, Skandināviju un Lielbritāniju.

Pēdējo gadu laikā SIA “Vudlande” ievērojami modernizējusi ražošanu, tai skaitā uzstādītas jaunas žāvēšanas kameras un ēvelēšanas līnijas, paplašinātas noliktavas un loģistikas iespējas, kā arī uzņēmums uzsācis koksnes granulu ražošanu, tādējādi paplašinot savu produktu klāstu un stiprinot konkurētspēju tirgū. Papildus piešķirto finansējumu uzņēmums plāno izmantot, lai straujāk attīstītu uzņēmumu un paplašinātu savu darbību ārvalstīs.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 3,8 miljonu eiro apmērā “ZAZA TIMBER” uzņēmumu grupai.

Piešķirtais finansējums paredzēts jaunu ražošanas iekārtu iegādei (1,2 miljoni eiro), finanšu saistību refinansēšanai, kā arī papildu apgrozāmiem līdzekļiem.

Grupas trīs uzņēmumi – “ZAZA TIMBER Engineering SIA”, “ZAZA TIMBER Production SIA” un ZAZA TIMBER Construction SIA” specializējas līmētā koka lielizmēra būvkonstrukciju ražošanā, koka būvju projektēšanā un celtniecībā.

“Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi – projektēšanas zinātne, ražošanas un būvniecības tehnoloģijas mūsdienās ļauj no koka būvēt lielas, drošas un skaistas celtnes. To vēl vairāk veicina Zaļā kursa uzstādījumi. Redzot augošo pieprasījumu, mēs turpinām attīstīt savas kompetences un modernizēt rūpnīcu, lai kļūtu konkurētspējīgāki un varētu strādāt pie vēl lielākiem, sarežģītākiem un arī laikietilpīgākiem projektiem. Labs finanšu spilvens ir priekšrocība, jo ilgtermiņā padara mūsu uzņēmumu par stabilu un ērtu sadarbības partneri klientiem un piegādātājiem,” komentē Māris Peilāns, “ZAZA TIMBER ” grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi SIA “FORTES” kredītu 696 tūkstošu eiro apmērā, nodrošinot atbalstu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, tai skaitā esošo finanšu saistību refinansēšanu un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanu.

SIA “FORTES” ir tehnoloģiju uzņēmums ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biomasas koģenerācijas staciju būvniecībā, izmantojot koksnes gazifikācijas tehnoloģiju. Uzņēmums īsteno biomasas koģenerācijas staciju projektus gan Eiropā, gan ārpus tās, tostarp Japānā.

Pateicoties RIB piešķirtajam finansējumam, SIA “FORTES” šoruden nodevusi ekspluatācijā divas jaunas koģenerācijas stacijas – vienu Ukrainā un vienu Japānā.

“Mūsu uzstādītās biomasas koģenerācijas stacijas ir aprīkotas ar inovatīvām koksnes gazifikācijas tehnoloģijām, kas cieto biomasu pārveido kokgāzē jeb singāzē, kuru izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Stacijas spēj darboties arī autonomi jeb salas režīmā – elektroapgādes traucējumu vai tīkla bojājumu gadījumā tās automātiski pārslēdzas uz neatkarīgu darbību, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi. Tas ir īpaši būtiski Ukrainā, ņemot vērā biežos elektroapgādes tīkla traucējumus,” stāsta SIA “FORTES” vadītājs Armands Zemītis.

Biznesa kredītu brokeru uzņēmums “Oferta Finance” sadarbībā ar “Reģionālo investīciju banku” (RIB) piesaistījis 1,3 miljonus eiro kokapstrādes uzņēmuma “Erte Grupa” attīstībai.

Edgars Bilinskis, “Oferta Finance” vadītājs norāda, ka “Erte Grupa” ir viens no vadošajiem nozares spēlētājiem ar 30 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 17 gadu pieredzi kokapstrādē, tāpēc finansējuma piesaiste grūtības nesagādāja. “Uzņēmums vērsās pie “Oferta Finance” ar mērķi piesaistīt papildu apgrozāmos līdzekļus, kā arī refinansēt esošo aizdevumu un uzlabot tā nosacījumus. Tā kā ar esošo sadarbības banku “Erte Grupa” neizdevās vienoties par aizdevuma apjoma palielināšanu un labvēlīgākiem nosacījumiem, uzņēmums sāka meklēt alternatīvus risinājumus, kas bija ļoti pareizs solis,” uzskata E.Bilinskis.

Viņš atzīmē, ka “Oferta Finance” izstrādāja uzņēmumam finanšu piesaistes stratēģiju un uzrunāja vairākas bankas, taču visefektīvāk procesu izdevās virzīt kopā ar RIB banku. “Sadarbojoties ar “Oferta Finance”, RIB sniedza “Erte Grupa” konkurētspējīgu piedāvājumu, klients to apstiprināja un tika uzsākta finansēšanas procedūra, kā rezultātā uzņēmums piesaistīja finansējumu 1,3 miljonu eiro apmērā,” norāda E.Bilinskis, atzīmējot, ka no bankas kredītkomitejas lēmuma līdz finansējuma saņemšanai klienta kontā pagāja vien pusotrs mēnesis.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Latvijas Banka, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 5. novembrī rīko FinTech forumu ar nosaukumu Latvija - jaunas mājas globālajam FinTech (Latvia – The new home for global FinTech).

Kas šajā nozarē notiek, kā mainās regulējums un kādas iespējas paver šīs nozares attīstība, Dienas Bizness jautāja Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītājai Marinei Krasovskai.

Fragments no intervijas

Kā jūs īsi raksturotu Latvijas šī brīža situāciju FinTech jomā?

Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu spēlētāju ar pieaugošu potenciālu FinTech jomā Baltijas reģionā, kurā darbojas gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi. Mūsu valsts piedāvā labi attīstītu digitālo infrastruktūru, kā arī progresīvu Eiropas regulējumu, kas veicina inovācijas finanšu tehnoloģiju nozarē. Latvijas FinTech ekosistēmā darbojas aptuveni 130 uzņēmumi, kas specializējas dažādās jomās, piemēram, maksājumu pakalpojumi, kreditēšana, investīcijas, regulatīvo tehnoloģiju un datu risinājumu attīstība. Pašlaik notiek globāla un reģionāla cīņa par konkurētspējīgiem FinTech uzņēmumiem ar lielu attīstības potenciālu. Latvijai tas jāņem vērā, un institūcijām kopīgi jānodrošina viegli pieejama informācija un konsultatīvais atbalsts, lai FinTech uzņēmumi par savu mājvietu izvēlētos tieši Latviju. Attīstīts un vienlaikus drošs finanšu sektors ir Latvijas Bankas mērķis. Mums ir savas priekšrocības, piemēram, tādas, kas gūtas no citu valstu negatīvās pieredzes. Mūsu mērķis ir kvalitāte, nevis kvantitāte.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.