Lieldienas ir laiks, kad, krāsojot Lieldienu olas, ikvienam no mums ir iespēja nedaudz iejusties modes dizainera lomā, taču parasti šie krāšņie mākslas darbi paliek tikai ģimenes lokā, norāda konkursa organizatori.

No 21.marta visi Lieldienu olu dizaineri tiek aicināti piedalīties konkursā Par stilīgāko Lieldienu olas dizainu. Lai piedalītos konkursā, jāapmeklē mājas lapa www.domina-shopping.lv un saskaņā ar tajā atrodamajām vienkāršajām instrukcijām jāielādē sava Lieldienu olas dizaina fotogrāfija.

Visus konkursā pieteiktos darbus izvērtēs Domina Shopping ekspertu žūrija. Papildus žūrijas vērtējumam arī jebkurš mājaslapas apmeklētājs varēs nobalsot par savu favorītu.

Konkursā iesūtītie Lieldienu olu dizaina paraugi tiks vērtēti vairākās mūsdienīgās kategorijās: Haute Couture Lieldienu ola, Urbānā retro Lieldienu ola, 21. gadsimta tehno Lieldienu ola, Avangarda lidojuma Lieldienu ola un Brīvā stila Lieldienu ola.

Latvijas iedzīvotāji neinteresējas par iespēju Lieldienu brīvdienās aizceļot uz Lieldienu salu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja tūrisma firmu pārstāvji. Lieldienu brīvdienas parasti cilvēki vēloties pavadīt ģimenes lokā, vai nu ceļojot kopā ar bērniem uz siltām zemēm vai dodoties uz laukiem pie dabas.

"Lieldienas pavadīt Lieldienu salās ir ļoti eksotisks pasākums un arī padārgs, jo būs jālido uz Santiago un no kurienes varēs turpināt ceļojumu talāk. Uz šo salu ir vērts doties, ja vēlas redzēt unikālās skulptūras, kas atrodas uz šīs salas un pa ceļam apskatīt Dienvidamerikas un Čīles dabu. Uz šo salu būtu interesanti doties, kad tur notiek Tapati Rapa Nui festivāls (katru gadu februāra pirmajā pusē, festivāls ilgst aptuveni trīs nedēļas un ir veltīts vietējai mākslai)," stāstīja Latvia Tours pārstāvis Aigars Smiltāns.

Pēc Latvia Tours novērojumiem Latvijas iedzīvotāji Lieldienu brīvdienās izvēlas ceļot uz Romu, lai noklausītos Pāvesta messi klātienē. Bet kopumā ģimenes labprātāk izvēloties doties prom no pilsētām Latvijas lauku virzienā un sagaidīt Lieldienas pie dabas - lauku mājās, pie draugiem vai viesu namos.

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Nav pieļaujams nostādīt personas nevienlīdzīgā situācijā, nosakot ārvalstniekiem un reģionos dzīvojošām personām augstāku samaksu par pakalpojumu nekā pakalpojuma faktiskās izmaksas, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

«Rīgas domes lēmumā, ka rīdziniekiem braukšanas maksa ir mazāka nekā nerīdziniekiem, nav saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus, ja vien nerīdzinieku biļetes cena ir tāda pati kā brauciena reālās izmaksas. Savukārt, ja nerīdzinieku biļetes tiek sadārdzināta, proti, cena ir lielāka nekā reālās izmaksas, tad ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums,» akcentē tiesībsargs.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa informē, ka Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar publiski pieejamo informāciju par Rīgas domes plāniem ar nākamā gada janvāri palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā, un samazināt biļešu cenu Rīgas pilsētā deklarētajiem sabiedriskā transporta lietotājiem.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas piektajā mačā ceturtdien ar 2:1 (1:0, 1:1, 0:0) uzvarēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rīdziniekiem izdevies samazināt deficītu līdz 2-3, bet nākamā abu komandu savstarpējā cīņa tiks aizvadīta sestdien Rīgā.

Latvijas komandas vārtus šajā mačā guva Gints Meija un Lauris Dārziņš, bet Donbass labā izcēlās soms Tuomass Kīskinens.

Rīdzinieku vārtos šajā mačā atkal stājās Jakubs Sedlāčeks.

Mača pirmajās minūtēs uzbrukuma smailē divreiz nonāca Gunārs Skvorcovs, kurš vispirms no pāris metru attāluma pēc plaukstas metiena ripu raidīja tieši virsū Donbass vārtsargam Jānam Laco. Neilgi pēc tam latvietis uzbrukumā devās vēlreiz, taču pretinieki viņam neļāva izdarīt metienu, bet Laco pēc sadursmes ar Skvorcovu pamanījās pazaudēt savu ķiveri.

Iedzīvotāji plāno aktīvi izmantot Lieldienu brīvdienas, lai dotos ceļojumā uz ārvalstīm - to apliecina ceļojumu apdrošināšanas pārdošanas apjomi internetā, kas pirms Lieldienām pieauguši vidēji par 25%, informēja apdrošināšanas kompānijas Ergo pārstāvji.

Visbiežāk iedzīvotāji par ceļojuma galamērķi izvēlas kūrortus, kur šobrīd ir silts laiks, bet, ņemot vērā, ka šogad Lieldienas ir marta beigās, aktuāla ir arī slēpošanas sezonas noslēgšana Eiropas valstu kalnu kūrortos.

Pēc Ergo ceļojumu apdrošināšanas polišu datiem Lieldienu brīvdienu ceļojumu laiks visbiežāk tiek plānots uz piecām dienām. No visām uz Lieldienu brīvdienām jau iegādātajām ceļojumu apdrošināšanās polisēm aptuveni 80% veido ceļojumi uz Eiropas Savienības valstīm. Pēc apdrošināšanas seguma veida var secināt, ka uz kalnu kūrortiem plāno doties nedaudz mazāk par 10% polišu pircēju.

Cilvēkim, kas uzskata, ka Lieldienu olas neaug kokos, ieteicams apmeklēt Volkera Krafta dārziņu Vācijas austrumos un savām acīm pārliecināties par pretējo.

Padzīvojušais vācu kungs Lieldienās katru gadu ar olām izdekorē piemājas ābeli. Pirmās 18 olas viņš kokā iekāris 1965. gada Lieldienās. Gadiem ejot viņa kolekcija palielinājusies un šogad ābelē izkārts jau 10 tūkstoši Lieldienu olu, vēsta AP.

Sasniedzot šo skaitu, 76 gadus vecais V. Krafts plāno apstāties. « [Olu] skaits vairs nepalielināsies, jo man viņas vairs nav kur uzgabāt. Pretējā gadījumā man nāksies gulēt kopā ar olām,» sacīja V. Krafts.

V. Krafta ābele kļuvusi par tūristu iecienītu objektu, un ik gadu to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Koku izdekorēšana ar Lieldienu olām, lai gan daudz mazākā apmērā, ir populāra tradīcija Vācijā.

Salīdzinot ar pērnā gada Lieldienu laiku olu ražotājs Balticovo šogad ir novērojis 30% pieaugumu pieprasījumam pēc olām, sarunā ar Db.lv pavēstīja uzņēmuma komercdirektors Edgars Lesnieks. Tomēr citi ražotāji vēsta par nemainīgu pieprasījumu un pat tā samazināšanos

Citi olu ražotāji atzina, ka šogad, salīdzinot ar pērno gadu, īpašu pieaugumu nav pieredzējuši. Rasas zemnieku saimniecība precīzus datus vēl nebija apkopojusi, tomēr norādīja ka pērn Lieldienu laikā pieprasījums pēc olām tomēr bija lielāks. Savukārt SIA Vikurs pastāstīja, ka olu pārdošanas apjomi pirms Lieldienām ir palikuši iepriekšējo gadu līmenī.

Ražotāji atzina, ka pirms Lieldienām pieprasījums pēc olām, salīdzinot ar ikdienu, ir pieaudzis. Tomēr tas varētu būt saistīts ne tik daudz ar Lieldienu laiku, kā ar cenu pieaugumu pārējiem pārtikas produktiem, norādīja Balticovo komercdirektors Edgars Lesnieks.

Šogad Lieldienu brīvdienās populārākie galamēķi būs Itālija, kā arī Portugāles galvaspilsēta Lisabona un Spānijas galvaspilsēta Madride, aģentūrai BNS atzina aptaujatie tūrisma operatori.

Tūrisma aģentūras Kaleva Travel ceļojumu konsultanti norādīja, ka skolēnu pavasara brīvdienas ir viens no aktīvākajiem ceļošanas periodiem arī Latvijas iedzīvotājiem - ceļojumu aktivitāte šajā laikā vidēji pieaug par 34%, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem.

Kaleva Travel informē, ka ģimeņu ceļojumi pavasara skolēnu brīvdienu laikā tika rezervēti jau janvārī un februārī. Populārākie ceļojumu virzieni ir Lisabona, Madride, Itālija un Ēģipte. Vidējā ceļojumu cena vienai personai ir 300 līdz 350 latu par piecu dienu ceļojumu vai arī ap 400 latiem par nedēļu garu atpūtu Ēģiptē.

Šā gada Lieldienu brīvdienās būtiski palielinājies pasažieru skaits un vietu piepildījums Latvijas nacionālās aviokompānijas lidojumos, ziņo airBaltic. Visievērojamāk pasažieru pieprasījums Lieldienu nedēļas nogalē palielinājās uz Barselonu, Parīzi un Maskavu.

Tāpat pasažieru pieprasījums Lieldienu brīvdienās ievērojami palielinājās uz tādiem galamērķiem kā Berlīne, Minhene, Amsterdama, Vīne, Roma, Telaviva un Kijeva.

Uz šiem airBaltic galamērķiem visvairāk pasažieru devās no lielākajām Ziemeļeiropas un Baltijas valstu lidostām.

Jau tika ziņots, ka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka vasaras sezonu ar palielinātu lidojumu skaitu aviokompānijas maršrutu tīklā uz Eiropu, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju un NVS valstīm. Vasaras sezonas lidojumu sarakstā atgriezīsies tādi galamērķi kā Venēcija, Atēnas, Budapešta, Nica, Kišiņeva un citas pilsētas Vidusjūras, Kaspijas jūras un Melnās jūras krastos. Tāpat vasarā tiks palielināts lidojumu skaits maršrutā Rīga – Vīne, Rīga – Amsterdama, Rīga – Brisele, Rīga – Billunda un Rīga – Maskava (Domedovas lidosta).

Tuvojoties svētkiem, SIA Lursoft ir apkopojis biežāk sastopamos uzņēmumu amatpersonu un dalībnieku uzvārdus, kā arī komersantu nosaukumus, kuros ietverta Lieldienu tematika.

Populārākais no visiem ar Lieldienu tematiku saistītajiem uzvārdiem ir «Zaķis» – Latvijā reģistrēti 152 uzņēmumi, kuros vismaz viena no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu. Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar uzvārdu «Zaķis» reģistrēta 41 amatpersona, Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā – 3, Sabiedrisko organizācju reģistrā – 2, bet Politisko partiju reģistrā – 1.

Starp uzņēmumu amatpersonām un dalībniekiem sastopami arī tādi uzvārdi, kā Pūpols, Lieldiena, Oliņa, Pavasaris, Zaķītis u.c.

Lursoft datu bāzu informācija liecina, ka:

* ar uzvārdu «Pūpols» reģistrētas 29 amatpersonas un 24 dalībnieki, bet ar «Pūpola» – 19 amatpersonas un 25 dalībnieces;

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Jēkabpilī vadošie maizes un gaļas ražotāji ir vietējo īpašnieku rokās, tie neizceļas ar būtisku apgrozījuma pieaugumu; uzņēmumi cenšas izpatikt patērētājiem, kopjot garšas tradīcijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražotājs SIA Dona un gaļas izstrādājumu ražotājs, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs un mazumtirgotājs SIA Margret ieņem stabilas pozīcijas savā tirgus nišā. Pārtikas ražotāji norāda, ka pēdējā laikā palielinās gan iedzīvotāju maksātspēja, gan arī viņu prasības pēc augstas kvalitātes izstrādājumiem.

Nišas produkti

Latvija ir viena no nedaudzām pasaules valstīm, kur ir tik liela maizes daudzveidība un senas maizes cepšanas tradīcijas. Tirgū dominē trīs lieli industriālie ražotāji, un veiksmīgi darbojas mazās reģionālās maizes ceptuves. SIA Dona strādā jau vairāk nekā 20 gadu, pamatā uzņēmums ražo maizi, 15–20% no kopējās produkcijas veido konditorejas izstrādājumi. «SIA Dona ir saglabājusi maizes cepšanas tradīcijas, tas ir roku darbs, tāpēc mūsu ražotie tā dēvētie nišas produkti – rudzu maize un saldskābmaize – atšķiras no citu ražotāju produkcijas,» stāsta SIA Dona valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Viņš norāda, ka maize ir reģionāls produkts, ko ir ļoti grūti eksportēt, jo katrā valstī ir atšķirīgas garšas īpašības. SIA Dona pavisam nelielu maizes izstrādājumu apjomu eksportē uz ASV, kur galvenie pircēji ir ASV dzīvojošie latvieši.

Rīgas dome no nākamā gada janvāra plāno ievērojami palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) šorīt Latvijas Televīzijā stāstīja, ka Rīgā deklarētajiem maksa par sabiedrisko transportu varētu tikt noteikta 60 eirocenti jeb 42 santīmi, bet citu pašvaldību iedzīvotājiem - 1,20 eiro jeb 84 santīmi par braucienu.

Ameriks jau šā gada vasarā, aizstāvot pašvaldības 2013.gada budžeta grozījumus un skaidrojot, kāpēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžeta gada vidū nepieciešams piešķirt papildus 4,8 miljonus latu, norādīja, ka Rīgā ir aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas nav deklarēti galvaspilsētā, bet izmanto Rīgas sabiedrisko transportu un maksā par to 50 santīmus, kamēr pašizmaksa vienam braucienam ir 70 santīmu. «20 santīmu starpība ir zaudējumi, kas tiek segti no Rīgas budžeta,» skaidroja Ameriks.

Joprojām nav zināms kāda būs braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā nākamgad. Šā gada februārī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) vienojās ar toreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (NA) par pagaidu risinājumu, nenosakot diferencētu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā rīdziniekiem un citur deklarētajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus vienojoties arī sākt darbu pie grozījumu izstrādes likumā Par pašvaldībām, lai pilnveidotu Rīgas kā galvaspilsētas funkciju uzskaitījumu, piedāvātu risinājumus šo funkciju finansēšanai, tajā skaitā arī izlemjot par biļešu cenu sabiedriskajā transportā.

Rīgas domē Diena uzzināja, ka pie priekšlikumu izstrādes strādā īpaša darba grupa domes izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) vadībā. Izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis zināja teikt, ka šajā grupā strādājot pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), domes Satiksmes departamenta, SIA Rīgas satiksme un citām institūcijām. E. Cilinskis, kurš šobrīd ir VARAM parlamentārais sekretārs, Dienai norādīja, ka finansējums transporta izdevumu kompensēšanai ir panākams, pieņemot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Tomēr politiķis pieļāva, ka risinājumu līdz vēlēšanām panākt neizdosies un acīmredzot par to būs jālemj jau nākamajai valdībai un Saeimai.

Pašlaik ir visnepiemērotākais brīdis pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācijai, jo valstī ir ekonomiskā lejupslīde, valdība iesaldē valsts sektorā strādājošajiem algas, joprojām ir augsta inflācija, ievērojami pieaug elektroenerģijas, gāzes un siltuma tarifi.

Rīdziniekiem priekšā ir ekonomiski bargs rudens un ziema, tāpēc šādos apstākļos veikt radikālas izmaiņas dzīvojamā fonda apsaimniekošanā ir bīstami. Tas var radīt sociālo katastrofu daudzu rīdzinieku vidū, kas ir nepieļaujami, uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs.

Dinevičs un LSDSP Rīgas domes frakcija uzskata, ka šobrīd nodot Rīgas pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācijai ir par vēlu, to vajadzēja darīt daudz agrāk, nevis apzināti novilcināt līdz brīdim, kad sākas apkures sezona. Lēmumu vajadzēja pieņemt ne vēlāk kā 2008. gada pavasarī, kad to rosināja LSDSP. Pirms tiek veikta pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācija, ir jāsakārto dzīvokļu apsaimniekošanas pakalpojumu ņēmēju un sniedzēju tiesiskais regulējums, lai nerastos situācijas, kurās iedzīvotājiem var pēkšņi atslēgt ūdeni, gāzi, apkuri, elektrību.

Ieviešot stundas biļetes un diferencējot tās cenu rīdziniekiem un ārpus galvaspilsētas dzīvojošajiem, pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme, visticamāk, būs nepieciešams piešķirt lielāku dotāciju

Šogad dotācija Rīgas satiksmei ir 99 milj. eiro liela, lauvas tiesu šīs summas veido pašvaldības finansējums, bet valsts šogad šim mērķim atvēlējusi nepilnus 8,2 milj. eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda – nav zināms, vai un cik liela papildu dotācija Rīgas satiksmei būs nepieciešama, jo nav zināms, cik daudz izmantos stundas biļeti. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs saka – visticamāk, būs nepieciešama papildu dotācija. Proti, viena brauciena pašizmaksa šobrīd ir 1,175 eiro, bet ar stundas biļeti cilvēks varēs veikt vairākus braucienus, līdz ar to rīdziniekiem paredzētās stundas biļetes cena – 1,15 eiro – nesegs brauciena izmaksas. Tiek rēķināts, ka laiks, kāds parasti vajadzīgs vienam braucienam (ņemot vērā pārsēšanos, ja tāda ir nepieciešama) ir vidēji 35 minūtes.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Rīgas sabiedriskā transporta norēķinu elektroniskā sistēma jeb e-talons par 14 miljoniem latu tiek ieviesta laikā, kad uzņēmums Rīgas satiksme sūdzas par gandrīz tikpat lielu budžeta deficītu.

Par to šodien raksta laikraksta Dienas bizness rubrikā DB analizē, secinot, ka jaunā e-talona sistēma tiek ieviesta bez īsta pamatojuma, kāpēc vajag tieši tik dārgu un komplicētu modeli.

Tas netraucē gan uzņēmuma vadībai, gan Rīgas mēram turpināt apgalvot, ka šī sistēma ir ekonomiski izdevīga un noteikti atmaksāsies. E-talona ieviešana ir visai necaurspīdīga un par šo izdevīgumu nākas ticēt uz vārda, jo precīzi dati ir komercnoslēpums.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja trešdien izskatīs lēmumprojektu, kurā noteikts, ka Rīgas sabiedriskajā transportā gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem uz vienu mēnesi tiks pagarināta līdzšinējā 50% atlaide no biļetes pašizmaksas, informē Rīgas dome.

Atbilstoši lēmumprojektam, biļetes cena 0,6 eiro par vienu braucienu būs spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Šobrīd spēkā esošais Rīgas domes lēmums par pakalpojumu tarifu pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā bija pieņemts tikai uz vienu gadu un nosaka, ka 50% atlaide ir spēkā līdz šī gada 31. decembrim.

Šāda atlaide par vienu braucienu ir noteikta visiem pasažieriem, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Tādējādi Rīgas dome no pilsētas budžeta līdzekļiem nodrošina 50% atlaidi no brauciena pašizmaksas – 1,20 eiro - gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem.

Lēmums par to, ka atlaide 50% apmērā tiek piemērota gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem un to finansē Rīgas dome, bija pieņemts atbilstoši pēc vienošanās ar VARAM vadītāju Eināru Cilinski. Tas ir pagaidu risinājums, un ar 2015.gadu valdībai jākompensē izdevumus par atlaidēm nerīdzinieku pārvadājumiem. Jaunais VARAM vadītājs Kaspars Gerhards ir paudis atbalstu, ka valdībai ir jārisina jautājums par kompensācijām Rīgas sabiedriskajam transportam par nerīdziniekiem.