Jaunākais izdevums

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

Trešajā «EIT Jumpstarter» programmas gadā 90 komandas no 13 Eiropas valstīm pārvarēja divus intensīvus apmācību periodus: sešas biznesa plānošanas mācību nometnes pavasarī un apmācību un tālāko uzņēmējdarbības iemaņu mācību sesijas rudenī. Tikai 6 labākās komandas katrā kategorijā – pārtika, veselība un izejmateriāli – kas pārstāvēja 10 valstis, tika izraudzītas, lai piedalītos fināla pasākumā, kas pirmo reizi tika organizēts Latvijā.

Dora Marosvolgyi, «EIT Jumpstarter» programmas vadītāja, norāda, ka programma norisinās jau trešo gadu un ik gadu tās dalībnieku skaits aug. Turklāt aug arī kopumā saņemto pieteikumu skaits un dalībnieku snieguma kvalitāte. Kā viņa norāda, nākamgad papildu esošajām programmām EIT Health, EIT Food un EIT Raw materials, pievienosies arī EIT Urban Mobility, EIT Manufacturing un EIT InnoEnergy, kas pavērs jaunas iespējas citu nozaru studentiem.

Finālistu vidū kategorijā „Veselība» bija ieradušās trīs komandas no Itālijas, divas no Lietuvas un viena no Portugāles. Kategorijā „Pārtika» – divas komandas no Nīderlandes, pa vienai no Spānijas, Rumānijas, Portugāles un Lietuvas. Savukārt kategorijas „Izejmateriāli» finālā piedalījās divas komandas no Igaunijas, pa vienai no Vācijas, Itālijas, Dānijas un Somijas.

Kopumā tika izraudzītas deviņas uzvarētāju komandas. Trīs labākās idejas katrā kategorijā saņēma balvas €5 000, €7 000 un €10 000 apmērā. Papildu tam tika pasniegtas specbalvas visām kategorijām, katrā saņemot naudas balvu €5 000 apmērā. Nominācijā «Labākā starptematiskā biznesa ideja» balvu saņēma «Baltic Freva», skatītāju balvu saņēma «Odd.Bot», savukārt «Best RIS Start-up» speciālbalva ceļoja pie «ZeroSbatti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ieguldot 7 miljonus eiro, Latvijas reģionos veidos inovācijas centrus izglītībai STEM jomās

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu, Daugavpils, Liepājas un Ventspils pašvaldības sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centriem un Latvijas augstskolām un pētniecības organizācijām veidos inovācijas centrus, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Centru uzdevums būs veicināt skolēnu karjeras izvēli un zināšanu attīstību STEM (Science, Tehnology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) jomās, izstrādājot un īstenojot jaunas interešu izglītības programmas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Reģionos veidotajiem centriem būs katram sava specializācija, un tie būs pieejami visiem Latvijas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Cēsīs inovācijas centrs koncentrēsies uz kosmosu un kosmosa tehnoloģijām, Daugavpilī centrs būs veltīts uzņēmējdarbībai, īpaši akcentējot uzņēmējspējas un karjeras veicināšanu STEM jomās.

Savukārt Liepājas inovācijas centrā skolēni apgūs vides zinātnes, bet Ventspilī – dabaszinātnes un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Veiksmīgi turpinoties sagatavošanas darbiem, projektu īstenošanu varēs uzsākt 2020. gada pirmajā ceturksnī. Inovācijas centru izglītības programmu izveide, īstenošana un izglītības programmu nodrošināšanai demonstrējamo iekārtu iegāde tiks finansēta no Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps

Lelde Petrāne, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no 28. līdz 30. augustam Rīgā, Lucavsalā, bija plānots trešais inovācijas un jaunrades festivāls "iNOVUSS", kuru organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tomēr, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, kā arī situāciju uzņēmējdarbībā kopumā, ir pieņemts lēmums atcelt šā gada pasākumu.

"Rūpīgi vērtējām vairākus iespējamos pasākuma norises scenārijus un sapratām, ka jebkurā gadījumā lielāko daļu auditorijas būs iespējams uzrunāt tikai tiešsaistē. Tas neatbilst "iNOVUSS" sākotnējai idejai un būtībai, kur lielākā vērtība ir dalībnieku un apmeklētāju ideju, pieredzes un iedvesmas apmaiņa klātienē – brīvā un radošā vidē.

Šobrīd daudz ko darām attālināti, kopīgi esam iemācījušies jaunas digitālas prasmes, tomēr esam pārliecināti, ka klātienes tikšanos un sarunu vērtība tikai pieaugs. Tādēļ aicināsim visus veidot aizraujošu atmosfēru un iesaistīties praktiskās inovācijas un tehnoloģiskās jaunrades aktivitātēs 2021. gadā," tā lēmumu par festivāla "iNOVUSS" atcelšanu komentē LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.oktobrī apstiprināja Eiropas Savienības (ES) fondu Inovāciju motivācijas programmas MK noteikumu grozījumus, palielinot atbalstam pieejamo finansējumu.

Tas nodrošinās iespējas gan jauniešiem un interesentiem piedalīties inovācijas motivācijas pasākumos, gan komersantiem turpināt biznesa apmācības.

ES fondu programmas veiksmīga līdzšinējā ieviešana un sasniegtie rezultāti ļauj atbrīvot programmas rezerves finansējumu. Līdz ar to atbalstam jauniešiem un interesentiem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, kā arī komersantu apmācībām inovācijas vadības spēju uzlabošanai pieejami papildu 334,5 tūkstoši eiro.

Inovāciju motivācijas programmā tiek īstenotas sabiedrībā tādas labi zināmas aktivitātes, kā inovatīvo biznesa ideju konkurss "IDEJU KAUSS", pasākumi programmas "Skolēnu mācību uzņēmumi" ietvaros. Tāpat tiek ieviesti jauni pasākumi - ikgadējs vairāku dienu pasākums ar ārvalstu ekspertu iesaisti un meistarklasēm tehnoloģiskās intereses un jaunrades veicināšanai, menedžmenta inovāciju apmācību kurss komersantiem, tīklošanas semināri, diskusijas, meistarklases, jaunu produktu radīšanas darbnīcas (hakatoni) un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

McDonald’s apgrozījums Latvijā pērn bija 40,5 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkla Latvijā «McDonald's» apgrozījums pērn bija 40,5 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, bet pļņa augusi par 20%, sasniedzot 1,9 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

«McDonald's» arī veicis ievērojamas investīcijas 1,9 miljonu eiro apmērā restorānu modernizācijā un jaunā koncepta ieviešanā, tai skaitā 780 000 eiro investīcijas restorānā Vecrīgā. Jaunā koncepta restorānos ir ieviestas jaunākās «McDonald’s» inovācijas, to skaitā pašapkalpošanās viedkioski, atsevišķi nodalītas maltīšu pasūtīšanas un saņemšanas vietas, kā arī ieviesta apkalpošana pie galdiņiem un viesu apkalpošanas speciālisti.

«Pagājušais gads mums bija ļoti aktīvs un veiksmīgs. McDonald's turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas ēdināšanas nozarē gan Latvijā, gan visās Baltijas valstīs. Uzņēmuma spēcīgie finanšu rezultāti un pastāvīgie ieguldījumi inovācijās un restorānu modernizācijā ļauj ar pārliecību raudzīties uz McDonald’s attīstību arī turpmāk,» saka «McDonald's» rīkotājdirektors Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK plāno investēt miljardu eiro klimata krīzi risinošos pētniecības un inovācijas projektos

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Veicinās kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem

Db.lv, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināti Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanas noteikumi.

Šīs programmas īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu mērķis ir pilnveidot sadarbību un uzlabot savstarpējās zināšanas un izpratni starp Latviju un Norvēģiju zaļo inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības jomās.

LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis uzsver, ka divpusējās sadarbības fonds ir laba iespēja, kā uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus Norvēģijā. "Ar fonda atbalstu plānojam organizēt Latvijas uzņēmēju vizītes uz Norvēģiju, lai veicinātu dažādu kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem, kas ir viens no Norvēģijas grantu programmas mērķiem. Uzņēmējiem, kuri izrādīs interesi par šāda veida sadarbību, būs iespēja no fonda segt vizīšu izmaksas," tā J.Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RSU studenti attīsta inovatīvu implantu insulta novēršanai

Lelde Petrāne, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieds implantējams filtrs, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku – šī ir ideja, pateicoties kurai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu komanda "Smart Umbrella" decembrī Parīzē aizvadītajā prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Inovācijas dienu konkursā bija starp trim laureātiem.

Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūta, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra piektā nāves gadījuma iemesls Latvijā ir insults un, kā pētījumā "The Burden of Stroke in Europe" (2017) norāda Eiropas Insulta alianse (Stroke Alliance for Europe), gadā šīs slimības ārstniecība Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 21 miljonu eiro. Taču, ja vien laikus diagnosticēts un ja pacients strādā pie riska faktoru izslēgšanas, insults ir profilaktiski novēršama slimība.

"Smart Umbrella" ideja vērsta uz precīzu diagnostiku visizplatītākā – išēmiskā – insulta gadījumā, kas rodas, kad smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Digitalizācijas virziens izgaismo problēmas

Jānis Goldbergs, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties jaunus tirgus, kur strādāt, Stripe izvēlas valstis, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, daudz jaunuzņēmumu, inovācijas un ekonomiskā aktivitāte

Tā intervijā Dienas Biznesam teic globālās maksājumu platformas Stripe vadītājs Centrāleiropā, Austrumeiropā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā Fēlikss Hubers (Felix Huber).

Kompānija tiek dēvēta par vienu no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem. Tās vērtība tiek lēsta 22,5 miljardu dolāru apmērā, un tā līdz šim ir piesaistījusi aptuveni 785 miljonus dolāru investīcijas. Investoru vidū ir Sequoia Capital, Andreessen Horowitz, General Catalyst, Capital G u.c. Stripe galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, un tajā kopumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmums sadarbojas ar miljoniem uzņēmumu – gan jaunuzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Uber un Shopify. Latvijā Stripe jau lieto Datazenit, Atom, ZoomCharts u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan maksājumu jomā pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība, arī turpmāk varam gaidīt inovācijas, un iesaistītas šajā pārmaiņu procesā būs gan bankas, gan nebanku spēlētāji - finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, finanšu tehnoloģijām veltītajā konferencē "PaymentConf 2020” sacīja eksperti.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas šobrīd attīstās dažādos tempos, taču nevar teikt, ka bankas vienmēr ir lēnas, sacīja “SEB bankas” Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

70% ienākumu bankām aizvien rada kreditēšanas pakalpojumi, līdz ar to šo divu spēlētāju darbības sfēras ir atšķirīgas, taču arī bankas pēdējo gadu laikā ir ieviesušas vairākus inovatīvus pakalpojumus, piemēram, SMART-ID, digitālos maciņus un citus. Tāpat jau pāris gadus pārskaitījumus no vienas bankas konta uz citu var veikt dažu sekunžu laikā ar zibmaksājumu starpniecību, kas ir nozīmīga inovācija un ne visās valstīs šāda iespēja ir pieejama, turklāt, bez maksas, uzsvēra K. Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SAF Tehnika arvien vairāk pievēršas produktu portfeļa diversificēšanai

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS «SAF Tehnika» grupas konsolidētais neauditētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā bija 14,443 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet grupas konsolidētie neauditētie zaudējumi bija 414 299 eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāki nekā iepriekšējā finanšu gadā, teikts «SAF Tehnika» neauditētajā konsolidētajā gada pārskatā, kas iesniegts biržai «Nasdaq Riga».

2018./2019.finanšu gada ceturtā ceturkšņa grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 3,83 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā 2017./2018.finanšu gada ceturtajā ceturksnī. 2018./2019. finanšu gada ceturto ceturksni grupa beidza ar 97 682 eiro neauditēto peļņu, kas ir 14,3 reizes vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada ceturtajā ceturksnī.

Ceturtajā ceturksnī Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģiona apgrozījums bija 53% jeb divi miljoni eiro. Salīdzinājumā ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā, reģiona apgrozījums audzis par 17%.

Eiropas un NVS valstu reģiona apgrozījums veido 43% jeb 1,64 miljonus eiro, kas par 70% pārsniedz iepriekšējā finanšu gada ceturtā ceturkšņa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru