A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs NP Properties noslēdzis sadarbības līgumu par ražošanas telpu nomu ar SIA Felzer, kas jau šī gada novembrī plāno uzsākt aukstumiekārtu un kondicionēšanas sistēmu ražošanu Nordic Technology Park.

Felzer vairāk nekā 90% Latvijā saražotās produkcijas eksportēs uz Krievijas un Eiropas Savienības tirgiem. Pirmo divu gadu laikā uzņēmuma attīstībā Latvijā tas plāno ieguldīt 3 miljonu eiro lielas investīcijas, savukārt četru gadu laikā tās sasniegšot līdz pat 10 miljoniem eiro.

Šis esot viens no šā gada lielākajiem NP Properties noslēgtajiem darījumiem, kas paredz ražošanas telpu nomu 1721 kv.m platībā Nordic Technology Park.

SIA Felzer ir nesen izveidots uzņēmums Latvijā, kura darbības joma ir aukstumiekārtu un kondicionēšanas sistēmu ražošana iekštelpām.

Kā priekšrocības Latvijai Felzer pārstāvji min to, ka salīdzinājumā ar Igauniju Latvijā ir zemākas uzņēmumu reģistrēšanas izmaksas un nav svarīga uzņēmuma vadītāja nacionalitāte. Savukārt atšķirībā no Lietuvas mūsu biznesa vide ir mazāk sadrumstalota. Vēl būtiska priekšrocība izvēlei par labu Rīgai esot lielais iedzīvotāju īpatsvars Rīgā un ap to, kas būtiski atvieglo darbaspēka piesaisti. Lietuvā un Igaunijā nav nevienas pilsētas ar tik lielu iedzīvotāju skaitu kā Rīgā.

Klimata kontroles iekārtu ražotājs SIA Felzer 1,5 milj. eiro vērtajā ražotnē uzbūvējis pirmo iekārtu, gatavojas uzsākt masveida ražošanu

Tās ir tikai pirmais ražotnes izveides posms, jo jau tuvākajā laikā tiks paplašināts gan uzstādītais gatavo iekārtu testēšanas centrs, gan arī uzstādītas metālapstrādes iekārtas. «Pirmie pasūtījumi Krievijas pasūtītājiem jāpiegādā jau pavasarī,» situāciju skaidro SIA Felzer valdes priekšsēdētājs Eduards Boze.

Felzer klimata kontroles iekārtu noieta tirgus ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, kā arī ES, tostarp arī Latvija.Krievijas tirgus ir ļoti nestabils, bet ar labu peļņu, kamēr Eiropas tirgus ir ļoti stabils, bet tur nav iespējams gūt lielu peļņu. Tieši uz šīm kājām arī balstīsim biznesu, skaidro E. Boze. Viņš norāda, ka pirmajām uzņēmumā izgatavotajām iekārtām pircēji ir Krievijā, taču notiekot sarunas ar pircējiem Rietumeiropā. Pēc E. Bozes sacītā, uzņēmuma tuvākie konkurenti atrodas salīdzinoši tālu – Lionā (Francijā) un Ziemeļitālijā. Ir arī līdzīga rakstura uzņēmums Lietuvā, kurš nodarbojoties ar saldēšanas sistēmu ražošanu ledusskapjiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 0,6 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijai, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumiem, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu pazeminošā ietekme bija spirtoto dzērienu ražošanā.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 3,4 %.

Bulgārijā ir pateicīga vide uzņēmējdarbībai, norāda Bulgārijas lietu interneta (IoT) uzņēmuma MClimate viens no dibinātājiem Ļubomirs Jančevs.

Viņš skaidro, ka valstī šobrīd ir laba situācija, lai attīstīt, piemēram, IT uzņēmumus. «Tā alga, kas tiek maksāta šeit, varbūt citām Eiropas valstīm šķiet maza, bet šeit tas nozīmē krietni vairāk. Tāpat, lai attīstītu uzņēmumus, šobrīd ir iespējams piesaistīt dažādu Eiropas fondu finansējumu. Arī bankas aizvien vairāk piešķir atbalstu uzņēmējiem,» uzsver Ļ. Jančevs. Viņš piebilst, ka ES finansējums deva iespēju attīstīt uzņēmumu un paplašināties.

Viņa izveidotais uzņēmums MClimate izstrādājis viedierīci Melissa, kas, izmantojot viedtālruņa mobilo lietotni, ļauj attālināti kontrolēt gaisa kondicionēšanu mājoklī. Ierīce apkopo un analizē ikdienas datus, piemēram, to, cik ilgs laiks vajadzīgs, līdz gaisa kondicionēšanas sistēma sasniedz temperatūru. Balstoties uz mērījumiem, ierīce izveido shēmu, kas prasa iespējamo mazāko enerģijas patēriņu. Tā ir iespēja patērētājiem samazināt savu elektrības rēķinus. Uzņēmuma radīto ierīču viens no galvenajiem mērķiem ir gan padarīt māju viedu, gan tajā pašā laikā energoefektīvu, norāda L. Jančevs.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums «Rīgas satiksme» ir saņēmis jaunākos «Solaris Urbino» sērijas autobusus, kas aprīkoti ar vairākām elektronisko ierīču uzlādes ligzdām, informē «Rīgas satiksmes» preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Salīdzinājumā ar iepriekš piegādātajiem autobusiem, salonos ir izvietotas vairākas elektronisko ierīču uzlādes ligzdas. Šim un autobusiem, kurus saņemsim turpmāk, ir modernizēta virsbūve, kas atspoguļojas transportlīdzekļa dizainā. Ražotājam ir jauns koncepts virsbūves karkasa ražošanā, līdz ar to tas ir kļuvis vieglāks, nekā iepriekš ražotajiem autobusiem. Pateicoties šiem uzlabojumiem, autobuss ir ekonomiskāks, jo samazinās degvielas patēriņš,» skaidro kompānijā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām pakāpeniski tiks piegādāti 70 autobusi, tādejādi Rīgā būs tikai zemās grīdas autobusi. Jaunie autobusi ir daļa no 2013.gadā noslēgtā iepirkumu līguma, kas paredz 175 autobusu iegādi. Saņemot šos autobusus, būs piegādāti jau 140, savukārt atlikušie 35 tiks atvesti līdz 2019. gadam.

Pasaules Banka norāda, ka valstīm vismaz četrkārt jāpalielina izdevumi, kurus ieguldīt ūdensapgādes infrastruktūrā.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, no Baltijas valstīm vislabāk nodrošināti ar pieeju dzeramajam ūdenim ir Latvijas iedzīvotāji – 95%. Lietuvā šis procents ir 92, Igaunijā – 93. Vissliktākā situācija ir Āfrikas valstīs, Austrumāzijā un Tuvajos Austrumos. Ilgstoši sausuma periodi nepalīdz arī austrāliešiem, jo daudz ūdens tiek patērēts lauksaimniecības vajadzībām.

Jau kopš šīs tūkstošgades sākuma dažāda ranga eksperti brīdina par reālu ūdens krīzi, un ANO brīdina – ja politikas veidotāji nesāks par to domāt un reāli rīkoties, ūdens krīze var izraisīt pat karus.

Statistika gan rāda, ka kopš 1990. gada 2,6 miljardi iedzīvotāju ir tikuši pie pienācīgas ūdens apgādes, taču, vienalga, 2015. gadā 663 miljoni – viens no desmit – bija spiests dzert netīru vai tādu ūdeni, kas nav atzīts par drošu.

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroja vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro, pauž VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis - Pigits.

VNĪ pasūtītajā neatkarīgu ekspertu SIA "Firma L4" veiktajā ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā tehniskajā apsekošanā atzīts, ka ēkas stāvoklis ir apmierinošs un tās kopējais nolietojums ir 40%, tai nepieciešams rast labāko iespējamo turpmākās izmantošanas risinājumu. Neskatoties uz virkni konstatēto neatbilstību, ekspertu vērtējumā ēka kopumā ir droša ekspluatācijai, norāda VNĪ attīstības projektu pārvaldes direktors J.Ivanovskis - Pigits.

Ēkas tehniskā apsekojuma pirmie dati rāda, ka brauktuves daļas, ietves, celiņu un saimniecības ēku 70%, pamatu un pamatnes nolietojums ir 40% (tie vēsturiski izbūvēti ar c12/15 klases betonu, pagrabs nav pilnvērtīgi aizsargāts pret gruntsūdens un virsūdens nokļūšanu tajās).

No 10.aprīļa Rīgas satiksmes (RS) autobusu maršrutos pakāpeniski sāk kursēt jaunie Solaris Urbino sērijas autobusi, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

70 jaunie Solaris Urbino sērijas autobusi ir daļa no 2013.gadā noslēgtā iepirkumu līguma, kas paredz 175 autobusu iegādi. Saņemot šos autobusus, būs piegādāti jau 140, savukārt atlikušie 35 tiks atvesti līdz 2019.gadam.

Pirmie regulārie maršruti, kuros jaunie autobusi apkalpos pasažierus, ir autobusu maršruts nr.21 Imanta – Jugla un nr.1 Abrenes iela – Berģuciems.

Salīdzinājumā ar iepriekš piegādātajiem autobusiem, salonos ir izvietotas vairākas elektronisko ierīču uzlādes ligzdas. Autobusiem ir modernizēta virsbūve un līdz ar ražotāja jauno konceptu virsbūves karkasa ražošanā, tie ir kļuvuši vieglāki, nekā iepriekš ražotie autobusi. Līdz ar to autobuss ir ekonomiskāks, jo samazinās degvielas patēriņš.

2018. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārteksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,7 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija pārtikas produktu ražošanā un elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.