Cinamon Holding parakstījis līgumu par Liepājas kinoteātra Balle iegādi.

Darījums esot daļa no Cinamon Holding izaugsmes stratēģijas, kas paredz paplašināt kinoteātru tīklu Baltijas valstīs. Balle būs otrais Cinamon kinoteātris Latvijā un piektais kinoteātris Cinamon Holding grupā.

Kinoteātri Balle Cinamon Holding iegādājās no AS KB Investments.

Cinamon Holding plāno kinoteātri Balle attīstīt, to pilnībā iekļaujot Cinamon kinoteātru grupā. Tas nozīmē, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem būs pieejams daudzpusīgāks saturs. Uzņēmums plāno arī atjaunot kinoteātra telpas un aprīkojumu, izveidot jaunu mājaslapu un pievienot kinoteātri kopējā Cinamon Holding kinoteātru vadības sistēmā.

Baltijas kinoteātru operators Cinamon investē vairāk nekā 500 000 eiro, lai visas 22 uzņēmuma kinozāles aprīkotu ar Barco lāzerprojicēšanas iekārtām, t.sk. arī Rīgas un Liepājas kinoteātros.

Uzņēmums Cinamon Holding, kuram pašlaik pieder 5 kinoteātri Baltijā, kļūšot par reģionā pirmo kinoteātru ķēdi, kas visu kinozāļu ekrānus apgādās ar lāzerprojektoriem.

Cinamon Holding komercdirektors Tomass Luhatss (Toomas Luhats) norāda, ka jaunais projicēšanas risinājums ļaus piedāvāt stabilu, augstas kvalitātes filmu skatīšanās pieredzi klientiem visos Cinamon kinoteātros.

Projicēšanas iekārtu modernizācija ir daļa no vispārējās Cinamon kinoteātru tīkla renovācijas un paplašināšanas, kuras mērķis ir renovēt esošos kinoteātrus un tuvākajā nākotnē atvērt arī 5 jaunus kinoteātrus.

Visu Cinamon kinozāļu aprīkošanu ar jaunajiem lāzerprojektoriem plānots pilnībā pabeigt līdz 2018. gada 1. ceturksnim.

Kino izplatīšanas un kino izrādīšanas uzņēmums SIA Forum Cinemas, kas pārvalda kinoteātri Kino Citadele, plāno paplašināt darbību arī ārpus Rīgas, atklāja Kino Citadele vadītājs Normunds Labrencis.

Tiesa, skaidrība par uzņēmuma aktivitātēm, pēc Labrenča teiktā, varētu būt vien nākamā gada beigās vai 2018.gadā, jo patlaban vēl notiek sarunas par iespējamām Forum Cinemas darbības vietām ārpus Rīgas.

Labrencis arī atzīmēja, ka patlaban kino izrādīšanas tirgus ir ļoti koncentrēts tieši Rīgā, veidojot apmēram 80% no visas kino izrādīšanas. «Reģioni patlaban nav attīstīti šajā jomā, taču iespējas ir,» viņš sacīja.

Kino Citadele vadītājs arī norādīja, ka Forum Cinemas, sākot darbību ārpus Rīgas, nevis pārņems kādu līdzšinējo kino izrādīšanas vietu, bet būvēs jaunu. «Ja mēs ejam ārpus Rīgas, skaidrs, ka labāk ir būvēt pašiem jaunu kinoteātri, jo, piemēram, pārņemot kādu jau iepriekš bijušu kino izrādīšanas vietu, jārēķinās ar dažādiem iespējamiem riskiem - ēka var būt pārbūvējama, atjaunojama, taču tam var būt šķēršļi un tā tālāk,» skaidroja Labrencis.

Pēc vairāk nekā gadu ilgām pārrunām ar dažādām kompānijām par iespējamu daudzzāļu kinoteātra atvēršanu tirdzniecībgas centrā Rīga Plaza, ar paziņojumu klajā nācis poļu kinooperators Multikino – jaunais kinoteātris tikšot atvērts šī gada vasarā, un būšot pirmais Multikino, ko atvērs ārpus Polijas. Pagaidām kinoteātra atklāšanas datums netiek precizēts.

Multikino S.A. ir otrais lielākais daudzzāļu kino operators Polijā. Pēc apvienošanās ar Silver Screen, Multikino kopā pieder 188 ekrāni un 42 362 sēdvietas, kinoteātri atrodas lielākajās pilsētās Polijā, to skaitā Poznaņā, Varšavā, Krakovā, Vroclavā, Ribņikā, Košaļinā un Sopotā.

Kā portāls Diena.lv jau ziņoja iepriekš, vēl šī gada februārī par iespējamu daudzzāļu kinoteātra atvēršanu Riga Plaza telpās runāja projekta attīstītāji New Line Cinemas, taču konkrēts kinoteātra atklāšanas laiks netika nosaukts.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza ir aizkavējušies daudzzāļu kinoteātra izveidošanas darbi, un tā atklāšana patlaban tiek plānota vasaras sākumā.

Kinoteātra veidošana ir uzticēta uzņēmumam SIA New Europe Cinemas, un kino atklāšana Rīga Plaza bija iecerēta jau šā gada februārī.

Kā aģentūrai LETA stāstīja New Europe Cinemas ģenerāldirektors Valters Veidemanis, kinoteātra atvēršana ir aizkavējusies dažādu iemeslu dēļ, bet darbi turpinās un iecerētais projekts nav pamests novārtā.

Patlaban jauno kinoteātri Rīga Plaza plānots atvērts maija beigās vai jūnija sākumā.

Jau ziņots, ka SIA New Europe Cinemas, kas septembrī atvēra daudzzāļu kinoteātri Daugavpilī, plāno atvērt kinoteātri arī Rīga Plaza, kas būs pirmais daudzzāļu kinoteātris Pārdaugavā.

SIA New Europe Cinemas februārī atvērs kinoteātri modes un izklaides centrā Rīga Plaza. Tas būs pirmais daudzzāļu kinoteātris Pārdaugavā, kurā būs astoņas dažādas ietilpības zāles ar kopēju vietu skaitu 1524 skatītājiem.

Septembrī SIA New Europe Cinemas atvēra daudzzāļu kinoteātri Daugavpilī. SIA New Europe Cinemas plānos ietilpst ne vien Latvijas, bet arī visas Baltijas un nākotnē arī Krievijas, Ukrainas un citu bijušo padomju bloka valstu tirgu aptveršana. Latvija projektam kalpo kā atspēriena punkts.

SIA New Europe Cinemas dibināta 2008. gada maijā. Uzņēmuma vadības pārstāvjiem ir vairāk nekā 30 gadu pieredze ASV kino industrijas biznesā, tai skaitā ilggadēja kompānijas United Artists (šobrīd – Regal Entertainment Group) vadīšana, kas ir lielākais ASV kinoteātru operators ar 526 kinoteātriem, kā arī 25 gadu pieredze filmu izplatīšanas biznesā, sadarbojoties ar pasaules vadošajām filmu studijām. Turpmāko 3 gadu laikā plānots atvērt vairākus kinoteātrus arī citās lielākajās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Liepājā. Db jau rakstīja, ka sākotnēji Rīga Plaza bija plānojusi slēgt nomas līgumu ar SIA Multiplex Systems par daudzzāļu kinoteātri Cinamon.

Somijas kapitāla kompānijai Forum Cinemas, kas Lietuvā pārvalda kinoteātrus Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Panevēžā un Šauļos, būs jāmaksā 1,384 miljonu eiro naudassods par karteļa vienošanos, piektdien nolēmusi Lietuvas Konkurences padome.

Kompānija šo lēmumu gatavojas pārsūdzēt.

Konkurences padome atzinusi, ka kinoteātri Forum Cinemas, Multikino Lietuva un Cinamon Operations savā starpā saskaņojuši biļešu cenas.

«Izmeklēšanas materiāli liecina, ka kompānijas, kas pārvalda kinoteātrus Viļņā un Kauņā, piekrītot Forum Cinemas iniciatīvai, atteikušās no skatītājiem draudzīgām ģimeņu, nedēļas nogales un citām akcijām, kā arī no atlaidēm skatītāju iemīļotām filmām. Forum Cinemas nepārprotami mudinājusi savus konkurentus turēties pie «pieņemtās prakses» neparedzēt atlaides kinofilmu rādīšanas sākumā,» paziņojumā presei norāda padomes locekle Jolanta Ivanauskiene.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ar 8 zāļu kinoteātra Cinamon atklāšanu šonedēļ tiek pabeigts divu gadu ilgais tirdzniecības parka Alfa pārbūves projekts, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā laikā ir veikta Alfas paplašināšana, tirdzniecības centra (t/c) vecās daļas interjera un fasādes nomaiņa, jaunu nomnieku piesaistīšana, ieskaitot Zara, Mango, Bershka u.c. Tomēr būtiskākais elements jaunajā piebūvē ir kinoteātris.

Cer uz 10. daļu

Lai arī kinogājēju un veikalu apmeklētāju auditorijas īpaši nepārklājas, tomēr, kā stāsta Alfas apsaimniekotāja un attīstītāja SIA Linstow Center Management valdes loceklis Mārcis Budļevskis, citu valstu pieredze liecina, ka vidēji 10 % pārklājoties. Atšķirībā no konkurentiem šajā kinoteātrī lielāka nozīme piešķirta dizainam un interjeram. Cilvēki ar tā palīdzību tiks virzīti gan no, gan uz kinoteātri. Interjers katrā no Cinamon kinoteātriem ir individuāli pieskaņots konkrētai vietai un situācijai. Alfā tā interjeru izstrādājis Armands Vecvanags.

Dažu kreditoru pārmērīgi aktīvā rīcība piespiedusi SIA Multiplex Systems izmantot tiesiskās aizsardzības procesu, lai aizsargātu kreditoru kopuma intereses un saglabātu esošo biznesu, norāda kinoteātra Cinamon īpašnieka Multiplex Systems valdes loceklis Kristjans Kilps.

Viņš skaidro, ka uzņēmums veicis arī pārrunas ar kreditoriem par vienmērīgu parādu atmaksu, taču tas nav devis rezultātu. Cinamon ikdienas darbības finansu rezultāti parādot, ka kino izklaides bizness ir dzīvotspējīgs un attīstās. Taču pilnīgi visu finansu saistību nokārtošanai ir nepieciešams ilgāks laika periods.

Multiplex Systems parāda pamatsummu veido kinoteātra celtniecībā un attīstībā ieguldītās sākuma investīcijas.

Db jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 23.decembrī apmierināja Multiplex Systems prasību un pasludināja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas termiņš ir divi gadi.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Latvijas kino nozares pārstāvji aicina atvērt kinoteātrus un samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) biļetēm, teikts Kultūras ministrijai, Nacionālajam kino centram un Filmu padomei nosūtītajā vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka kinoteātri esot specifiska publisku pasākumu norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecinājusi pagājušā gada vasaras - rudens sezonas pieredze. Tāpēc nozares pārstāvji aicina atvieglot ierobežojumus kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu.

Ņemot vērā kinoteātru telpu tehniskās iespējas, kinoteātri esot gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus samazinot līdz minimumam. Tāpat kinoteātros varētu nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Savukārt daudzzāļu kinoteātros paredzēts nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Eiropas Komisija (EK) devusi atļauju Ķīnas kapitāla kontrolētajam ASV kinoteātru tīklam AMC Theatres iegādāties Stokholmā bāzēto kompāniju Nordic Cinema Group Holding, kas darbojas septiņās valstīs, tostarp ir Baltijas valstu kinoteātru tīkla Forum Cinemas īpašnieks.

AMC janvārī paziņoja, ka iegādājas Nordic Cinema Group Holding no privātā investīciju fonda Bridgepoint un Zviedrijas mediju grupas Bonnier Holding 8,25 miljardu Zviedrijas kronu (870 miljonu eiro) vērtā darījumā. Darījumam bija nepieciešama EK atļauja.

EK secināja, ka Zviedrijas kompānijas nonākšana AMC kontrolē neradīs konkurences problēmas, jo abu kompāniju uzņēmējdarbība ģeogrāfiski nepārklājas.

Nordic Cinema Group Holding ir 68 kinoteātri un mazākuma daļas nepilnu 50% apmērā vēl 50 saistītajos kinoteātros, kuriem kompānija sniedz dažādus koppakalpojumus. Nordic Cinema Group Holding kinoteātri ir tirgus līderi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Otrajā vietā pēc tirgus daļas tie ir Norvēģijā. Grupai ir arī kinoteātri Dānijā.

Daudzzāļu kinoteātru skatītāju skaits tikpat kā nepalielinās, savukārt apgrozījums pēdējā gada laikā atsevišķos kinoteātros pieaudzis par 10%, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Nacionālā kino centra datiem, pašlaik Latvijā ir 22 kino izrādīšanas vietas, no tām 16 kinoteātri un 4 daudzzāļu kinoteātri, kuriem ir vairāk par divām zālēm. Kinoteātra apmeklējums ir pakārtots vēlmei pēc izklaides ģimenes lokā. Tālab vispopulārākās pērn bijušas tieši animācijas filmas. Kopumā sarucis 3D formātā skatīto filmu apjoms, bet ir palielinājies apēstā popkorna daudzums.

SIA Forum Cinemas 2015. ir bijis lielo filmu gads, absolūts līderis bija animācijas filma Minjoni (Minions), kuru noskatījušies aptuveni 55 tūkstoši cilvēku, savukārt filmas Spektrs (Spectre) un Greja piecdesmit nokrāsas (Fifty Shades of Gray) – katru apmeklējuši aptuveni 34 tūkstoši skatītāju, stāsta Forum Cinemas vadītājs Normunds Labrencis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Līdz vasaras beigām Jūrmalā, Majoru sporta laukumā, darbosies Cinamon Vasaras kino, informē Cinamon pārstāvji.

Kinomīļiem katru vakaru būs iespēja vasarīgā atmosfērā baudīt atzītas kino pērles oriģinālvalodā ar tulkojumu latviski vai krieviski.

Jaunatklātais vasaras kinoteātris ir patlaban vienīgais āra kino Jūrmalā. Kinoteātris ierīkots daļēji atvērtā sporta hallē ar jumtu, un kino tur varēs baudīt arī lietus laikā. Ziemā sporta laukumā darbojas slidotava, vasarā pa dienu laukums pieejams skrituļslidotājiem.

Pirmajās nedēļās Cinamon Vasaras kino piedāvās tādas filmas kā Midnight in Paris (Pusnakts Parīzē), Her (Viņa), Горько! (Rūgts!), The Artist (Mākslinieks), One Day (Viena diena), 12 Years of Slave (12 gadi verdzībā), Two Mothers (Divas mātes) un daudzas citas komēdijas un drāmas.