Būvniecība un īpašums

Rīgā būs jāmaksā par citiem ar būvniecību saistītiem dokumentiem

Ingrīda Drazdovska, 24.03.2011

Jaunākais izdevums

No rītdienas, 25.marta, Rīgā, pieprasot Būvvaldes izstrādātos oficiālos dokumentus un to apliecinātas kopijas, iesniegumam jāpievieno maksājuma dokuments, kas apliecina pašvaldības nodevas samaksu pilnā apmērā, informē Būvvalde.

Stājas spēkā Rīgas domes saistošo noteikumu grozījumi, kas precizē un maina nodevas likmi par dažādu oficiālo dokumentu saņemšanu. Tāpat ir noteikti jauni ar nodevu apliekamie dokumenti. Nodevu likmes attiecināmas uz tiem dokumentiem, kas tikts pieprasīti, sākot ar 25.martu.

Grozījumi paredz samazināt pašvaldības nodevu par plāna ar piesaistēm ielu sarkanajām līnijām vai apbūvei izsniegšanu; izkārtnes, tirdzniecības vietas, reklāmas pases izsniegšanu.

Savukārt lielāka pašvaldības nodeva būs par zemes ierīcības projekta izstrādes nosacījumu izsniegšanu; izziņas par jaunbūvi (iesākta Būvniecība līdz nodošanai ekspluatcijā) izsniegšanu; izziņas par būvves neesamību dabā izsniegšanu.

Turpmāk tiks piemērota pašvaldības nodeva par:

• Būvvaldes lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu;

• plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu;

• akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā izsniegšanu;

• apliecinājuma kartes akceptēšanu vienkāršotajai renovācijai/rekonstrukcijai;

• tehniskās shēmas saskaņošanu vienkāršoto inženiertīklu pievadu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;

• Būvvaldes izstrādāto dokumentu noraksta, izraksta vai apliecinātas kopijas saņemšanu.

Būvvalde informē, ka tā tiek finansēta no dotācijām no Rīgas pilsētas pašvaldības vispārīgajiem ieņēmumiem, tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem un tiesību aktos noteiktajām pašvaldības nodevām. Salīdzinot pēdējo trīs gadu ieņēmumus no pašvaldības nodevām, ko iekasējusi Būvvalde, 2009.gadā vidēji mēnesī tie ir samazinājušies par vidēji 29%, salīdzinot ar 2008. gadu, bet 2010.gadā vēl par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lauksaimniekiem sezonas laikā nebūs jāmaksā autoceļa lietošanas nodeva

Laura Mazbērziņa, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Atceļot griestus valsts nodevām īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā, sadārdzināsies lielo investīciju projekti

Māris Ķirsons, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Stājas spēkā autoceļu lietošanas nodeva; prognozētie valsts budžeta ieņēmumi - 4 miljoni

Lelde Petrāne, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno ieviest jaunu nodevu, kas mudinās uzņēmumus ieviest energoefektivitāti

LETA, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest energoefektivitātes nodevu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli, paredz EM izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projektā ir paredzēts energoefektivitātes nodevu noteikt 7% apmērā no iepriekšējā kalendāra mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot Eurostat publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.

Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā saskaņā ar sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pērn būvniecības produkcija augusi par 6,9%

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,661 miljards eiro, no tiem 4. ceturksnī – 521,7 miljoni eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 8,8%.

Vislielākais pieaugums bijis maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3% un 70,4 %, ko veicināja ES fondu finansēto projektu īstenošana. Lielākais sarukums savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,8% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 34,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu stabilitātes nodevai būtu jāveido speciāls fonds, kurā šī nodeva jāuzkrāj finanšu stabilitātes nodrošināšanas mērķim, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādējādi bankas neatbalsta turpmāku nodevas ieskaitīšanu valsts budžeta vispārējos ieņēmumos.

Ministru kabineta komiteja (MKK) šonedēļ izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par finanšu stabilitātes nodevas ietekmi, apmēru un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, ar kuru paredzēts saglabāt esošo kārtību finanšu stabilitātes nodevas ieskaitīšanai valsts budžeta ieņēmumu kontā un turpmāko finanšu stabilitātes nodevas piemērošanas un izlietošanas kārtību skatīt Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu kontekstā.

MKK atbalstīja šo nostāju un nolēma dokumentu virzīt tālāk izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ normas par mazizmēra kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu reģistrācijas nodevas samaksu

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25.augustā, Ministru kabinets (MK) atcēla vairākas normas, kas paredzēja veikt nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu reģistrāciju.

Atbilstoši grozījumam likumā Par nodokļiem un nodevām, kas pieņemts Saeimā 2015.gada 26.martā un stājās spēkā 2015.gada 1.jūlijā, atcelta norma, kas paredzēja valsts nodevas samaksu par gaisa kuģu un Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto kuģu un kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Ņemot vērā minēto, sagatavots un valdībā apstiprināts MK noteikumu projekts Par Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.952 Noteikumi par gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Grozījumi MK noteikumos Nr.213 Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība paredz atcelt normu par nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirms tūrisma nodevas ieviešanas jāsakārto airBnb jautājums

Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgas dome iepazīstināja plašāku sabiedrību ar ideju ieviest nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu no viesiem, kas apmetas pilsētas naktsmītnēs. Nodevu plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra. Balstoties uz datiem par viesu skaitu naktsmītnēs, aptuvenie ieņēmumi varētu būt trīs miljoni eiro gadā.

Pati nodeva neradītu problēmas, ja būtu skaidrs un konkrēts iegūto līdzekļu izlietojuma plāns, caurspīdīga domes un tās pakļautībā esošo iestāžu darbība, kā arī ieviests regulējums īstermiņa istabu, dzīvokļu, māju vai citus apartamentu īrei tieši no īpašnieka - airBnb.

3 miljoni eiro gadā

Līdzīga nodeva pastāv virknē Eiropas pilsētu un tas nav nekas nosodāms, tomēr mulsumu raisa plānotais līdzekļu izlietojums. Rīgas domes izstrādātie noteikumi paredz visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja atpūtnieks pilsētā uzturas ilgāk. Aptuvenie aprēķina liecina, ka tie varētu būt trīs miljoni eiro gadā, no kuriem aptuveni 83 000 eiro plānots izlietot, lai nodrošinātu trīs štata vietas darbiniekiem, kas nodarbosies ar šīs nodevas iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija (LNMA) un Latvijas autopārvadātāju nacionālā asociācija (LANA) aicina atlikt autoceļu nodevas likuma stāšanos spēkā, kas paredzēts nākamā gada vidū, līdz 2016. gada 1. janvārim jeb līdz brīdim, kad autoceļu fonda programmai ik gadu tiks novirzīti ne mazāk kā 100% no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un ne mazāk kā 50% no degvielas akcīzes nodokļa.

Gadījumā, ja iekšzemes pārvadājumu nozares viedoklis konstruktīvā dialogā ar atbildīgajām valsts institūcijām netiks ņemts vērā, asociācijas apliecina gatavību organizēt vērienīgas protesta akcijas, iesaistot uzņēmēju rīcībā esošos kravas transportlīdzekļus, līdzīgi, kā tas ir darīts jau iepriekš.

Nodevas ieviešana ir neizbēgama, atzsīst LNMA izpilddirektors Artūrs Bukonts, taču jautājums ir par to, kad un kādā veidā to ieviest. Viņš tomēr uzsver, ka valstis, kuras mums ļoti bieži uzstāda par paraugiem – Igaunija un Somija – nav ieviesušas un neplāno ieviest šo nodevu tuvākajā laikā. Un, redzot, ka šobrīd mūsu (pārvadātāju) nodokļu nauda aizplūst nezināmā virzienā, nav izprotama jaunas nodevas jēga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro , bet 2013.gada ceturtajā ceturksnī – 6,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, bet 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pērnā gada 4.ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 3.ceturksni palielinājies par 0,8%.

2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni salīdzināmajās cenās par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā (20,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 8%.

Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (20,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana (8,7% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana par 17% (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomspēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 580,8 milj. eiro.

Nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apjoma) – par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apjoma) - par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Inženierbūvju būvniecībā divas reizes pieauga ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvdarbu apjoms, ievērojams produkcijas kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 67,7 %, autoceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%.

Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana – par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

2015. gada 2. ceturksnī būvniecībā kritums par 3,4%

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 405,1 miljoni eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ēku būvniecības apjoms saruka par 11,9%, ko veidoja būvniecības produkcijas apjoma samazinājums dzīvojamo māju būvniecībā par 16,7% un nedzīvojamo ēku būvniecībā par – 10,2%. Būvniecības apjoma kritums bija biroju ēku (par 38,7%), viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku (par 38,8%), kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecībā (par 20,1%). Savukārt pieaugums bija divu dzīvokļu māju būvniecībā (par 20,6%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām (par 10,5%).

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, inženierbūvju produkcija, kas veidoja 50% no visas būvniecības (202,4 milj. eiro.), palielinājās par 6,9%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 63,4%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecība – par 12,5%. Savukārt kritums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju (par 11,5%), kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā (par 8,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Otrajā ceturksnī būvniecībā vērojams kritums par 19 %

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru