Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Ceturtdien Latvijas Futbola federācija (LFF) ārkārtas kongresā biedri lēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Lai atstādinātu Gorkšu, bija nepieciešams 50%+1 balss. Balsojumam tika reģistrēti 129 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādās, visticamāk, bez prezidenta.

LETA jau ziņoja, ka LFF biedri bija iesnieguši pieprasījumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu un prezidenta Gorkša atsaukšanu no amata. Vēstuli parakstīja 69 LFF biedri, kas ir vairāk nekā puse no reģistrētajiem 137 organizācijas biedriem.

Reitingu aģentūra Moody's brīdinājusi, ka var pazemināt ASV parāda reitingu, ja Kongress tuvākajās nedēļās nepalielinās ASV parāda limitu, kā arī par defolta risku, ziņo BBC.

Republikāņi trešdien bloķēja parāda limita palielināšanu, pieprasot, lai demokrāti, pirmkārt, piekristu izdevumu samazināšanai.

ASV draudot defolts, ja Kongress līdz augustam neatļaus papildus aizņemšanos. Reitinga pazemināšana palielinātu aizņemšanās izmaksas, palēninot ekonomikas atveseļošanos.

ASV ir 1,5 triljonu ASV dolāru deficīts un tai ir jau apmēram 14,3 triljonu ASV dolāru parāds.

Valsts parāda griestus sasniedza pagājušajā mēnesī, taču ASV Valsts kase ir sākusi veikt ārkārtas pasākumus, lai izvairītos no robežas pārkāpšanas.

Abu partiju vadītāji piekrīt nepieciešamībai «apgriezt» budžetu, ņemot vērā ievērojamo pārtēriņu, bet republikāņi atteikušies atļaut nodokļu palielināšanu, toties demokrāti apņēmušies aizsargāt dārgās sociālās programmas.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

Japānas interneta lietotājiem, kas nelikumīgi lejupielādēs ar autortiesībām aizsargātu materiālu, var tikt piespriests divus gadus ilgs cietumsods vai naudassods līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Ar autortiesībām aizsargāta satura lejupielādēšana Japānā bijusi nelegāla jau kopš 2010. gada, taču saskaņā ar jaunajiem likumdošanas grozījumiem turpmāk par to draudēs arī cietumsods, vēsta BBC.

Japānā jau ir spēkā likumdošanas norma, saskaņā ar kuru veicot ar autortiesībām aizsargāta satura augšupielādēšanu var saņemt līdz desmit gadus ilgu cietumsodu.

Šāds solis sperts, lai Japānā, kas ir pasaules otrs lielākais mūzikas tirgus, apturētu krītošos mūzikas tirdzniecības apjomus. Nozares pārstāvji aplēsuši, ka Japānā tikai viena no desmit lejupielādēm ir likumīga.

To apliecinājis kāds 2010. gadā veikts pētījums, kurā secināts, ka Japānas iedzīvotāji togad iegādājušies 440 miljonus mūzikas un filmu failus, bet nelikumīgi lejupielādējuši 4,36 miljardus.

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām, nosakot pārtikas produktu embargo, parādoties gaisma tuneļa galā, šodien Krievijas nevalstiskās organizācijas Starptautiskais ražotāju un uzņēmēju kongress konferences laikā atzina Krievijas Federācijas Federālās asamblejas Lauksaimniecības un vides politikas komitejas priekšsēdētājs Genādijs Gorbunovs.

«Politiķi strādā augstās sfērās, bet biznesā tikmēr parādās nekomfortabli apstākļi. Visi esam nobažījušies un vairākkārt esam aicinājuši politiķus pārtraukt sankcijas, lai lauksaimniecības sektors varētu atgriezties pie normālas sadarbības ar pasaules valstīm, kāda tā bija iepriekšējos gados. Turpināsim jau sāktās sarunas ar Krievijas visaugstāko vadību par sankciju atcelšanu, un jāatzīst, ka nupat parādījusies gaisma tuneļa galā, ir zināmas cerības», sacīja Gorbunovs.

Tāpat viņš norādīja, ka sankciju dēļ iesaistīto valstu lauksaimniecības un pārtikas sektora uzņēmējiem laiks vēl nav zaudēts.

«Visu vēl var vērst par labu. Mēs meklējam produkcijas piegādes iespējas, Latvijas uzņēmēji meklē realizācijas iespējas. Agri vai vēlu embargo tiks atsaukts, un Krievijā joprojām rēķinās ar produktu piegādi no Latvijas,» sacīja Gorbunovs.

ASV kredītvērtība ir nopietni apdraudēta, ja vien netiks palielināts aizņemšanās limits, brīdinājis ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke, vēsta BBC.

Valsts varētu zaudēt savu kāroto AAA reitingu, ja vien ASV Kongress neatbalstīs 14,3 triljonu ASV dolāru parādu griestu atcelšanu. Ja tas netiktu panākts līdz augustam, ASV varētu sākt nepildīt savas saistības.

Savukārt jebkura ASV kavēšanās ar maksājumu veikšanu izraisītu haosu globālajos finanšu tirgos un apdraudētu dolāra, kā pasaules rezerves valūtas statusu.

Federālo rezervju sistēmas vadītājs norādīja, ka saprot daudzu politiķu vēlmi izmantot parādu griestus, lai ieviestu nepatīkamas un grūtas politikas korektūras, taču uzsvēra arī to, ka parādu limits ir «nepareizs instruments».

Tikmēr ASV viceprezidents Džo Baidens un Kongresa līderi turpina sarunas par divpartiju risinājumu. Tiek meklēts veids, kā samazināt valsts tēriņus vienlaikus palielinot parāda limitu.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Lai gan izskanējušas bažas, ka Latvijas parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ietvaros internetā sāks valdīt novērošanas un pašcenzūras kultūra, juristi šādus pieņēmumus sauc par nepatiesiem.

Tomēr, kā sarunā ar Db.lv norādīja advokātu biroja Sorainen juristi, lai arī liela daļa no ACTA paredzētā Latvijā jau ir ieviesta, svarīgi būs tas, kā valsts nolīgumu piemēros.

Komentējot izskanējušās bažas, ka ACTA ietvaros interneta pakalpojumu sniedzējiem varētu nākties ieviest pašcenzūru, advokāru biroja Sorainen jurists Andris Tauriņš minēja, ka nolīgumā nav tāda punkta. Arī Eiropas Savienības (ES) tiesa ir noteikusi, ka nesamērīga uzdevumu uzlikšana interneta servisa pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un pamatbrīvību aizsardzības hartu. «ES tiesa jau kaut kādā mērā ir uzstādījusi standartu. Valsts nevar uzlikt šādas darbības par pienākumu. Tas, ka kāds portāls kontrolēs saturu, kas viņā ir izvietots, un veiks kaut kādu brīvas gribas pasākumu pārbaudi, tas jau ir, manuprāt, normāli,» sacīja A. Tauriņš.

Dažādi sarežģījumi attiecībā uz samaksu par intelektuālo īpašumu, par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās ir daudzās pasaules valstīs, un tādi vienmēr arī būs.

Lai kāda arī būtu definīcija šajā jomā, tā nekad nebūs perfekta, tā būs interpretējama, un būs iemesli strīdēties līdz pat tiesai. Ir jau bijušas tiesāšanās Eiropas līmenī gan par mūzikas atskaņošanu zobārstniecībās, gan viesnīcās, un tās abas izrietēja no katras konkrētās valsts nacionālajām tiesvedībām attiecīgi Itālijā un Nīderlandē. Tā ir problēma visās ES valstīs: noteikt robežu, kad ir jāmaksā par mūzikas klausīšanos ārpus mājas, bet kad – nav. Jāatzīst, ja normatīvo aktu realizācija dzīvē notiktu loģiski, pilnīgi pietiktu ar likumdošanas grozījumu projektu, kādu šobrīd jau ir izstrādājusi Kultūras ministrija. Taču realizācija praksē nav adekvāta, un tas prasa noteikt papildu kritērijus, kas ļautu sašaurināt interpretācijas iespējas. Proti, Kultūras ministrijas piedāvātajai publiskā izpildījuma definīcijai būtu nepieciešams pievienot papildu kritēriju, nosakot, ka ir jāizšķir – vai publiskā izpildījuma veicējs gūst labumu no mūzikas atskaņošanas sava biznesa telpās, vai arī šāds labums netiek gūts, bet autortiesību vai blakustiesību īpašniekam hipotētiski varētu tikt radīti zaudējumi.

Viens no Eiropas Savienības intelektuāļu un interneta lietotāju karstākajiem strīdiem ir par 26. martā Eiropas Parlamentā (EP) pieņemto Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas gan vēl jāpieņem Eiropas Padomē.

Jaunā direktīva paredz, ka turpmāk lielās interneta platformas, piemēram, Youtube, Facebook un Google New, būs tieši atbildīgas par tajās augšuplādēto saturu: tām vajadzēs slēgt vienošanos ar publicētā satura autortiesību turētājiem – ierakstu kompānijām, izdevniecībām un medijiem, nodrošinot pienācīgu atlīdzību izpildītājiem un žurnālistiem, no kuru darba šīs platformas gūst peļņu.

Tāpat paredzēts, ka interneta platformām augšupielādes brīdī būs jāspēj identificēt ar autortiesībām aizsargātu saturu, tādējādi aizliedzot to publicēt bez līguma ar autoru. Jāteic, ka direktīvai ir gan karsti atbalstītāji (piemēram, Lady Gaga), gan asi kritiķi. Vislielākās diskusijas izsauc direktīvas 13. pants, kas paredz, ka tiešsaistes platformas, kurās to lietotāji augšuplādē saturu un dalās ar to, ir atbildīgas, lai šis saturs nepārkāpj autortiesības. Tas nozīmē, ka jebkuras tīmekļa vietnes, kurās ir liels daudzums lietotāju radīta satura (YouTube, Twitter un Facebook) ir atbildīgas par satura izņemšanu, ja tas pārkāpj autortiesības. Lai to īstenotu, tiešraides platformām būs jāizmanto satura atpazīšanas tehnoloģijas jeb augšupielādes filtri. Taču, kā norāda 13. panta kritiķi, šie filtri nespēs atpazīt parodijas un interneta mēmes (attēls, video, teksta fragments, kas ir plaši izplatīts interneta vidē ar nelielām variācijām).

Ar likuma grozījumiem varētu noteikt, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, līdz ar to tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā.

Saeima vairāku koalīcijas deputātu iesniegtos grozījumus nodevusi izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot to par līdzatbildīgo komisiju.

Jānorāda, ka par radio klausīšanās nodevu un tiesībām darba vietās klausīties radio sabiedrībā raisījušās asas diskusijas. Ar likuma grozījumiem iecerēts radīt skaidrāku priekšstatu par to, kā publiski jādemonstrē un jāatskaņo ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargājami darbi. «No esošās publiskā izpildījuma definīcijas izriet, ka arī gadījumos, kad draugu kompānijā vai privātās darbinieku ballītēs tiek atskaņota mūzika, ir nepieciešams iegādāties licenci,» skaidrots likumprojekta anotācijā.

Populārā BitTorrent interneta vietne IsoHunt, kurā varēja atrast lejupielādei ar autortiesībām aizsargātus materiālus, tiks slēgta un tās īpašniekam būs jāmaksā 110 miljonus ASV dolāru liela soda nauda ASV Kino asociācijai (MPAA).

Interneta vietni tiesā bija iesūdzējušas vairākas izklaides kompānijas, apsūdzot autortiesību apzinātā pārkāpšanā. Dažādas tiesvedības ilga aptuveni septiņus gadus, līdz vietnes īpašnieks Gerijs Fangs piekrita mierizlīgumam «Esmu aizvadījis labu cīniņu. Esmu sasniedzis finišu un visu ceļu palicis uzticīgs,» G. Fanga sacīto citē BBC.

Paredzams, ka G. Fangs nebūs spējīgs samaksāt 110 miljonus lielo soda naudu un ASV Kino asociācijai nāksies samierināties ar summu robežās no diviem līdz četriem miljoniem dolāru.

Lai gan G. Fanga advokāti norādīja, ka ar autortiesībām aizsargāts materiāls vietnē neatrodas, bet torrent failus, kurus var izmantot nelegālām lejupielādēm, izvieto tās lietotāji, Kalifornijas tiesa tam neesot piekritusi. «Tiesas lēmums ir spēcīga ziņa tiem, kas vēlas veidot savu biznesu, atbalstot, ļaujot, vai palīdzot citiem nodarboties ar autortiesību pārkāpumiem,» teikts MPAA paziņojumā.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Zobārstniecības kabineti, visdrīzāk, izvairīsies no licenču iegādes mūzikas atskaņošanai.

Tendence ņemt licenci par mūzikas atskaņošanu darba telpās šajā gadā ir pieaugusi, DB norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis, to skaidrojot ar AKKA/LAA zemajiem tarifiem par mūzikas izmantojumu biroja telpās, jo, piemēram, par biroju līdz pieciem cilvēkiem ir jāmaksā 5 Ls gadā.

«Finanšu iestādes, apdrošinātāji, publisko pakalpojumu sniedzēji, arī veselības iestādes u. c. ņem licences par uzgaidāmajām, klientu apkalpošanas telpām jau konstanti un ilgstoši neatkarīgi no publiskajām debatēm par autortiesībām. Ja tiks pieņemta pašreizējā piedāvātā redakcija, šāds pienākums saglabāsies. Turpretī par mūzikas atskaņošanu tieši zobārstu kabinetos individuāli praktizējošiem komersantiem, kuri atskaņo mūziku tikai sev, licence, visdrīzāk, nebūs nepieciešama,» klāstīja R. Briģis.

Satversmes tiesa šodien plāno skatīt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) lūgumu, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Lai nesēju nodevas regulējums Latvijā tiktu uzlabots ir nevis jāpaplašina nesēju loks, bet gan jāpārskata nesēju atlīdzības sistēmu kopumā, pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).