Pārtikas piegādes un mazumtirdzniecības tirgus Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas — arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties tiešsaistē vai vietējos mazajos veikalos.

Šo tendenci izmanto SIA “LaTS” tīkls, kas apvieno daudzus vietējos mazumtirgotājus, un šobrīd ne tikai attīsta e-veikalu, bet arī paplašina fizisko veikalu tīklu reģionos.

Tīkla interneta veikals sāka darbību jau 2021. gadā ar mērķi nodrošināt ērtu iepirkšanos Rīgā un Pierīgā, vēlāk paplašinot piegādes zonas uz citām teritorijām. “LaTS” investējis vairāk nekā 50 000 eiro e-veikala platformas uzturēšanā un paplašināšanā. 2025. gada vienpadsmit mēnešos e-veikala apgrozījums, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, palielinājies par 15%, apliecinot, ka pieprasījums pēc tiešsaistes iepirkšanās turpina pieaugt.

“LaTS” izvēlētā pieeja pierāda, ka mazumtirdzniecība un e-komercija var pastāvēt paralēli un pat papildināt viena otru. Piegādes zonu paplašināšana ir būtiski saistīta ar jaunu veikalu atvēršanu reģionos un arī esošo veikalu attīstību. Pateicoties šai dinamikai, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju varētu pāriet uz iepirkšanos vietējos veikalos vai interneta platformā — neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo. “Turpinoties šai attīstībai, pat attālākajos pagastos dzīvojošie cilvēki varēs vieglāk nodrošināt sev nepieciešamos ikdienas pirkumus, turklāt bez nepieciešamības doties uz lielajiem reģionālajiem centriem. Tas varētu mainīt arī iepirkšanās paradumus: samazinātos braucieni uz lielveikaliem, bet pieaugtu uzticība vietējai tirdzniecībai un digitālajiem risinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarei šī tendence varētu nozīmēt pieprasījuma pieaugumu ārpus lielajām pilsētām, savukārt iedzīvotājiem — ērtāku ikdienu un plašāku izvēles brīvību,” pastāstīja e-komercijas projekta vadītāja Jeļena Bukša.

Mazumtirgotāji 2026. gadā varētu konsolidēties, daļai veikalu pārtraucot darbību, kamēr tie, kas nolems turpināt uzņēmējdarbību, attīstīsies un paplašināsies, prognozē SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Gribētos cerēt, ka jaunajā gadā valdība atturēsies no neizsvērtiem lēmumam, kas no tirgotājiem prasa lielus naudas un laika ieguldījumus, bet nesniedz būtisku ieguvumu, kā tas bija aizvadītajā gadā,” izteicās R. Okmanis.

Viņš skaidroja, ka daļa mazo veikalu reģionos tieši strauji mainīgo prasību dēļ varēja pieņemt lēmumu savas tirdzniecības vietas slēgt. “Mazo veikalu īpašnieki daudzos gadījumos ir cilvēki gados, un viņiem grūti izsekot biežajām izmaiņām regulējumā, kas prasa arī papildu līdzekļus. Labākajā gadījumā viņu veikalus pārņems tie, kas vēlas attīstīties, tādējādi var runāt par konsolidāciju mazumtirdzniecības tīklā.”

Princips “veikals seko cilvēkiem” izpaudīsies arī šogad, kas nozīmē, ka varētu tikt slēgti veikali vietās, kas kļuvušas mazapdzīvotas, un durvis vērt jauni veikali tur, kur pieaudzis pieprasījums. “Veikali, kas nolēmuši attīstīties, noteikti izmantos šobrīd pieejamās tehnoloģiskās iespējas, tostarp veicinās “LaTS” e-veikala platformas lietošanu,” piebilda R. Okmanis.

Rīgā, Āgenskalnā februāra beigās durvis vēris jauns mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikals, informēja SIA “Latvijas Tirgotāju savienībā.

“Veikals Olgas ielā ir jau trešais mūsu veikals Rīgā, kas darbojas “LaTS” tīklā,” pastāstīja “Juva S” vadītājs Ivans Savļaks.

Pašreizējā tirgus situācijā, kad mazumtirdzniecību ietekmē izmaksu pieaugums, cenu jutīgums un spēcīga konkurence ar lielajiem tirdzniecības tīkliem, paplašināšanās un veikalu skaita palielināšana kļūst par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem mazo veikalu pastāvēšanai. “Plašāks tirdzniecības vietu tīkls ļauj efektīvāk sadalīt izmaksas, stiprināt atpazīstamību un piesaistīt stabilāku klientu plūsmu, tādējādi radot lielākas izredzes saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā,” uzsver I. Savļaks.

SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju.

Gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā iezīmējies ar būtiskām pārmaiņām pircēju paradumos, īpaši e-komercijas segmentā. Janvāris platformai E-latts.lv nesis strauju pasūtījumu un apgrozījuma pieaugumu, ko lielā mērā veicināja aukstie laikapstākļi un apgrūtinātā pārvietošanās gan pilsētās, gan reģionos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, apliecinot, ka digitālā iepirkšanās kļūst par arvien nozīmīgāku alternatīvu tradicionālajai veikalu apmeklēšanai.

E-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša uzsver, ka šī tendence bijusi izteikta jau gada pirmajā mēnesī: “Piedzīvojām strauju pasūtījumu pieaugumu e-veikalā, un apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieauga par vairāk nekā 30%. Aukstie laikapstākļi būtiski ietekmēja cilvēku ikdienu, un daudzi izvēlējās pasūtīt pārtiku tiešsaistē, nevis doties uz veikalu.”

Aukstums un sniegotie ceļi daudzviet Latvijā ierobežoja iespējas ērti nokļūt līdz fiziskajiem veikaliem. Reģionos, kur attālumi līdz tirdzniecības vietām mēdz būt lielāki, laikapstākļu ietekme bija īpaši jūtama. Sarežģīta satiksme veicināja iedzīvotāju izvēli iepirkties attālināti, izmantojot piegādes pakalpojumus. Tas atspoguļojās gan pasūtījumu skaita pieaugumā, gan arī kopējā apgrozījumā.

Mazumtirdzniecībā 2026. gads Latvijā iezīmējas kā sarežģīts periods, īpaši mazajiem un vidējiem veikaliem. Pieaugošās izmaksas, nodokļu izmaiņas un administratīvā sloga palielināšanās rada papildu finansiālu spiedienu, kas neizbēgami ietekmē arī preču gala cenas.

Lielajiem tirgus spēlētājiem ir plašāki resursi, lai absorbētu izmaksu kāpumu, taču mazākiem uzņēmumiem katrs papildu regulējums un nodokļu izmaiņa ir jūtamāka.

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tabakas akcīzes nodokļa pieaugums, kas turpmākajos gados kļūs straujāks. Cenu kāpums palielina risku, ka pircēji meklēs lētākas alternatīvas, tostarp nelegālajā tirgū. Tas īpaši ietekmē mazākos veikalus, kuru ieņēmumu struktūrā atsevišķas preču grupas ieņem nozīmīgu daļu. Ja samazinās pārdoto vienību skaits, apgrozījuma kritums var būt jūtams ļoti ātri.

Papildus nodokļu slogam pieaug arī administratīvās prasības – regulējumu izmaiņas, cenu atjaunošana sistēmās, atskaites, kontroles mehānismi un citi pienākumi, kas prasa gan laiku, gan cilvēkresursus. Mazajiem un vidējiem veikaliem tas nozīmē papildu izmaksas, jo bieži vien šos pienākumus veic tie paši darbinieki, kas rūpējas par ikdienas tirdzniecību. Administratīvais slogs tādējādi tieši ietekmē uzņēmuma rentabilitāti un netieši atspoguļojas arī produktu cenās plauktos.