Koncertu organizētāji atzīst, ka nu jau koncertu organizēšanu var sākt uzskatīt par biznesu, taču iespēju attīstīties vēl ir daudz.
Koncertaģentūru jeb t.s. promouteru pārstāvji min vairākus iemeslus, kādēļ pēdējā laikā pasaulē labi pazīstami mākslinieki vēlas koncertēt Latvijā. Kā atzīst koncertaģentūras Postivus Music pārstāvis Ģirts Majors, pirms pāris gadiem koncertu organizēšanu Latvijā vispār bijis grūti saukt par biznesu, taču tagad aģentūras sākušas kaut ko pelnīt. Tiesa, šis tomēr esot diezgan riskants bizness, jo tā izmaksas ir visai augstas, bet ienākumi - grūti prognozējami, jo ir neiespējami paredzēt, vai tiks iztirgots pietiekami daudz biļešu.
Arēnas Rīga faktors
Būtisku impulsu koncertu dzīves un šī biznesa attīstībai radījusi Arēnas Rīga atvēršana. «Pusotra gada laikā kopš arēnas atvēršanas mēs esam organizējuši pat vairāk pasākumu nekā iepriekšējos 5 gados pirms tam. Šogad jau pieci lieli pasākumi, pērn četri. Tagad mēs varam aicināt māksliniekus uz Rīgu, jo ir lielākas ietilpības norises vieta zem jumta, kas strādā jebkurā gada laikā. Arēna ir ļoti kvalitatīva,» tā Kristaps Kārkliņš, SIA BDG Events mārketinga speciālists. Šī koncertaģentūra Rīgā rīkojusi tādu pasaulē pazīstamu mūziķu kā Depeche mode, Pink un Aerosmith šovus un tās rīkoto koncertu apmeklētāju skaits šogad sasniedzis jau 77 tūkstošus. «Arēnas Rīga atvēršana ir zināms impulss, būtisks, bet to nevajadzētu pārvērtēt. Liela nozīme ir tam, ka cilvēki ir gatavi tērēt naudu par koncertiem, pirms 5-6 gadiem situācija bija pavisam citādāka. Tomēr arēna ir būtiska infrastruktūras daļa, lai šis bizness attīstītos,» atzīst Positivus Music pārstāvis Ģ. Majors, kura pārstāvētā kompānija organizējusi Muse koncertu Arēnā Rīga, Moby koncertu Ķīpsalas hallē, kā arī vairākus citus pasākumus, piemēram, šīs nedēļas nogalē notiekošo mūzikas festivālu Positivus AB. Koncertu rīkotāji ir pārliecināti, ka, neraugoties uz Arēnas Rīga esamību, Latviju nebūt nevar uzskatīt par pietiekami nodrošinātu ar vietām lielu pasākumu rīkošanai. Ģ. Majors norāda, ka šovbiznesa attīstībai par labu nāktu stadions ar kādiem 50 000-70 000 skatītāju vietu, kas ļautu piesaistīt augstākā līmeņa populāros mūziķus. «Cits jautājums ir - cik vispār pasaulē ir mūziķu, kas spētu Latvijā savākt tik lielu publiku,» viņš teica. Sava loma tam, kādēļ promouteriem, runājot ar populārās mūzikas zvaigžņu aģentiem, izdodas pārliecināt viņus, ka ir vērts rīkot koncertu Rīgā, arī faktam, ka Baltijas un Latvijas tirgus daļai mākslinieku ir vēl neatklāts. Latvijas promouteriem nākoties konkurēt ar citu valstu koncertaģenūrām par to, lai konkrēta mūziķa koncerts notiktu tieši Latvijā, jo izpildītāju koncertturneju grafikā parasti konkrētam reģionam paredzēts ierobežots koncertu skaits.
Aerosmith peļņa: miljons
«Mūsu situācija, manuprāt, ir diezgan interesanta, šobrīd cilvēki uz koncertiem nāk arvien vairāk un mēs dažkārt māksliniekiem varam par koncertu piedāvāt tikpat lielu honorāru kā citās vietās,» stāsta neatkarīgās koncertaģentūras Positivus Music pārstāvis. To apliecina arī BDG Events mārketinga speciālists K. Kārkliņš un direktore Inga Kadeka-Harkova. «Aerosmith gadījumā pirmo reizi Latvijas vēsturē mūziķu honorārs sasniedza 1 milj. ASV dolāru, kas vēl nekad nebija noticis. Jādomā, ka arī citi organizatori to ņems vērā un, iespējams, riskēs ar līdzīgām naudām, jo koncerts bija ļoti labi apmeklēts. Tas ļauj prognozēt, ka varbūt kaut kad Rīgā uzstāsies arī tādi mākslinieki kā Red Hot Chillipappers, U2 u.c.,» tā K. Kārkliņš, piebilstot, ka Aerosmith koncerta kopējās izmaksas sasniegušas 1 milj. eiro un to apmeklējuši 26.5 tūkst. skatītāju, par biļetēm maksājot no 25 ls līdz 55 Ls. Interesanti, ka Aerosmith mūziķu honorārs par koncertu Rīgā bijis otrais lielākais, ko šī grupa saņēmusi par koncertu Eiropā. Vairāk mūziķi nopelnījuši tikai par koncertu Maskavā. Db aplēses liecina, ka pat tad, ja biļetes būtu tirgotas tikai par 25 Ls, ienākumi no to pārdošanas būtu sasnieguši 662 500 Ls, kas ir tikai nedaudz mazāk par organizatoru minētajām koncerta kopējām izmaksām. Saskaņā ar neoficiālu, www.vazhno.ru izplatītu informāciju, 1 milj. ASV dolāru lielu honorāru par līdzdalību pašlaik notiekošajā konkursā Jaunais vilnis saņems arī krievu superzvaigzne Alla Pugačova.
Konkurence - nosacīta
Ar ārzemju māksliniekiem strādājošās koncertaģentūras atzīst, ka pagaidām runāt par konkurenci Latvijā strādājošo koncertaģentūru starpā var visai nosacīti. «Konkurence ir, koncertu organizatori ir saradušies vairāk, bet mūsu auditorija saturiski atšķiras un mēs paši arī,» tā Ģ. Majors no Positivus Music. Līdzīgās domās ir arī BDG Events pārstāvji, kas norāda, ka viņu koncertaģentūra tomēr vairāk orientējas uz ļoti populāru mākslinieku koncertu organizēšanu, kamēr Positivus Music - uz šaurākai auditorijai interesantiem vārdiem. Šīs koncertaģentūras nej��toties īpaši spēcīgas uz krieviski runājošo auditoriju orientētajā piedāvājumā - populārāko Krievijas mākslinieku koncertu organizētāju vidū vadošais ir Makrokoncert. Šī kompānija darbojas ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs, Polijā un Čehijā, kā arī Kaļiņingradā. Šī kompānija organizē gan populārāko Krievijas mūziķu, gan arī dažu Rietumu zvaigžņu koncertus, kā arī Chippendales šovus.
Peļņas gūšana nav pašmērķis
Akadēmiskās mūzikas koncertu rīkošanu nevar uzskatīt par naudas taisīšanas avotu, uzskata koncertaģentūras.
Peļņa nav mērķis
«Nevar salīdzināt to, kas notiek akadēmiskajā, klasiskajā un džeza mūzikā, ar to, kas notiek popmūzikā un rokmūzikā. Pieprasījums un publika atšķiras. Roks un pops ir šovbizness, arī viss skeču žanrs, bet akadēmiskā mūzika nav uzskatāma par šovbiznesu, neskatoties uz to, ka koncerts var izskatīties kā šovs. Cilvēki, kuri strādā šajā virzienā, protams, pelna naudu, jo tas ir viņu darbs. Taču mūsu reģionā vārds bizness nenozīmē darbu, bet gan naudas taisīšanu. Ja runājam par nopietnu mākslu, tās pamatuzdevums nekad nebūs peļņa,» uzskata Hermaņa Brauna fonda (HBF) ģenerāldirektore Inna Davidova. Viņasprāt, tie laiki, kad akadēmiskā kultūra un māksla pasaulē piedzīvoja uzplaukumu, jo daudzās valstīs kultūru pilnībā apmaksāja valsts, jau ir pagājuši. Tiesa, HBF atbalstītāju vidū ir ne tikai privāti uzņēmumi, bet arī Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Kultūras pārvalde, tomēr, kā uzsver koncertaģentūras vadītāja: «Sabiedrības noskaņa un ekonomiskā dzīve noteic citus spēles noteikumus un tie nosaka, ka jāmēģina pelnīt pašiem, ka nevar gaidīt, ka tev aiz muguras vienmēr stāvēs kungs vai valsts ar biezu maku, kas bezgalīgi dos naudu. Jāmeklē nauda pašiem, lai gan daudz pelnīt ar akadēmisko mūziku nav iespējams.» HBF rīkoto koncertu biļetes maks�� no 3 Ls, bet visdārgāko biļešu cenas sasniedz 50 Ls, taču iztikt bez sponsoriem, tikai ar biļešu ieņēmumiem vien esot grūti. «Nevar jau bez gala celt cenas. To var darīt dažas reizes gadā uz kaut ko ļoti ekskluzīvu. Bet tad jārēķinās ar to, ka cilvēks, kurš samaksās 20 Ls par biļeti uz vienu koncertu, pēc tam kādu laiku nenāks uz citiem tevis organizētajiem koncertiem, jo viņš savu limitu ir iztērējis.Taču koncertam ir tāda īpatnība, ka tā ir vienreizēja prece - tas ir tikai šodien, tagad un tikai te. Tāpēc tas arī maksā vairāk.» Pieredze liecinot, ka pēdējo gadu laikā akadēmiskās mūzikas koncertu apmeklētāju skaits pieaudzis - pirms 10 gadiem šādus koncertus pastāvīgi apmeklēja ap 200 cilvēkiem, bet tagad auditorija sasniegusi jau 1000. Atsevišķos gadījumos koncerta apmeklētāju skaits sasniedz pat divarpustūkstošus.
Grūti prognozēt
Taujāta par to, vai Rīgā nepieciešams būvēt akustisko koncertzāli, I. Davidova norādīja: «Ja visa sabiedrība, t.sk. politiķi domātu, ka var piepildīt to zāli visu laiku, nebūtu strīdu par naudu. Ja visi justu, ka nevar dabūt biļetes uz koncertiem, ka nākas stāvēt kājās vai sēdēt uz skatuves, būtu pavisam cita situācija.» Par normālu I. Davidova neuzskata arī situāciju, kad Bādenbādenes simfoniskā orķestra vai Kremerata Baltica koncertus nākas rīkot Nacionālajā operā, kas patiesībā nemaz nav piemērota šāda veida mūzikas atskaņošanai. Tomēr to, vai akustiskā koncertzāle Rīgā darbosies sekmīgi, esot ļoti grūti prognozēt. «Var prognozēt, kas notiks ar auditoriju pēc diviem, trim gadiem, bet mēs nezinām, kas notiks pēc trīsdesmit gadiem. Koncertzāle ir celtne, kam jādzīvo ilgi un, kā mainīsies cilvēku interese, to nevar paredzēt - kas zina, varbūt cilvēki pēc desmit gadiem tikai ceļos?» tā viņa.
