Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Gaļas pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Miesnieks pēdējo četru gadu laikā ir trīskāršojis vistas gaļas produktu pārdošanas apjomus.

Šī gada pirmā ceturkšņa vistas gaļas pārdošanas rādītāji uzrāda 29% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu periodu.

Rīgas Miesnieka pārdošanas dati liecina, ka vistas gaļas produkti ir straujāk augošā produktu grupa, kuras pārdošanas apjomi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši trīs reizes. Uzņēmums prognozē, ka straujais vistas gaļas produktu patēriņa pieaugums nākamajā gadā Latvijā nedaudz mazināsies sakarā ar gaidāmo cenu kāpumu, tomēr saglabājot vienmērīgu 10% pieaugumu.

«Vistas gaļa neapšaubāmi ir līderis Latvijas patērētāja gaļas produktu izvēlē. Par to liecina arī mūsu pārdošanas rādītāji. Rīgas Miesnieks vistas gaļas produktu zīmola Kika tirgus daļa pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi 10 reizes, un mēs turpināsim to palielināt. Tādēļ šogad esam krietni paplašinājuši izvēles iespējas šai produktu kategorijā un kopumā piedāvājam 22 jaunus vistas gaļas produktus, kas jau nopērkami veikalos,» komentē Rīgas Miesnieks mārketinga direktore Juliāna Juškeviča. Atbildot uz pieaugošo patērētāju pieprasījumu šajā produktu grupā, Rīgas Miesnieks šogad paplašinājis vistas gaļas produktu klāstu.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Augustā būs divi gadi, kopš SIA A.K.S. Grupa Alsviķu pagastā pievērsusies vistu audzēšanai. Lai gan uzņēmuma pamatnozare jau daudzus gadus ir kokapstrāde, laiks tiek atrast arī vistkopībai, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Uzņēmuma īpašniece Kristīne Vindela atzīst, ka doma par vistu audzēšanu bijusi jau sen, bet netika īstenota. Piedzimstot mazākajai meitiņai, abi ar vīru sapratuši, ka tas ir īstais mirklis ieceres īstenošanai. «Meita atteicās ēst veikalā pirktās vistu olas. Arī man ir ļoti izteikta smaržu izjūta, nevaru ieēst veikalā pirktās vistu olas, jo tām ir izteikts zivju un izmantotās barības aromāts. Cepot šīs olas, visa māja sāk smaržot pēc zivīm... Sākām ar domu pamēģināt savām vajadzībām un iegādājāmies septiņas vistas Madonas audzētavā. Tās bija divas pērļu vistiņas, divas Andalūzijas zilās - skaistas, zilganpelēku spalvu vistas - un trīs Kučinskaja Jubiļeinaja, » stāsta K.Vindela.

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Linas Agro Group parakstījis vienošanos ar privātpersonām un juridiskām personām par 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akciju un daļu iegādi.

Linas Agro plāno uzņēmumu akciju un daļu iegādei tērēt 12,5 miljonus eiro. Kā teikts uzņēmuma paziņojumā, darījumu plānots noslēgt līdz šī gada decembrim, un tā noslēgšana ir atkarīga no vairāku nosacījumu izpildes, tostarp atļaujas saņemšanas no Latvijas Republikas Konkurences padomes. AB Linas Agro Group finanšu konsultanti darījuma ietvaros bija Porta Finance, kamēr juridiskās konsultācijas sniedza Raidla Lejiņš & Norcous.

AB Linas Agro Group valdes loceklis Andrius Pranckevičius komentē: «Putnu fabrika Ķekava, SIA Broileks, SIA Cerova un SIA Lielzeltiņi ir uzņēmumi, kas darbojas putnkopības jomā. Uzņēmumu pamatdarbība ir broileru audzēšana un putnu gaļas ražošana. Mēs plānojam iegādāties visus uzņēmumus kopā. Uzskatām, ka putnkopība ir perspektīva un potenciāli peļņu nesoša nozare, neskatoties uz to, ka daļu no uzņēmumiem, kurus plānojam iegādāties ir nepieciešams restrukturizēt. Mūsuprāt, šis darījums ļaus mums paplašināt un diversificēt savu darbību, piedāvājot tirgū augstākas pievienotās vērtības produktus. Pēc darījuma noslēguma mēs plānojam vertikāli integrēt iegādātos uzņēmumus, nodrošinot lopbarības ražošanu, olu inkubāciju, putnu audzēšanu, kaušanu un gaļas tālāko pārstrādi. Iegādājamo uzņēmumu darbības jomas zināmā mērā pārklājas ar AB Linas Agro Group operācijām, tādējādi nodrošinot papildus sinerģijas. Mēs ik gadu pārdodam aptuveni 1,5 miljonus tonnu graudu un citu lauksaimniecības produktu, daļu no kuriem varēsim izmantot kombinētās lopbarības ražošanā Latvijā.»

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Apavu izgatavošana ar rokām krietni atšķiras no to mehāniskas ražošanas, prasa ilgu laiku, meistara prasmi un pacietību. Latvijā apavu ražošana lielākos apmēros nepastāv, taču ir daži apavu izgatavotāji, kas aizņem rokām darinātu kāju ģērbu nišu. Viens no lielākajiem ir Elegants, kurš izdzīvojis no padomju laikiem. Piedāvājam aplūkot, kā apavu izgatavošanas darbnīcā top kurpes!

Apavu izgatavošanas procesu var aplūkot galerijā augstāk!

Lai arī apavu izgatavošanas apjomi, salīdzinot ar lielajām apavu ražotnēm Eiropā, nav lieli - aptuveni simts apavu pāru mēnesī, salīdzinot ar līdzīgiem vietējiem nišas uzņēmumiem, šie apjomi esot «milzīgi», stāsta Eleganta vadītājs Raimonds Burakēvičs, kurš apavu darbnīcā grozās jau kopš septiņu gadu vecuma. R. Burakēviča tēvs bijis šīs apavu darbnīcas saimnieks, tādēļ varētu teikt, ka Raimonds ir ģimenes tradīciju turpinātājs, viņš iepriekš atzina DB.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

«Kurš iet garām, to rauj iekšā,» nosmej Pāvilostas audēja Vilma Reinharde. Sākot no pilsētas svētkiem 19. maijā līdz 29. augustam, ikviens Pāvilostas iedzīvotājs un viesis tiek aicināts ieaust savu rakstu, lai radītu garāko kājceliņu novadā ar nosaukumu Ceļš kāpās, vēsta laikraksts Kursas Laiks.

Katru piektdienu Pāvilostas Mūzikas skolas telpās interesentus sagaida Vilma Reinharde. Audēja pastāsta, ka biežākie viesi ir vietējie, tomēr iegriežas arī tā saucamie Pāvilostas rīdzinieki, kā arī ceļotāji no Francijas, Austrālijas un citām zemēm. Ieaust dzīparu bieži piesakās arī jaunie pāri. Katram audējam ir iespēja izvēlēties kādu no košajiem auduma strēmeļu kamoliņiem. Tos projekta organizatori ieguvuši no humānās palīdzības, kur cilvēki tos izbrāķējuši, bet aušanai tie der. Katrs no projekta dalībniekiem tiek uzskaitīts, V. Reinharde atklāj, Kursas Laika ciemošanās laikā tie ir 105.

Vēl gan nav zināms, cik metri jau noausti, tomēr uzvilkti tika 16 m gari diegi. V. Reinharde atzīst, ka daudz vairs nav palicis. Aušana notiek ar divām paminām, un process ir pavisam vienkāršs. Piemēram, aužot Sakas tautas tērpu, vajadzīgas 12 paminas un 12 nīškārtas. Audēja atklāj, ka sarežģītākais ir steļļu sagatavošana, šoreiz tam tika veltītas piecas stundas. V. Reinharde 30 centimetru kājceliņu var noaust vienā stundā, grūtāk ir, aužot segas, tur 30 centimetrus var noaust trīs stundu laikā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vecrīgā atklāts pirmais ātrās apkalpošanas restorāns KFC (Kentucky Fried Chicken), kura izveidē investēti 500 tūkstoši eiro, informē UAB Cibus Restaurants vadītājs un KFC un Pizza Hut franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs A. Sigurdsons.

Ātrās apkalpošanas restorāns izvietots divos stāvos 300 kvadrātmetru platībā.

Vistas gaļu uzņēmums patlaban iegādājas lielākajā Baltijas vistas gaļas pārstrādes uzņēmumā, taču sarunas notiek arī ar Latvijas lielāko vistas gaļas ražotāju, stāsta S. A. Sigurdsons.

Patlaban uzņēmējam pieder pieci KFC restorāni un trīs Pizza Hut restorāni Baltijas valstīs un septiņi Pizza Hut Somijā.

Nākotnē uzņēmums plāno atvērt jaunus restorānus Rīgā, un patlaban tiek meklēta vieta. Pirmā restorāna vietas atrašana beigusies veiksmīgi, jo tas īpašums atrodas tieši blakus Galerijai Centrs.

Līdz gada beigām blakus KFC plānots atvērt Pizza Hut restorānu, arī tā izveidē tiks ieguldīti 500 tūkstoši eiro.

Sievietēm kurpju piedāvājums ir gana liels, tāpēc Andris Runcis mācās izgatavot vīriešu apavus.

«Kad mamma mani bērnībā sūtīja uz apavu darbnīcu pēc savām kurpēm, man gribējās uzturēties tur pēc iespējas ilgāk, jo man patīk tā smarža. Apavu līmēšanā izmanto parastu kontaktējošo līmi, bet kopā ar ādu rodas ļoti specifiska smarža. Esmu iekārtojis darbnīcu VEF teritorijā, kur aiz trim durvīm tusē mūziķi un viņi man prasa – vai tik tu neesi kurpnieks,» stāsta Andris Runcis, apavu zīmola June9 radītājs. Viņš apavus izgatavo pēc pasūtījuma un sākumā bija atvērts idejām, bet saprata, ka tas ir daudz dārgāk nekā gatavot paša izlolotus modeļus. Tāpēc var izvēlēties starp dažiem modeļiem un krāsām. «Jo lielāks sortiments, jo grūtāk izvēlēties. Es tomēr esmu lecīgs un man gribas savus noteikumus. Es nevēlos uzvārīties tikai tāpēc, ka ir roku darbs – es nāku pretim ar pieejamu cenu, bet man ir savi noteikumi,» tā viņš.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

Maija sākumā Bauskā apmeklētājiem durvis vērs kafejnīca «Pie pils». Jaunā ēstuve iekārtota bijušās kafejnīcas vietā pils stāvlaukuma malā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ēkas Brīvības bulvārī 2, bijušo klubu «Relax» un kafejnīcu «Krustceles», iegādājusies SIA «Viona».

Remotdarbu ieceres realizējas nedaudz lēnāk, nekā sākotnēji plānots. Topošās kafejnīcas «Pie pils» vadītāja Oksana Barojana apliecina, ka ēstuvē pirmos apmeklētājus gaidīs 8. maijā: «Kad pērn septembrī ēku nopirkām, nebijām domājuši, ka telpas būs tik sliktā stāvoklī. Daudz iepriekš neplānotu darbu esam paveikuši pagrabā un virtuvē. Lai arī kafejnīcu atvērsim vēlāk, nekā bijām plānojuši, tomēr ir gandarījums, ka viss būs īstenots, kā iecerēts.»

Jaunajā kafejnīcā apmeklētājiem piedāvās armēņu virtuvi.

Šoreiz portāls db.lv ciemojās AS Putnu fabrika Ķekava, lai aplūkotu vistas gaļas produktu izgatavošanas procesus šajā kompānijā.

Kopumā uzņēmumā patlaban aug vidēji 1,2 miljoni vistu dažādos vecumos, stāsta AS Putnu fabrika Ķekava Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Bikse.

Ražošanas teritorija ir liela – kopā 102 hektāri – tajā atrodas gan inkubators, gan dējējvistu, gan gaļas vistu kūtis, gan ražošanas cehi un noliktavas. AS Putnu fabrika Ķekava ir pilna cikla ražošanas uzņēmums, kas mūsdienās Eiropā ir sastopams reti, jo audzējot jaudu putnus piegādā vairāki audzētāji no tuvākās apkārtnes.

Putnu fabrika Ķekava pēdējo gadu laikā ražošanā un putnu audzēšanā veikusi būtiskas investīcijas, un patlaban primāri ir palielināt kautuves jaudu, kā arī renovēt putnu kūtis. Salīdzinoši – Lietuvā kopumā var izaudzēt putnu gaļu 112% apjomā no vietējā pieprasījuma – lai paliktu pašiem un vēl paliktu pāri, savukārt Latvijā no pieprasījuma iespējams izaudzēt aptuveni 60%, taču produktus arī eksportējam, stāsta I. Bikse. Latvijā tiek realizēti 72% Putnu fabrika Ķekava saražotās vistas gaļas, savukārt 28% uzņēmums eksportē. Galvenais uzņēmuma eksporta tirgus ir Zviedrija, kur lielākais pieprasījums ir pēc vistas filejām.

Rīgā reiz bijis daudz cepurnieku un arī dāmas devušas priekšroku cepurēm pēc individuāla pasūtījuma; Tundra šo tradīciju cenšas atdzīvināt.

«Man jau sen bija doma mācīties taisīt cepures, bet pievērsos citiem projektiem un šī ideja izpalika. Ar laiku pamanīju, ka katrā ceļojumā nopērku pa kādai cepurei, bet Rīgā īsti nevaru atrast savu cepuri,» stāsta Beatrise Gore, cepuru darbnīcas Tundra (SIA Dushka) līdzīpašniece. Viņa mēģinājusi uzmeklēt cepurniekus, bet izrādījās, ka viņu ir palicis pavisam maz. Agrāk gan Rīgā to bijis daudz, bija arī rūpnīca Rīgas filcs, kas ražoja sagataves, bet to likvidēja. Tagad Tundra sagataves pasūta no ārzemēm. «Cepures tieši tagad nāk modē. Agrāk dizaineri un modes mākslinieki skatēs tās neizmantoja, bet pašlaik gandrīz katrā modes skatē ir cepures un tās kļūst arvien interesantākas,» piebilst Madara Gore-Bērziņa, Beatrises māsa un biznesa partnere. Beatrise stāsta, ka māsām kopā strādāt esot labi, jo viņa ir «gaisīga» persona, kas vairāk dzīvo savās ilūzijās, savukārt Madara viņu atgriež atpakaļ realitātē un ievieš disciplīnu. «Mums ir labs tandēms,» spriež Beatrise.

Jau bērnībā Elīna Zuša veidoja herbārijus, tagad šī aizraušanās radusi jaunas izpausmes formas – izžāvētus augus viņa iestrādā savās rotās .

Savas rotas Elīna dēvē par Mazo galaktiku. Tās ir rotas, kas domātas smalkām sievietēm, kuras ar tām vēlas uzsvērt savu maigumu un izsmalcinātību, viņa raksturo. Sievietei skaistums ir noteicošais, bet rotas ir tikai mazs papildinājums tam, cik viņa ir daiļa, eleganta, smalka. Ir cienījams sievietes skaistums pats par sevi, tāpēc rotas ir līdzvērtīgas sievietes skaistumam, taču tās viņu neaizēno. «Mazs, kluss uzsvars,» saka Elīna.

Rotas viņa gatavo jau četrus gadus. Pirmoreiz Elīna savus darinājumus izrādīja 2009. gada Ziemassvētku laikā, kad Rīgā tika atvērts pirmais pop-up veikals. «Man bija izaicinājums redzēt, kā reaģē cilvēki, vai viņiem patīk tas, ko es radu. Saņēmu daudz komplimentu. Lai gan pircēju nebija daudz, gandrīz katrs veikala apmeklētājs kaut ko iegādājās,» viņa atceras. Tolaik Elīna dzīvoja mājās ar meitiņu, un rotu izgatavošana bija viņas blakus nodarbe bērna audzināšanai. Taču viņa rotu izgatavošanu uztvēra nopietni – domāja par cenu, iesaiņojumu, kā izstādīt savas rotas utt. «Un, ja domā par tādām lietām, tu jau esi biznesā,» spriež Elīna.

Koknesē izvietotais uzņēmums HansaPack, kurā ražo koka paletes, pirms neilga laika paplašinājis ražošanu un daļu paletēm nepieciešamo detaļu tagad izgatavo turpat.

Par to vēsta reģionālais medijs Staburags.

Līdz šim visus palešu izgatavošanai nepieciešamos materiālus pirka gatavus. Tagad daļu palešu detaļu izgatavo uzņēmumā.

Dmitrijs Korņilovičs, ražotnes valdes loceklis, stāstījis, ka iekārtas baļķu sagarināšanai un brusu izgatavošanai nopirktas no kādas bankrotējušas kokzāģētavas. Tās nav jaunas, un jauda nav tik liela, lai nodrošinātu pilnīgi visu ikdienā nepieciešamo kokmateriālu ražošanu. Mēnesī uzņēmums patērē vidēji 1000 m3 koksnes, bet gaterī spēj apstrādāt piekto daļu no tās.

Nākotnē plānots iegādāties zāģēšanas darbgaldu, lai izgatavotu arī dēļus. Ražošanas paplašināšanas dēļ radītas vairākas jaunas darba vietas, un 30 cilvēku lielajam Kokneses uzņēmuma kolektīvam piepulcējušies vēl desmit strādnieku. Šāda papildu ražošanas iekārta izdevīga arī vietējiem kokmateriālu piegādātājiem, kuri sadarbojas ar SIA HansaPack.

Eiro monētu izgatavošanas izmaksas tomēr būs 7,9 miljoni latu, nevis 5,2 miljoni eiro, kā ziņots iepriekš, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Decembra sākumā paziņojums IUB liecināja, ka eiro monētu izgatavošana izmaksās krietni mazāk nekā centrālā banka bija iepriekš paredzējusi un veidos 5,3 milj. eiro (3,72 milj. Ls). Tomēr tagad rezultāti precizēti un kopējā summa ir 7,9 miljoni latu.

Kā skaidro LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, pirmajā publiskotajā ciparā nebija iekļauta metāla cena. Tagad līgumcena ir precizēta, iekļaujot arī mainīgo lielumu - metāla cenu Londonas metālu biržā piedāvājumu atvēršanas dienā – šī gada 20.novembrī.

Pēc precizējuma pretendentu piedāvājumos norādītas visas kopējās izmaksas, skaidro LB pārstāvis.

Konkursā par eiro izgatavošanu tika saņemti piecu dalībnieku pieteikumi, un par uzvarētāju tika atzīts Štutgartes uzņēmums Staatliche Münzen Baden-Württemberger, kurš piedāvāja zemāko cenu.