Ražošana

Rīga kā Ziemeļeiropas saldējuma citadele

Linda Zalāne, speciāli DB, 13.06.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Kāds būs jūsu personīgais pienesums grupai, pildot jaunos amata pienākumus?

Plāni, kas ir saistīti ar grupas tālāko attīstību un izaugsmi, ir cieši saistīti ar manām personīgajām vērtībām, un viena no tām ir iekšējā un ārējā komunikācija, jo pārsvarā jau visi pārpratumi rodas tāpēc, ka cilvēki nesarunājas. Tāpēc vēlos izveidot atbilstošu vidi, dalīties ar iespējām un pieredzi, lai cilvēki varētu ne tikai runāt, bet arī klausīties. Tā jau ir tāda klišeja, kad saka, ka cilvēkam ir divas ausis un viena mute. Vēlams, lai tas tādā proporcijā tiek arī izmantots, bet dzīvē ne vienmēr tā ir, jo visiem patīk runāt un reizēm nedrošības gadījumā pat pārlieku daudz. Tāpat svarīga ir arī ārējā komunikācija un tas, kā uzņēmums stāsta par sevi potenciālajiem patērētājiem. Kopējās ekosistēmas veidošana ir svarīgs darbs, tam jebkura uzņēmuma vadītājam būtu jāpievērš uzmanība.

Līdz ar jauno amatu cik daudz cilvēku strādā jūsu vadītajā komandā, un kurās no valstīm Food Union plašā saime ir bāzēta?

Eiropā mums ir 4,5 tūkst. kolēģu, strādājam Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Baltkrievijā un Krievijā. Vairumā no šīm valstīm, izņemot Lietuvu un Krieviju, ir bāzētas Food Union ražotnes, kur uzņēmums gatavo saldējumu. Interesanti, ka katras šīs valsts ražotne ir pelnījusi pat atsevišķu stāstu gan atrašanās vietas, gan vēstures dēļ. Piemēram, Rumānijā Food Union ražotne atrodas Transilvānijā, pie ceļa Transalpina, kas ir viens no populārākajiem moto braucēju vidū, tas ir atvērts vien divus trīs mēnešus gadā, bet pārējā laikā aizsnidzis un slēgts. Tur tiek ražots saldējums ar nosaukumu Transalpina. Uzņēmuma dibinātājs un partneris ir augsti cienījams uzņēmējs Rumānijā, un stāsts par viņa vadītā uzņēmuma izaugsmi ir iedvesmojošs, jo tas no neliela ģimenes uzņēmuma kļuvis par Food Union grupas sastāvdaļu. Savukārt Dānijā ražotne atrodas lielākajā šīs valsts nacionālajā parkā, tur uzņēmuma vadība kopā ar darbiniekiem lasa ogas, no tām pēc tam tiek ražots saldējums.

Ar ko Latvijas ražotne lielās grupas saimes kontekstā izceļas?

Rīga jau tagad ir kļuvusi par sava veida saldējuma citadeli mūsu Eiropas grupai. Latvijā ir lielas un spēcīgas ražošanas jaudas, esam spēcīgi saldējuma tehnoloģiju un pētniecības attīstīšanā, mums ir liela intelektuālā kapacitāte, kas ļauj to visu īstenot. Latvijā izveidots kompetenču un atbalsta centrs visai Eiropas grupai. Šeit varam attīstīt jaunos saldējumus, jo mums ir laboratorija, kur jaunos produktus varam simulēt mazākā formā, kā arī mums ir spējīgi tehnologi, kas izdomā dažādas garšas un konsistences saldējumus, ko var saražot šeit un citās valstīs. Mums ir modernākās ražošanas iekārtas Ziemeļeiropā, un pats svarīgākais ir šie cilvēki, ar kuriem lepojamies, jo viņi var un, kas svarīgāk, grib strādāt un attīstīt saldējuma veiksmes stāstu tālāk Ziemeļeiropā. Food Union, kas patiesībā ir dzimis Rīgā, šajā kabinetā, kurā sarunājamies, faktiski ir kļuvis par Ziemeļeiropas saldējuma līderi, un mēs ar lepnumu varam teikt, ka saldējumi, kas tiek pārdoti Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā un citviet, ir izdomāti un izstrādāti šeit, Rīgā. Citu valstu darbinieki brauc pie mums un pavada te vairākus mēnešus, kuru laikā ar pārtikas tehnologiem strādā plecu pie pleca, lai izstrādātu saldējuma receptes un pēc tam tās īstenotus savās ražotnēs. Šādā kontekstā runājot, varat saprast, ka Rīgas ražotne ir īpaša ar itin visu – tā ir saldējuma citadele. Tas noved pie pārējām prioritātēm, kuras es saredzu kā vadītājs, kā tālāk Food Union vajadzētu attīstīties, proti, fokusējoties uz ilgtspējību, un šajā jomā ir svarīgs arī vides aspekts, un par to ir jādomā jebkuram pārtikas ražotājam, uzlabojot iepakojumu un ražošanas procesu, lai tas būtu videi draudzīgs. Ja būvējam jaunas rūpnīcas, kā tas ir Ķīnā, kur tika izveidotas divas jaunas ražotnes, tad tās strādā maksimāli videi draudzīgi.

Vai grupas ietvaros tuvākajos gados ir plānotas kādas strukturālas izmaiņas, vai arī lielais kuģis peldēs uz priekšu kā līdz šim?

Negribētu Food Union salīdzināt ar kuģi. Tas ir liels un skaists, bet problēma ar kuģiem ir tāda, ka tie ir nevadāmi. Pastāvam līdzās lielajiem, globālajiem spēlētājiem, kas ir kā milzīgas vaboles, bet Food Union grupas uzņēmumi ir kā skudras – katra no savas valsts. Esam vietējie spēlētāji un varam piedāvāt tādas garšas un produkta īpatnības, kādas vēlas lokālie patērētāji. Piemēram, Skandināvijā ir ļoti populārs lakricas saldējums. Es nevaru iedomāties, ka šādas garšas saldējums Latvijā jelkad iegūs popularitāti. Savukārt pie mums ir iecienīts Pols un Karlsons. Šie saldējumi ir iemīļoti jau daudzus gadus, un tos var salīdzināt ar Kāruma sieriņiem, ko citas tautas var nesaprast. Ar šādiem vēstures stāstu apvītiem produktiem esam lepni. Katrs Food Union grupas uzņēmums ar kaut ko izceļas, un mūsu mērķis nav tirgum piedāvāt standartizētus, garšās vienādus produktus. Vienmēr centīsimies būt ciešā sazobē ar vidi, kurā strādājam, līdz ar to katrā valstī ir lokāla pieeja. Redzam, ka šī pieeja un vērtību klāsts, kāds ir grupas uzņēmumiem, ir simpātisks patērētājiem. Šādi varam saražot katrai valstij nepieciešamās garšas saldējumu, un katram no tiem ir foršs stāsts. Galu galā cilvēks, pērkot saldējumu, vēlas saņemt arī emocijas, kuras veido stāsts.

Šogad Latvijas ražotnei bija ievērojams jauno saldējumu birums. Vai šāda intensitāte jauno produktu ražošanā ir ik gadus, vai vienkārši šogad par produktiem vairāk stāstāt un esat aktīvi sociālajos tīklos?

Šogad patiešām ir daudz jaunumu gan Ekselences, gan Pola, gan Tio ģimenēs, un daudzi no tiem ir unikāli. No Pola jaunumiem man ļoti garšo lielie radziņi ar bubble gum garšu, kā arī klasiskie saldējumi, kas ir pildīti cukura vafeļu glāzītēs. Man patīk, ka tās ir kraukšķīgas, nevis mīkstas kā lavašs. Šogad Pols ir arī ar pistāciju un cepumu garšu.

Visu rakstu lasiet 13. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru