Sapņu fabrikā šovakar, 1. jūlijā, ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies amerikāņu alternatīvā roka meistari - grupa Faith No More.

Faith No More tikai pirms neilga laika paziņoja par atkalapvienošanos un koncerta apmeklētāji Sapņu fabrikā šovakar redzēs grupu tādā pat sastāvā kā 1998. gadā, kad Faith No More pārtrauca savu darbību, informēja koncertaģentūra FBI.

Grupa šogad kā galvenie mākslinieki uzstājas lielākajos Eiropas rokfestivālos, kā arī sniedz atsevišķus koncertus.

Pēc koncerta Rīgā grupa šovasar vēl uzstāsies vairākos lielos festivālos – Roskildes festivālā Dānijā, Open’er Polijā, Sziget Ungārijā, Pukkelpop Beļģijā un citos.

Sapņu fabrikas durvis koncerta apmeklētājiem šovakar tiks atvērtas plkst. 19.30. Koncerta īpašais viesis Kid606 uz skatuves kāps plkst. 20.00. Faith No More savu uzstāšanos sāks plkst. 21.00.

Veiksmes stāsts, kura pamatā ir darbs un uzdrīkstēšanās. „Pirms diviem gadiem uzdrīkstējāmies un riskējām, - neskatoties uz ekonomisko panīkumu valstī, nolēmām SKY & MORE nepārvērst par parastu lielveikalu, bet attīstīt to par unikālu iepirkšanās centru, kura koncepta pamatā ir nodrošināt pircējam pieeju visaugstākās kvalitātes produkcijai par pieņemamu cenu un iepirkšanās procesu padarīt par atpūtu un baudījumu,” uzsver Iepirkšanās centra SKY & MORE Valdes loceklis Rihards Rubenis.

Apmeklētāju plūsmas pieaugums par 43%

„Bijām paredzējuši, ka 2010.gada lēmums un smagais darbs pēc tam nesīs augļus un bijām prognozējuši, ka 2011.gadā apmeklētāju plūsmas izaugums varētu būt no 15 – 20% liels, tomēr statistika mūs patīkami pārsteidza,” skaidro R.Rubenis, turpinot, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apmeklētāju plūsmas pieaugums bijis par 43%. Savukārt Sky&More apgrozījuma pieaugums 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ir 32%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijas lielveikalu vidū.

Lielisks statistisks rādītājs ir arī tas, ka pirkumu skaits pārsniedz apmeklētāju skaitu - uz katriem 100 apmeklētājiem tiek izdarīti 130 pirkumi, tātad vairāk kā viens pirkums uz vienu cilvēku, kurš apmeklējis i/c Sky&More.

Visiem ir vajadzīga misija. Gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem, gan valdībai. Ilgtermiņa misijas neesamība ir viens no šīs krīzes cēloņiem. Ar misijas palīdzību būs iespējams iedvesmot cilvēkus un koncentrēties uz valstī esošajiem resursiem.

Ņemot vērā to, ka valstī norisinās diskusijas par valdības mērķiem un misiju, esmu sagatavojis vēstuli premjerministram V. Dombrovskim, kas ir manis veidotā R. Reigana 1981.gada 20.janvāra vēstījuma adaptācija. ASV tajā laikā bija dziļā krīzē, bet Reigana kungs tomēr kļuva par vienu no veiksmīgākajiem prezidentiem valsts vēsturē. Domāju, ka R. Reigana vēstījums ir aktuāls gan Latvijas, gan arī citu valstu valdībām.

Atvainojos par valodu. Izvēlējos angļu versiju, lai neriskētu ar to, ka tiek izmainīts rakstītā saturs.

Mr. Premier and Latvian citizens!

Mr. Premier, I want your fellow citizens to know how much you did accepting this post in this transition process, you have shown a watching world that you are a united people pledged to maintaining a political system which guarantees individual liberty to a greater degree than any other. The business of your nation goes forward. Latvia is confronted with an economic affliction of great proportions. You suffer from one of the worst financial crisis of your history. It distorts economic decisions, penalizes thrift, and crushes the struggling young and the fixed-income elderly alike. It threatens to shatter the lives of thousands of your people.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Travel ‘n More – jo ikviens ceļotājs ir pelnījis ko vairāk…

Jauna izejošā tūrisma aģentūra Travel ‘n More augustā ir sākusi savu darbību un pievienojas Latvijas tūrisma operatoru un aģentu lokam. Aģentūra specializējas luksuss un VIP ceļojumos un to pakalpojumos, kas tiek pielāgoti katram klientam individuāli.

Travel ‘n More mērķis ir radīt drošu un īpašu pieredzi ikvienam klientam katra brauciena laikā, nodrošinot izcilu pakalpojumu un tā nevainojamu izpildi. Aģentūras prioritāte ir piepildīt katra klienta vajadzības un radīt neaizmirstamu ceļojumu ar pievienoto vērtību, kas ir augstas klases serviss un īpaša attieksme.

Ar katru gadu ceļotāji kļūst arvien prasīgāki un meklē jaunas iespējas, lai saņemtu vislabāko no tā, ko viņi vēlas. Tāpat tiek pieprasīts arī plašāks tūrisma produktu klāsts un unikāli galamērķi. Visi šie aspekti tiek ņemti vērā Travel ‘n More ceļojumu aģentūras darbībā, un katrs pakalpojums, ko tā piedāvā, tiek sniegts atbilstoši klientu prasībām un augstajām vēlmēm.

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja būt Anglijas Parlamentā. Tur kolēģis man parādīja, kur Sers Thomas More, Lielbritānijas kanclera Henrija VIII laikā, ir ticis notiesāts uz nāvi kā nodevējs. Man bija aizraujoši apmeklēt vietu, kur viens no maniem varoņiem nolēma atdot savu dzīvi, lai aizstāvētu patiesību. Vēl vairāk biju iepriecināts, kad uzzināju, ka oficiāli savā zemē More kungs tika nosaukts par Svēto. No nodevēja par Svēto. Nav šaubu, vērtības galu galā atmaksājās.

Vērtības rada uzticību. Uzticība veido panākumus. Vai visi piekrīt šim apgalvojumam? Diez vai kāds varētu pateikt nē. Bet, kāpēc mēs vēl atrodam tik daudz Henriju VIII, un tikai dažus Thomas More? Lūdzu, ļaujiet man jums pastāstīt, ko es domāju. Mēs visi aptuveni vienādi saprotam vērtību svarīgumu. Mēs arī parasti visi atzīstam, cik svarīgi ir strādāt ētiski. Tomēr mums ir grūti visiem vienoties par to, ko patiesi nozīmē gūt panākumus.

Thomas More kungam panākumi nebija nauda, neskaitāmas dāmas vai vara. Thomas More kunga panākums nebija spožs, bet tas bija ilgstošs. Tieši otrādi: panākumi Henrijam VIII bija vairāk nekā tikai varas glabāšana. Thomas More kungam viņa amats bija konkrētais aicinājuma izpildes veids. Proti, viņa aicinājums bija kalpot Anglijai. Savukārt, Henrijam VIII, viņa tronis bija līdzeklis, lai apmierinātu savas vēlmes.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Iepirkšanās centrā Sky&More atvērts jauns modes zīmolu veikals F&More, kura izveidē investēts 1 miljons eiro.

Tajā tiks pārdotas pasaulē pazīstamu premium un vidējā segmenta apģērbu un aksesuāru zīmolu kolekcijas un Latvijā līdz šim oficiāli nepārstāvēti zīmoli – Hosio, Versace Jeans, kā arī bijušā Hugo Boss dizainera izveidotā apģērbu līnija vīriešiem Baldessarini.

F&More vienā tirdzniecības platībā ietilpst vairāku atšķirīgu segmentu zīmoli, un tas ir pirmais veikals Latvijā, kas strādā pēc shop-in-shop biznesa modeļa, informē iepirkšanās centrs. «Tas nozīmē, ka oficiālie zīmolu pārstāvji vai īpašnieki par noteiktu samaksu no iepirkšanās centra īrē savu tirdzniecības vietu un nosaka preču pārdošanas cenu. Savukārt Sky&More nodrošina personālu klientu apkalpošanai, preču un vietas uzturēšanu, kā arī mārketinga pakalpojumus,» norāda Sky&More direktore Evija Grīnberga.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vairāku darbību veikšana paralēli jeb multitaskings nav mans, atzīst SIA Wooly World dibinātāja un Mr.Bunny shop, Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece, miljonāre, UPB akcionāre Madara More.

Toties viņai ir spēja izveidot trīs veiksmīgus biznesus, kuri cits citu papildina, un tāda pati ir arī visu uzņēmumu komanda.

Rada pirmo uzņēmumu

Pirms uzņēmumu dibināšanas uzņēmēja ieguvusi darba pieredzi pasākumu aģentūrā. Strādājusi dažādās pozīcijās - gan kā promotere, gan biroja administratore, gan projektu vadītājas asistente un beigās projektu vadītāja. Savukārt bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Banku augstskolā. “Gāju studēt ar domu, ka strādāšu lielā, stabilā finanšu uzņēmumā, bet aizgāju pilnībā citādā, radošākā virzienā,” saka M.More.

Bērnu apģērbu un rotaļlietu uzņēmumu SIA Wooly World (zīmols Wooly Organic) M.More dibināja 2011.gadā, vien 23 gadu vecumā. “Strādāju pasākumu aģentūrā un lasīju ziņās, ka Liepājas biznesa inkubatorā netiek apgūti finanšu līdzekļi, jo uzņēmumi nepiesakās. Man likās - kā tā var būt, jo zināju, ka Rīgā bija mežonīgas rindas. Ar draugiem diskutējām un nolēmām, ka joka pēc kāda ideja jāuzraksta, nedaudz pārveidoju to pašu Banku augstskolas biznesa plānu un iesniedzu biznesa inkubatorā ar ideju šūt filča lāčus, kas varētu būt kā suvenīrs. Man tajā brīdī nebija domas, ka tas būs uzņēmums, kurš dzīvos 10,15, 20 gadus, bet, protams, ka uzņēmums ir tik daudz transformējies un galīgi vairs nav tāds, kādu dibināju,” stāsta M.More.

Jau nākamnedēļ dziedātājs Igo uzsāks Latvijas koncertturneju Ieelpots pa Latvijas muižām un pilīm, koncertos apvienojot mūziku, videomākslu un literāros lasījumus. Gatavojoties tūrei, Igo uzsver, ka šī būs unikāla iespēja redzēt viņa uzstāšanos vēl nebijušā atmosfērā, kā arī apceļot pilis un muižas.

Koncertos Igo kopā ar Ievu Kerēvicu, Zani Biķi un taustiņinstrumentālistu Juri Kristonu gatavojas vest dvēseliskā ceļojumā cauri četriem gadalaikiem. Muzikālos priekšnesumus papildinās īpaši šai turnejai veidotas video projekcijas, kuru autors ir Kristaps Streičs.

Koncertos izskanēs arī Igo paša rakstīto eseju lasījumi.

Igo koncerti sola sniegt arī gastronomiskus pārsteigumus. Mūzikas pavadījumā varēs degustēt Austrālijas vīnus un mieloties ar Kūkotavas našķiem.

Visus turnejas koncertus iemūžinās fotogrāfijās. Darbi vēlāk tiks apkopoti izstādē, kas būs apskatāma noslēguma koncertā Rundāles pilī.

Meklējot jaunus noieta tirgus savām precēm un pakalpojumiem, Latvija ir ieinteresēta ekonomisko sakaru paplašināšanā un attīstībā ar Āfrikas valstīm. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 12. janvārī, uzsvēra, akreditējot Senegālas, Dienvidāfrikas un Kongo vēstniekus, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Senegālas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Maimūnu Diopu Sī (Maymouna Diop Sy), Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra iespējas paplašināt abu valstu sadarbību tirdzniecības, izglītības, kultūras, transporta un loģistikas jomā. Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi vides jomā, tāpēc ir iespējama zināšanu apmaiņa un sadarbība vides tehnoloģiju jautājumos. Abas amatpersonas pārrunāja arī drošības situāciju reģionā, tostarp Senegālas kaimiņvalstī Mali, kurā Latvija šogad plāno piedalīties savā pirmajā ANO miera uzturēšanas misijā.

Valsts prezidents, apsveicot jauno Dienvidāfrikas vēstnieci Feitu Dorīnu Radebu (Faith Doreen Radebe) ar iecelšanu amatā, norādīja, ka Dienvidāfrika ir viens no svarīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem Āfrikā. Raimonds Vējonis uzsvēra Latvijas ieinteresētību tirdzniecības sakaru veicināšanā, kā potenciāli nozīmīgāko minot lauksaimniecības produktu eksportēšanu.

Pirmās zināmās grupas, kuras nākamgad viesosies Positivus Festivālā, ir Ok Go (Amerika), Chapel Club (Lielbritānija), The Kissaway Trail (Dānija), Alina Orlova (Lietuva), Alcoholi Faith Mission (Dānija) un Dzelzs Vilks (Latvija).

Viens no populārākajiem projektiem, kuru dalība apstiprināta 2011. gada Positivus Festivālā, ir ASV grupa Ok Go, kas slavu ieguvuši portālā YouTube ar saviem pašdarinātajiem video klipiem.

Grupas video dziesmai Here It Goes Again, kurā grupas dalībnieki dejo uz trenažieriem, ieguva YouTube balvu kā radošākais 2006. gadā, kā arī Grammy balvu kategorijā «Labākais mūzikas video» 2007. gadā

Positivus Festivāls nākamgad piekto reizi notiks Salacgrīvā, 15. un 16. jūlijā. Divu dienu biļete uz festivālu patlaban pieejama par 29 latiem. Pēc festivālā galveno mākslinieku paziņošanas biļetes kļūs dārgākas.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Pēc trekno gadu mazumtirdzniecības trauciena augšup un tad lejup tirgotāji piemērojušies lēnākai, bet stabilākai izaugsmei.

Tirdzniecības centri ir Latvijas mazumtirdzniecības spogulis. Protams, tajos tirgotāji apkopoti visvairāk koncentrētā veidā, un veiksmīgākie no tiem pārspēj vidējos mazumtirdzniecības rādītājus valstī. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka 2011. gadā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums, neskaitot degvielu, sasniedzis 3,2 miljardus latu, kas ir par 9% vairāk nekā 2010. gadā. Turklāt pērnā gada sākumā ik mēnesi pieaugums bijis 5-7% robežās, bet gada otra puse mazumtirgotājus priecējusi ar pieaugumu par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar attiecīgo 2010. gada mēnesi.

Ņemot vērā vidējos mazumtirdzniecības statistikas rādītājus, tirdzniecības centru rezultāti - apgrozījuma, vidējā pirkuma apmēra un apmeklējuma izmaiņas - ilustrē katra stratēģiju, mārketinga metodes un spējas strādāt pēckrīzes apstākļos pie ierobežotas iedzīvotāju maksātspējas un ievērojama ēnu ekonomikas līmeņa, protams, to darbības rezultātus noteic arī pilsētas attīstība - iesākti un pabeigti infrastruktūras objekti, citu tirdzniecības centru tuvums. Abi tirdzniecības smagsvari - Alfa un Spice, kas dominē katrs savā Rīgas pusē, palielinājuši gan apgrozījumu par 6-8%, gan apmeklējumu. Īpaši jāizceļ tie tirdzniecības centri, kas apgrozījumu spējuši palielināt krietni vairāk nekā konkurenti: Spice Home - 48%, Sky&More - 32%, Dole - 12% un Mols - 10%. «Lielo tirdzniecības centru darbība stabilizējas, vērojams neliels pieaugums, bet mazākajiem centriem ir jāstrādā pie unikalitātes, piesaistot jaunus un citur neesošus veikalus. Pērn un šā gada sākumā Sky&More atvērti astoņi jauni veikali, pateicoties jaunu nomas platību izbūvei (ir pārbūvētas dažas lielās platības vairākās mazās), kā arī atrastas iespējas izbūvēt nomas platības pilnībā no jauna,» skaidro Sky&More mārketinga vadītāja Karīna Jermušs, piebilstot, ka saglabāts tāds svarīgs rādītājs kā pirkumu skaits uz apmeklētājiem, t.i., 130 pirkumi uz 100 centra apmeklētājiem, savukārt vidējais pirkums ir 9,67 lati (ar PVN).

Filca rotaļlietu ražošanas SIA Wooly World plāno nākamajā gadā pārkāpt mikrouzņēmuma slieksni.

Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem tapusi jauna rotaļlietu kolekcija Wooly Organic, kurai 2013.gadā jānodrošina apgrozījums virs 75 tūkstošiem latu, plāno SIA Wooly World dibinātāja Madara More. Šobrīd, viņa lēš, sācies pārejas process no tāda kā hobija uzņēmuma uz stabilu, eksportspējīgu ražošanu. Wooly World rotaļlietas jau tagad var iegādāties ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā un Japānā.

Trīs topošo dizaineru darbi izpelnījās Wooly World ekspertu atzinību un viņi kļuva par jaunās kolekcijas līdzautoriem. Toms Babčuks – brieža, Ints Neiberts – zaķa, bet Liena Gusta ir lāča autore. Radīto prototipu raksturīgākās iezīmes redzamas rotaļlietu kolekcijā.

I/c Sky&More līdz 2016. gada beigām plāno paplašināties un modernizēties, kopumā ieguldot 1,7 miljonus eiro 23 jaunu shop in shop veikalu izbūvē, restorānu labiekārtošanā, kā arī pašas ēkas fasādes modernizācijā un jaunas korporatīvās identitātes izstrādē.

Latvijā pirmā corner principa apģērbu un aksesuāru tirdzniecības vieta F&More, kas darbojas pēc shop in shop biznesa modeļa un piedāvā pircējiem pasaulē pazīstamu premium un vidējā segmenta apģērbu un aksesuāru zīmolus, šoruden atklās otro kārtu, turpmāk piedāvājot arī tādus zīmolus kā Luisa Cerano, Joop, Strellson, Lagerfeld, Laurel, Calvin Klein Jeans, Tommy Hilfiger, Guess by Marciano, Superdry, Bugatti, Daniel Hechter, Kennet Street u.c.

F&More šobrīd aizņem 1500 m2 lielu platību i/c Sky&More otrajā stāvā, savukārt rudenī paredzēta tā otrās kārtas atvēršana, paplašinoties līdz pat 3000 m2 platībai, un turpmāk piedāvājot pircējiem līdz šim Latvijā nepārstāvētus 23 jaunus shop in shop veikalus un vairāk nekā 4000 veidu apģērbu un aksesuāru modeļus.

Rīgā atvērta kafejnīca – mafinu ceptuve un tirgotava - Muffins and More, kas kļuvusi par pirmo specializēto mafinu tirgotavu Rīgā, kur produkcijas tapšanā izmantotas Eiropas un Amerikas mafinu receptes, kā arī galvenokārt Latvijā audzētas izejvielas.

Muffins and More īpašnieki ir Latvijā dzīvojoša ģimene ar saknēm Latvijā un Dānijā. Ģimenes lauku saimniecībā Dambīši Limbažu novadā tiek audzēta arī daļa mafinu pagatavošanai nepieciešamo izejvielu, – tostarp, augļi un ogas.

Patlaban Muffins and More piedāvājumā ir vairāk nekā 10 dažādu veidu mafinus, piemēram, klasiskie, ābolu, melleņu, ar šokolādes, karameļu un vaniļas krēma pildījumu.

«Pastāv viedoklis, ka mafini un kēksi ir viens un tas pats, taču tas ir mīts. Mafini ir Latvijā iecienīto kēksu un groziņkūku līdzinieki, taču atšķiras to pagatavošanas tehnoloģija, ingredienti un galaprodukta konsistence,» stāsta Muffins and More līdzīpašnieks un ražošanas vadītājs Džeks Hansens (Jack Hansen) un piebilst, ka nodēvēt mafinu par kēksu būtu tas pats, kas nosaukt ābolus par apelsīniem un otrādi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki divu dienu laikā, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas un Krievijas robežas, novērsuši piecus mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā dažādu marku cigaretes ar Krievijas akcīzes markām, liecina informācija VID mājaslapā.

Kopumā ir izņemti 49,5 tūkstoši cigarešu jeb 2,5 tūkstoši paciņu.

Šā gada 7. martā, veicot vilciena Maskava - Rīga pasažieru un bagāžas kontroli, Zilupes muitas kontroles punktā (MKP) darbinieku uzmanību piesaistīja kāda pasažiera somas forma, kas liecināja, ka tajā ievietots liels daudzums taisnstūra priekšmetu. Muitas kontroles rezultātā 26 gadus vecā Latvijas pilsoņa personīgajā bagāžā atklājās 14,2 tūkstoši cigarešu More.

Savukārt kādas citas pasažieres vairākās somās bagāžas kastē zem sēdvietas, VID darbinieki atklāja 20,4 tūkstošus dažādu marku cigaretes.

Tajā pašā dienā Grebņevas MKP, pamatojoties uz riska informāciju, tika veikta skenēšana kādam pa «zaļo» koridoru iebraukušam kravas furgonam. Skenēšanas laikā muitas kontroles punkta darbinieki konstatēja izveidotu slēpni automašīnas kravas nodalījumā starp sienas un durvju apšuvumu. Atskrūvējot slēpni, VID darbinieki tajā atklāja 6,8 tūkstošus cigarešu Chesterfield, Leningrad, More, More light, Jin Ling un Marlboro light.

Uzņēmums Theo zīmola Diesel outleta atvēršanā investē 95 000 eiro (66 500 latus), informēja Theo valdes loceklis Rihards Rubenis.

Pēc viņa teiktā, Diesel outlet būs pirmais eiropeiska koncepta outlet veikals Baltijā. Theo iepērk apģērbus pa tiešo no ražotāja, kā vairumtirgotājs saņemot 50% atlaidi. Līdz ar ko klientiem būs iespēja nopirkt Diesel kolekciju par gandrīz 50% lētāk nekā citur mazumtirdzniecībā, apgalvoja Rubenis.

Tirdzniecībā Latvijā būs Diesel, DSL 55 un Diesel līnijas un Diesel Black Gold produkcija. Iespējams, nākotnē tirdzniecībā parādīsies arī bērnu apģērbu līnija Diesel Kids.

Theo vadība cer, ka īpašu uzmanību outlet veikals izpelnīsies tūristu acīs. Diesel outlets atradīsies iepirkumu centrā Sky&More.

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot muitas kontroles pasākumus uz Krievijas robežas, novērsa vairākus mēģinājumus valstī nelegāli ievest 32,6 tūkstošus dažādu marku cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija paslēptas pārtikas kastēs, sulas pakās, zem ceļotāju apģērba un personīgajās mantās.

Svētdien, 2011.gada 6.februārī, Terehovas muitas kontroles punktā iebrauca tukša kravas automašīna, kuru vadīja 43 gadus vecs Lietuvas pilsonis. Veicot automašīnas padziļinātu fizisko kontroli, konstatēts, ka slēptā veidā pārtikas kastēs, zem avīžu slāņa un tukšās sulu pakās atrodas 2 200 Saint George cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Sestdien, 2011.gada 5.februārī, Grebņevas muitas kontroles punktā VID darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām novērsa vairākus mēģinājumus Latvijā nelegāli ievest cigaretes. Trīs ceļotāji personīgajās mantās, somās un zem apģērba centās pārvietot 15,5 tūkstošus Bayron, More, Prima, Leningrad un BT markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Viens no likumpārkāpējiem – 29 gadus vecs Latvijas pilsonis – cigaretes bija piestiprinājis zem ziemas virsdrēbēm, izmantojot sieviešu zeķbikses un līmlenti kā savdabīgu «bandāžu». Tās pašas dienas vakarā pa «zaļo koridoru» iebrauca vieglā automašīna, ko vadīja 49 gadus veca Latvijas pilsone. Padziļinātās kontroles rezultātā tika konstatēts, ka automašīnas bagāžas nodalījumā, zem apšuvuma, atrodas slēptas 1 900 More un Leningrad markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Viens no lielākajiem Krievijas zivju pārstrādes uzņēmumiem Russkoje more plāno veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu gan Krievijas, gan ārvalstu tirgū, liecina kompānijas paziņojums.

Kopumā uzņēmums vēlas piesaistīt 200 miljonus dolāru. Pagaidām konkrēta informācija par sākotnējā publiskā piedāvājuma termiņiem netiek sniegta.

Turklāt Russkoje more plāno iesniegt paziņojumu par akciju kotēšanas uzsākšanu Krievijas RTS un MMVB biržās. Par sākotnējā publiskā piedāvājuma organizatoriem noalgoti VTB Kapital un Renessans Kapital.

Par to, ka Russkoje more varētu iet biržā, tika paziņots 2007. gadā, raksta lenta.ru. Toreiz kompānija atteicās pārdot 20% akciju Norvēģijas Austevoll Seafood un nosprieda, ka patstāvīga biznesa paplašināšana tai ir izdevīgāka. 2008. gada vidū tika ziņots, ka Russkoje more plāno 2009. gadā pārdot līdz pat 20% akciju, nopelnot 300 miljonus dolāru.