Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Pēc plaša ugunsgrēka atkritumu šķirošanas rūpnīcā visā Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks.

Viņš teica, ka atbildīgajām institūcijām ir jāvienojas par to, kā uz laiku līdz rūpnīcas atjaunošanai utilizēt Viļņas iedzīvotāju atkritumus.

"Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo ir problēmas ar atkritumu utilizēšanu. Mums ir sarunas ar privātajiem uzņēmumiem, pārvadātājiem, kas strādā ar atkritumiem un kuriem ir privātās šķirošanas līnijas, lai maksimāli izmantotu viņu iespējas šķirot un sadedzināt atkritumus koģenerācijas elektrostacijā," teica Benkunsks.

"Pagaidām var izmantot otro variantu - nešķirotus atkritumus kādu laiku var sadedzināt Viļņas koģenerācijas elektrostacijā. Iestādēm ir jāvienojas par ārkārtējos situāciju un jāpieņem visi lēmumi, lai nodrošinātu šīs iespējas pieejamību. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā atkritumus var apglabāt poligonā," viņš klāstīja.

Latvijā lēmumu pieņemšanas procesi nereti norit gausi, to ietekmē dažādos līmeņos vērojamā atturība uzņemties atbildību un motivācijas trūkums, virzot iniciatīvas. Bieži vien uzmanības centrā nonāk maznozīmīgi jautājumi, kamēr plašāka mēroga un valstiski nozīmīgas ieceres paliek otrajā plānā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzsverot, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir birokrātijas mazināšana. Viņaprāt, to iespējams panākt, samazinot normatīvo prasību apjomu, kas savukārt dabiski samazinātu arī nepieciešamību pēc dažādu atļauju izsniedzēju, saskaņotāju un kontrolējošo institūciju iesaistes.

Kāda situācija ir atkritumu apsaimniekošanā lauku reģionos?

Atkritumu apsaimniekošanu, tāpat kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari, ietekmē gan procesi Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī Latvijas valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš ZAAO pakalpojumi tika plānoti apmēram 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd, strādājot lielākā teritorijā, tie attiecas jau tikai uz aptuveni 175 000.

Vides apsaimniekošanas nozari 2025. gadā iezīmēja procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā nozarē iezīmējās procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, ko veicina gan darbaspēka pieejamības izaicinājumi, gan nepieciešamība samazināt izmaksas. Pieauga ieguldījumi modernās atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģijās, kā arī procesu centralizācijā.

Gulbis atzīmēja, ka būtiska tendence bija arī digitālo risinājumu attīstība klientiem, kas ļauj vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un uzlabot caurspīdīgumu. Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku iesaistei un motivācijai.

Nozare kopumā arvien skaidrāk pozicionē sevi aprites ekonomikas kontekstā, apliecinot, ka atkritumi tiek uztverti kā resurss.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau otro gadu pēc kārtas īsteno Azbesta atbalsta programmu, kuras ietvaros šogad savāktas 684,41 tonnas azbestu saturoša šīfera.

Atbalsts šogad sniegts 260 Latvijas Goda ģimenēm, tādējādi pakāpeniski veidojot drošāku dzīves vidi un mazinot riskus cilvēku veselībai. Atbalsta programmas mērķis ir samazināt azbestu saturošu materiālu radītos riskus videi un iedzīvotāju veselībai.

Latvijā uz ēku jumtiem joprojām atrodas aptuveni viens miljons tonnu azbestu saturošā šīfera, un, ēkām pakāpeniski mainot jumta segumu, rodas bīstamie atkritumi, kuru apsaimniekošana ir saistīta ar papildu izmaksām.

“Jau 2024. gadā, ar lielu sabiedrības ieinteresētību, īstenojām atbalsta programmu, savācot līdzīgu apjomu šīfera kā šogad. Atbalsta programmu plānojam turpināt arī turpmākajos gados, jo savulaik populārie azbestu saturošie būvmateriāli ir bīstami atkritumi, kas joprojām tiek uzkrāti mājsaimniecībās, tā radot riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi,” komentē klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs resurss, kas izkrīt no aprites, nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī tiešus ekonomiskus zaudējumus.

Pērn plastmasas pārstrādes nozare Eiropas Savienībā (ES) nonāca krīzē. Augstas enerģijas cenas, svārstīgas pirmreizējo izejvielu cenas un lēts imports, kas nereti tikai uz papīra bija “pārstrādāts”, radīja teju “perfektu vētru”. Rezultāts – pārstrādes uzņēmumu bankroti un investīciju bremzēšanās. Tas skaidri parādīja: ar atsevišķām prasībām, piemēram, minimālo pārstrādātā satura īpatsvaru PET pudeļu iepakojumā, nepietiek, ja tirgus un regulējums paliek sadrumstalots.

Šī situācija piespieda Eiropas Komisiju (EK) rīkoties straujāk. Aprites ekonomikas regulējums tiek virzīts divos posmos – vispirms ar pilotpasākumiem, lai stabilizētu nozari, bet 2026. gadā sekos Aprites ekonomikas akts ar strukturālām pārmaiņām otrreizējo izejvielu tirgū. Viens no būtiskiem soļiem ir vienoti ES nosacījumi plastmasas atkritumu beigu statusa noteikšanai, kas var vienkāršot pārstrādātāju darbu un nodrošināt stabilu augstas kvalitātes izejvielu pieejamību. Vienlaikus ES strādā pie tā, lai noteiktu vienādas prasības kā ES radītajiem, tā arī no trešajām valstīm importēto materiālu atzīšanai un kvalitātes prasību pielīdzināšanai. Šis ir uzdevums, kas līdz 2026. gada beigām EK ir jāizdara.

Iecerētās izaugsmes īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides uzkopšanas segmentā tiks veikta obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro, kur daļa piesaistītās naudas tiks atvēlēta jaunu kompāniju kapitāldaļu iegādei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš norāda, ka tālāko izaugsmi iecerēts fokusēt vairākos virzienos, tostarp realizējot reģionālu paplašināšanos Baltijā, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Kāda ir situācija nozarē?

Vienā vārdā – dinamiska. CleanR Grupa strādā divās Latvijas vides pakalpojumu sfērās: atkritumu apsaimniekošanā un pilsētvides uzturēšanā, kā arī komerctelpu uzkopšanā. Atkritumu apsaimniekošanā CleanR Grupa nodrošina pilnu ciklu — no savākšanas un šķirošanas līdz pārstrādei, kur atkritumi kļūst par izejvielu – resursu – jauniem produktiem. Savukārt vides pakalpojumu segmentā darbojamies no telpu uzkopšanas līdz pilsētvides uzturēšanai un ceļu apsaimniekošanai. Atkritumu segmentā galvenie izaugsmes faktori balstās kopējā tautsaimniecības attīstības situācijā. Latvijā šīs izaugsmes temps nav tik straujš, kā varētu vēlēties, tomēr cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz atkritumu šķirošanu, kas ļauj tos izmantot kā otrreizēju izejvielu, pieaug un līdz ar to ļauj augt arī CleanR Grupai. Savukārt vides pakalpojumu segmentā notiek pāreja uz citu biznesa modeli, kur iepriekš cilvēki visu vēlējās darīt paši ar saviem spēkiem, taču tagad šo pakalpojumu veikšanai piesaista specializētus uzņēmumus. Tas notiek ne tikai uzņēmumu, bet arī pašvaldību līmenī. To rāda arī dati, jo 2024. gadā CleanR Grupas finanšu rādītāji (apgrozījums un peļņa pirms nodokļiem, amortizācijas atskaitījumi) bija divas reizes lielāki par 2022. gadā iespēto. Arī 2025. gada pirmā pusgada dati (apgrozījums - 68,6 milj. eiro, kas ir par 23% vairāk, nekā tika iespēts analogā laika posmā 2024. gadā) liecina, ka šis process turpinās. Salīdzinājumam: 2024. gadā Grupa guva ieņēmumus 121,1 miljona eiro apmērā, EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) sasniedza 25,5 miljonus eiro, to balstīja stabils pašu kapitāla īpatsvars (51%) un ļoti zems aizņēmumu līmenis.

Pēc ugunsgrēka Tolmets ražošanas teritorijā Granīta ielā Rīgā naktī no 2025. gada 14. uz 15. novembri neviens cilvēks nav cietis, negatīva ietekme uz vidi nav konstatēta, un gaisa kvalitāte, saskaņā ar monitoringa datiem, ir normas robežās.

Minētajā adresē atrodas uzņēmuma struktūrvienība, kas nodarbojas ar savu laiku nokalpojušo transportlīdzekļu un citas lielgabarīta tehnikas utilizāciju no visas Latvijas un Baltijas valstīm. Teritorijā ir uzstādīts vienīgais šāda veida šredera komplekss Latvijā un jaudīgākais Baltijā.

Darbība tiek organizēta pilnīgā atbilstībā Eiropas vides aizsardzības normām. Pārstrāde tiek veikta tikai mehāniskā veidā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un modernu aprīkojumu. Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki.

Neraugoties uz izveidoto un ieviesto ugunsdrošības sistēmu, 14. novembra naktī vienā no teritorijas zonām aizdegās uzglabātie atkritumi. Šis ir pirmais šāda veida gadījums uzņēmuma darbības vēsturē kopš 1999. gada.Ugunsgrēks tika operatīvi lokalizēts. Pašlaik notiek oficiāla izmeklēšana. Notikušā cēloņus un apstākļus nosaka kompetentās institūcijas.

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu atļaut SIA “CleanR” iegūt atlikušos 58,75% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, tādējādi “CleanR” kļūstot par vienīgo “Ķilupe” īpašnieku un noslēdzot apvienošanās procesu starp abiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, informēja “CleanR”.

KP lēmumā norādīts, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas “CleanR” un “Ķilupe”.

“Mēs augstu novērtējam “Ķilupe” līdzšinējo darbu un spēju veiksmīgi darboties Ogres un Aizkraukles apkaimē, kā arī citās lokālās teritorijās. Uzņēmumam ir spēcīga vietējā komanda un ilggadēja pieredze, kas ir būtisks pamats turpmākai izaugsmei. Apvienojot “CleanR” pieredzi un efektivitāti atkritumu apsaimniekošanā valsts mērogā ar “Ķilupes” lokālo kompetenci, mēs varam piedāvāt klientiem vēl kvalitatīvākus, daudzveidīgākus un ilgtspējīgākus pakalpojumus,” uzsver “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

AS “CleanR Grupa” (Grupa), kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 6,5% un četru gadu dzēšanas termiņu.

Grupas mērķis šajā piedāvājumā ir piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro, savukārt kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju refinansēšanai un turpmākai izaugsmei Baltijā. Parakstīšanās periods ilgs līdz 11. novembrim, un gan privātie, gan institucionālie investori ir aicināti piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Obligācijas plānots kotēt “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū.

Šī ir “CleanR Grupas” otrā obligāciju emisija, bet pirmais publiskais piedāvājums. Esošie investori ir aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā. Kopumā investoriem pieejamas 15 000 obligācijas ar nominālvērtību 1 000 eiro, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un četru gadu dzēšanas termiņu.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā vēlas paaugstināt pakalpojuma maksu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas pašvaldībā saņemti atkritumu apsaimniekotāju pieteikumi par nelielu atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Pašvaldība šos pieteikumus vērtē, lai nepieļautu nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu.

Lēmums vēl nav pieņemts, un plānots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīs septembrī.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) uzsver, ka Rīgas iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā. Domē pieprasītās izmaiņas tiekot analizētas pēc būtības, skatot gan izmaksu struktūru, gan ārējo faktoru ietekmi. Lēmumu tikšot pieņemts tikai tad, kad būs pārliecība par tā pamatotību.

Pašvaldībā skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa veidojas no divām daļām. SIA "Getliņi EKO" nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis veido aptuveni 65% maksas.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2025. gada ceturtajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, piesaistot finansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Tas būs daļa no jaunās obligāciju programmas līdz 50 miljoniem eiro, kas paredzēta grupas tālākai attīstībai un izaugsmei Baltijas reģionā.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus plānots izmantot esošo saistību refinansēšanai un turpmākai izaugsmes finansēšanai, tostarp potenciāliem apvienošanās un iegādes (M&A) darījumiem arī Lietuvā un Igaunijā.

“Mūsu stratēģija 2025.–2027. gadam paredz ilgtspējīgu attīstību un tirgus pozīciju paplašināšanu Baltijas vides pakalpojumu tirgū. Eiropā arvien stingrāk tiek īstenoti aprites ekonomikas un zaļās transformācijas mērķi, kas rada papildu izaugsmes iespējas mūsu nozarei. Obligāciju programma mums ļaus šos plānus īstenot plašākā mērogā, bet investoriem nākotnē tā būs iespēja pievienoties perspektīvai un atbildīgai uzņēmumu grupai. Mēs ticam, ka tā būs investīcija tīrākā rītdienā — sabiedrībai un planētai,” uzsver Juris Gulbis, AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs.

Pakalpojumu diversificēšanai un vides apsaimniekošanas piedāvājuma paplašināšanai reģionos atkritumu apsaimniekotājs SIA “CleanR” iegādājies 41,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Darījums tika īstenots divos posmos – vispirms “CleanR” šā gada februārī iegādājās 10% SIA “Ķilupe” kapitāldaļas, bet maijā “CleanR” palielināja savu līdzdalību SIA “Ķilupe” pamatkapitālā par vēl 31,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļām.

Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Ķilupe” darbojas kopš 1988. gada un specializējas dažādās vides apsaimniekošanas jomās, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvgružu pārvaldībā un šķirošanā. Darbības reģions – Ogres novads, Aizkraukles novads, kā arī Rīgas un Pierīgas rajons.

“Šis darījums veicina mūsu stratēģisko mērķi stiprināt klātbūtni un paplašināt vides apsaimniekošanas piedāvājumu reģionos, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību”, norādīja Valerijs Stankevičs

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno par 1,425 miljoniem eiro pasūtīt izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

KEM publicējusi paziņojumu par piegādātāju apspriedi iepirkumam "Izvērtējums par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā", un konkursu plānots izsludināt februārī.

Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamajā konkursa tehniskajā specifikācijā teikts, ka izvērtējuma virsmērķis ir nodrošināt visaptverošu, uz datiem balstītu analīzi, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai par mazo modulāro reaktoru (SMR) kodolenerģijas attīstību Latvijā.

Konkursa uzvarētājam būs jāveic visaptverošs izvērtējums par SMR kodolenerģijas ieviešanas iespējām Latvijā, aptverot tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus.

“Baltic Waste & Energy Group” grupas uzņēmums - SIA “Granit Power” - ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijas Inovācijas fonda programmā “Inovatīvu neto-nulles oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešana klimata neitralitātei”, lai attīstītu pirmo CO₂ negatīvo koģenerācijas staciju Baltijā.

Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu enerģijas ražošanu Latvijā.

Kopumā šajā programmā ir saņemti 395 pieteikumi un pieprasīti 21.7 miljardi, no kuriem pieejami 2.4 miljardi. Paredzams, ka topošā koģenerācijas stacija būs paredzēta ne tikai enerģijas ražošanai, bet arī pētniecībai un datu ieguvei par dažādu kurināmo veidu efektivitāti un vides ietekmi.

Stacijā paredzēts ražot siltumu un elektroenerģiju no otrās aprites biomasas materiāliem, piemēram, nolietotas koksnes un citiem zemas kvalitātes kurināmajiem. Paredzēts, ka jaunajā stacijā tiks integrētas mūsdienīgas CO₂ savākšanas tehnoloģijas, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz minimumam, kā arī nodrošina izplūdes gāzu tiešsaistes monitoringu, nodrošinot caurspīdīgu un uz zinātniskiem datiem balstītu darbību.

Holdinga uzņēmums SIA "Baltic Waste & Energy Group", kas specializējas ilgtspējīgā atkritumu apsaimniekošanā un atjaunojamās enerģijas risinājumos, ir noslēdzis līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par zinātniskā pētniecības projekta “Auksti saistīto NAIK pelnu izmantošana vieglajiem agregātiem betona izgatavošanai” veikšanu.

Projekta ietvaros tiks izstrādāta pelnu agregātu granulācijas tehnoloģija un izpētītas to īpašības, lai samazinātu CO₂ patēriņu betona ražošanā.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir vērojama strauja pelnu apjoma palielināšanās, kas saistīta ar koksnes šķeldas izmantošanu sadedzināšanas iekārtās. Tomēr pelni var saturēt paaugstinātas koncentrācijas ar smagiem metāliem, kas ierobežo to izmantošanu lauksaimniecībā, un tie ir sarežģīti pārstrādājami.

Pētījumi rāda, ka, aizstājot daļu cementa ar alternatīviem materiāliem, var ievērojami samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Turklāt betons dabiski absorbē CO₂, kas vēl vairāk uzlabo tā ekoloģisko efektivitāti.

Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” paplašinājusi savu darbību Latvijā, iegādājoties vairākuma akcijas uzņēmumā Daugavpilī.

Grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” ir iegādājies 98% ceļu uzturēšanas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” (DATU) akciju.

Pirms šī gada novembrī un decembrī īstenotajiem akciju iegādes darījumiem “Eco Baltia” grupai piederēja 40,4% DATU akciju.

“Ar DATU iegādi esam spēruši stratēģiski nozīmīgu soli Latgales reģionā – šis ir atspēriena punkts, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvu un reģionāli vienotu vides un ceļu uzturēšanas pakalpojumu tīklu. Mūsu pieredze ceļu uzturēšanā un vides apsaimniekošanā Rīgā un citviet Latvijā ir apliecinājusi, ka privātais sektors spēj nodrošināt konkurētspējīgu, finansiāli saistošu un ilgtspējīgu pakalpojumu klāstu. Integrējot DATU “Eco Baltia” grupā, mērķis ir pakāpeniski ieviest mūsu korporatīvos standartus, veicināt darba drošību, efektivitāti un vides pakalpojumu kvalitāti visā Latgalē,” komentē Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Diskusijās par Latvijas enerģētikas politiku un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu biometāns ieņem arvien nozīmīgāku vietu, pārejot no nišas risinājuma uz stratēģiski nozīmīgu resursu.

Tā attīstība sniedz reālu un ekonomiski pamatotu risinājumu divu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai – enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un transporta sektora dekarbonizācijai.

Latvijas biometāna nozare šobrīd demonstrē acīmredzamas brieduma pazīmes, pārejot no teorētiskā potenciāla apspriešanas pie praktiskas projektu īstenošanas. Šie procesi signalizē par pieaugošu investoru un politikas veidotāju pārliecību par nozares dzīvotspēju un tās centrālo lomu nākotnes energoapgādē.

Enerģija no vietējiem resursiem

Biometāna fundamentālā vērtība sakņojas tā ražošanas pamatprincipā – efektīvā aprites ekonomikā. Biometāns tiek ražots, pārstrādājot vietējas izcelsmes organiskos blakusproduktus un atkritumus. Izejvielas, kas citkārt radītu papildu izmaksas vai vides slodzi, piemēram, kūtsmēsli, lauksaimniecības atliekas un pārtikas rūpniecības pārpalikumi, kļūst par izejvielu augstvērtīgas, atjaunojamas enerģijas ražošanai. Tādējādi tiek ne tikai radīta pievienotā vērtība vietēji pieejamiem resursiem, bet arī risinātas atkritumu apsaimniekošanas problēmas.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.