Par izmaiņām SIA “Rīgas nami” padomē SIA “Rīgas nami” padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis no 2025. gada 15. oktobra atkāpjas no šī amata, lai turpmāk pilnībā koncentrētu resursus darbam būtiskas paplašināšanās periodu uzsākušās AS “Stena Line Ports Ventspils” vadībā.

Mārtiņš Ziemanis skaidro: “SIA ”Rīgas nami” pēdējo gadu laikā atrodas būtisku pārmaiņu procesā, ir notikusi uzņēmumu apvienošana, notiek darbs pie dažādu vērienīgu pārmaiņu un attīstības projektu īstenošanas, un šādos periodos arī padome aktīvi iesaistās pārmaiņu procesu stratēģiskajā pārraudzīšanā. Vienlaikus, līdz ar padomes priekšsēdētāja pienākumu veikšanu SIA “Rīgas nami”, mana profesionālā ikdiena norit arī vadot AS “Stena Line Ports Ventspils” termināli Ventspilī. Šī gada vasarā AS “Stena Line Ports Ventspils” nolēma paplašināt darbību arī Liepājas ostā – iegādājoties termināli, tādējādi, būtiski palielinoties pienākumu apjomam AS “Stena Line Ports Ventspils”, esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no padomes priekšsēdētāja amata SIA “Rīgas nami”".

Aizdomās par kukuļņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic kratīšanu Rīgas Centrāltirgus administrācijas ēkā.

Kā apstiprināja uzņēmumā "Rīgas nami", otrdien KNAB veicis kriminālprocesuālās darbības Rīgas Centrāltirgū.

Savukārt KNAB tviterī norāda, ka kriminālprocesuālās darbības noris kriminālprocesā, kuru KNAB sāka 10.septembrī un kurā tiek izmeklēta iespējamā kukuļņemšana, kukuļņemšanas atbalstīšana, kukuļdošana un prettiesiska labuma pieņemšana.

KNAB ir aizdomas, ka Rīgas Centrāltirgus amatpersonas kopā ar darbinieku, iespējams, pieņēma no uzņēmējiem kukuļus un prettiesiskus labumus, lai nodrošinātu uzņēmējiem konkrētas tirdzniecības vietas tirgū.

Kriminālprocesā iesaistītas piecas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Ņemot to vērā, LETA zināms, ka lietā iesaistīta amatpersona un darbinieks un trīs uzņēmuma pārstāvji.

SIA "Rīgas nami", kā Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieks, kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu piedalīsies Baltijas pilsētu savienības Pilsētplānošanas komisiju (Union of the Baltic Cities, Planning Cities Commission) rīkotajā starptautiskajā seminārā, kur īpaša uzmanība tiks pievērsta Rīgas vēsturiskajam centram un Rīgas Centrāltirgum.

Seminārs Rīgā notiks no 1. līdz 3. oktobrim un tajā vairāk nekā 40 pilsētplānotāji un arhitekti no Austrijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Ukrainas un Latvijas izstrādās idejas un priekšlikumus, kā veicināt Rīgas Centrāltirgus teritorijas sinerģiju ar apkārtējo teritoriju attīstību, veidojot to par mūsdienīgu, aktīvu un dzīvu pilsētas vietu un veicinot tā sasaisti ar Vecrīgu, Centrālo dzelzceļa staciju, Lastādijas apkaimi un Daugavas krastmalu. Tāpat eksperti sniegs savu redzējumu par Gaļas paviljona potenciālu un iespējamo jauno izmantošanu saistībā ar tam apkārt esošo publisko ārtelpu.

"Laikā, kad tiek īstenota Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcija, starptautisku pilsētplānotāju pieredze un idejas var sniegt vērtīgu pienesumu šim procesam. Mums kā Centrāltirgus pārvaldniekam ir stratēģiski svarīgi saglabāt tirgus vēsturisko identitāti un kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus piešķirot tam jaunu elpu un pielāgojot to mūsdienu pilsētas dzīvei. Semināra laikā gūtie priekšlikumi ļaus to vēl ciešāk integrēt pilsētvidē, lai, sagaidot simtgadi 2030. gadā, tirgus kļūtu par vēl nozīmīgāku un pievilcīgāku galamērķi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.," uzsver Ojārs Valkers, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs

Latvijas Arhitektu savienības 2025. gada balvu ieguvušais daudzdzīvokļu namu projekts Augustīnes dārzs Alauksta ielā 7, Grīziņkalnā, gluži kā magnēts vilina pircējus. No 32 dzīvokļiem pārdošanā vairs tikai 8, atklāja attīstītāja SIA Hanzas nami valdes priekšsēdētājs Miks Duburs.

“Augustīnes dārzs kā projekts ietver visas šā brīža modernās būvniecības tendences, kas cilvēkiem ir svarīgi un aktuāli. Turklāt projekts pēc būtības attīsta Grīziņkalna kopainu un veicina tā uzplaukumu,” par namu kompleksa pārbūvi un rekonstrukciju atklāj M. Duburs.

Atzīta pārbūve

Mikrorajonā mijas dažāda tipa arhitektūra - gan mūra daudzdzīvokļu nami, gan koka ēkas, gan arī industriālais mantojums. Pārbūves notiek visā mikrorajonā, un Augustīnes dārzs ir viena no Grīziņkalna uzplaukuma liecībām, kā arī pienesums Rīgas arhitektūrai kopumā. “Augustīnes dārzs ir saņēmis balvas gan Latvijas mērogā, gan arī šobrīd ir divas starptautiskas nominācijas, kas tieši attiecas uz projektiem par atkārtotu atjaunošanu,” norādīja M. Duburs. Latvijas arhitektu savienības (LAS) balva 2025 pienākas arhitektu birojam Sampling no Beļģijas. “Kvartāla iekšpagalms ir pārtapis par mūsdienīgu pilsētas dārzu, kura postindustriālā estētika atspoguļo adaptīvās atjaunošanas koncepciju — saglabāt un pielāgot jaunai lietošanai ikvienu būvi neatkarīgi no tās sākotnējās arhitektoniskās vērtības,” teikts LAS interneta vietnē, komentējot nominanta veikumu.

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā jau gadiem tiek minēta kā tik ļoti nepieciešams grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Tas būtu solis ceļā uz noturīgāku ekonomiku – mazāk atkarīgu no banku finansējuma, atvērtāku sabiedrības līdzdalībai un ārvalstu investīcijām.

Taču no koncepcijām un stratēģiskiem dokumentiem līdz reālai rīcībai tā arī netiekam. Diskusijas sākums par “Rīgas namu pārvaldnieka” iespējamu iešanu uz biržu liek uzdot jautājumu – vai mums pašiem vispirms nav nepieciešama neliela “revīzija” domāšanā: kā mēs par šo salīdzinoši jauno tēmu domājam, kā par to runājam un kādus rezultātus patiesībā ceram sasniegt.Viens no lielākajiem Latvijas kolektīvās atmiņas rēgiem joprojām ir 90. gadu privatizācija – process, kas daudziem saistās ar netaisnīgumu, necaurspīdīgumu un ietekmes koncentrēšanos šaurās rokās.

Manuprāt, tieši šī pieredze ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien netiekam līdz reālai rīcībai, proti, līdz valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšanai biržā. Šis “kolektīvais rēgs” joprojām vajā lēmumu pieņemšanu. Lai kāds būtu gala lēmums – kotēt vai nekotēt –, ir būtiski, lai sabiedrība būtu uz vienas lapas par jēdzieniem, procesiem un potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) šogad ekspluatācijā plāno nodot 285 dzīvokļus, savukārt būvniecību uzsāks prognozējoši 385 mājokļiem.

Līdz ar to attīstībā kopumā būs 670 dzīvokļi, no kuriem daļa Rīgas dzīvojamo fondu papildinās jau šogad, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka ekspluatācijā šogad tiks nodoti dzīvokļi projektos “Mārpagalmi” Āgenskalnā, “Silvas nami” Purvciemā un “Rubīns” Zolitūdē, bet jaunu projektu būvniecību YIT plāno uzsākt vai turpināt tādās Rīgas apkaimēs kā Āgenskalnā, Dreiliņos, Pļavniekos un Zolitūdē, tādējādi paplašinot jaunu mājokļu piedāvājumu dažādās pilsētas vietās.

“Nenoliedzami nekustamo īpašumu tirgum aiz muguras ir vairāki izaicinājumu pilni gadi, tomēr gan pērn, gan arī šogad redzam, ka aktivitāte tirgū strauji atgriežas un tiek attīstīti jauni un perspektīvi projekti dažādās Rīgas apkaimēs, bankas ziņi par kreditēšanas pieaugumu vairāk kā par 10%. Pēc vairāku gadu stagnācijas, tirgus ir atguvies – EURIBOR likmju stabilizēšanās un iedzīvotāju aktīvā pārkreditēšanās ir atjaunojusi pircēju pārliecību par mājokļa iegādi. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītā piesardzība radīja situāciju, ka dzīvojamais fonds netika papildināts tādā tempā, kā vajadzētu. Arī šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas galvaspilsētām, Rīgā jauno dzīvokļu attīstība notiek lēnāk, kā piemēram Lietuvā” informē “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē.

Šogad, visticamāk, turpināsies nekustamo īpašumu cenu kāpums, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja un celtniecības kompānijas "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Viņš norāda, ka Latvijas mājokļu cenas joprojām ir 30-40% zemākas nekā Lietuvā vai Igaunijā un, ja ekonomiskā vide būs stabila, sagaidāma loģiska cenu tuvināšanās Baltijas līmenim. Božē prognozē, ka tas nebūs lēciens, bet prognozējams attīstības virziens, kas atbilst arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ienākumu līmenim.

Kā vienu no izaicinājumiem Božē min būvniecības izmaksas un plānošanas birokrātiju. Sarežģītā un laikietilpīgā saskaņošanas kārtība joprojām kavē gan lielus, gan vidēja apmēra projektus, sadārdzina attīstību un attur investorus no ieguldīšanas Latvijas tirgū. Lai attīstītu ne tikai projektus, bet arī vidi, kur cilvēki vēlas dzīvot, nepieciešams kvalitatīvs dialogs starp nozari, valsti un pašvaldībām, uzskata Božē.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.