Gatavojoties “EuroBasket 2025”, zīmols “Ādažu” čipsi nāk klajā ar īpaši basketbola svētkiem radītu produktu kolekciju ierobežotā daudzumā.

Šī kolekcija apvieno ne tikai basketbola svētkiem veltītu iepakojuma dizainu, bet arī trīs jaunas un īpašas garšas. Kā uzsver SIA “Orkla Latvija” komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā, šī kolekcija ir īpaša dāvana basketbola līdzjutējiem: “Mēs vēlējāmies radīt īpašus produktus, kas atspoguļo basketbola atmosfēru un ļauj līdzjutējiem izbaudīt čempionātu vēl īpašāk. Esam parūpējušies par īpašu iepakojuma dizainu, kas ne tikai izceļ basketbola dinamiku, bet arī ļauj iepazīt Latvijas valstsvienības spēlētājus, padarot šo kolekciju par neatņemamu “EuroBasket 2025” fanu pieredzes daļu.”

Viens no jaunumiem ir bekona garšas čipsi, otrs jaunums ir “Ādažu” Kraukšķu bumbas ar vasaras dārzeņiem, bet trešais jaunums ir grilēta ķiploka čipsi. Papildus jaunajām garšām kolekcijā īpaša uzmanība pievērsta iepakojuma dizainam. Tajā caur dinamisku grafiku iemiesota basketbola spēles enerģija, sniedzot vizuālu sasaisti ar “EuroBasket 2025” notikumu un Latvijas valstsvienības leģendārajiem un prasmīgajiem spēlētājiem. Uz iepakojumiem varēs ieraudzīt tādus spēlētājus kā Dairi un Dāvi Bertānus, Kristeru Zoriku, Rihardu Lomažu, Rolandu Šmitu, Rodionu Kurucu, kā arī citus valstsvienības pārstāvjus.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Tirdzniecības centrā "Spice" atklāta gleznu izstāde, kurā 12 spilgtos mākslas darbos iemūžināti Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētāji un galvenais treneris Luka Banki.

Gleznas, kuras veidojusi māksliniece Kristīne Lapsa-Kalniņa sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību BALTA un Latvijas Basketbola savienību (LBS), apskatāmas līdz 15. augustam un nopērkamas tiešsaistes izsolē.

Visi izsoles ieņēmumi tiks ziedoti Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) Bērnu un jauniešu apvienībai, lai nodrošinātu sporta inventāru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma atklāšanā piedalījās Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, AAS BALTA valdes loceklis Ingus Savickis, Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, kā arī basketbolisti Dairis Bertāns un Andrejs Gražulis.

“Šī izstāde apliecina, ka basketbols Latvijā ir kas vairāk par sportu – tā ir kustība, kas vieno, iedvesmo un balsta sabiedrības vērtības,” uzsvēra Raimonds Vējonis, norādot, ka izstādes mākslinieciskā pieeja izgaismo sportistu lomu arī ārpus laukuma.

Investējot vairāk nekā 300 000 eiro, Mārupē atklāta Baltijā unikāla basketbola treniņu zāle. ProBaller Arena ir jauna tipa multifunkcionāla zāle, kas piedāvā dažādu sagatavotības līmeņu basketbolistiem uzlabot metienu tehniku un individuālās basketbola iemaņas.

Teju 1000m2 plašajā ProBaller Arena kompleksā ir pieejami 10 grozi – katrs aprīkots ar metienu un piespēļu mašīnu, kas dod iespēju izpildīt līdz pat 1000 metieniem stundā. Tāpat zālē pieejams multifunkcionāls laukums, kurā var spēlēt 5 pret 5 basketbolu uz diviem groziem, un kas iekļauj arī oficiālo 3x3 laukumu. Kā norāda idejas autori Raivis Miezāns un Rihards Fuksis, ar Altum atbalstu izveidotā zāle ir pavisam droši unikāla Baltijas mērogā un tādu otru atrast būs grūti pat Ziemeļeiropā.

“ProBaller Arena ir piemērota gan tiem, kuri ar basketbolu nodarbojas profesionālā līmenī, gan tiem, kuriem vienkārši patīk uzspēlēt savu draugu vai kolēģu lokā. Tomēr idejas pašā saknē esam domājuši par augstvērtīgu apstākļu radīšanu jaunajiem basketbolistiem, kuriem ikdienā nav iespēja attīstīt savas prasmes modernā un konkurētspēju veicinošā infrastruktūrā. Uz citu līdzīgu multifunkcionālo kompleksu fona mēs izceļamies ar attiecīgo mašīnu daudzumu, kas sniedz iespēju lielam skaitam basketbolistu izpildīt dažādus metienu vingrinājumus un programmas, kas pielāgotas individuālam spēlētāja līmenim un treniņa plānam,” teic Rihards Fuksis, ProBaller Arena līdzdibinātājs.

Eiropas vīriešu basketbola čempionāta pasākumi Rīgai un Latvijai varētu pienest 60 miljonus eiro, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Mērs uzsvēra, ka Rīgai šādi pasākumi ir svarīgi, tas Latvijas galvaspilsētai ir stratēģisks ieguvums.

Viņaprāt, Rīga pasākumiem ir sagatavojusies gana labi un galvenais ir baudīt basketbola svētkus.

Kleinbergs aicināja rīdziniekus būt saprotošiem, rēķināties ar to, ka Rīgā ieradīsies daudz fanu, būs lielāka burzma gan ielās, gan kafejnīcās.

"Būsim laipni, sagaidīsim basketbola fanus, pastāstīsim viņiem, ko vēl Rīgā bez basketbola var redzēt, lai viņi gribētu šeit atgriezties kā tūristi," teica Kleinbergs

Savukārt Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka ar mērķtiecīgu darbu ir panākts, ka Rīga ir uz pasaules sporta notikumu kartes.

Vicemērs aicināja apmeklēt Latvijas basketbola slavas aleju, kas tiks veidota pie Brīvības pieminekļa.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Šobrīd Latvijā sākas basketbola svētki. No 27. augusta līdz 14. septembrim. 15 pirmās kārtas spēles un pēc tam 16 playoff spēles. Kad un kā radās doma, ka vajag šeit organizēt Eiropas čempionātu? Cik mēs bijām gatavi, un kāds bija process?

2025. gada Eiropas basketbola čempionāta grupas turnīra un finālspēļu (EuroBasket2025) veiksmīga sarīkošana Rīgā būtiski pozitīvi ietekmējusi valsts un galvaspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus kā arī nostiprinājusi Latvijas starptautisko autoritāti.

Otrdien, 9.decembrī, Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē iepazīstināja ar SIA “KEKonsultācijas” sagatavoto “FIBA EuroBasket2025 Ekonomiskās ietekmes ziņojumu” un SIA “BDO Latvia” sagatavoto ziņojumu “Par 2025. gada Eiropas čempionāta basketbola ekonomisko ieguvumu analīzi“.

Pēc starptautiski atzītas metodikas veiktais pētījums uzrāda EuroBasket2025 tiešo ekonomisko ietekmi nepilnu 83 miljonu EUR apmērā, kā arī papildu netiešo ekonomisko ietekmi 51,5 miljona EUR apmērā.

Sacensību, kā arī izlozes un FIBA Ģenerālās asamblejas rīkošana izmaksājusi 18,3 miljonus EUR, no kuriem nepilnus 10 miljonus veidoja valsts budžeta līdzfinansējums. Tiešā veidā – samaksātajos nodokļos – valsts budžetā atgriezās apmēram 15,5 miljoni EUR. Kopumā EuroBasket2025 rīkošana valsts ekonomikai ienesa papildus naudas līdzekļus 52,3 miljonu apmērā, tātad katrs no budžeta piešķirtais EUR valsts ekonomikai piesaistīja 5,3 EUR.

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Dati par Rīgā aizvadītā Eiropas čempionāta basketbolā finansiālo devumu galvaspilsētai un Latvijai kopumā ir gaidāmi pāris mēnešu laikā, pirmdien intervijā TV3 stāstīja Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Pēc ierēdņa vārdiem, pāris mēnešu laikā viesnīcas precīzāk saskaitīs datus un kļūs skaidrs, vai sasniegtas pirms čempionāta izteiktās aplēses, ka ieguvums ekonomikai varētu būt ap 60 miljoniem eiro.

Bikovs izteicās, ka pirmā no tūrisma mītnēm saņemtā informācija esot visai pozitīva, piemēram, dažas viesnīcas ziņojušas par piepildījumu līdz pat 90%. Igauņu basketbola fanu skaits sasniedzis 8000 līdz 9000, bet daudzi no viņiem statistikā neuzrādīšoties, jo palika privātpersonu piedāvātajos īstermiņa īres dzīvokļos.

Kopumā Bikovs vērtēja, ka Rīga spējot labi piesaistīt tūristus, līdz ar to atbraucēju skaits aug, bet izaicinājums ir palielināt laiku, kuru tūristi pavada Rīgā.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Eiropas čempionāta basketbolā laikā Rīgā ēdinātāju apgrozījums pieauga līdz 10% robežās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis, balstoties uz LRB biedru aptauju.

Viņš skaidroja, ka lielāks apgrozījuma pienesums no čempionāta noteikti būs viesnīcām, jo viesnīcu noslogojums bija salīdzinoši augsts, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Jenzis skaidroja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietu klienti atšķīrās no "parastā" tūrista, kas vairāk koncentrējas uz gastronomijas iepazīšanu. "Sporta līdzjutējiem vairāk interesē izklaide un dzērieni, tādēļ bāri noteikti bija lielāki ieguvēji nekā restorāni," viņš minēja.

Viņš arī pastāstīja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietas vairāk apmeklēja tūristi no Igaunijas un Somijas, kā arī nedaudz no Vācijas, tomēr tas bija atkarīgs no tā, kuras komandas tālāk tika izslēgšanas spēlēs.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Ceturtdien 73 gadu vecumā mirusi Latvijas izcilā basketboliste Uļjana Semjonova, vēsta Latvijas Basketbola savienība (LBS).

Semjonova no 1968. līdz 1987. gadam bija Rīgas TTT komandas un Latvijas izlases līdere - vienpadsmitkārtēja Eiropas čempionu kausa un Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja, četrkārtēja Tautu spartakiādes čempione.

Spēlējot Padomju Savienības izlasē, viņa bija divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione. 1993. gadā kā pirmā eiropiete uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā, 1999. gadā - Sieviešu basketbola Slavas zālē, 2007. gadā - FIBA Slavas zālē.

Pēc sportistes karjeras beigām Semjonova izveidoja un ilgus gadus vadīja Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, organizējot dažāda veida palīdzību sporta veterāniem.

Par 2025. gada Eiropas cilvēku Latvijā sabiedrības balsojumā atzīts Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Uzrunā viņš pauda prieku un pateicās kolēģiem, kuri tikuši izvirzīti - gan desmit kandidātiem, gan vēl aptuveni 80 titulam izvirzītajiem cilvēkiem - par labi padarītu darbu.

"Mēs nesam Latvijas vārdu tālu un skaļi, lai par Latviju runā un zina, tāpēc paldies jums," sacīja Cipruss.

Viņš izteica īpašu pateicību bijušajam Valsts prezidentam, Latvijas Basketbola savienības prezidentam Raimondam Vējonim, norādot, ka Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāra idejas nereti ir bijušas trakas, taču Vējonis tām noticējis.

"Pirms četriem gadiem mums nebija ne infrastruktūras, ne finansējuma, un "EuroBasket" noteikti nebūtu izdevies bez mūsu sestā spēlētāja, manas komandas," uzsvēra Cipruss, vislielāko pateicību veltot sievai par atbalstu.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.

Ja daudzgadu līgums starp komersantu, kurš sniedz sportista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumus un topošo profesionālo sportistu, ir skaidrs un nav nesamērīgs, tad tas ir jāpilda, nosaka Eiropas Tiesas (ET) šā gada martā pasludinātais prejudiciālais nolēmums*, kuru pieprasīja Latvijas Augstākās tiesas Senāts Basketbola attīstības aģentūras Rīga (BAA Rīga) tiesvedībā pret basketbolistu, kurš līgumu slēdzis 17 gados uz 15 gadiem.

Tiesvedība starp strīdniekiem kopumā apskatāma divos procesos, no kuriem viens jau noslēdzies, bet otrs gaida Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kad lieta vai nu atgriežas Rīgas apgabaltiesā, vai arī tiek izbeigta. Dienas Bizness par šo procesu interesējas sabiedriskas nozīmības dēļ, neiedziļinoties, kurš iznākumā varētu būt uzvarētājs konkrētajā gadījumā. Proti, līgums ar basketbolistu tiek slēgts vēl pirms viņa pilngadības kopā ar vecākiem, un šis ir stāsts par sportistu attīstīšanu, ko veic konkrēts privāts komersants. Nav runa par sporta klubiem, kur sportistu pāriešana no viena kluba uz citu ir jau sen izrunāta lieta un visiem labi zināms pasākums. Līgumu slēgšana ar perspektīviem jauniešiem ir pavisam kas cits.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Lielbritānijā reģistrētā komersanta "Kaspianlab LP" pārstāvji Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pārsūdzējuši prokuratūras lēmumu, ar kuru tā noraidījusi pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ar ELT 2022.gada 4.jūlija lēmumu nolemts atzīt Lielbritānijā reģistrētās sabiedrības "Kaspianlab LP" arestētos naudas līdzekļus 28 015 815 eiro, kas atrodas likvidējamās AS "ABLV Bank" kontā, un garantēto atlīdzību 100 000 eiro - par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Šis tiesas lēmums stājies spēkā 2023.gada 21.aprīlī.

Šogad 4.augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Jānis Baumanis nolēma noraidīt ar mantu saistītās personas "Kaspianlab LP" pārstāvja, advokāta Oskara Rodes pieteikumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.14.augustā ELT saņemta Rodes sūdzība par prokurora Baumaņa 4.augusta lēmumu. ELT sūdzību rakstveida procesā skatīs 14.novembrī, un šajā dienā arī būs pieejams tiesas nolēmums.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Vai atceraties kā deviņdesmito gadu sākumā kopā ar vecākiem vai vecvecākiem devāties pirmās nepieciešamības produktu meklējumos? Lielākajā daļā gadījumu primārā tirdzniecības vieta bija tirgus, savukārt veikali (nerunājot par lielveikaliem) vēl bija retums. Laiki mainījās un modernā tirdzniecība (modern trading) pārņēma mazumtirdzniecības segmentu. Šobrīd aptuveni tikai 10% no darījumiem mazumtirdzniecībā notiek tirgū (tā saucamais peer – to – peer).

Tikmēr Latvijas lietoto automašīnu tirgū dominē unikāla, bet problemātiska tendence – joprojām aptuveni 90% darījumu notiek formātā "no rokas - rokā"!

Vēsturiski lietoto automašīnu tirgus Latvijā bija ļoti vienkāršs. Deviņdesmitajos gados, kad Rumbulas plači bija teju leģendāra vieta, darījumi notika ar minimālu dokumentāciju un pilnīgi skaidrā naudā. Ģimenēm, kas meklēja jaunu auto, Rumbula bija galamērķis. Tolaik šī vienkāršā sistēma šķita loģiska, jo valsts ekonomika bija attīstības sākumposmā, un tehnoloģijas nebija tik pieejamas kā šodien. Tomēr unikāli ir tas, ka šī pieeja ir saglabājusies arī līdz mūsdienām, kad tehnoloģijas un globalizācija ir mainījušas gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Kāpēc Latvijas lietoto auto tirgus tik lēni pielāgojas pārmaiņām?

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.