Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Swedbank Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras.

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024.gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes – kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā – kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Pusotra gada laikā "Startup House Riga" ēka Spīķeros jaunuzņēmumu kopienai ir kļuvusi par šauru. Šī gada rudenī daļa jaunuzņēmumu, kas ir paplašinājuši savas komandas, pārcelsies uz jaunajām telpām.

Tiem pievienosies arī daži jaunuzņēmumi, kas šobrīd nomā telpas citviet pilsētā. Savukārt uz mazākajām biroju telpām rindā jau gaida tie, kuri tikko metušies sava biznesa veidošanas izaicinājumā.

"Spēcīga kopiena, atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki apkārt - tā vienmēr ir bijusi viena no jaunuzņēmumu veiksmes atslēgām. No pirmās dienas mēs esam centušies uzņemties atbildību par visām ikdienas mazajām sadzīviskajām rūpēm, lai jaunuzņēmumi varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa izaugsmi. "Startup House Riga" komanda ir patiešām lepna par to, ka pusotra gada laikā mūsu kopienas uzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas 7 miljonu eiro apmērā," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Par šī gada labāko radošo aģentūru Baltijā atzīta “McCann Rīga”. Šis tituls tiek piešķirts, apkopojot kopvērtējumu nozīmīgākajos starptautiskajos reklāmas un komunikācijas festivālos, kuros aģentūras tiek vērtētas pēc radošās izcilības, stratēģiskās domāšanas un kampaņu reālās ietekmes.

Tops “Baltic Agency Ranking” tiek veidots, balstoties uz aģentūru sniegumu tādos festivālos kā “Cannes Lions”, “Effie Awards”, “EPICA Awards”, “Clio Awards”, “Eurobest”, “Golden Drum”, “KIAF Awards”, “D&AD”, “ADCE Awards”, “The One Show”, kā arī citos nozares konkursos. Šī sistēma tiek uzskatīta par vienu no objektīvākajiem radošās industrijas kvalitātes rādītājiem Baltijas reģionā, kur par katru apbalvojumu punktus piešķir un kopvērtējumu veido Igaunijas vadošā nozares organizācija “Best Marketing”.

2025. gadā “McCann Rīga” uzrādīja īpaši spēcīgu sniegumu ne tikai biznesa klientu kampaņās, bet arī sociālas nozīmes kampaņās, kur īpaši izceļama Valsts asinsdonoru centra kampaņa “Piepildi karogu” un “Getliņi EKO” bioloģisko atkritumu šķirošanas kampaņa “Bipa ir badā”. Īpašu starptautisku rezonansi guva “SSE Riga” absolventu ziedošanas kampaņa “The SSE500”, kas tika apbalvota Eiropas līmenī ar zelta “Effie Europe” par stratēģijas efektivitāti.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no 3. novembra palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Liepāja un samazinās reisu skaitu Daugavpils maršrutā, informē kompānijā.

Turpmāk reiss Rīga-Liepāja plkst. 10 tiks nodrošināts četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās, kamēr iepriekš reiss notika divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās. Arī reiss Liepāja-Rīga plkst. 14.45 turpmāk aties četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienā, līdzšinējo divu dienu - piektdienās un svētdienās vietā.

Tāpat tiks ieviests jauns Rīga-Liepāja reiss plkst. 21, kas būs pieejams divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās, un Liepāja-Rīga reiss plkst. 5. (plkst. 4.37 no pieturas Mirdzas Ķempes ielā), kas aties pirmdienās un sestdienās.

Tādējādi turpmāk "Lux Express" autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs līdz 12 reizēm dienā turp un atpakaļ.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) turpina finansēt dažādus attīstības projektus. Nozīmīga daļa RIB kredītportfeļa tiek novirzīta iniciatīvām, kas veicina sakārtotas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, atbalstot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu projektus Rīgā un reģionos. Šī gada februārī RIB piešķīrusi 1,6 miljonu eiro finansējumu SIA “Vicman’s Capital” īres projekta attīstībai Rīgas vēsturiskā centra apkaimē.

RIB piešķirtais finansējums SIA “Vicman’s Capital” ietver saistību refinansēšanu, kā arī papildu investīcijas būvdarbu pabeigšanai un nākamās attīstības kārtas projektēšanai īpašumā Ģertrūdes ielā 131, Rīgā.

SIA “Vicman’s Capital” īpašumā ir renovēta piecu stāvu dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133, Rīgā, ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem. Daļa piešķirtā finansējuma paredzēta šīs ēkas būvdarbu pabeigšanai, otra daļa – blakus esošā zemesgabala attīstības ieceres virzībai ar mērķi pakāpeniski attīstīt šo kvartālu un radīt sakārtotu, mūsdienīgu pilsētvidi. Projekts veicina kvalitatīva īres fonda attīstību Rīgā un uzlabo šīs apkaimes apbūves vizuālo un funkcionālo kvalitāti.

Rīgā šajā sezonā ielu, gājēju un velobraucēju infrastruktūras būvdarbos plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, trešdien preses konferencē sacīja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Viņš skaidroja, ka šī summa ietver gan iepriekš sāktos projektus, kuru pabeigšana plānota šogad, gan arī tos projektus, kas tiks sākti šogad.

Tostarp šogad plānots pabeigt Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbus, kā arī Zemitānu un Kundziņsalas satiksmes pārvadus. Savukārt plānots sākt Vanšu tilta, Gaisa tilta un Altonavas ielas satiksmes pārvada projektus.

Kauliņš informēja, ka kopumā šogad darbi notiks vairāk nekā 200 objektos, tostarp tiks būvēti arī trīs veloceļi - virzienā no Imantas uz Piņķiem, no Pļavniekiem uz Ropažu novadu un gar Mūkusalas ielu Ķekavas virzienā. Notiks arī gājēju infrastruktūras uzlabošana, asfalta seguma atjaunošana un divkāršā virsmas apstrāde mazākas nozīmes ielās.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašina valsts sektora ēku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Iepriekš plānoto sešu valsts sektora ēku aprīkošanu ar saules paneļiem, tos uzstādīs arī uz topošās robežķšērsošanas vietas Kundziņsalā administratīvās ēkas jumta.

Projekta ietvaros saules paneļi tiks uzstādīti Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) dekorāciju darbnīcu kompleksā, Valmieras teātrim, Lāčplēša ielā 4, Valmierā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Skandu ielā 14, Rīgā, Muzeju krātuvei Pulka ielā 8, Rīgā, Valsts biroju ēkai Talejas ielā 1, Rīgā un Čiekurkalna 1.līnijas 1. Savukārt topošajā robežšķērsošanas vietā, Kundziņsalā, palielinās sākotnēji plānoto elektrostacijas jaudu, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 196 MWh gadā, vienlaikus samazinot uz vidi radītās ietekmes apjomu, paplašinot ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu valsts sektora ēkās un samazinot ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas.