Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā". Pasākums pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Saūda Arābijas un citām.

Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.

Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.

Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Rīgas ostā prezentēts SIA “Latvijas Propāna Gāze” modernizētais sašķidrinātās propāna gāzes (SPG) terminālis un jaunizbūvētā infrastruktūra, kas ir vienīgais šāda tipa terminālis Baltijā un turpmāk nodrošinās liela izmēra transatlantisko sašķidrinātās gāzes tankkuģu uzņemšanu un apkalpošanu.

Termināļa modernizācijā SIA “Latvijas Propāna Gāze” ir investējusi 10 milj. eiro un jaunā infrastruktūra tika nodota ekspluatācijā 2026. gada janvārī. Paredzams, ka jau šogad Rīgas ostā tiks pārkrautas 400 000 tonnas sašķidrinātās dabasgāzes no ASV, tā būtiski stiprinot Latvijas un visa reģiona enerģētisko drošību.

“Rīgas ostas termināļa modernizācija ir stratēģisks solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un piegāžu diversifikācijā. Pateicoties uzņēmuma mērķtiecīgām investīcijām, Latvija kļūst par nozīmīgu enerģētikas mezglu Baltijas reģionā, kas spēj uzņemt transatlantiskās piegādes un nodrošināt tās ne tikai vietējam tirgum, bet arī kaimiņvalstīm. Šādas investīcijas vienlaikus stiprina mūsu ostu konkurētspēju un ekonomikas noturību ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Baku 10. februārī notika Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Dž. D. Vensa tikšanās, kuras laikā tika parakstīta abu valstu valdību stratēģiskās partnerības harta, kas Dienvidkaukāza reģionā iezīmē miera, stabilitātes un tirdzniecības uzplaukuma ēru.

Stratēģiskās partnerības harta starp divām valstīm paredz sadarbību četrās galvenajās sadaļās: reģionālā savienojamība, tostarp enerģētika, tirdzniecība un tranzīts; ekonomiskās investīcijas, tostarp mākslīgais intelekts (MI) un digitālā infrastruktūra; sadarbība drošības jomā; institucionālā sistēma un īstenošana.

Miera un tirdzniecības ēra

Eiropas Savienībai nozīmīgākās sekas no parakstītās hartas ir divās jomās. Proti, pirmkārt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās ir sasniegts miers, kas paver iespējas tālākai tirdzniecības koridora pastāvēšanai.

Proti, abas valstis plāno sadarboties, lai veicinātu reģionālo savienojamību, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram (Vidējam koridoram), sadarbojoties sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras attīstībā, enerģētikas un datu savienojamībā, tirdzniecības un tranzīta atvieglošanā, muitas kontrolē un robežšķērsošanā, starptautiskajā multimodālajā loģistikā un citās saistītās jomās. Tās atzīst Trampa maršruta nozīmi starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) kā multimodālu savienojamības projektu, kas nodrošinās netraucētu savienojamību starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivanas Autonomo Republiku, sniedzot abpusējus ieguvumus starptautiskajai un iekšējai savienojamībai iesaistītajām valstīm, un atraisīs reģiona potenciālu starptautiskajai tirdzniecībai un tranzītam saskaņā ar 2025. gada 8. augusta Vašingtonas Miera samita deklarāciju.Citas parakstītās hartas sadaļas papildina būtiskāko sadaļu, nostiprinot to finansiāli un drošības aspektā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Pagājis gandrīz gads, kopš Baltijas valstis darbojas sinhronizēti – vienotā sirdspukstā ar Eiropas energosistēmu. Šis solis iezīmē nozīmīgu pavērsienu reģiona enerģētiskajā neatkarībā un tālākajā nozares attīstībā.

Kā aizritējis gads pēc sekmīgas Baltijas valstu atvienošanās un pievienošanās Eiropas energotīklam? Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Droša, stabila un attīstīta enerģētika, ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskai ražošanai un citām nozarēm. Mūsu uzdevums, veicot valsts energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, bija celt energotīklu drošības līmeni. Jāsaka, ka visu iesaistīto profesionālu komanda šo uzdevumu veica spīdoši - pārslēgšanās no BRELL tīkla uz Eiropas tīklu Baltijā, notika nemanāmi. Vienlaikus mūsu elektroapgādes sistēma ir būtiski modernizēta, nodrošinot stabilitāti un laikam atbilstošas attīstības iespējas nākotnē.”

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Lietuva izvērtēs tehnisko un ekonomisko potenciālu maza modulārā kodolreaktora būvniecībai valstī, paziņoja Ekonomikas ministrija.

Šonedēļ Vašingtonā Ignalinas atomelektrostacija, kas izmanto nosaukumu "Altra", ASV kompānija "GE Vernova Hitachi Nuclear Energy" (GVH) un Polijas kompānija "Synthos Green Energy" (SGE) parakstīja trīspusēju vienošanos par maza modulārā reaktora "BWRX-300" tehnoloģijas potenciāla Lietuvā izvērtēšanu.

Kā norādīja ministrijā, dokuments nodrošina pamatu detalizētam tehniskās un ekonomiskās iespējamības novērtējumam par šīs tehnoloģijas potenciālo ieviešanu. Novērtējumā tiks analizēti tehnoloģiskie risinājumi, drošības un licencēšanas prasības, ekonomiskie un tirgus aspekti.

"Šis memorands sniedz iespēju apvienot Lietuvas pieredzi kodolenerģētikas jomā, "Altra" speciālistu zināšanas un ASV partneru jaunākās atziņas par modernu mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju izstrādi, novērtējot jaunās paaudzes mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju piemērotību Lietuvā," teica Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.

Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā

Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņojusi par Slovēnijā bāzētā enerģētikas uzņēmuma NGEN grupa ienākšanu Latvijā.

Saskaņā ar investoru sniegto informāciju noslēgts darījums ar kuru NGEN grupa kļuvusi par 100% SIA “Liepāja ESS” īpašnieku, lai Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, pie Grobiņas apakšstacijas, īstenotu stacionāru tīklam pieslēgtu bateriju enerģijas uzkrāšanas projektu ar 100 MW jaudu un līdz 200 MWh uzkrāšanas ietilpību. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies šogad.

“Šādu projektu attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas energoinfrastruktūras attīstībā. Tā būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas Tesla tehnoloģijas. Tas ir apliecinājums starptautiskajiem investoriem, ka Latvija ir investīcijām droša valsts un spēj īstenot nozīmīgus enerģētikas projektus, balstoties uz atklātu un prognozējamu procesu,” uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Autoskola “Einšteins” ir izstrādājusi mobilo lietotni - jaunu digitālu mācību platformu, kas būtiski mainīs autovadītāju apmācības procesu Latvijā.

Trīs gadu laikā lietotnes “Autoskola Einšteins” izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro, radot risinājumu, kas vienuviet apvieno teorijas apguvi, CSN testus un video-first pieeju braukšanas prasmju apmācībai.

Mobilā lietotne veidota kā atvērta platforma visai nozarei, kurai var pievienoties arī citu autoskolu studenti. Tās mērķis ir uzlabot jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, nodrošinot daudzpusīgu teorētisko un praktisko apmācību vienotā digitālā vidē, tādējādi veicinot satiksmes drošību un ilgtermiņā samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Papildus tam, mobilā lietotne nodrošina pilnīgi caurspīdīgu mācību procesa un norēķinu sistēmu, padarot autovadītāja apmācību ērtu, interaktīvu un pieejamu vienā digitālā platformā 24/7.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

“Natixis Investment Managers” meitasuzņēmums “Mirova”, kas specializējas ilgtspējīgās investīcijās, un “Evecon” paziņojuši par virkni nozīmīgu sasniegumu, kas veicinās Igaunijas enerģētikas sistēmas transformāciju, izmantojot viņiem piederošo “Baltic Renewable Energy Platform OÜ” (“BREP”).

Jaunākie sasniegumi demonstrē, kā atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas apvienošana ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām un ilgtermiņa optimizācijas rīkiem var palielināt Baltijas enerģētikas tirgus pievilcību un ilgtermiņā veicināt Igaunijas enerģētisko neatkarību.

2024. gada oktobrī ekspluatācijā nodotā Kirikmē saules elektrostacija tiks papildināta ar 55 MW / 250 MWh BESS (bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu), kuras izbūve sākās 2026. gada janvārī. “WiSo Engineering” ir EPC apakšuzņēmējs, kas atbild par visas infrastruktūras un sistēmu integrāciju. Baterijas, jaudas pārveidošanas iekārtas un vidējā sprieguma komponentes piegādā “Huawei”.

Hibrīd‌risinājumam sākot darboties (provizoriski 2026. gada 3.–4. ceturksnī), tas ļaus BREP uzkrāt saražoto saules enerģiju un nodrošināt tīkla stabilitātes pakalpojumus, tostarp frekvences noturēšanas rezervi (FCR), automātisko frekvences atjaunošanas rezervi (aFRR) un manuālo frekvences atjaunošanas rezervi (mFRR).

Nedēļas nogalē Rīgas ostā apkalpots Latvijas vēsturē pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no ASV. Līdz ar kuģa pienākšanu, SIA “NAFTIMPEKS” tika prezentēta arī jauna aviācijas un auto degvielas uzliešanas un noliešanas estakāde, kas ir modernākā šāda veida infrastruktūra Baltijas valstīs. Jaunā estakāde spēj nodrošināt līdz pat 200 000 tonnu degvielas apstrādi mēnesī, apgādājot gan Rīgas lidostu, gan degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

“Šodien atzīmējam divus nozīmīgus notikumus – mēs Rīgas ostā un Latvijā kopumā sagaidām pirmo kuģi no ASV ar aviācijas degvielu un vienlaikus atklājam jaunu, Baltijā modernāko degvielas uzpildīšanas-noliešanas estakādi. Šis ir būtisks solis arī mūsu uzņēmuma attīstībā – vēsturiski SIA “NAFTIMPEKS” ir bijis tranzīta uzņēmums, bet, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai, esam veikuši uzņēmuma transformāciju. Tas prasa būtiskas investīcijas, bet vienlaikus paver jaunas nākotnes perspektīvas,” norāda SIA "NAFTIMPEKS" valdes priekšsēdētājs Ivars Blumbergs.

Kuģis DAS, ko ziemīgajos apstākļos no Irbes jūras šauruma līdz pat Rīgas ostai pavadīja ledlauzis Varma, piegādāja 20 000 tonnu aviācijas degvielas, kas ziemas sezonā atbilst aptuveni divu mēnešu kopējam aviācijas degvielas patēriņam Rīgas lidostā. DAS ir naftas un ķīmisko produktu tankkuģis, kas būvēts 2009. gadā, tā garums ir 183 metri, platums 32,24 metri, savukārt kravnesība (DWT) ir 50 261 tonna.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.