Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām, informē LM.

Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus.

Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu ceturtdien, 9. martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas vēl jāapstiprina valdībā, dodot uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot attiecīgo normatīvos aktus.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: «Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās. Tāpēc ar šo dokumentu uzsākam plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem.»

Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu. To ceturtdien, 18.septembrī, nolēma Saeima, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņemot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Tāpat paredzēts, ka elektrību par zemāku fiksētu cenu varēs iegādāties arī tās trūcīgās, maznodrošinātās vai daudzbērnu ģimenes, kuras nav noslēgušas līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju, piemēram, dzīvojamo telpu īrnieki. Par izlietoto elektroenerģiju virs attiecīgi 100 vai 300 kilovatstundām mēnesī būs jāmaksā tirgus cena, informēja Saeimas Preses dienests.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā trūcīgas vai mazturīgas personas (ģimenes) statuss ir teju 130 000 personām un mājsaimniecībām, bet daudzbērnu ģimeņu skaits sasniedz 35 tūkstošus. Iegādāties elektroenerģiju par zemāku fiksētu cenu šīm mājsaimniecībām ļaus likumā noteiktais aizsargātā lietotāja statuss.

Piešķirot pabalstus un nekustamā nodokļa atvieglojumus, deviņas no desmit pārbaudītajām pašvaldībām ir prettiesiski izlietojušas budžeta līdzekļus vismaz 124 tūkstošu eiro apmērā, trešdien žurnālistiem paziņoja Valsts kontroles (VK) pārstāvji.

Valsts kontrole, veicot pārbaudes Jelgavā, Siguldas novadā, Liepājā, Kuldīgā, Rundāles novadā, Kandavas novadā, Daugavpilī, Ludzas novadā, Rēzeknes novadā, secinājusi, ka valstī nav izstrādāta un apstiprināta vienota sociālās palīdzības politika valstī esošās nabadzības mazināšanā, kas nozīmē, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā sniedzama sociālā palīdzība.

Kļūdas nav konstatētas vien Liepājas pilsētas pašvaldībā.

VK konstatējusi, ka pašvaldībām nav vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamiem atbalsta veidiem. Tāpat nav vienotas izpratnes par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgās ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Šodien stājas spēkā jaunie AS Sadales tīkls tarifi elektroenerģijas sadales pakalpojuma komponentei maksājumos par patērēto elektroenerģiju, kas paredz fiksētas abonenta maksas ieviešanu visiem elektroenerģijas patērētājiem. Tiesa, maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts.

Sadales tīkla jaunā līdzsvarotā tarifa maksa par elektrību samazināsies tiem, kuri elektrību patērē efektīvi, turpretī tiem, kuri elektrību nepatērē vai patērē neefektīvi, gaidāms elektrības cenu pieaugums.

Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,5 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektrības patēriņa - 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 0,23 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektrības patēriņu - 100 kWh mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,1 eiro mēnesī.

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Atbalsts saistībā ar elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu no 2015. gada 1. janvāra tiks sniegts aizsargātajiem lietotājiem, kas ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam), informē Ekonomikas ministrija.

2015.gadā atbalstu aizsargātajiem lietotājiem sniegs AS Latvenergo.

Lai esošajā mēnesī trūcīgā vai maznodrošinātā ģimene (persona) saņemtu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tai iepriekšējā mēnesī ir jābūt piešķirtam trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Pašvaldībām būs pienākums informēt AS Latvenergo un nākamos aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējus par ģimenēm (personām), kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

Ja daudzbērnu ģimene vēlēsies saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, tai jāvēršas pie AS Latvenergo, apliecinot atbilstību daudzbērnu ģimenes statusam. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums šādai daudzbērnu ģimenei tiek sniegts visa 2015. gada ietvaros.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un būtiski kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir ienākumu nevienlīdzība un augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt tas tikai turpina pieaugt. Krīzes un pēckrīzes radītās negatīvās sekas, nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļaujot lielu daļu valsts iedzīvotāju, beidzot jāuztver nopietni un jārīkojas.

Šīs problēmas risināšanai jau 2010. gadā pieņemtajā Eiropas Savienības attīstības stratēģijā Eiropa 2020 tika iekļauts mērķis samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, uzliekot valstīm pienākumu izvērtēt sociālās politikas efektivitāti, lai identificētu trūkumus un nepilnības.

Izvērtējot, kas pa šiem gadiem ir mainījies Latvijā, jāsecina, ka situācija ir nevis uzlabojusies, bet tieši otrādi – vēl vairāk pasliktinājusies. 2017. gada apsekojuma dati liecina, ka Latvijā bija trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ES, sastādot 23,3% no visu Latvijas iedzīvotāju skaita. 2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No Rīgas domes budžeta programmas, kas paredzēta sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem līdz decembrim izlietoti 15,3 miljoni jeb 88% no šim gadam paredzētajiem 17,4 miljoniem latu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Sākot ar aprīli, trūcīgo skaitam ir tendence samazināties vidēji par 2,7% mēnesī – gada sākumā trūcīgas personas statuss bija piešķirts 19,19 tūkstošiem cilvēku, bet novembrī šāds statuss bija 14,25 tūkstošiem cilvēku. Kopumā trūcīgo personu skaits šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 29%. No visiem trūcīgajiem 42% ir darbspējīgas personas, 33% bērni, 17% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 8% pensijas vecuma.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits šogad ir samazinājies par 17%, un sociālajiem pabalstiem izmantotais finansējums – par 3%. Pērn 11 mēnešos sociālos pabalstus saņēma 68 677 rīdzinieki, bet šogad – 59 430 rīdzinieki.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Valdība otrdien, 13.septembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai, kas paredz ar 2017. gada 1. aprīli ieviest uzlabotu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli.

Šis modelis paredz atšķirīgu OIK maksājumu patērētājiem, kas būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēgumu efektivitātes. Paredzams, ka tas mazinās rūpniecības uzņēmumu OIK maksājumus un tādējādi cels to konkurētspēju. Vienlaikus paredzams, ka tas samazinās izmaksas vairumam mājsaimniecību.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: «Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir kritiski zems - aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumu segmentā ar patēriņu 2-20 gigavatstundas elektroenerģijas gadā. Šajā grupā izmaksas par elektroenerģiju Latvijā ir augstākas nekā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju – lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darba vietas, izveidots modelis, kas šai uzņēmumu grupai samazinās maksājumu par OIK. Vienlaikus šis modelis neizjauc izveidoto valsts noteikto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem, kas tiek nodrošināts ar patērētāju OIK vidējo maksājumu 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis kopējais līmenis paliks nemainīgs.»

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja otrdien atbalstījusi 1,65 miljonu eiro atvēlēšanu siltā ēdiena piegādei un izdalei galvaspilsētas sociāli mazaizsargātajām personām 2017.gadā.

Ēdiens tiks piešķirts personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir noteicis trūcīgās ģimenes vai personas statusu, maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu, kā arī ģimenēm vai personām, kuru ienākumu līmenis nepārsniedz ienākumu līmeni, atbilstoši kuram tiek piešķirts maznodrošinātas ģimenes vai personas statuss.

Ēdināšana mazaizsargāto iedzīvotāju grupām 2016.gada pirmajā pusgadā tika nodrošināta sešās ēdiena izdales vietās, dalot vidēji dienā 1839 porcijas.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Svētdienās uz Nīcas sadzīves pakalpojumu punktu nāk mazgāties trūcīgo ģimeņu bērni. Tiek domāts, kā to darīt pieejamu tālāko ciemu iedzīvotājiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tā ir vieta, ar kuru lepojamies un ko labprāt rādām ciemiņiem,» par sadzīves pakalpojumu punktu saka Nīcas novada Sociālā dienesta vadītāja Inese Lapiņa. Tas piedāvā divu veidu pakalpojumus – mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu, žāvēšanu un gludināšanu.

Pakalpojumi domāti Nīcas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuriem ir trūcīgās personas statuss un nav vai ir saplīsusi veļasmašīna. Viņiem par veļas mazgāšanu ir jāmaksā 71 cents. Cilvēkiem, kuri paši nevar atnākt, veļu mazgāt atnes aprūpētāja. Citu personu apkalpošana ir atsevišķi gadījumi, prioritāte ir trūcīgo apkalpošana. Ja nav statusa, tad pakalpojums maksā 2,84 eiro.

Pirms astoņiem gadiem ieviesto tā dēvēto dāvanu nodokli varētu skart būtiskas izmaiņas, proti, tiek pieļauta iespēja ievērojami palielināt dāvinājuma vērtību, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādas izmaiņas, kuras jau labu laiku cenšas panākt ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie, kuri daļu no nopelnītā pārskaita mājās palikušajiem, šobrīd pieļauj Finanšu ministrija (FM), svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Šobrīd dāvinājuma vērtība, pēc kuras pārsniegšanas ir jāmaksā IIN, ir 1425 eiro gadā vai 118 eiro mēnesī. Šīs dāvanas var būt gan skaidras vai bezskaidru naudas līdzekļi, gan lietas, piemēram, auto, nekustamais īpašums, dārglietas. Nodoklis nav jāmaksā no dāvinātas naudas, kas domāta ārstēšanai vai izglītībai, šie ienākumi tikai jādeklarē. Turklāt nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvināšana vai pārskaitījums noticis starp oficiāli reģistrētiem laulātajiem un radiniekiem līdz pat trešajai pakāpei, tajā skaitā starp bērniem un vecākiem vai vecvecākiem, brāļiem, māsām. Tomēr arī te likums prasa atskaitīties, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 eiro gadā vai vidēji 333 eiro mēnesī. Ja deklarāciju nesniedz, draud sods līdz pat 430 eiro.

Par pieciem eiro mēnesī palielinās atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, otrdien nolēma valdība, apstiprinot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas trešdien, 9.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā.

Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs.

Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.

Uzņēmējai, agrāk labi pazīstamai nekustamo īpašumu attīstītājai un miljonārei Larisai Sviridovai pērn Jūrmalas dome piešķīrusi maznodrošinātās personas statusu, liecina Db.lv rīcībā nonākusi Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes izziņa. Jāmin gan, ka trūcīgas ģimenes (personas) statuss L. Sviridovai piešķirts uz laiku no pagājušā gada 1. novembra līdz šā gada 31. janvārim.

Kā liecina Lursoft informācija L. Sviridovai pilnībā vai daļēji pieder aptuveni pieci uzņēmumi, kas visi gan ir pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpēc tas, ka viņai pieder vairāki uzņēmumi, nebija šķērslis maznodrošinātā statusa piešķiršanai, jo Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmas kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu.

Žurnāls Pastaiga 2011. gada lielāko zaudētāju uzņēmēju saraksta pirmajā vietā ierindoja L. sviridovu, norādot, ka viņas zaudējumi gadā sasnieguši 79,34 miljonus latu. Arī 2010. gadā šajā topā viņa ieņēma pirmo vietu ar zaudējumiem, kas tika lēsti 17,03 miljonu latu apmērā.

Valdības koalīcija šodien konceptuāli vienojusies, ka pabalsta apmērs bēgļa statusu saņēmušajām personām tiks samazināts līdz 139 eiro.

Kā šodien informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), šāds pabalsts atbilst minimālā ienākuma apmēram. Par otro vai trešo ģimenes locekli bēgļi varēs saņemt pabalstu 70% apmērā no minimālā ienākuma, proti, 97 eiro.

Ja ar šādiem ienākumiem bēglim pienāktos maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, viņš saņemtu atbalstu no pašvaldības. Tomēr politiķi apsver noteikt maksimālo kopējo pabalsta apmēru, piebilda Straujuma. Pašvaldībām šīs izmaksas tiktu kompensētas no valsts budžeta.

Svarīgi, lai bēglis pirmajā dienā pēc trīs mēnešiem sāktu strādāt, un tad runa par pabalstiem izpaliktu, teica valdības vadītāja.