No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Saistībā ar karu Ukrainā šogad ārvalstu tūristu ir ļoti maz, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Ārzemju tūristu joprojām ir ļoti, ļoti maz. Mums ir igauņi un lietuvieši, kuri saprot situāciju tāpat kā mēs. Ir poļi, nedaudz arī vācieši un somi, bet tas arī viss," teica asociācijas prezidente.

Viņa skaidroja, ka ārvalstu tūristu šogad Latvijā ir ļoti maz saistībā ar kara tuvumu, kā arī ar to, ka Latvijai ir gara robeža ar Krieviju.

Vienlaikus Ziemele piebilda, ka viesi no tālajām ārzemēm šogad vispār faktiski uz Eiropu nebrauc.

Viņa prognozēja, ka pozitīvas izmaiņas varētu būt nākamā gada vasarā. "Domāju, ka vasarā atgriezīsies viss normālākās sliedēs, jo cilvēki sapratīs, kur karš notiek, un mēs visi ceram, ka tas galu galā beigsies," teica Ziemele.

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ārvalstu tūristu skaits šī gada otrajā ceturksnī sasniedzis 419 000, kas ir par 7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Pavadīto nakšu skaits Rīgā palielinājies par 9%, sasniedzot 786 125 naktis. Šī gada otrajā ceturksnī visvairāk Rīgas viesnīcās apkalpoti tūristi no Vācijas – 13,3%, Krievijas – 9,6%, Lielbritānijas – 6,4%, Lietuvas – 6,4%, Somijas – 6,3%, Igaunijas - 6,0%, Zviedrijas – 4,7%, Norvēģijas un ASV – 4,0%.

Katru gadu Rīgas viesnīcās apmetas arī vietējie tūristi. Šogad latviešu skaits viesnīcās sasniedzis 64 000, kas ir 15,2% no visiem apkalpotajiem viesiem.

Salīdzinot ar 2017.gadu, vislielākais tūristu skaita pieaugums vērojams no tādām RTAB mērķa valstīm kā Ukraina (+34%), ASV un Francija (+20%), Lielbritānija un Polija (+18%), Lietuva (+10%).

No Āzijas valstīm šajā laika periodā lielākais tūristu skaits ir bijis no Japānas – 10 148, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš.

Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā plānots ieviest no 2023.gada 1.janvāra, nevis no nākamā gada sākuma, kā bija plānots iepriekš, šodien lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo noteikumu redakciju, saistošie noteikumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, ieviešot Rīgā nodevu viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto viesi.

Lēmums atlikt nodokļa ieviešanu pieņemts, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā norāda pašvaldībā, saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmējot tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei.

2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2010. gadā uzņemtajiem 1,3 miljoniem viesu šis rādītājs pieaudzis par 75 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par 25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas (par 3,2 %).

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

2017.gada 3.ceturksnī tūristu skaits galvapilsētā palielinājies par 11,3%, sasniedzot 468 523 viesus, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas ārvalstu viesi pavadījuši 844 687 naktis, kas ir par 12,1% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Visvairāk tūristu bija ieradušies no Vācijas, Krievijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.

«2017.gads Rīgas tūrisma nozarē iezīmējas ar teju tūkstoš jaunām gultas vietām tūristu nakts mītnēs un četrām jaunām viesnīcām. Rīgai šāds skaits jaunu viesnīcu ir labs rādītājs – tas liecina, ka pilsēta attīstās un arvien vairāk uzņēmēju saskata iespējas veidot biznesu tieši šajā nozarē,» stāsta Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Analizējot ārvalstu viesu statistiku, šā gada 3.ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs visvairāk apkalpoti viesi no Vācijas (13,9%), Krievijas (9,0%), Somijas (8,0%), Igaunijas un Lietuvas (6,0%), Lielbritānijas (5,4%), Zviedrijas (4,7%), Itālijas (4,0%), Spānijas (3,9%) un Norvēģijas (3,7%).

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Otrajā ceturksnī ārvalstnieki Igaunijā ieradās 946 554 braucienos un iztērēja 320 miljonus eiro, kas ir par 250 miljoniem eiro vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet par 125 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada otrajā ceturksnī, kad nozari nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina Igaunijas centrālās bankas aplēses.

Ārvalstu tūristu skaits aprīlī-jūnijā gada salīdzinājumā pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. Piektdaļa tūristu Igaunijā otrajā ceturksnī ieradās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), bet 40% tūristu bija no Somijas.

Gada laikā tūristu no Somijas skaits Igaunijā pieaudzis par 330 000, bet tūristu, kas Igaunijā nakšņojuši, skaits no Latvijas sasniedzis 2019.gada otrā ceturkšņa līmeni. Tikai tūristu no Beļģijas skaits bijis lielāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā, tas audzis par 3%.

Trešdaļa ārvalstnieku otrajā ceturksnī Igaunijā uzturējās vienu dienu. Vienas dienas braucienu skaits bijis sešas reizes lielāks nekā pirms gada, bet par pusi mazāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā. Gandrīz 600 000 gadījumu ārvalstnieki otrajā ceturksnī Igaunijā viesojās vairākas dienas, vidēji apmeklējumam esot četras dienas ilgam. Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku ārvalstnieku braucienu ar nakšņošanu skaits Igaunijā sarucis par trešdaļu.

2020. gada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 298,9 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 25,3 % mazāk nekā 2019. gada jūlijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 545 tūkst. nakšu, kas ir par 30,5 % mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.

Beidzoties ārkārtas situācijai 10. jūnijā un lielai daļai tūristu mītņu atsākot darbību, arī jūlijā viesu skaits turpināja strauji palielināties – salīdzinot ar jūniju, tas audzis vairāk nekā divas reizes.

2020.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, tūristu mītnēs apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1,9 %, sasniedzot 133,1 tūkst. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 236 tūkst., par 4,9 % mazāk.

2020.gada jūlijā tika apkalpoti 165,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 38,5 % mazāk nekā 2019. gada jūlijā. To pavadīto nakšu skaits bija 309 tūkst. – kritums par 42,4 %. Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ievērojami audzis viesu skaits no Lietuvas (par 67,7 %), Igaunijas (par 65,1 %) un Somijas (par 44 %).

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

2016. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 366,0 tūkst. viesu, kas ir par 1,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 2,5 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,6 %. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,1 nakts.

2016. gada 1. ceturksnī apkalpoti 240,5 tūkst. ārvalstu viesi, no tiem 45,0 % bija viesi no kaimiņvalstīm. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, pieaudzis viesu skaits no Eiropas Savienības dalībvalstīm – Somijas (par 28,0 %), Apvienotās Karalistes (par 16,0 %), Spānijas (par 15,2 %), Vācijas (par 11,0 %), Lietuvas (par 3,5 %) un Igaunijas (par 2,3 %). 2016. gada 1. ceturksnī par 3,2 % palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas.

No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 86,0 %, Jūrmalā – 5,5 %, Liepājā – 1,2%, Daugavpilī un Siguldas novadā – 0,9 % viesu.

2016. gada 1. ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 249,4 tūkst. viesu – par 6,2 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Ārvalstu viesu skaits Rīgā pieaudzis par 5,5 %. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Krievijas (18,7 %), Igaunijas (10,1 %), Lietuvas (9,8 %), Vācijas (7,7 %), Apvienotās Karalistes (7,5 %), Somijas (6,0 %) un Norvēģijas (5,4 %).

Starptautisko tūristu skaits šogad nedaudz pārsniegs līmeni, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas, pateicoties gaidāmajam tūristu pieplūdumam Āzijā, prognozē Pasaules Tūrisma organizācija (PTO).

PTO lēš, ka starptautisko tūristu skaits 2024.gadā būs par 2% lielāks nekā 2019.gadā.

Taču vienlaikus organizācija skaidro, ka tūrismu arī šogad varētu negatīvi ietekmēt augstā inflācija un procentlikmes, naftas cenu svārstības un tirdzniecības traucējumi.

Tikmēr dati par pagājušo gadu liecina, ka starptautisko tūristu skaits 2023.gadā veidoja 1,3 miljardus, kas ir par 44% vairāk nekā gadu iepriekš un par 88% vairāk nekā 2019.gadā.

PTO norāda uz Āzijas tirgu spēcīgo atveseļošanos, taču ziņo, ka vislielākais tūristu kāpums fiksēts Tuvajos Austrumos, kas bijis vienīgais reģions, kas pērn pārspējis pirmspandēmijas rādītājus, proti, par 22%.

Toties Eiropā tūristu skaits 2023.gadā veidojis 94% no 2019.gadā reģistrētā tūristu skaita bet Āfrikā šis rādītājs bijis 96%.

2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 612,9 tūkst. viesu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,6 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gada 2. ceturksnī apkalpoti 432,7 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 29,6 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 10,9 %, no Lietuvas 8,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 2,0 % no ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 5,1 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 4,5 %. Ievērojami pieaudzis viesu skaits no ASV (par 56,6 %), Spānijas (par 33,4 %), Apvienotās Karalistes (par 27,0 %), kā arī no Lietuvas (par 17,9 %), Polijas (par 17,4 %) un Somijas (par 13,5 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (pieaugums par 0,1 %).

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.