Jaunākais izdevums

Rīgā varētu palielināties būvniecības aktivitāte, tiesa, tas vairāk attiecas uz vienkāršākiem un nelieliem darbiem, izriet no Rīgas pilsētas būvvaldes apkopotajiem datiem.

Rīgā 2011. gada janvārī sagatavoti un izsniegti 116 plānošanas un arhitektūras uzdevumi, saskaņoti 113 būvprojekti, izsniegtas 32 būvatļaujas, 204 vienkāršoto procedūru atļaujas, 72 būves pieņemtas ekspluatācijā, izsniegtas 189 tirdzniecības vietu, reklāmu un izkārtņu pases.

Salīdzinot šī gada un 2010.gada janvāra rādītājus, vairākās pozīcijās vērojamas pozitīvas tendences: par 45% palielinājies saņemto būvniecības pieteikumu – uzskaites karšu skaits; vairāk nekā divkāršojies akceptēto vienkāršotās renovācijas/ rekonstrukcijas apliecinājuma karšu skaits – janvārī akceptētas 192 apliecinājuma kartes. Šāda aktivitāte vienkāršoto renovāciju/ rekonstrukciju segmentā pārsniedz arī 2008. un 2009.gada rādītājus. Labāki rezultāti vērojami visā vienkāršoto procedūru apjomā, kopumā šādas atļaujas piešķirtas par 71% vairāk nekā pērn.

Šī gada janvārī ekspluatācijā pieņemti 72 objekti, salīdzinot ar 2010.gada janvāri – par 80% vairāk.

Salīdzinoši nelielas izmaiņas vērojamas izsniegto plānošanas un arhitektūras uzdevumu skaita ziņā – janvārī sagatavoti 116 nosacījumi projektēšanai, arī izsniegto būvatļauju skaits saglabājies līdzīgs kā gadu iepriekš. Rīgas būvvalde kā nozīmīgus objektus, kam janvārī izsniegtas būvatļaujas, piemin Latvijas Bankas biroju ēkas rekonstrukcijai un restaurācijai K.Valdemāra ielā 1b un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jaunbūvei Nīcgales ielā.

Lai arī kopējais projektu skaits apritē janvārī šajā gadā bija mazāks nekā pirms gada, akceptēto un saskaņoto būvprojektu skaits ir par 12% lielāks – janvārī akceptēti vai saskaņoti 113 būvprojekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pērn būvniecības produkcija augusi par 6,9%

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,661 miljards eiro, no tiem 4. ceturksnī – 521,7 miljoni eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 8,8%.

Vislielākais pieaugums bijis maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3% un 70,4 %, ko veicināja ES fondu finansēto projektu īstenošana. Lielākais sarukums savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,8% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 34,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

2015. gada 2. ceturksnī būvniecībā kritums par 3,4%

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 405,1 miljoni eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ēku būvniecības apjoms saruka par 11,9%, ko veidoja būvniecības produkcijas apjoma samazinājums dzīvojamo māju būvniecībā par 16,7% un nedzīvojamo ēku būvniecībā par – 10,2%. Būvniecības apjoma kritums bija biroju ēku (par 38,7%), viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku (par 38,8%), kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecībā (par 20,1%). Savukārt pieaugums bija divu dzīvokļu māju būvniecībā (par 20,6%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām (par 10,5%).

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, inženierbūvju produkcija, kas veidoja 50% no visas būvniecības (202,4 milj. eiro.), palielinājās par 6,9%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 63,4%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecība – par 12,5%. Savukārt kritums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju (par 11,5%), kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā (par 8,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 680,4 miljoni eiro, no tiem 2. ceturksnī – 426,1 miljons eiro, gada laikā pieaugot par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 9,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 7,9%.

2. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,8%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 50,4%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 67,3% (14,5 % no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts pieauga 2,3 reizes (7,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro , bet 2013.gada ceturtajā ceturksnī – 6,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, bet 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pērnā gada 4.ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 3.ceturksni palielinājies par 0,8%.

2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni salīdzināmajās cenās par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā (20,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 8%.

Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (20,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana (8,7% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana par 17% (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi auguši par desmitdaļu

Žanete Hāka, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,254 miljardi eiro, no tiem 3. ceturksnī – 574 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

3. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,2%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,0% un inženierbūvju būvniecības apjoms – par 4,4%.

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 34,7%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 24,4% (13,3% no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts palielinājās 2,1 reizi (9,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomspēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 580,8 milj. eiro.

Nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apjoma) – par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apjoma) - par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Inženierbūvju būvniecībā divas reizes pieauga ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvdarbu apjoms, ievērojams produkcijas kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 67,7 %, autoceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%.

Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana – par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Otrajā ceturksnī būvniecībā vērojams kritums par 19 %

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būve Rīgā: Noslēdzas Gaismas pils ēra

Zanda Zablovska, Delfi,
 speciāli DB, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šogad pabeigta vērienīgu valsts projektu būvniecība, privātajā sektorā lielākie projekti – beramkravu terminālis un dažas dzīvojamās ēkas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvaspilsētā kā 2014. gada nozīmīgākos projektus var izcelt valsts pasūtītās un apmaksātās būves, par kurām runāts gadiem: pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ēka. Būvnieku portfelī liela loma ir arī inženierbūvēm, savukārt jaunus birojus būvējis vien retais.

Sava pils

Gaismas pils, kuras būvniecība ilga vairāk nekā sešus gadus, ir mūsdienu Latvijas apjomīgākais un tehnoloģiski sarežģītākais projekts, ne reizi vien ir uzsvērusi Nacionālā Būvkompāniju apvienība (SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto Būve). Ēkas kopējā platība ir gandrīz 40,5 tūkst. m2. Līdzīga platība – ap 40 tūkst. m2 – ir jaunajai VID ēkai, ko būvēja Re&Re, atzīstot to par izaicinājumu apjoma, sarežģīto un specifisko pasūtītāja vajadzību un projektā iekļauto prasību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būve: Redz risinājumu aplokšņu izskaušanai

Lāsma Vaivare, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunais LEC vadītājs: mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija

Nozare.lv, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvniecības produkcijas apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 0,1%

Dienas Bizness, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 252,5 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,0%, tai skaitā palielinājās dzīvojamo māju būvniecība par 7,2%, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība – par 19,5%. Samazinājies arī jaunuzbūvēto dzīvokļu skaits – šī gada 1. ceturksnī ekspluatācijā pieņemti 326 dzīvokļi, kas ir par 37% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

Inženierbūvju produkcija samazinājās par 2,5%, tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 38,5%, maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un spēka līniju produkcija – par 21,2% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 18,1%. Savukārt pieaugums bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā par 26,7% un citu inženierbūvju būvniecībā par 29,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Lielāko būvnieku dzīvojamo māju portfelī ekskluzivitātes piesitiens

Zanda Zablovska, 08.01.2014

Midtown Apartments

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Atrodas: Hospitāļu ielā Rīgā
Attīstītājs: YIT Celtniecība
Plānotās investīcijas: 5,5 milj. eiro

Avots: yitgroup-com.prod.uoma.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: No pirts un baznīcas līdz…

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro.

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem. Tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā ziņots iepriekš IKP ātrajā novērtējumā, balstoties uz piesardzīgajām uzņēmēju prognozēm (īpaši būvniecībā un pakalpojumu nozarēs).

2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, IKP pieaugumu veicināja tautsaimniecībā nozīmīgās nozares – apstrādes rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un nekustamo īpašumu nozare. Rūpniecībā pieaugumu par 3,7% sekmēja kāpums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 27%, mēbeļu ražošanā – par 17%. Savukārt kritumu par 2% uzrādīja pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 9%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru