Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgas domes Pilsoniskās savienības frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā daudzkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem. Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība un sabiedrība par atklātību Delna, svētdien ziņoja LNT Top 10.

Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām ir paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai. Viens auto pieejams visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.

Mikroautobusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.

Pētot autotransporta lietošanas laikus raidījuma veidotāji atklājuši, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis tādās adresēs kā Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami naktsklubi Essential, Godvil, Kefīrs un Piens.

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

2013. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%. Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 1. ceturksnī apkalpoti 348,5 tūkstoši viesu, kas ir par 15,7% vairāk nekā pērnā gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visiem apmeklētājiem 66,6% bija ārvalstu viesi un 33,4% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 17,3%, savukārt Latvijas viesu skaits – par 12,6%, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 83,4% tika uzņemti Rīgā, 7,6% – Jūrmalā un 1,3% – Liepājā. Arī Latvijas ceļotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā – 29,7%, Jūrmalā – 10,7% un Liepājā – 8,3%.

Kopējais nakšņojumu skaits šogad 1. ceturksnī bija 691,7 tūkst., kas ir par 3,0% vairāk nekā 2013. gada 1. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 1. ceturksnī bija 2 naktis.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajā ceturksnī apkalpoti 301,3 tūkst. apmeklētāju. Tas ir par 5,9% vairāk nekā 2012. gada atbilstošā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visiem apmeklētājiem 65,7% bija ārvalstu viesi un 34,3% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu īpatsvara sadalījums bijis arī iepriekš. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 9,3%, savukārt Latvijas viesu skaits gandrīz nav mainījies (samazinājums par 0,2%), salīdzinot ar 1. ceturksni gadu iepriekš. 162,5 tūkst. jeb 82,1% no kopējā ārvalstu viesu skaita uzņemti Rīgā, 7,0% – Jūrmalā un 1,5% – Liepājā. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 29,8%, Liepājā – 10,0% un Jūrmalā – 8,6%.

Gada pirmajos trijos mēnešos viesnīcās un citās tūristu mītnēs pavadītas kopā 671,6 tūkst. nakšu, kas ir par 9,9% vairāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vidējais uzturēšanās ilgums ārvalstu viesiem bija 2,3 naktis. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tas ir 5% pieaugums.

Turpinoties nokrišņiem sniega veidāt, uz ielām un tiltiem pastiprināti strādā ceļu tīrītāji, lai atvieglotu braukšanas apstākļus. Krišjāņa Barona ielā, Miera ielā un Ieroču ielā noteikti pirmie transportlīdzekļu apstāšanās ierobežojumi ielas malā, lai ielu tīrītāji varētu nodrošināt brauktuvju attīrīšanu no sniega.

Ceļa zīmes «Apstāties aizliegts» ir uzstādītas:

* Krišjāņa Barona ielas posmā no Artilērijas ielas līdz Tallinas ielai (abās ielas pusēs);

* Krišjāņa Barona ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai (ielas labajā pusē);

* Miera ielas posmā no Brīvības ielas līdz Tallinas ielai (abās ielas pusēs);

* Ieroču ielā.

Rīgas domes Satiksmes departaments aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību ceļa zīmēm un aicina būt saprotošiem. Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, arī šosezon transportlīdzekļu apstāšanās ierobežojumi ielu malās nepieciešamības gadījumā tiks noteikti arī citviet galvaspilsētā, lai veiktu ielu tīrīšanu. Plašāka informācija par šādām vietām būs pieejama tuvāko dienu laikā Satiksmes departamenta mājas lapā rdsd.lv un Rīgas domes mājas lapā riga.lv.

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Latvijas alus darītavas vēlas aktualizēt jautājumu par alus tirdziecības atļaušanu naktīs.

To šodien intervijā Latvijas Radio teica alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atgādināja, ka ražotāji šādu lūgumu ir izteikuši un cer, ka šī atļauja tiks dota, kompensējot akcīzes nodokļa celšanu.

Aldara sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Krastiņa norādīja, ka patlaban pēc budžeta pieņemšanas jāķeras klāt pie ekonomikas sildīšanas. Alus realizācijas atļaušana nakts laikā budžetam dotu papildu 2 miljonus Ls gadā, viņa piebilda. Pašlaik Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredzēts aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus no pulksten 22 līdz 8.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

SIA Baltās naktis ražotās Piparkūkas MARIO starptautiskajā izstādē WORLD FOOD MOSCOW 2009 saņēma Zelta godalgu.

Sākotnēji SIA Baltās Naktis ražoja cieto kviešu miltu makaronus MARIO, bet kopš Latvijas iestājas ES uzņēmums ir pārprofilējies, uzsākot konditorejas izstrādājumu, diētisko un ekstrūzijas produktu ražošanu un tirdzniecību, ieņemot stabilas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī eksportējot to uz tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Polija, Vācija, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Kanāda, ASV.

Patlaban Baltās Naktis ražo vairāk nekā 200 dažādus produkcijas veidus ar tirdzniecības marku MARIO, tostarp prjaņikus, sausbaranciņas, zefīra našķus, dažādus cepumus un ekstrūzijas produktus, tai skaitā veselīgās un diētiskās kliju un graudu sausmaizītes. SIA Baltās Naktis ir vienīgais ekstrūzijas maizīšu, brokastu un uzkodu ražotājs Latvijā. Kopš jaudīgas ražošanas līnijas iegādes firma ir kļuvusi par lielāko sausbaranciņu ražotāju Baltijas valstu teritorijā.

No 4.aprīļa nakts satiksmes maršrutus apkalpos Rīgas mikroautobusu satiksme, informē Rīgas satiksme.

Pasažieriem nakts maršrutu izmantošanā izmaiņu nebūšot - arī turpmāk nakts satiksme tiks nodrošināta ierastajos maršrutos naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu, atiešanas laiki, pieturvietas un brauciena cena būs nemainīga, mainīts tikai maršrutā kursējošais transporta veids - minibusi.

Jaunums būs pasažieriem ar īpašām vajadzībām - tā kā tikai daļa minibusu, kas apkalpos nakts satiksmes maršrutus, ir piemēroti minētās pasažieru grupas pārvadāšanai, pasažieriem ar īpašām vajadzībām būs iespēja iepriekš pieteikt sev piemērotu transporta līdzekli attiecīgajā maršrutā un laikā pa tālruni 28655873.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Rīgā Krišjāņa Barona ielā, Miera ielā un Ieroču ielā noteikti pirmie transportlīdzekļu apstāšanās ierobežojumi ielas malā, lai ielu tīrītāji varētu nodrošināt brauktuvju attīrīšanu no sniega, informē Rīgas pilsētas Satiksmes departaments.

Ceļa zīmes Apstāties aizliegts ir uzstādītas: Krišjāņa Barona ielas posmā no Artilērijas ielas līdz Tallinas ielai (abās ielas pusēs); Krišjāņa Barona ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai (ielas labajā pusē); Miera ielas posmā no Brīvības ielas līdz Tallinas ielai (abās ielas pusēs); Ieroču ielā.

Rīgas domes Satiksmes departaments aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību ceļa zīmēm un aicina būt saprotošiem.

Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, arī šosezon transportlīdzekļu apstāšanās ierobežojumi ielu malās nepieciešamības gadījumā tiks noteikti arī citviet galvaspilsētā, lai veiktu ielu tīrīšanu. Plašāka informācija par šādām vietām būs pieejama tuvāko dienu laikā Satiksmes departamenta mājas lapā www.rdsd.lv un Rīgas domes mājas lapā www.riga.lv.

Pagaidām var tikai minēt, cik lielas investīcijas satiksmes infrastruktūrai tiks paredzētas Rīgas nākamā gada budžetā un cik lielus sastrēgumus galvaspilsētā tas radīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sastrēgumi būs atkarīgi no tā, kā darbi būs plānoti un vai tiks īstenoti vienlaikus. Savukārt finansējuma jautājuma vēl nav «uz skatuves» – pagaidām tiek apkopotas dažādu pašvaldības struktūru vēlmes.

«Rīgas domes Budžeta komisija, kas lems par Rīgas pilsētas 2016. gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžeta projektu vēl skata Saeimā,» DB norāda Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks. Viņš uzskata, ka investīciju programmas apjomu un struktūru vēl ir pāragri komentēt. Jāpiebilst, ka investīciju plānā pēdējos gados izteikti dominē izglītības projektu sakārtošana. Lielākie satiksmes projekti, kam bijusi iezīmēta nauda pēdējo gadu investīciju plānos, ir Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta un Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšana. «Tiek investēts jaunos ceļu infrastruktūras objektos, tikmēr esošā infrastruktūra nolietojas, sagrūst, uz ielām ir izveidojušās risas,» saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Vienlaikus viņš atzīst, ka Rīga atrodas samērā neērtā situācijā – no vienas puses tai jārūpējas par savām ielām un ceļiem, no otras – jānodrošina satiksme ar ostu, jābūvē un jāuztur tilti, maģistrālās ielas, kas faktiski ir nacionālas nozīmes infrastruktūra. Citi DB aptaujātie saka – situācija ar ielām un ceļiem Rīgā nav kritiska, taču uzlabojumi ir nepieciešami.

Otrdienas rīts rīdziniekiem sākās visnotaļ daudzsološi – lai gan pa nakti sniega sega uz ielām bija izveidojusies tik biezā slānī, ka problemātiski bija gan braukt ar automašīnu, gan arī iet ar kājām, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nāca klajā ar paziņojumu, ka tik draņķīgi tīrīt ielas jau nu nevarēs, un izsauca «uz tepiķa» atbildīgo institūciju vadītājus.

Bija jau arī par ko – ne vienam vien bija izdevies novērot, kā pa Rīgas ielām, kaisot sāli, vizinās automšīnas ar paceltām šķūrlāpstām. Vienkārši sakot, tā vietā, lai ielas notīrītu un sniegu aizvestu, ar sāls palīdzību tas tika padarīts par netīru putru, kam vajadzētu izkust un aiztecēt. Redzot Ušakova kareivīgo nostāju, radās pat cerība, ka minētajai bezjēdzībai beidzot tiks pielikts trekns punkts. Bet nekā! Jau tās pašas dienas beigās Rīgas domes oficiālā politika bija – sāls kaisīšana ir normāla prakse, kas tiek īstenota, lai nebūtu jātērē nauda sniega izvešanai... Veikli gan tā dēvēto atbildīgo institūciju darbinieki dienas gaitā bija izskalojuši smadzenes Ušakovam!

Šogad līdz jūlija vidum Rīgā asfaltbetona segums ir atjaunots sešām ielām, seguma atjaunošanas darbi turpinās divpadsmit ielām, bet līdz gada beigām asfaltbetona segumu paredzēts atjaunot vēl astoņām ielām.

Asfaltbetona segums ir atjaunots Brīvības gatves posmā no Šmerļa ielas līdz Ropažu ielai, Eksporta ielas posmā no Katrīnas dambja līdz pagriezienam uz ostu, Lubānas ielas posmā no Rēznas ielas līdz Lomonosova ielai, Rankas ielas posmā no Ganību dambja līdz ēkai Nr.4, kā arī Katrīnas ielā un Strūgu ielā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

Jau ziņots, ka pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma šogad Rīgā asfaltbetona segumu paredzēts atjaunot kopumā divdesmit sešām ielām.

Asfaltbetona seguma atjaunošanas darbi turpinās Anniņmuižas bulvārī pa posmiem, Jūrmalas gatves posmā no Kurzemes prospekta līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, Kurzemes prospekta posmā no Zentenes ielas līdz Dammes ielai, Ķengaraga ielas posmā no Dienvidu tilta līdz Kaņiera ielai, Liepājas ielas posmā no Mārupes ielas līdz Pilsoņu ielai, Malienas ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Juglas ielai, Mārupes ielas posmā no Nometņu ielas līdz Liepājas ielai, Pērnavas ielas posmā no Vagonu ielas līdz Matīsa ielai, Šmerļa ielas atzarā no Malienas ielas līdz Druvienas ielai, kā arī Hāpsalas ielā, Līduma ielā un Meirānu ielā.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada otrajā ceturksnī apkalpoti 471,2 tūkst. viesu, kas ir par 10,5% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā apkalpoti par 8,6% vairāk viesu nekā pērnā gada pirmajā pusgadā. No visiem apmeklētājiem 69,7% bija ārvalstu viesi un 30,3% – Latvijas iedzīvotāji.

Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 12,3%, savukārt Latvijas viesu skaits palielinājās par 6,5%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošoceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 78,7% tika uzņemti Rīgā, 8,4% – Jūrmalā un 1,5% - Liepājā. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 24,4%, Liepājā – 8,3% un Jūrmalā – 6,7%. Iepriekš nosaukto trīs pilsētu pozīcijas kopējā viesu uzņemšanas vietu struktūrā būtiski nemainās.