Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

„Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Lieliski jaunumi - „Lieliska dāvana“ 27. jūnijā svinīgi atklāj savu 10. veikalu Latvijā!

„Lieliska dāvana“ ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piedzīvojumu dāvanu karšu pārdošanu un kuras mērķis ir piedāvāt klientiem plašu dāvanu izvēli vienuviet. „Lieliska dāvana“ ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma „Gera dovana“ filiāle, kas Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas kopš 2011. gada.

„Lieliska dāvana” piedāvājuma klāstā ir vairāk nekā 1700 oriģinālu un aizraujošu dāvanu ideju – aktīvā atpūta, ūdens piedzīvojumi, SPA, masāžas, skaistumkopšana, romantiski brīvdienu galamērķi, lidojumi, lēcieni, dāvanas gardēžiem, kvesti, fotosesijas, izjādes ar zirgiem, kino u.c. Visi produkti ir pieejami vietnē www.lieliskadavana.lv, ka arī mazākos apmēros - „Lieliska dāvana” veikalos. Dāvanu stendi ir atrodami arī Rimi, Stockmann un Maxima lielveikalu telpās visā Latvijā.

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Izvēloties dāvanu ārvalstu biznesa partneriem, uzņēmēji bieži vien nošauj greizi, īpaši tad, ja nepārzina un neievēro kultūratšķirības, tradīcijas un biznesa etiķetes smalkumus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ir valstis, kurās ņem vērā ne tikai to, kāda ir biznesa dāvana, kādā sadarbības posmā tā tiek dāvināta, bet arī to, kā tā ir iesaiņota un ar kuru roku tā tiek pasniegta. Viena un tā pati dāvana nederēs visiem sadarbības partneriem, jo dažādās valstīs ir dažādas tradīcijas un korporatīvā kultūra, tāpēc uzņēmējiem vai viņu mārketinga speciālistiem ir rūpīgi jāpārdomā, kas būtu tā atbilstošākā dāvana konkrētās valsts vai reģiona pārstāvjiem.

Lai arī ieguvumu no dāvanu pasniegšanas ir ļoti grūti izmērīt, lielai daļai uzņēmumu, īpaši tiem, kuriem ir ārvalstu sadarbības partneri, tā ir būtiska daļa no mārketinga stratēģijas, kuras izstrādē tiek piesaistīti dažāda līmeņa reklāmas nozares eksperti. «Uzņēmējiem šim jautājumam ir jāpieiet ar interesi, radošumu un ar atbilstošu devu veselā saprāta, nekādā gadījumā nedrīkst aprobežoties ar ātru un nepārdomātu dāvanas izvēli kādā katalogā vai interneta dzīlēs,» uzskata SIA Irmas Kalniņas konsultācija vadītāja Irma Kalniņa. Iesākumā ir jāsaprot, kāpēc vispār dāvana tiek dāvināta, ar kādu mērķi. Vai nodoms ir izveidot labas attiecības, izrādīt cieņu, uzlabot sava uzņēmuma reputāciju vai varbūt pastāstīt par savu valsti? I.Kalniņa atzīst, ka dāvanai ārvalstu sadarbības partneriem vienlaikus ir jāatspoguļo gan Latvijas kultūras aspekti, gan jāpauž cieņa dāvanas saņēmēja kultūrai. «Noteikti ir jāņem vērā arī dāvanas izmaksas, tās nevar būt pārāk zemas, tāpat tās nevar būt arī pārāk augstas, lai tās saņēmējs dāvanu neuztvertu kā kukuli,» konstatē biznesa etiķetes eksperte. Ir nepieciešama abpusēja pielāgošanās, ieskaitot arī pavisam praktiskus apsvērumus, proti, vai dāvana nav pārāk smaga, vai to ir ērti paņemt līdzi, ievietot līdzpaņemtajā ceļa somā un veiksmīgi aizvest uz savu zemi. I.Kalniņa stāsta, ka reiz kā biznesa dāvanu ārzemēs ir saņēmusi ļoti smagu kristāla globusu, kas, ceļojot ar aviokompānijas Ryanair lidmašīnu, ir izvērsies par veselu piedzīvojumu, sagādājot virkni neērtību.

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Lai simbolizētu pilsētnieku un politiķu solidaritāti ar lauksaimniekiem viņu nozīmīgajā cīņā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, nākamnedēļ pie Ministru kabineta esošajā puķu dobē lauksaimnieku organizāciju pārstāvji stādīs dažādus dārzeņus.

Sadarbojoties Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai, biedrībai Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, dobē pie Ministru kabineta tradicionālo ziedu apstādījumu vietā tiks stādīti dekoratīvi dārzeņi, līdz ar to līdzās kliņģerītēm, samtenēm un kresēm šovasar dobē augs arī dekoratīvie kāposti, bietes, lapu salāti, pupas un garšvielas.

Dārzeņu stādus nodrošinās kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi", zemes sagatavošanu - Slieku audzētāju asociācija, savukārt ainavu dārzniece būs Baiba Rudzāte.

Kā norādīja zemnieku organizāciju pārstāvji, lai gan atbildīgās amatpersonas lauksaimnieku intereses Eiropā ir definējušas par prioritāti, tomēr arī zemnieki paši ir nolēmuši iesaistīties savu interešu aizstāvībā. Viens no kampaņas mērķiem ir iesaistīt iespējami plašāku cilvēku loku, apvienojot pilsētniekus un lauciniekus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs aicināja neatbalstīt šos grozījumus, jo, viņaprāt, tas būtu "solis atpakaļ". Tāpat viņš teica, ka 1.maijs ir svētku diena, un svētkos cilvēkiem patīk saņemt dāvanas, taču šis likumprojekts esot dāvana tikai tiem cilvēkiem, kam ir iesaldēta nauda un ķīlas dzīvokļi.

"Šis likumprojekts nav dāvana īrniekiem. Īrniekus šie grozījumi nekā neaizsargā. Arī tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai jau nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, šī nav dāvana, jo ar šo likumprojektu nav paredzēts nekas, izņemot administratīvo slogu," teica politiķis.

Balsojumā 61 deputāts balsoja "par", 21 - "pret", kamēr divi deputāti balsojumā atturējās.

Kad vēlamies iepriecināt savu mīļoto cilvēku ar īpašu dāvanu svētkos, iegrimstam dziļās pārdomās par to, kāda dāvana būtu tiešām praktiska un noderīga. Mācībām un darbam jau labu laiku norisinoties attālinātajā režīmā, ikkatrs novērtēs jaudīgu un viņa vajadzībām atbilstošu klēpjdatoru, tāpēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts ir apkopojis vērtīgus padomus, lai vieglāk orientētos veikalu un ierīču plašajā klāstā un atrastu atbilstošāko klēpjdatoru savai otrajai pusītei.

Sāciet ar pamatkritērijiem: izmērs un dizains

Klēpjdatora viena no galvenajām priekšrocībām ir to pārnēsājamība, tāpēc, izvēloties jaunu ierīci dāvanai, ir jāizpēta veikalos pieejamo klēpjdatoru svara un izmēra parametri. Dāvanas saņēmējam, kurš vienmēr ir kustībā, noteikti svarīgi būs, lai ierīci ir viegli paņemt līdzi, neradot apgrūtinājumu piemeklēt pareizo somu tā pārnēsāšanai.

“Šobrīd tehnoloģiju izstrādātāji pievērš īpašu uzmanību ergonomiskiem un ērti lietojamiem dizainiem, tāpēc arī klēpjdatori kļūst arvien jaudīgāki un arvien vieglāki. Piemēram, jaunais Huawei MateBook X Pro 2021 sver tikai nieka 1,33 kg un ir 14,6 mm biezs, tādējādi viegli ietilps jebkurā rokas somā vai mugursomā,” stāsta Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Idejas ģimenes locekļu un radu Ziemassvētku dāvanām, ko varat iegādāties arī pēdējā brīdī

Dāvanas

Līdz Ziemassvētku vakaram palikušas vairs tikai dažas dienas, un ne visiem izdevies īstenot apņemšanos šogad sagādāt dāvanas laikus. Visu vēl var vērst par labu, pat nešturmējot veikalus un nenīkstot rindās. Internetveikalu ekspansija mainījusi iepirkšanās ieradumus, un tagad dāvanas pašas ierodas pie jums. Piemēram, Lattelecomveikals.lv pirmssvētku laikā daudzas no tām par velti piegādā līdz pašām namdurvīm.

Piedāvājam dažas idejas, kā iepriecināt tuviniekus svētkos ar atbilstošām dāvanām. Pat ja ģimenē esat vienojušies izvairīties no apdāvināšanās, decembra nogale ir ļoti piemērots laiks dažādu preču iegādei, jo šajā laikā daudzas preces nopērkamas ar tādām atlaidēm, kādas citos mēnešos neredzēsiet.

Iepirkšanās un izklaides centrā Akropole uzņēmums Lieliska dāvana izveidojis pārdošanas stendu, kas aprīkots ar lāzera radara tehnoloģiju.

«Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi iepirkšanās laikā pircējiem nodrošina jaunu pieredzi – iluzoru iespēju atrasties dažādās vietās, telpās un izbaudīt piedzīvojumu sajūtu, piemēram, lidot ar gaisa balonu, sēsties pie ātra auto stūres, pabūt relaksējošā SPA u.c.,» stāsta Erika Dovydenaite, uzņēmuma Lieliska dāvana vadītāja.

Lidar jeb 3D lāzerskenēšanas tehnoloģijas integrēšana tirdzniecības vietas vizuālajā koncepcijā uzņēmumam esot liels projekts. Ideja ir īstenota kopā ar Lietuvas inovatīvā dizaina studiju Surikatos. Akropolē ir pirmais Lieliska dāvana stends, kurā izmantota lāzera radara tehnoloģija.

«Rotējošais lāzera stars mēra un fiksē apkārtējos objektus. Iegūtos datus pēc tam analizē ierīces sensors, kas atjauno apkārtējās vides zīmējumu un iegūto algoritmu pārraida tālākai analīzei. Iegūtie dati tiek sapludināti kopā ar jau iepriekš uzņemtiem video failiem un pārraidīti ekrānā atbilstoši objekta kustībai reālā laikā. Līdzīga tehnoloģija parasti tiek izmantota arī robotikā un viedajos automobiļos. Lāzeriekārta ir iebūvēta veikala stendā - tas ir rotējošs lāzera stars, kas mēra un fiksē apkārtējos objektus, tātad, piemēram, cilvēkus, kas ienākuši veikalā. Iegūtie dati (attēls - piemēram, veikalā ienākušais cilvēks) tiek sapludināti kopā ar jau iepriekš uzņemtiem video failiem un pārraidīti ekrānā atbilstoši objekta (cilvēka) kustībai reālā laikā,» stāsta E.Dovydenaite.

«Apsēžoties brīvajā vietā 53. maršruta autobusā, blakus sēdošā sieviete uzsāka neitrālu sarunu, taujājot, kad būs galapunkts. Pēc mirkļa pat attapties nepaguvu, kad man klēpī parādījās liels smaržu iepakojums.

Dāsnā kaimiņiene krieviski stāstīja, ka pie viņiem, Sofijā, šodien svētku diena un viņa man dāvinot smaržas,» par sastapšanos ar uzbāzīgajiem naudas izspiedējiem, kas uzdarbojas Rīgas sabiedriskajā transportā, laikrakstam Neatkarīgā stāstījusi rīdziniece Anitra.

Visbeidzot viņa izlēmusi kļūt tikpat nekaunīga, cik dāsnā viešņa no Sofijas – paņēmusi flakonu, patencinājusi par dāvanu, bet čukstus pieprasīto naudu nav devusi. Izkāpjot ievērojusi, ka autobusa priekšgalā sēž vesels pulks Sofijas viesu ar lieliem maisiem pie rokas.

Līdzīgu scēnu vilcienā novērojusi Inga, tikai tur smaržu iepakojums ar piebildi – tā ir dāvana – ticis ielikts klēpī gandrīz katram pasažierim. Pēc tam atskanējis aicinājums palīdzēt, samaksāt, cik nu katrs var. Kāds vīrietis piedāvājis 20 santīmu, pēc tam – latu, taču tas andelmani nav apmierinājis, viņa gribējusi vēl. Vīrietis gan iebildis, ka dāvana paliek dāvana, taču naudas prasītājai palīgā nācis labi noaudzis kompanjons. Vīrieti izglābis tas, ka vagonā bija daudz cilvēku, laikrakstam stāstījusi Inga.

Nodokļu konsultāciju praksē esmu saskārusies ar vairākām situācijām, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā nepamatoti izlemj, ka daļa no uzņēmuma izdevumiem nav tieši saistīta ar saimniecisko darbību.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums ir palielināms par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, proti – par šādiem izdevumiem maksājams nodoklis. Tā kā kopš šī gada sākuma UIN likums paredz, ka nodokļa aprēķinā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem ir piemērojams 1.5 koeficients, nodoklis par šiem izdevumiem ir ne vairs 15%, bet gan 22.5% apmērā.

Parasti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītos izdevumos ietver tādas lietas kā īpašnieku izklaides braucienus, darbinieku sporta svētkus un ziemassvētku dāvanas kolektīvam. Lai arī daudzas no šādām lietām uzņēmuma saimniecisko darbību veicina kaut vai pastarpināti, veicinot kolektīva saliedētību, komandas garu un noskaņojumu, uzņēmumi parasti ir vienisprātis ar VID, ka UIN aprēķināšanas vajadzībām tie ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Tuvojas maģiskais svētku laiks un atkal rodas jautājums - ko dāvināt svētkos? Protams, vēlamies, lai dāvana ir labs pārsteigums, kas nes prieku. Rotas ir viena no top dāvanu idejām, kas bieži nokļūst zem Ziemassvētku eglītes. Tomēr kā neapjukt plašajā piedāvājumā? Esam apkopojuši, kuras no mūsu precēm visbiežāk izvēlas dāvanām.

Piedāvājam personalizētas rotas - gravētu medaljonu ar vārdiņu var pievienot jebkurai kaklarotai vai rokassprādzei.

Kaklarota ar personalizētu gravētu medaljonu. Uz medaljona var likt vārdu, iniciāļus, kādu dāvanas saņēmējai svarīgu datumu vai simbolu. Iemūžini mirkli mirdzumā!

https://nelagems.com/collections/necklaces/products/neredzama-kaklarota-ar-personalizetu-vardina-medaljonu

Kaklarotu iespējams izgatavot mazākā garumā, piemērotu bērnam.

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Vēloties iepriecināt mīļoto sievieti ar ilgi kārotu dāvanu, Mārim iepirkšanās pazīstamā interneta veikalā beigusies pagalam neveiksmīgi. Nodoms ne tikai izgāzies, bet pret viņu ierosināta arī administratīvā lieta par kontrabandu, vēsta laikraksts Diena.

Kamēr vīrietis nopūlējies, lai dabūtu precīzu informāciju par to, ka likums nav pārkāpts, Latvijas muitas pārstāvji par notikušo vairs neliekas ne zinis, informē laikraksts. Arī tam iestādes darbinieki divu dienu laikā tā arī nespēja sagatavot atbildi ar situācijas skaidrojumu, kaut to solīja izdarīt laikus.

Interneta veikals Jomashop ir ievērojams spēlētājs pasaules tirgū. Tas atrodas Amerikā un tirgo luksusa skaistumlietas. Māris Jomashop nesen pasūtīja firmas Baume & Mercier Šveicē ražotu pulksteni. Sākumā viņa prieks bijis liels, jo informācija par to, ka pirkums jau ir Latvijā, pienākusi ātri. Tomēr drīz pēc tam loģistikas kompānija UPS vīrietim paziņojusi, ka preci nav iespējams muitot.

Latvijā kāda firma ar nosaukumu MMM 2011 piedāvā Latvijas iedzīvotājiem noguldīt naudu, piesolot augstus procentus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas norāda - jau pērn dažādos interneta portālos varējām lasīt, ka ikviens, kurš no 2011. gada 12. decembra līdz 2012. gada 15. janvārim noguldīs naudu MMM 2011, saņems 25% no ieguldītās summas. Šādi procenti turklāt tiek solīti par ikkatru nākamo ieguldīto naudas summu. Noguldot naudu depozītā, savukārt tiek solīti pat līdz 75% no noguldītās summas.

MMM 2011 vilina arī banku kredītu parādos iestigušos. Piemēram, noguldot beztermiņa depozītā 1000 ASV dolāru, tiek solīti 20% mēnesī jeb 200 ASV dolāri, kurus noguldītājs pēc tam var iemaksāt bankā parāda dzēšanai. Tāpat tiek gādāts arī par daudzbērnu māmiņām, pensionāriem, invalīdiem, kam paredzēti papildu procenti. Visiem, kas pieteiksies piedāvājumam, kā rakstīts reklāmā, «tāpat vien, bez kaut kādām saistībām» dāvanā apsolīti 20 ASV dolāri, informē laikraksts.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 3000 latu naudas sodu ātro kredītu uzņēmumam AS 4finance par negodīgas komercprakses īstenošanu.

Kā skaidro PTAC, komersants šī gada sākumā izplatīja reklāmu par iespēju smscredit.lv klientiem, kuri aizņemsies vismaz 150 latu lielu kredītu, saņemt dāvanā ielūgumu divām personām uz 18. februāra koncertu «Mīlestība īstajā brīdī».

PTAC konstatēja, ka īstenotā prakse uzskatāma par profesionālajai rūpībai neatbilstošu, kas veicināja bezatbildīgu aizņemšanos, jo piedāvātā dāvana varēja būt izšķirošs faktors patērētājam, pieņemot lēmumu par kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu.

PTAC 7. februārī uzsāka AS 4finance īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Veicot lietas izpēti, PTAC secināja, ka reklāmas izplatīšanas laikā kredītus ir saņēmis plašs patērētāju loks. Daļa patērētāju, kuri vēlējās saņemt biļetes uz koncertu, izmantojot kreditēšanas pakalpojumus, tās nesaņēma. Ar reklāmas starpniecību tika veicināta jauno klientu piesaistīšana, tiešā veidā popularizējot komersanta piedāvātos kreditēšanas pakalpojumus, vienlaikus tika mudināti arī esošie klienti saņemt jaunus kredītus.

Investors un filantrops Džordžs Soross (George Soros) nākamo desmit gadu laikā ziedos 100 miljonus ASV dolāru organizācijai Human Rights Watch (HRW), ziņo BBC.

«Human Rights Watch ir viena no visefektīvākajām organizācijām, ko es atbalstu,» sacījis Dž. Soross.

Dāvana no Dž. Sorosa Open Society Foundations ir lielākā, kādu miljardieris ir pasniedzis nevalstiskai organizācijai, informējusi HRW.

Savukārt pats Dž. Soross norādījis, ka šī dāvana ir tikai pirmā no lielu ziedojumu sērijas, ko viņš ieplānojis.

«Tas ir daļēji saistīts ar vecumu,» stāstījis 80 gadus vecais finansists, piebilstot: «Sākotnēji es gribēju sadalīt visu naudu savas dzīves laikā, bet es esmu atteicies no šī plāna.»

HRW naudu izmantošot, lai pieņemtu darbā jaunus darbiniekus un paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā.

Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību, intervijā Dienas Biznesam piektdien norāda ABLV Bank valdes loceklis Māris Kannenieks.

Fragments no intervijas

Vai Latvijas ekonomika var augt bez ES fondiem?

ES fondi pēdējos gados ir ieplūduši Latvijā un virzījuši IKP izaugsmi, taču nevajag aizmirst, ka ES līdzekļi ir vienreizējs pasākums. Tiklīdz uz pusotru gadu finansējums apstājas, bremzējas arī ekonomika, piemēram, apstājas būvniecības nozare, celtnieki sēž bez darba un domā, kā lai izdzīvo līdz brīdim, kad ieplūdīs jauni līdzekļi un varēs plānot attīstību. Man vairāk rada bažas, kas notiks pēc 4-5 gadiem, kad šīs dāvanas būs beigušās.

Kas notiks, kad šo līdzekļu vairs nebūs?

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES donoru skaits samazinās. Iepējams, ka Lielbritānija kā donors vēl paliks, tikai nav zināms uz cik ilgu laiku un uz kādiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā arī donoru ekonomikās nav tie spožākie laiki, un, ja šajās ekonomikās ar augšupeju klāsies švaki, tad agri vai vēlu tām nāksies pārskatīt savus maksājumus un ieguldījumus “kopējā katlā”. Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību. Tas, kā un kur labāk ieguldīt, ir miljonu vērts jautājums bet cilvēkiem, kas izvērtē projektus, kuros investēt, kā vienam no galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem jābūt dabiskās konkurētspējas priekšrocībām, orientējoties uz šo nozaru atbalstu.

Lai atzīmētu 29 gadus ilgās Igaunijas un Gruzijas diplomātiskās attiecības, Gruzijas parlaments Igaunijas deputātiem kā dāvanu nosūtījis kopumā 202 pudeles ar Gruzijas vīnu. Tas veido divas pudeles uz vienu deputātu, vēsta bbn.ee.

Igaunijas deputāti sacījuši, ka ir patīkami pārsteigti par dāvanu un ir ļoti pateicīgi Gruzijas tautai. Taču dāvana Igaunijas parlamentā esot izraisījusi arī karstas debates, jo bijušas bažas par skandālu medijos.

Daži deputāti akcentējuši, ka šāda dāvana ir jādeklarē, lai to legalizētu.

Bijuši arī ierosinājumi, ka Igaunijas parlamentam vajadzētu atteikties no vīna un nosūtīt to atpakaļ, bet vienlaikus deputāti baidījušies, ka tas sabojās Igaunijas un Gruzijas diplomātiskās attiecības.

Bijis arī ieteikums parlamentā izveidot vīna pagrabu.

Vīnu - divas pudeles katrā iepakojumā - uz parlamentu nogādājuši Gruzijas Tallinas vēstniecības darbinieki.