Jau ilgus gadus maršrutā uz Bausku «melnie» vedēji noceļ pasažierus valsts dotētajiem autobusiem, vēsta Latvijas Avīze.
«Jūtos kā bēglis, kuram bez dokumentiem jāšķērso robeža. Vispirms ir klusa norāde doties pie balta busiņa ar taksometra plafonu. Tur mīņājas vēl 13 cilvēki. Nē, visiem kāpt iekšā busiņa šoferis šoreiz neļauj, jo ātri izkalkulē, ka izdevīgāk doties ceļā ar desmit braucējiem. «Es braukšu tikai līdz Iecavai. Te ir četri līdz Bauskai... Brauc šurp!» viņš ātri sazvana citu šoferi, kas piebrauc ar vieglo auto. Atbraucējs, sauksim viņu par Andri, izrādās omulīgs latvietis, kurš rullē ar prieku un veikli pārslēdz gan radio kanālus, gan uztur spraigu sarunu. Divus latus no katra pasažiera viņš iekasē tikai galapunktā. Paveros pulkstenī – līdz Bauskas centram esam nokļuvuši 55 minūtēs,» pieredzēto apraksta žurnāliste.
Nezinot, ka salonā ausis spicē arī žurnāliste, Andris ieinteresētajiem pasažieriem izstāstījis sava mazā biznesa noslēpumus. Pasažieru medībās viņš iesaistās tikai tad, kad pašam sanāk braukšana uz Bausku vai kad gadās brīvs laiks. Dīzeļdegvielu viņš pērk no paziņām šoferiem par 55 santīmiem litrā (pašlaik degvielas uzpildes stacijās tās cena ap – Ls 0,76), kas to vienkārši pārsūknē no sava darba auto degvielas tvertnes viņējā.
«Andra mersīša patēriņš ir 9 litri uz 100 km. No Rīgas līdz Bauskai ir 67 km. Pieņemot, ka braucienam uz Bausku vajadzīgi 6 l degvielas (Ls 3,30), tad no iekasētajiem Ls 8 šoferim pāri paliek Ls 4,70,» norāda laikraksts.
SIA B-Bus, kas nodrošina regulārus reisus starp Rīgu un Bausku, valdes loceklis Vitālijs Saulītis neslēpis, ka ir noguris no cīņas ar brīvajiem džigitiem, kas jau padsmit gadus maršrutā uz Bausku noceļ no deguna pasažierus gan viņa firmai, gan iepriekšējiem regulārajiem pārvadātājiem. Pirms kāda laika viņš pats kopā ar ekonomikas policistiem sekojis «dušmaņiem», bet tas beidzies ar neko.